Maijs 17., 2016
| 13:19 Nuvot, prijehaļi, izdomāju, ka gribu studēt, ņebosj antropoloģiju.
Jā, fucking bakalauros. Jo es esmu tik tizla, ka man nav pat bakalaura grāda.
A par ko ne? (nē, nopietni, dodiet man labus pretargumentus/labākus ieteikumus studijām)
|
Comments:
| From: | puuce |
Date: | 17. Maijs 2016 - 13:24 |
---|
| | | (Link) |
|
Kādēļ gan ne? It īpaši, ja Tev nav bakalaura grāda. Mana bijusī kolēģe sāka bakalaura studijas antropoloģijā 38 gadu vecumā, nupat tuvojas studiju beigām un,visticamāk, turpinās arī maģistros un tālāk.
Ja interesē, tad jau jā. Es laikam nevarētu vēl vienu bakalauru, jo man ir pazudusi tā uzcītība, kas bija toreiz, tagad vienkārši viss ir vienalga un in the grander scheme of things es vairs nespēju drebēt un uztraukties par dedlainiem, jo mēs visi mirsim un galvenais ir izbaudīt dzīvi, mīlēt un tikt mīlētiem, kā arī būt laimīgiem.
okkk... izlasīju "gender shame of things" un domīgi pamāju ar galvu, jā, jā, tā viš ir
laikam točna antropoloģiju jāstudē :D
/bet man šķiet, ka es jau esmu tiktāl pāri drebulim, ka man atkal varētu sākt patikt tie dedlaini
viedoklis: sprādzienam ir jāskan, jo priecīgs gribu būt!
| From: | sw |
Date: | 17. Maijs 2016 - 13:30 |
---|
| | | (Link) |
|
why not, tikai moška aizej uz kādām fakultātes atvērto durvju dienām - vai kas viņiem tur ir no tās sērijas.
kaukad izlasīju, ka studiju ietvaros ir jāiet runāt ar svešiem cilvēkiem. jakkkk!
| From: | krii |
Date: | 17. Maijs 2016 - 13:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Man tā šķiet viena varen saprātīga doma. Viena mana paziņa, kurai jau ir PhD arīdzan aizgāja pastudēt antropoloģiju bakalauros un ir ļoti apmierināta. Skaties uz LU vai RSU?
RSU, izstās, ir tikai maģistri?
| From: | krii |
Date: | 17. Maijs 2016 - 16:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Mja, tā izskatās gan. Nu ko, izvēle sašaurinās, tas arī nav slikti.:)
From: | unpy |
Date: | 17. Maijs 2016 - 13:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Vistomēr labāk, nekā ar nazi vārturūmē stāvēt.
| From: | iive |
Date: | 17. Maijs 2016 - 13:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja nav tāda grāda, tad nav pinīgi nakāda arī iemesla šo grādu neiegūt. Man šķiet burvīga doma!
| From: | jim |
Date: | 17. Maijs 2016 - 13:53 |
---|
| | | (Link) |
|
why not!
| From: | iive |
Date: | 17. Maijs 2016 - 13:54 |
---|
| | | (Link) |
|
(Jā, akadēmisko pirmrindnieku līga šodien ļoti optimistiska sūtīt studēt citus.)
Nu, tā, kā Tu neesi disabled un A pret Tevi nevarēs izvērst visas savas cūcības, es, protams, rekomendēju, ja vari samierināties ar nonstop dedlainiem un to, ka, ja neproti turēt muti, var gadīties, ka visi Tevi ļoti nemīlēs.
tikai PAR studēšanu, kad zini, ko gribi un ka tas interesē. tikai bail, ka tev viņi visi liksies bērnudārzs, arī pasniedzēji. bet pieļauju ka 1-2 pasniedzēji kaut ko arī dos un būs tā vērts. gaidīsim nopūtas cibā.
Labus pretargumentus? 1) Laiks. 2) Nauda.
