Zuzannas domas [entries|archive|friends|userinfo]
Zuzanna

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

little nothings [27. Sep 2014|23:02]
Koncis nenotika, jo Romeo saaukstējies. Aizgājām vakariņās pie korejiešiem un pēc tam paņēmām pa drinkam Liquor Rooms - drusku tāda posh vietiņa, bet foršs interjers.
Bet ienācu te ierakstīt, ka īri ir super. Tikko vilcienā viens vīrietis pamodināja citu, jo nejauši bija noklausījies, ka viņš šajā stacijā izkāpšot. Ja labais kungs nebūtu pamodinājis to otru, tad otrs būtu nogulējis savu staciju.
Link2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Pirmās pasaules problēmas [27. Sep 2014|01:41]
Mēģināju uztaisīt cukura masu, ar ko veikt vaksāciju arābu stilā. Oh well, nav nekāds easy-peasy variantiņš, bet nav arī neiespējams. Bet nu šo laikam nāksies izlietot uzturā, ja vien negribēšu ar to darboties kā ar šķidro vasku, bet tāda nebija sākotnējā ideja. Filmā Caramel viss tik smuki un glīti - reālajā dzīvē - augstas apdeguma briesmas, ķēpīgi un lipīgi :) Bet smaržīgi un garšīgi.
Mana precētā draudzene iečekojot Tinder piedāvājumu teica - I am so blessed with my hubby (pat ar visu bārdu). Un es nevaru nepiekrist - tiešām izskatās diezgan pabriesmīgi. Un otrreizējais tirgus vispār. Bet sīkums.
Rīt jau 09:00 pēc vietējā laika man Skype ar Tanzāniju, bet gribas tikai gulēt un nodarboties ar skaistumkopšanu.
Vēl es māsai uzprasu - ko cilvēki mūsdienās velk mugurā uz pop-rock koncertiem. Viņa man atbild "uzvelc drēbes, neej plika" - baigi palīdzēja, lol.
Vispār jau gribētos parādīt savus nosauļotos plecus, bet bail, ka tas draud ar nosalšanu.
Link2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

The Magic Numbers [25. Sep 2014|00:13]
Šodien šmorēju kā kārtīga mājsaimniece rīt līdzi ņemamās pusdienas - pašai prieks par veselīgo dzīves veidu.
Cik no jums lieto Tinder un kā jums ar to veicas?
Es jau saprotu, ka mūža mīlu šitādās vietnēs nemeklē. Bet nu mans feila storijs ir šāds - Turcijā aiz neko darīt, guļot pludmalē un labākā drauga iedrošināta paskatījos, kas tad mums te tuvumā gozējas. Visādi britu un skandināvu tūristi, boring protams. Visādi mazāki un lielāki turku puikas ar'. Nu tad pāris es salaikoju un tad nu tiešām aiz neko darīt pačatoju ar dažiem - ar pāris turciski, ar pāris angliski. Mans labākais draugs jau ir sarunājis satikt vienu beibi piektdienas vakarā un es domāju, bļe, cik stulbi, davai - es arī kādu satikšu. Kā es to nodomāju, tā tieši viens no maniem čata draudziņiem man arī piedāvā satikties. Oh, well - es domāju - kāpēc ne. Vienojamies par noteikumiem un viss foršiņi. Mans labākais draugs savu beibi jau saticis un tur dudina pie galdiņa un es jūtos kā 5. ritenis diezgan konkrēti. Tad ierodās arī mans Tinder match :) Aizejam pie cita galdiņa parunāties. Runājam, runājam - par visu ko un neko, un tad viņš man saka: "Zini, man jābūt atklātam pret Tevi - es esmu precējies un man ir 5 mēnešus vecs zīdainis mājās." Un pēc tam rāda man zīdaiņa Ata bildes Iphonā. Nais.
Pateicos par atklātību un skaidri nostādīju, ka sorry vecīt, bet man laulības institūcija ir svarīga, tāpēc - wrong number and have a happy life. Tas gan neliedza mums drusku padejot, bet tā nu tas viss arī beidzās. Tā es domāju. Tagad viņš turpina man rakstīt, vai tiešām tiešām es pēc viņa neilgojos (wtf?) un vai tiešām viņam neesot cerība ar mani būt kopā (LOL). Un šorīt mani gan ļoti iejūsmināja 4 sekunžu video ar "labrīt" sveicienu man.
Atgriezos Dublinā un kaut pēc sākotnējās apņemšanās nafiginizēt šo aplikāciju, tomēr no tūkstošiem īru un latīņamerikāņu iebraucēju es sa-match-oju ar diviem turkiem. Es nevaru teikt, ka es viņus īpaši meklēju - bet nu - atrodu gan. Viens strādā Facebookā, otrs ir bijis precējies ar lietuvieti un Lietuvā nodzīvojis 6,5 gadus - arī IT jomā strādā, tikai Belfāstā.

