Rīga |
[20. Jan 2016|00:28] |
Priecājos te būt. Ļoti priecājos par spīdīgajām sniega pārslām, bērnišķīgi tā. Un es biju aizmirsusi to sajūtu, ka cimdi jāvelk nevis tāpēc, lai būtu drusku patīkamāka sajūta rokām, bet tāpēc, ka bez cimdiem nevar izturēt. Jāskatās, ko jauku nesīs rītdiena. |
|
|
Divritenis |
[21. Dec 2015|18:34] |
Draudzējos ar vīrieti, kurš man Ziemassvētkos dāvinās divriteni. Kāpēc? Lai mēs varētu kvalitātīvāk pavadīt laiku. Mani pārņem šausmas par to, kas no manis tiek sagaidīts. Un es nemāku nofeikot sajūsmu par šādu dāvanu. Bet nu labi, pārdzīvosim kaut kā arī šo. |
|
|
Novembra nedienas |
[10. Nov 2015|20:37] |
Esmu saslimusi atkal ar saaukstēšanos - ne smaržas, ne garšas izjūta, plaušās smagums. Bet tas viss ir sīkums. Pie manis ir mans krustbērns (3,5 gadi) un šī pieredze būt slimai un ar kustīgu todleri maniem single parenting plāniem šķiet ir pielikusi treknu punktu. Nu es arī uz doto brīdi neesmu single, kas arī ir tāds dīvains stāvoklis, jāatzīst. Šodien ap 16:00 iemānīju sīci gultā, jo pašai vajadzēja pagulēt. Un es ap 19:00 piecēlos, bet viņš turpina gulēt. Man škiet, ka naktī var gadīties ballīte. Rīt no rīta agri jānogādā sīcis viņa mammai uz lidostu un jādodas uz darbu, bet nu - godīgi sakot, liekas, ka vajadzētu turpināt veseļoties pa mājām. Vakar arī sīci ņēmu līdzi uz darbu, kas bija big time fail, bet gribējās pamēģināt. Vispirms jau 07:00 viņu aizmigušu saģērbt un ietūcīt ratos bija ouch. Kad es sapratu, ka viņš nemodīsies un ka man tiešām nav citas izvēles, kā viņu aizmigušu pārģērbt, es jutos kā tāds izvarotājs. Tad pirmā pusstunda darbā arī bija ņerkstēšana, kā viņam gribas mājās. Un es sāku raudāt pretī un teicu, ka es arī gribu mājās, bet mums nav tāda iespēja, vajag drusku pastrādāt. Tālāk jau viss bija ok - multenes datorā, krāsošana, mašīnītes, un jā - McDonalds apmeklējums - viņš aprija 7,5 chicken McNuggets. Sīcim labākā dienas daļa bija, kad mans rumāņu draugs viņu paņēma uz 1 stundu pirms darba laika beigām un izklaidēja. Par multeņu skatīšanos runājot - VLC visus diskus lasa spoguļrakstā, yay. Labi, ka sīcim pagaidām ir vienalga. Un tad vēl nezinu, vai kompis nav ar kaut ko inficējies, jo pats ļoti bieži atslēdzās no Wifi un atpakaļ vairs nepieslēdzas. |
|
|
Kopenhāgena |
[23. Aug 2015|00:25] |
Neatceros, kad te pēdējoreizi biju - pirms 9 vai 11 gadiem. Bet te ir tik forša vasaras nakts un Tivoli uguņošana. On the other news, pāris minūtes pirms izlidošanas saņēmu diezgan īsu, bet jaudīgu sms "I love you." Saņemta īstajā laikā un no īstā cilvēka šāda ziņa ceļ spārnos un empowero uz visu labo. Šeit laiks ir nepareizais un par cilvēku arī vēl nezinu :/ Jāmēģina pagulēt tās nepilnas 5 stundas un tad jau atkal lidostas un Tesaloniku burzma. |
|
|
|
[9. Aug 2015|23:08] |