šie ir diezgan labi pretargumenti. Parasti jau studē, lai pelnītu vairāk. Šobrīd ir tā, ka es neredzu kāds no manām studijām būs ieguvums naudas ziņā, ja vien es nevēlēšos uzsākt karjeru šajā sfērā, un tad varbūt pēc 10-15 gadiem es varētu pelnīt tikpat cik tagad.
Arī laiks ir svarīga lieta, jo nav jau kā jaunībā, kad vēl visa dzīve ir priekšā.
Es sāku studēt tieši tāpēc, ka bija depresija, trauksme un gribējās kaut ko pamainīt, un studijas ir jauki pavadīts laiks un bija vērts, bet katram ir sava situācija.
Mhm. Studijas maksā naudu, ja netiek budžeta grupā, un pat ja tiek, tad studijas nozīmē negūtus ienākumus, jo nav laika strādāt. Kaut ko iemācīties var arī izlasot grāmatu un jauki pavadīt laiku var kaut vai krogā.
nu visp jau grāmatas pirkt un krogā sēdēt arī prasa gan laiku, gan naudu
Better price/performance.
as in "alū vairāk grādu nekā bakalaurā"?
Bakalaura studijas antopoloģijā paņems ļoti daudz laika un gandrīz visu tavu enerģiju. Speaking from experience, arī ilgi nav bakalaura grāda, arī izdomāju ar antropoloģiju darīt interesantāku savu dzīvi. Dzīvi izdevās padarīt iespaidīgi interesantāku, par izteiksmīgu cenu -- nu, tur, mīnusi veselībai garo nakšu dēļ, mīnusi kaut kādai izdomātai trajektorijai, ko apsaukā par "karjeru", lol; diezgan daudzas sajātas attiecības ar cilvēkiem, kuri mani pazina "pirms" un ar kuriem vairs nejutos pa ceļam "pēc" utt.
Vai tie ir pretargumenti vai argumenti par labu studijām, neņemos spriest.
do tell par cilvēkiem, nu tb antropologi pēc pirmā kursa arī kļūst par kretīniem? :D
kaut kā tā, jā :D
droši varu runāt tikai par sevi, tātad sample size = 1, bet no sākuma samazinās iecietība pret neiecietību (lol. nu, tāds īsts pirmā kursa gailēna sindroms neatkarīgi no vecuma, esi pārņemts ar jauno pasauli, tā mana kursa daļa, kam mācīties patika, ziņoja, citēju, "visur redzu sociālas struktūras", strīdējās par idejām ar visiem - ballītēs, darbā, ar vecākiem/significant others.
ar tiem, kas saprotamu iemeslu dēļ nevar šito izturēt, vai nu izlamājies un vairāk nerunā, vai vienojaties, ka nerunāsiet par konkrētām tēmām.
uz trešā kursa vidu tas pāriet. sāc pamazām atkal būvēt sevi no jauna - cilvēku, kam ir (ja ir pieliktas paša pūles) gribētās sistemātiskās zināšanas plus atgriezusies iecietība pret vispārējo sab. stāvokli un pazudis kategoriskums, jo lol, nau verc + studijās jau būvē sevi, nevis mācies būvēt citus.
īsi un vienkārši - kā asshole neizturos, bet ir pagrūti nereaģēt uz "sabiedrisko domu" un ir jārauj sevi aiz rokas, kad kāds izsakās par jebkāda veida "normām"
ah, man ir aizdomas, ka pilnīgi normāli cilvēki ar mani jau sen vairs nerunā :D
Uhhhhhh...... antropoloģija ir ļoti interesanta, tikai rēķinies, ka būs jālasa ĻOTI_DAUDZ un ļoti ātri jāaptver jauna informācija. Nedēļā 100-150 lpp. angļu val. akadēmisku tekstu + 2-3 esejas jāuzraksta pašam - tas gan bija maģistros. Es kopā ar strādāšanu nespēju to pacelt. Kaut gan citas manas kursabiedrenes to mierīgi darīja, es vienkārši acīmredzot esmu akadēmiska tizlene. Grūtākais man bija tieši tas, ka gribējās katrā tēmā iedziļināties un pēc raksta izlasīšanas ievietot to pareizajā savu uzskatu sistēmas plauktiņā, bet tas vienkārši nav iespējams, jo kamēr domā par vienu tekstu, tikmēr jau bams bams bams sabiruši trīs citi, kas jālasa. Galu galā man likās, ka no tā īsti nav jēgas, jo mācīties ķeksītim es varu arī kaut ko vieglāku (un vispār - es esmu par vecu lai mācītos ķeksītim), bet iedziļināties un izprast tā, kā es to vēlētos, es tādā tempā nespēju. Tāpēc tagad man ir kaste ar izdrukātiem studiju tekstiem, ko es kaut kad, kad piedošu sev par to, ka kārtējo reizi izgāzos kā veca sēta, studēšu pati savā tempā. Plus, ja iesi uz LU, tur jārēķinās ar saskarsmi ar stiprām personībām, ar kurām ne visiem studentiem ir patīkams kontaksts. Bet tas jau laikam ir risks visur.