Bet tas vispār ir nekas - īstenībā nācu ierakstīt, ka sestdien došos uz Magic Numbers koncertiņu Dublinā. Kad izsludināja koncertu kaut kad jūnijā vai jūlijā, mana iekšējā balss teica, ka es iešu uz to konci. Šodien atnāca arī ielūgums. Sweet. Jāgludina šlipse un pārējie pričendāļi.
Link4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Piezīmes par ceļošanas skaistumu [23. Sep 2014|16:11]
Šī ir tāda diena, kad gribas klejot pa cibu un internetiem un likt mīksto visām nebūšanām ar lēnajām īru bankām un komunikācijas krīzi uzņēmumā.
Bet nu varu tikai atzīmēt, ka man svētdien tiešām sanāca uzstādīt personīgo sprinta un tūļu nogrūšanas no ceļa rekordu. Un ar visu to - kad nokļuvu pie transfer deska, man paziņoja, ka check-in ir beidzies.
Tad zvanoties un ņemoties mani tomēr iečekoja un tad varēju sprintot tālāk.
Es tad uz Dublinas reisu paspēju, bet mans un vēl 7 no Stambulas izlidojošo bēdu brāļu čemodāni nepaspēja.
Bet AerLingus smuki noservēja visu delayed baggage lietu un vakar 18:00 saņēmu savu Turcijas labumiem pildīto čemodānu.
Tagad gribas uzcept jautājumiņu KLM ar mazu pārmetumiņu, ka vai tā ir normāla sistēma, ka nevar sākotnējā lidostā izdot visus boarding passes, kaut arī luggage iečeko līdz galam?
Jo turp lidojot man vispār boarding pass 2.lidojumam izprintēja burtiski pirms iekāpšanas lidmašīnā pie geita. Tad jūs varat iedomāties, kā man vajadzēja šarmēt tax-free shop darbiniekus, lai bez boarding pass viņi man pārdotu gan alkoholu, gan cigārus, gan kosmētiku. Lai cik dīvaini nebūtu, tieši Chanel acu zīmuļa pārdevēja bija visgrūtāk pārliecināma, ka man drīkst pārdot to. Lol
Linkir ko teikt?

Mana laimīgā Turcija [21. Sep 2014|09:59]
Sēžu Sabiha Gokcen lidostā. Iekāpšanai vajadzēja sākties pirms 25 min, bet nekas vēl nenotiek. Ja izlidošana kavēsies kaut 5 min, tad Amsterdamā varēšu uzstādīt personīgos sprinta rekordus. Vai pavadīt Amsterdamā kādu laiku, par ko KLM varētu samaksāt.
Vispār Turcija izskatās tik daudz citādāka šajā Stambulas lidostā nekā Ataturk. Cenšos pieciest kurdu vīriešu blenšanu, samierināties, ka Starbucks darbinieki ļoti mokās angļu valodā un piedot nekaunīgajiem arābiem.
Bet brīvdienas burvīgas - aizmirsu visas būšanas un nebūšanas Īrijā, visus wanna-be mīļākos un saules trūkumu.
Linkir ko teikt?