Vispār liekas, ka nākamais destination ir Skotija (kaut kad jau agrāk par to rakstīju). Tagad būtu labi saprast, ko es tur varētu darīt. Un diez kā viņi izturas pret augstprātīgiem austrumeiropiešiem, kuri grib biroja darbus darīt? |
|
|
Bailes no bērnkopības |
[30. Jul 2015|08:56] |
Es te lasu dažādos cibas bērnkopības ierakstus un pie sevis domāju, kur var iegādāties astoņgadīgus pēcnācējus ar nesačakarētu psihi un veselību? Jo es savos 32+ gados knapi esmu sevi iemācījusies sapost uz darbu, kur nu vēl kādu citu dvēselīti uz bd vai skolu. Aizvien biežāk domāju, ka ģimene un bērni tomēr nav priekš manis. |
|
|
Mjau |
[23. Jul 2015|17:33] |
Lickstarter apenes ar kaķīti ir ļoti foršas uz tausti un arī vizuāli forši nostrādātas. Tagad jāgādā vēl cita pussy cat atribūtika :) Bet tā laikam nav bijusi mana gaišākā doma pasūtīt apakšveļu uz darba adresi, jo deklarācijā skaidri un gaiši ir rakstīts - Underwear. Labi, ka tie divi musulmaņu veči, kas parasti ir recepcijā, vakar nebija un viņiem nebija jāpēta un jāmēģina iztēloties, kas tā par īpašu apakšveļu, ko izvēlos saņemt darbā. |
|
|
SPSS PMS laikā |
[3. Jul 2015|09:44] |
Man vajag brīvdienas!!!! Jau vairākas dienas lasu director's disappointment tur, kur īstenībā rakstīts director's appointment. Un tas uzkarina. Tagad vajag manuāli čaiņikam, lai uztaisītu vienkāršu, bet apjomīgu Google form. Nezinu, cik līki pirkstiņi, bet to mēs redzēsim. Gribas, lai ievāktie dati ir lietojami un analizējami. SPSS, bļin. |
|
|
Par pilsētas omu |
[21. Jun 2015|16:17] |
Tātad, apmēram 5 gadu vecumā viņa mani iepazīstināja ar homoseksualitātes konceptu. Iedomājieties Latvijas mazpilsētu, 80. gadu beigas. Tas notika tā, ka man tika izstāstīts, ka kaimiņiene V. nav tāda kā visas citas - viņai patīkot sievietes un tāpēc viņai neesot ģimenes. Nu man liekas, ka es 5 gadu vecumā vēl īsti nezināju, kā rodas bērni un citas svarīgas lietas, tāpēc man šī informācija likās tāda nepārāk svarīga, jo vai nav vienalga, kas kuram patīk (man, iespējams, tai laikā patika pūkaini dzīvnieciņi vai aukstas lelles un tā bija mana visa izpratne par patikšanu). Un tad vēl esot jūrnieki, kuriem patīkot vīrieši. Viss jau būtu labi, ja es būtu kaut kā uzprasījusies pēc šādas informācijas saņemšanas, bet tā nebija. |
|
|
Hodi? Karibu!* |
[1. Jun 2015|22:49] |
Nu jau 9.nakts Tanzānijā zem moskītu tīkla. Pa ceļam uz šejieni pirmo reizi izmēģināju lidmašīnā mazā maisiņa lietošanu - reakcija uz malārijas tabletēm un nogurums darīja savu. Bija smieklīgi vērot stjuartes reakciju un man pašai vajadzēja maisiņu aiznest līdz stjuartes norādītai miskastei. Tanzānijā uz vietas man ļoti patīk, bet tomēr dzīvojot sevi te neredzu. Pirmkārt, malārijas dēļ. Otrkārt, sabiedrības struktūras dēļ. Sociālisms te ir nodarījis gauži cilvēku domāšanai. Es vairs neko sliktu neteikšu