pomojemu nav nekadu pretargumentu.
Hm, man ideju aptveršana baigās grūtības nesagādā, bet piekrītu par draudu gan veselībai, gan vispār visai pārējai dzīvei. Lai gan: ja ir stipri nervi, māk likt mīksto un neplāno būt budžetā, tad ne obligāti. Eseju skaits atkarīgs no kursu kombinācijas, man ir bijis tā, ka semestrī jāuzraksta piecas/sešas, bet tas jau, nu, es domāju, Tev baigās grūtības neradīs. :D Par bērnudārzu: klausoties apkārt, rodas priekšstats, ka antro bakalauros ir krietni mazāks bērnudārzs, nekā daudzās citās bak. programmās, nu, daudz patstāvīgā darba, plus, nav šitā "ak, dievs, kā tu varēji neatnākt uz lekcijām" huiņa, kas mēdz būt citur.
Par cilvēkiem, domāju, būtu kādas trīs/četras pasniedzējas, par kurām Tu būtu sajūsmā, tad pārējie un tad daži - atkarībā no "psiholoģiskās saderības", tā teikt. :D
Ja gribi būt budžetā, tad var gadīties, ka jāieliek studijās sevi visu.
Lai gan, šogad pirmajā kursā, nez kāpēc, ir ļoti maz cilvēku. Tā kā - tā var būt arī laimes spēle.
piecas-sešas esejas semestrī skaitās daudz vai maz? nu tb IMO tas ir totāli izdarāms
"akdies kā tu varēji neatnākt uz lekcijām" varētu būt problēma, tīri teorētiski, ja tās lekcijas sakrīt ar bērnu laikiem vai tamlīdzīgi, tā ka priecē. nu tb ja es varu atnākt kursa sākumā, iepazīties ar pasniedzēju un saprast, ko viš no manis gribēs uz beigām, un ne obligāti atsēdēt kaut kādu figņu aļa "interneta lietošana", mani tas totāli iepriecina
Man kā cilvēkam, kam patīk rakstīt, tas principā neliekas daudz, tikai: tas ne tuvu nav vienīgais. Jārēķinās, ka kāds darbiņš jāiesniedz ik pa pāris dienām kā minimums, un man tas reizēm reāli traucē, jo padara visu superfragmentētu un sašķeltu.
Bet jā - ja informaciju aptver ātri un spēj ātri strādāt, ko Tu, domājams, spēj, tad varētu būt arī tīri ok.
Un tiešām - tādas obligāti jābūt tieši tad lietas reāli ir tikai sesijā un citos eksāmenos, kas nav sesijā. Ā, nu vēl, protams, semināru ir daudz, bet tos parasti var atstrādāt, iesniedzot teksta kopsavilkumus vai taml.
Var jau ņemt vienkārši atsevišķus bakalauru/maģistru kursus kā brīvklausītājs (esmu tā darījis gan Rīgā gan Tartu). Priekšrocības šim variantiam ir tādas, ka nav tik liela slodze kā pilna laika studijās, var izvēlēties tikai interesējošos priekšmetus, kredītpunkti tāpat krājas (ja nu piepeši uznāk vēlme to visu darīt uz pilnu slodzi) un jebkurā brīdī visu pasākumu var pārtraukt. Protams, ja primārais ir dabūt papīru, tad šis variants īsti neder.