Pēdējais atvaļinājums [16. Sep 2014|15:16]
Esmu Bodrumā jau trešo dienu.
Es nespēju noticēt, ka tās mazās vasaras mājiņas var nopirkt par 100 000 USD. Man liekas baigi dārgi, bet tas nu tā.
Bet vispār pavadīt laiku cilvēku sabiedrībā, kuri trūkumu nepazīst un jau kurā paaudzē nezina, ko nozīmē dzīvot no algas līdz algai, ir terapeitiski man.
Šodien biju tirgū. Sapirkos kokvilnas izstrādājumus - sezona beidzas, dvieļi pa lēto.
Nopirku Tom Ford viltotās saulesbrilles - tikai 2 reiz dārgāk kā viltotais Ray Ban. Man uzdāvināja Lacoste kleitiņu par 10 lirām (~3 eur). Vēl nopirku wanna-be Mulberry somu - no 140 lirām nokaulēju uz 90.
Un vēl dabūju šalvar bikses - tādas, ko ciematos valkā.
Mana host mamma pateica foršu domu, ka sievietes, kuras pašas pelna, daudz labāk iepērkas, jo par sūdu naudu neatdos. Jo naudiņa nav nākusi viegli.
Linkir ko teikt?

Jauna muļķu ķeršana [2. Sep 2014|09:12]
Īstenībā gan jau ne tik jauna, bet nu - zvana no kaut kāda Vācijas numura un aziāts (indietis visticamāk) saka: "Te jums no Windows zvana. Mēs esam pamanījuši, ka jūsu datorā baigi daudz mēslu (jūs ejat apšaubāmās vietnēs, lol), kas bojā cieto disku un apdraud datora drošību visā visumā. Tagad es jums pateikšu, kas jādara, lai no visas herņas atbrīvotos. Ok, madam?"
Pat ja es ticētu, ka Windows rūp datora drošība un labklājība, bet nu nē tomēr, es zinu, ka viņi man nezvanītu on their own expense, lol.
Diez ko tieši es būtu uzinstellējusi, ja būtu ļāvusies šai izklaidei?
Link5 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Kā cīnīties ar vientulību [2. Sep 2014|06:48]
Vakar pēc svētdienas neierasti nopietnā treniņa nekas nesāpēja. Bet šorīt gan :)
Tas gan mani vakar nekavēja pēc darba aiziet uz vienu comedy show viena meetup ietvaros. Dublina ir visvientuļākā pilsēta, kurā esmu dzīvojusi. Un te cilvēki grupējas un tiekas iekš meetups. www.meetups.com
Un tikšanās tematikas ir no vienkāršas iedzeršanas pirmdienā (vai jebkurā nedēļas dienā) pēc darba līdz boot camp Fēnikss parkā, no skriešanas gar jūru līdz spoku medīšanai, no filmu/komēdijšovu/izstāžu apmeklēšanai grupās līdz pašpalīdzības grupām for attractive men/ business startups/ programmētājiem. Un vēl un vēl un vēl. Albānis, piemēram, vada photo walk meetup, kur cilvēki ar kamerām dodas kopīgi fotogrāfēt vai nu konkrētu pilsētas daļu vai kādu pasākumu, pēc tam komentē cits cita fotogrāfijas.
Īsi sakot - daudzas tās tikšanās ir ar tādu saturu, kas piestāvētu draugu grupai, ar to atšķirību, ka tie nav draugi, bet ir potenciāls draudzībām.
Vakar iepazinos ar malaizieti Ying,kura jau 18 gadus dzīvo Īrijā. Un Stephane no Tulūzas, kuram bija ļoti laba angļu valoda - drīz gan jau es būšu pieradusi, ka francūži arī var iemācīties citu valodu, bet pagaidām es vēl piezīmēju tādu niansi.
Izsmējos līdz krampjiem vaigos, izdzēru 2 pintis un tad viens laimīgs īrs James, kurš nedēļas nogalē esot gulējis tikai 5 stundas (jo laikam bijis festivālā), džentlmeniskā manierē mani pavadīja līdz vilcienam.
Labi iesākusies darba nedēļa :)
Linkir ko teikt?