par Īrijas veselības aprūpi. Bet lūk augļi, dārzeņi, zivis, daba - burvīga. Ar draudzeni likām avokado sejas maskas, jo viņai pie mājas avokado koks - tik daudz labu avokado, ka arī skaistumkopšanai pietiek. Mango saēdos gadu uz priekšu. Šodien pie Indijas okeāna sākām skatīties mājas. Par 400 USD te var dabūt tādas burvīgas mājas!!!! Mājkalpotāju var dabūt par 130 000 šiliņiem (~60 EUR) mēnesī. *Drīkst ienākt? Laipni aicināts! |
|
|
Trip of a lifetime |
[22. Maijs 2015|06:50] |
Rīt izlidoju uz Tanzāniju un šodien vajadzētu sākt dzert Malarone. Izlasīju blaknes, galīgi negribās. Bet malāriju arī dabūt negribās - man ir viens paziņa, kurš nomira no malārijas. Vakar par 25 eur dabūju 35mm filmiņas spoguļkameru ideālā stāvoklī ar divām lēcām (par stāvokli man komentēja tehniķis, kam lūdzu viņu atputekļot, tur pat nebija īstu putekļu). Kāpēc es viņu nopirku? Ja es mācētu fotogrāfēt, es vēl saprastu (bet tad jau man būtu modernāka kamera). Vēl man ir jānopērk sandales šodien un jāsakrāmē soma - kopā 40 kg. Vedu 2 pakas x 70 pamperus, vēl visādas dīvainas lietas, ko draudzene paprasīja. Ceru redzēt Indijas okeānu, safočēties ar žirafēm un paauklēt mazo mulatiņu. |
|
|
Mīlestība latviski |
[21. Maijs 2015|15:40] |
Draudzenes vīrs, kurš ir no Barbadosas, grib pārsteigt savu sievu, lietojot dažādus mīļvārdiņus latviski. Dārgie un labie, varat ieteikt pa visiem kopā kādus 10 skaistus mīļvārdiņus latviešu valodā, kas nav no dzīvnieku pasaules? Jo zaķi un kaķi deminutīvā es pati pārveidot māku. Starp citu - vai latviski ir kaut kas līdzīgs "mana dzīve"? Tas man ir mīļākais un cienījamākais mīļvārdiņš turciski (hayatım). UPD: Jūs esat lieliski!!!! Pelmenīši un bulciņas manas :))) Paldies, es esmu uz pareizā ceļa. |
|
|
Mana rīta kafija |
[24. Mar 2015|06:43] |
Jūs ziniet to brīdi, kad tasītē ir sataisīta kafija (manā gadījumā truck drivers stilā), smuki smaržo pa dzīvokli. Un tad tu paņem no ledusskapja pienu, vēl nočeko, ka derīguma termiņš ir ok, un viss tāds cerību pilns pielej to kafijai. Un tad nevis magic happens, bet tieši otrādi - viss dabiskais - un kafija saiet kunkuļos, jo tomēr piens nav bijis svaigs :/ Un, protams, jaunu vairs taisīt nav laika. Un tad tu domā - a moš vajadzēja dzert bez piena, it kā šī doma vairs ko mainītu. Eh. Lai jums nekad, nekad, nekad, nekādā mūžībā tā negadās! |
|
|
Ir dienas, kad jau brokastīs gribas šampanieti |
[23. Mar 2015|22:28] |
Tā aizstrādājos, ka aizmirsu, ka kolēģei lūdzu pusdienas laikā atnest šampanieti. Droši ieliku to ledusskapī dzesēties, un aizmirsu. Rīt nesanāks iedzert - jācer uz trešdienu. |
|
|
šodienas miljons dolāru jautājums |
[18. Mar 2015|10:54] |
