Es tieši pagājušā nedēļā ar vienu pasniedzēju par to runāju. Vīrietis nedarīs neko tādu, ko var izdarīt kāds cits. Ja sieviete var malku cirst, tad viņš to vairs nedarīs. Ja sieviete brauks ar traktoru, tad viņš to vairs nedarīs. Normāli būtu, ka tas vīrietis, kurš vairs necērt malku vai nebrauc ar traktoru atrod kādu citu jomu, kurā var būt labs un vislabākais, bet slinkums vai kas cits daudziem liek atslābt un nedarīt vispār neko. Īpaši ja tuvumā ir stiprā sieviete (māte, sieve vai māsa), kas tāpat visu nokārtos. Pie tā, ka vīrieši ir lupatas, vainīgas ir sievietes pašas. Bet ne gluži par to bija jautājums.

nee, nu laikam gan.
ja redzi, ka cilvis (vienalga - viirietis vai sieviete) pats tiek galaa, tad nesaproti, kaapeec tev buutu veel roka jaapieliek. lai dara, ja saprot un rpto.
bet patiesiibaa.. laikam jau tas ir savstarpeeji saistiitas lietas - viirieshi izlutina sievietes un tad suudzaas, ka vinjas paaraak daudz grib... sievietes pashas visu censhas visu izdariit, ka tik miiljuminjam ir vieglaak un eertaak, un tad saak suudzeeties, ka miiljuminjsh ir kljuvis par tranu, kas uzkaapis jau tev uz galvas...
visaa vajag meereniibu...

Modernā sabiedrībā, kur sievietei vairs nav tikai sievas un mājsaimnieces pienākumi, kā arī sabiedrībā, kad sieviete ģimeni izveido diezgan vēlu, nevar gribēt, lai darboties sen iestādīti attiecību modeļi. Jo tagad sievietei starp tēva un vīra apgādību ir vēl diezgan daudz gadu pašai jāprot sevi uzturēt, no kā sanāk, ka viņa to lieliski prot, tāpēc izveidojot ģimenes attiecības ar kādu vīrieti ir jāprot pielāgoties, lai piedzīvotu tādu ģimenes idilli, par kuru lasām vecos romānos. Tādā ziņā es ļoti apskaužu tās savas kursa biedrenes, kuras vecāki uzturēja simtprocentīgi visus studiju gadus, jo viņas varēja ļauties gādībai un viņām nebija nepieciešamība cīnīties un plēsties. Sievietei nav jābūt cīnītājai, tam ir jābūt vīrietim. Sievietes uzdevums ir iedvesmot un atbalstīt vīrieti. Sieviete var cīnīties tikai par savu bērnu labklājību, jo vīrietim tas nav dots.
Bet ir grūti, grūti. Ja Dievs dos, es nekad vairs negribu strādāt vadošu amatu, jo es jau savos gados esmu neglābjami zaudējusi sievišķību, bet tagad mācos atgūt zaudēto.

hmmz..
ok, tad naakamais jautaajums, kas rodas. cik patiesiibaa sievietei ir svariigi, lai viirietis buutu taads riktiigs viirietis, kas ne tikai galjas gabalu atnesiis maajaas, bet nepiecieshamiibas gadiijumaa arii ar duureem var aizstaaveet savu sievieti..
vai tomeer tam nav noziimees.. jo saka, ka miilestiiba ir akla un ir vienalga, kaads ir tas viirietis. ja miil, tad miil taadu, kaads ir un negaida neko.

Nu mūsdienās tām dūrēm arī nav tik liela nozīme, tagad vīrietim ar prātu jāaprēķina, kā izvairīties no situācijām, kas viņa sievietei varētu būt bīstamas, lai tas dūru spēks nebūtu jāpielieto.
Tīri pēc izdzīvošanas principiem reti kurai sievietei patīk vāji, kārni, gejiska paskata vīrieši, jo tur ir skaidrs, ka fiziskā spēka ziņā viņš noteikti nav spēcīgāks par pašu sievieti. Bet tas ir tikai ārējais. Kad cilvēks ir iepazīts kā personība, tad jau ir skaidrs, ka ne jau atlētiskā, muskuļotā ķermenī ir būtība, svarīgi, kas cilvēkam galvā darās.
Man kopš sevi atceros ir patikuši nedaudz apaļīgi un briļļaini vīrieši (slikta redze - nav labs ģenētiskais fonds, un apaļīgums arī liecina par vai nu veselības vai dzīvesveida problēmām), bet īsti vīrieti sāku vērtēt pēc vārdiem un darbiem (izturēšanās). Man ir sakrājies daudz briesmīgu vārdu tām mātēm varonēm, kas ir izaudzinājušas tik daudz ņuņīgus vīriešus, jo nav ļāvušas bērnu tēviem ieņemt tēva lomu (šeit nav runa par vientuļajām mātēm). Ai, nu labi - pacepos, pietika. Būs jau labi :)

ne, nu patiesiibaa tas ir tas, par ko mees vakar vienaa telefonsarunaa runaajaam - ja ir divi viirieshi - viens atleetisks skaistulis bez smadzeneem, un otrs taads nu ne gluzhi nekaads, bet nu saliiidzinoshi, bet toties ar galvu uz pleciem, tad 90% sievieshu izveeleesies to otru. jo smadzenes ir tas, kas pievilina krietni vairaak.

Smadzenes jau ir visiem, bet cik no to potenciāla un kādam mērķim tās tiek izmantotas jau ir pavisam cits jautājums. Ir tik daudz intelektuāļu, kuri sadzīvē ir pilnīgi nederīgi dzīves partneri. Un sievietei gribot negribot ir pat tā malka jācērt, jo intelektuālis bez filozofēšanas vai sarežģītu aprēķinu veikšanas par ciršanas procesu cirvi rokās neņems. Man tuva draudzene saderinājās ar vienu universitātes pasniedzēju (ne Latvijā) un drīz vien saprata, ka nebūs "aršana", jo tam vīrietim galvenais ir akadēmiskā karjera un universitāte un ģimene un mājas ieņems zemāku lomu.

ak, jaa. atgaadinaaji arii sho lietu. kaut kaa saakotneeji to biju piemirsusi. bet, klau, vai gadiijumaa nav taa, ka tie, kas aizgaajushi zinaatnee, maakslaa ir atsevishkja kategorija. ja cilveeks ar shiim lietaam nodarbojas sava prieka peec, tad vinji krietni vairaak turas pie zemes (staav ar abaam kaajaam uz zemes), bet gadiijumaa, ka cilveeki shiis lietas izveelas kaa savas dziives pamatnodarboshanos, tad zinaamaa meeraa var teikt, ka tas jau ir paarspiileejums un vinjos ir nedaudz trakums. taapeec arii ir taa, ka neko citu, iznjemot to, kas ir vinju sirdslieta, vinji neprot?