180 presītes [31. Aug 2014|23:01]
Ha ha - jāatzīstas, ka vakariņas tomēr bija McDonaldā :)
Bet pēc tam bija arī normāls 1 stundas workouts - es ceru, ka rīt varēšu paiet.
Šodien biju tajā Ballymun - kamēr atradu pasākumu vietu, izstaigāju visu rajonu. Oh well, grūti izstāstīt, kā izskatās 3. paaudze, kas dzīvo uz sociālajiem pabalstiem, un pēc sejām var redzēt - tie cilvēki dzīvē neko labu nav redzējuši vai piedzīvojuši. Pusaugu māmiņas ar smagām alkohola un citu drogu pazīmēm sejās, briesmīgi ļauni bērni utt. Mani smukie indiešu svārki bija aplaistīti ar fantu, jo sīči viens otru apmētāja ar bundžām un kaut kādas šļakatas mani arī skāra.
On the other news - kamēr trenējos pie jūras, poļu jauniešu kompānija smēķēja zāli un priecājās.
Un vispār jūras tuvums mājām tomēr ir kruts asset.
Bet melnādaino draudzes man ir vēl tāds neapgūts lielums. Es nezinu, vai gribu, bet nu - vēl vismaz vienreiz aizbraukšu uz to vietu, kur mani Ziemeļīrijas draugi reizi divās nedēļās brauc un vada slavēšanu.
Mans mīļākais parka trenažiris ir tas slēpojošais - nebiju domājusi, ka tas tik efektīvs būs.
Linkir ko teikt?

Vasara jau beidzās ātrāk, bet nu laikam arī kalendārā [31. Aug 2014|10:33]
Pēdējā augusta diena.
Pēc divām nedēļām jau gulēšu pludmalē Turcijā. Un ēdīšu vīģes!!! Vai ir garšīgāks auglis par šo? Man pagaidām nav.
Vakar sapratu, ka man nav laika nopirkt dāvanas hosting family - jo te Īrijā mums veikali (ne-pārtikas) strādā līdz 18:00, ar izņēmumu ceturtdienās, un man weekendi man jau saplānoti citādāk. Galvenais ir jāizdomā kaut kas foršs, tad jau arī varēšu nopirkt. Tēvam varētu kaut kādu konstruktoru - kuģi pudelē viņš jau ir salicis. Mātei - kaut kādu kristāla ezi, tikai nu jā - nav viegli izdomāt, kādu tieši.
Šodien pie mums ir saule - un laikam būs visu dienu - tas ir reti. Un man jātaisās uz vienu harizmātisko kristiešu sanākšanu ar BBQ un bouncy castles etc. - un problēma nr. 1 - kā ģērbties uz tādu pasākumu. Baigi cacīgi laikam nevajadzētu.
Albānis uzdāvināja Nāves jūras minerāļu roku kopšanas komplektu - es ceru, ka tas nav mājiens par raupjām rokām, lol. Vakar iemēģināju - diezgan patika.
Massimo Dutti 38. izmērs man bija baigi apspīlēts, bet pagājušā nedēļā nopirku kostīmu - 40. izmēru un tas tā kā vēl drusku par lielu - nezinu, kā būt, bet kostīms smuks un kaut kas seksīgs ir arī tajās biksēs, kas drusku it kā par lielu. Žakete labi sēž plecos un arī krūšu daļā der, tā kā - laikam man tomēr ir 40.izmērs.
Ir gan arī workouts kaut kāds - cenšos 2-3 reizes nedēļā ar fast walking un pēc tam dažādiem kāju muskulatūras vingrinājumiem + 120 presītes kaut kā neizplūst vēl plašāk.
Un no McDonalds tagad pērku tikai kafiju :) Un ēdu vairāk zivis un pat jūras kāpostus. Man patīk šīs pārmaiņas ēdienkartē.
Un pusdienas laikos eju ārā staigāt (nevis pa veikaliem), lai vairāk gaismas dabūtu - jācīnās man te ir ar depresijas iedīgļiem.
Linkir ko teikt?