Iet uz randiņu baigi nepucējoties un nepiedomājot par savu ārieni - kas tas ir: attieksme (jo dziļi iekšā tās attiecības jau ir norakstītas un nav ko izšķiest meikapu) vai arī atbrīvotība (zinu, ka mani pieņem arī tādu, kāda esmu un nav baigi jācenšas izskatīties kaut kā labāk nekā parasti)? |
|
|
Viss ir sataisīts |
[27. Feb 2015|08:39] |
Pirms 2 nedēļām izdomāju, ka gribu braukt uz vienu konferenci Rīgā uz 6., 7. martu. Domāts, darīts - nopirku biļetes, sarunāju strādāt 6. un 9. martā no Rīgas biroja. Vakar ap septiņiem vakarā māsa atsūtījusi sms, lai lūdzu Dievu, jo mamma teikusi, ka vecmāmiņai grūti nomirt. Piezvanīju mammai, noskaidroju situāciju, aizlūdzu un jau ap desmitiem iestājās baigais vieglums un sajūta, ka vairs lūgties nevajag. Sāku slavēt Dievu un pārskatīt garderobi, vai ir kaut kas bērēm piemērots melns. Šorīt pamodos 5:30 un mamma bija atsūtījusi ziņu, ka vecmāmiņa aizgājusi. Sazvanījos ar mammu un uzzināju, ka bēres 7. martā, jo priesteris ātrāk nevar. Es droši vien censtos tikt uz bērēm tik un tā, bet tagad jau viss ir saorganizēts. Pat melnas drēbes atradās. |
|
|
Dublinas krikumi |
[26. Feb 2015|12:08] |
Vakar mums draudzē bija viens pasākums un tur mācītājs stāstīja, kā pa dienu bijis uz sava drauga tēva bērēm (tēvs arī mācītājs), un kā Bono tajās bērēs uz zārka iznešanu ir sācis plaudēt un visi klātesošie pievienojušies. Šodien rīta laikrakstā lasu, ka visa U2 grupa tur bijusi, jo tas mirušais mācītājs viņu skolā savā laikā ir kaut ko pasniedzis. Es laikam gribētu kādreiz redzēt, kā Bono uz Grafton street kaut ko uzspēlē - vienkārši tā. |
|
|
10 gadi |
[16. Feb 2015|08:09] |
Hip hip urrā - manai cibiņai jau tik daudz gadu. Lielākais ieguvums no būšanas cibā ir gadu laikā iepazītie cilvēki, kā arī tas forums domu apmaiņai, kas ir ļoti īpašs, imho. Šodien visus mīlu! |
|
|
Reverse Culture Shock |
[3. Jan 2015|15:33] |
Pēc 9 dienām LV es Īrijā atkal visu atklāju kā no jauna. Bet ir forši. Jauno Gadu sagaidīju Korkā ar japāņu un spāņu tradīcijām (klusībā domāju, ka nezinu nevienu tādu foršu latviešu JG tradīciju, ko gribētu cittautiešiem ar lepnumu ierādīt). Lasu LV iepirktos žurnālus - Unu un Sestdienu - un atkal šokējos, ka Latvijā turpina uz korektoriem taupīt. Sestdienas jokus vispār nesaprotu - neliekas smieklīgi nemaz. Jaunā Gada apņemšanās nekādas īsti nav vai arī tās, kas bija, jau ir pārkāptas. Bet nu gribas vairāk mīlēt - sevi visupirms (galīgi nekristīgi, es zinu). Gribas atraisīties vēl vairāk un dzīvot pilnu krūti. Gribas izvairīties no negatīviem cilvēkiem (kā es pati, lol). Viss būs, ja es strādāšu pie vienām lietām un ļaušos citām - galvenais nesajaukt :) Laimīgu! |
|
|
Dīvaina iegriba |
[21. Dec 2014|23:25] |
Tikko ļoti gribējās, lai Akas iela ietu līdz Blaumaņa ielai. Jo nācās konstatēt, ka Street Burgers uz Ģertrūdes ielas strādā līdz 23:00 un uz tuvāko drošo ēstuvi, kas tiešām vaļā - Pica Lulū - gribējās meklēt šortkatu, kas neeksistē. |
|
|