Nu mūsdienās tām dūrēm arī nav tik liela nozīme, tagad vīrietim ar prātu jāaprēķina, kā izvairīties no situācijām, kas viņa sievietei varētu būt bīstamas, lai tas dūru spēks nebūtu jāpielieto.
Tīri pēc izdzīvošanas principiem reti kurai sievietei patīk vāji, kārni, gejiska paskata vīrieši, jo tur ir skaidrs, ka fiziskā spēka ziņā viņš noteikti nav spēcīgāks par pašu sievieti. Bet tas ir tikai ārējais. Kad cilvēks ir iepazīts kā personība, tad jau ir skaidrs, ka ne jau atlētiskā, muskuļotā ķermenī ir būtība, svarīgi, kas cilvēkam galvā darās.
Man kopš sevi atceros ir patikuši nedaudz apaļīgi un briļļaini vīrieši (slikta redze - nav labs ģenētiskais fonds, un apaļīgums arī liecina par vai nu veselības vai dzīvesveida problēmām), bet īsti vīrieti sāku vērtēt pēc vārdiem un darbiem (izturēšanās). Man ir sakrājies daudz briesmīgu vārdu tām mātēm varonēm, kas ir izaudzinājušas tik daudz ņuņīgus vīriešus, jo nav ļāvušas bērnu tēviem ieņemt tēva lomu (šeit nav runa par vientuļajām mātēm). Ai, nu labi - pacepos, pietika. Būs jau labi :)