Vecums un apresnēšana [18. Aug 2014|17:00]
[Tags|]

Kā jau plānoju, sestdienu pavadīju Konemarā. Un tas bija lieliski.
Kailemoras abatija vispār norāva jumtu - ja tās klostermāsas tur taisītu retrītus depresijas nomāktajiem, es tur dzīvotu mūžīgi -skaistums un dabas skarbums neaprakstāms. Un kaut kas īpašs gaisā.
Facebookā būs bildes.
Hormoni ir baigie nelieši - es apresnēju uz līdzenas vietas. Un tas, ka Turcijā nevarēju neko smuku nopirkt, jo biju iestrēgusi starp izmēriem, ir sīkums. Vakar sapratu, ka Massimo Dutti 38 . izmērs man neder un tas ir vāks. Lamāties gribas. Manas drēbes skapī arī saka - ev, nav par šauru, koa? Es vēl morāli pretojos faktam par novecošanos un vielmaiņas izmaiņām, bet šķiet, ka man būs jāmaina attieksme, un jāsāk iemīlēt savu apaļīgumu un jauno 38/40. izmēru.
Link4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Pelējums [15. Aug 2014|22:11]
Cik pretīgi! Beidzot arī ar mani ir noticis tas - atveru skapi un ilgāk nelietota soma ir appelējusi. Man ir bail skatīties ziemas mēteli :/
Bet te Īrijā tas nav nekas šokējošs, bet nu - kaut kā veiksmīgi biju no šī pati izvairījusies.
Būs jāpameklē, ko tādu mitrumu savācošu var ielikt skapī. Jābūt kādam risinājumam.
Linkir ko teikt?

Plosīšanās [15. Aug 2014|15:42]
Ir reizes, kad veselais saprāts uzpīpē stūrītī. Hormoni plosās un mēģina mani pavilkt līdzi. Pagaidām nepavelkos, bet nezinu, cik būs spēka pretoties.
Kaut ko ļoti vajag domu novēršanai. Izdomāju, ka varētu rīt paņemt day-tripu uz Connemara - viena no afigennākajām vietām Īrijā. Bet tad es iedomājos tos tusnīgos amīšus, piekasīgos vāciešus un jautros latīņamerikāņus un man jau besītis no tā vien.
Vēl varētu sēdēt kompī un salikt Facebook-ā bildes no Bukarestes un Turcijas ar aprakstiem.
Vēl varētu shopping therapy uzrīkot, bet baigā optimisma vadīta mēneša sākumā brīvos līdzekļus pārsūtīju uz LV kontu un tagad negribas tās zvērīgās komisijas maksāt. Window shopping man arī kādreiz patika, bet nu - laikam vairs nav tas.
Paēdušai pelītei miltiņi rūgti...
Viss uz labu, tikai jātiek galā ar sevi.
Linkir ko teikt?

Aļo laikam tomēr dzīvos [10. Aug 2014|01:06]
Es resetoju factory settings telefonam un viss aizgāja - atkal redz sim karti, it kā viss forši. Bet nu drusku tāda nedrošība ir - negribas dārgus aksesuārus pagaidām pirkt.
Linkir ko teikt?

beigts aļo :( [9. Aug 2014|18:40]
Mans jaunais Galaxy S4 mini jau mani uzmeta. Vakar dienas vidū uzzinu, ka SIM karte it kā nedarbojas. Sim karti pārbaudīju - viss ok. Biju pat pie labotājiem - tie pārbaudīja un teica, ka bez iejaukšanās sistēmā, nekas nav darāms. Tagad ir izvēle - vai čakarēties ar garantiju vai aiznest ķīniešiem, kuri visu sataisīs un garantija vairs nedarbosies.
Drusku bēdīgs noskaņojums, ka telefonu vairs var lietot tikai kā Ipod ;)
On the other news - atkratījos no viena nepatīkama pienākuma un man sākas krāsaina un burvīga dzīve.
Vēl vakar nopirku biļetes uz Turciju septembrī un tā es visu atvaļinājumu arī būšu iztērējusi.
Linkir ko teikt?

Pusdienas laika izklaides [5. Aug 2014|15:01]
[Tags|]
[Oma: | ]
[Klausos |relaxed]

Šodien pusdienas laikā aizgāju pie vjetnamiešiem uz sprandas un plecu masāžu. Kad man sāka masēt sprandu, man bija skaidrs, ka baigi savilkts man tur viss ir. Bet nu - tagad ir daudz labāk un, kad nebūs skopums, iešu vēl.
Linkir ko teikt?

Mani austrumi manos rietumos [4. Aug 2014|21:50]
Sestdienas pēcpusdienu kvalitatīvi pavadīju ar albāni - dzērām marokāņu tēju, dalījāmies atvaļinājumu stāstos (es par Latvijas sauli un medicīnisko tūrismu, viņš par Hamburgas sarkano lukturu rajonu un vāciešu nepatiku pret kamerām), ēdām korejiešu restorānā un gandrīz aizgājām pie taizemiešiem uz masāžu (tur es tuvākajās dienās tomēr gribu doties tik un tā).
Vakar vakarā biju pie tunisieša dzert turku kafiju un ēst austrumu saldumus, pēc tam uz komēdij-šovu, kur lieliski izsmējos, sadzēros Guinness un knapi paspēju uz pēdējo vilcienu.
Šodien ar serbu, kurš 18 gadus nodzīvojis Stambulā, kāpu Brejas kalnā, ēdām kebabus un vedu arī viņu pie tunisieša dzert turku kafiju.
Šodien man paziņa paprasīja viedokli par notikumiem Gazā. Un man ir kauns, bet es pat nesekoju līdzi nekam. Man ir žēl upuru un nav kara bez upuriem. Un jebkuru karu var attaisnot, ir tikai jāmāk. Gribējās līdz gulētiešanai uzrakstīt savu viedokli, bet man ir vēl pāris minūtes līdz 22:00, kad jālien migā, un es pat prātā neesmu apsmadzeņojusi, ko par to domāt. Mums te Dublinā katru dienu kāda protesta akcija pret notikumiem Gazā.
Es dažreiz naktī pamostos un nesaprotu, kur es esmu (laikam jau arī dažbrīd - kas es esmu). Bet pagaidām es to noveļu uz laiku Latvijā, kur gandrīz katru nakti gulēju citā gultā.
Link1 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

[1. Aug 2014|12:05]
Beidzot tiku pie jauna telefona. Galaxy S4 mini. Tagad mācos draudzēties caur pieskārieniem :-)
Sliktā ziņā, ka kolēģe ar kaut kādu vīrusu nāk uz darbu un tikai sūkstās, cik sūdīgi. Bet ko pieaugušam pateiksi, ja prāta nepietiek?
Telefonu geeki - ja telefonam ir corning Gorilla Glass 2, vajag vēl to aizsargplēvi gādāt vai nē?
Linkir ko teikt?

[19. Jul 2014|08:26]
Esmu ceļā uz Kuldīgu un man nav ne jausmas, kas mani tur sagaida, bet es ceru uz foršiem pārsteigumiem.
Linkir ko teikt?

ir labi būt Latvijā un gribu kļūt par baņķieri Īrijā [19. Jul 2014|07:47]
Vakar atlidoju un atkal lidmašīna uz Rīgu bija pilnībā izpārdota, jo veicot on-line check-in 3 stundas pirms reisa, man netika piešķirta vieta, bet uz boarding pass bija uzraksts "airport", kas nozīmēja, ka man bija jāsagaida boarding beigas un tad kā pēdējai jādodas uz lidmašīnu, kur man laipni ierādīja 12 D vietu.
Atlidoju un bija diezgan pavēss Rīgas lidostā - tāds mazs sarūgtinājums, ka karstuma vilnis mani neiemeta atpakaļ lidmašīnā. Es jokoju.
Aizbraucu uz centru un tur jau bija kaut kas vairāk no tā karstuma vasaras naktīs, pēc kā esmu noilgojusies.
Pasēdējām ar māsu un viņas draudzeni Chomsky un patīkami nošokējos, ka par EUR 3,50 var dabūt alu un kafiju!
Vakar vēl cēlu Īrijas ekonomiku un strādāju līdz lidmašīnai un man ir vēl viens stāsts par bankas darbinieku nekompetenci. Viena no bankām mums beidzot ir atvērusi EUR kontu, bet mēs jau tādi superkruti, ka mums vajag vēl vismaz 2 valūtas. Tur ir atsevišķa anketa, kuru aizpildīt var tikai pēc ilgas studēšanas un arī tad bez pārliecības, bet mūsu mīļais un labais menedžeris ir atvaļinājumā divas nedēļas. Zinot, ka es būšu atvaļinājumā teju 2 nedēļas, bet esošā banka beidz darbību Īrijā un 22.augustā visi konti tiek slēgti, man gribējās iesniegt pieteikumu vēl vakar. Filiālē nevaru satikt nevienu, ko pazīstu, atsūta man jauku meiteni un viņa ņemās man palīdzēt izprast to, ko es gribēju. Bet! Līdzīgi kā LV pirms 15 gadiem par pārskaitījumiem uz banku varēja sūtīt faksu, Īrijā vēl aizvien var tā darīt un var arī telefoniski dot instrukcijas. Man un mūsu uzņēmumam galīgi šīs opcijas neliekas atbilstošas 2014.gadam un es meitenei prasu - tas viss ir superīgi, bet vai tos pārskaitījumus citās valūtās nevar veikt arī internetbankā un viņa man saka, nē, nevar. Es šokā, jo tad mums nafig tos kontus vispār nevajag. Bet es domāju - nu tak nevar tā būt, tāpēc vēl 2 reizes pārjautāju, lai zinātu, ka neesam viena otru pārpratušas un viņa man "to my best knowledge, no, but calling is not stressfull". Un man likās - WTF?????
Bet tad kā saulvedis un sadarbības ar šo banku glābējs ieradās viens vecāks klerks un pārņēma manis konsultēšanu. Un nu jau man vairs nekādas EMIR vai FACTa formas nebiedēja, bet es uzreiz viņam jautāju par internetbanku un darbu ar vairāku valūtu kontiem. Paldies Dievam, viņš teica, ka viss normāli - visu var tiešsaistē darīt un nav ne jāfaksē, ne jāzvana. Un uz tā fona nosacījums par Internet Explorer lietošanu (jo uz citiem pārlūkiem nestrādājot internetbanka) liekas tīrie ziediņi.
Un tagad mīļā ciba - nu kā bankā var strādāt cilvēks, kurš pat elementārus savas bankas produktus nezina? Halo? But welcome to Ireland, don't be so stressed :)
Tas nav pirmais šāds gadījums, diemžēl baidos, ka arī ne pēdējais.
Bet beigās iesniedzu pieteikumu un ceru, ka līdz nākamās nedēļas beigām mums būs tie konti atvērti.
Linkir ko teikt?

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]

hackers counter system