Lasīšana tevi nebiedē. Gan jau bezjēdzīgu ūdeņu producēšana x lappušu aizpildīšanai arī ne, rakstīšanas disciplīnā vismaz priekšstats radies par tevi, kā olimpisko pirmrindnieku. (šis ir mans galvenais naida iemesls pret akadēmiju).
Var būt antropoloģijas studijās ir ar veselo saprātu apveltīti mācībspēki, kas pieļauj, ka studentiem pastāv dzīve un prioritātes ārpus studijām (t.i. nebūs situācijas 'šo var tikai konsultāciju laikā, un laiku var uzzināt tikai otrdienās no 17:10-17:15 personīgi ierodoties pie šīm zilajām durvīm), būs iespēja sazināties elektroniski, nebūs prasība nākamos 4 gadus pakārtot visu dzīvi obligātā apmeklējuma lekcijām (kuru laikus universitāte patur tiesības semestra laikā mainīt), un nebūs jāklausās bešennais apjoms ūdeņu (kurus daudz ātrāk varētu apgūt, ja vienkārši iedotu izlasīt source materiālu).
Esmu manījusi, ka akadēmiskā dzīve patīk cilvjiem, kas ģībst par podkāstiem un mācību video. Cilvēkiem, kam podkāsti&video riebjas, bet informāciju labāk patīk uzņemt rakstiskā formā, mēdz būt problēmas.
Nu, šīs studijas īpaši atšķiras ar to, ka informācija ir jāuztver rakstiskā veidā no rakstiem. :) Ļoti daudz patstāvīgā darba, kas, manuprāt, ir lieliski. Un zilo durvju problēma arī nebūs. Darbu iesniegšana pārsvarā notiek on-lainā. Problēma varētu būt tās prioritātes.
Apsoli vēl, ka nav jālej bezjēdzīgi ūdeņi un es bezmazvai parakstīšos.
(bet nē, man darbadevējam paskaidrot kāpēc man reizēm vajag doties uz antropoloģijas studijām būs ļoti, ļoti, ļoti sarežģīti).
Izņemot LU moduļa kursus un vēl dažus atsevišķus gadījumus, ūdens liešanai nav nekādas jēgas. Rakstot esejas, es drīzāk esmu gatava iesniegt par 300-500 vārdiem mazāk, nekā vajadzēja, jo jau pirmajā kursā sapratu, ka īsāks, bet teorētiski/paša novērojumos/idejās sakarīgi pamatots darbs tiks novērtēts labāk, nekā pietiekama apjoma darbs, kurā sarakstīts blāblāblā.
Tiesa gan, man pašai riebjas blāblāblā un ķekša darbi, bet pie tiem jau pieradina mūsu lieliskā izglitības sistēma agrīnajos gados. :D Un riktīgi žēl, ka universitātē tas mēdz turpināties.
Bet jā - ir šajā programmā tiešām daudz kā lieliska, ir!
Droši vien būtu jājautā, ko tu no tā gribi iegūt?
Es pirms 3 gadiem uzsāku farmācijas studijas, kas ir uzreiz 4 gadu maģistra grāds. Līdz šim tas ir bijis a lot of fun. Noteikti ir tā vērts, bet neteiktu, ka būtu ieguvis tajā kādas zināšanas, kuras nevarētu iegūt bibliotēkā. Tā vairāk ir tieši pieredze socializēties, studentu atlaides uz starpautiskām konferencēm, networking utml., un tas ir bijis tā vērts, pat ja būtu jāmaksā pašas ar savu naudu.
Studentu deadlaini vispār ir štrunts, salīdzinot ar reālo atbildību pašnodarbinātā darbā. Šeit ir mature studentu priekšrocības. Kā mīnuss ir tas, ka atmiņa arī vairs nestrādā tik labi kā jaunībā, tāpēc automātiski A atzīmi dabūt ir grūtāk. Tad ir jāizlemj, vai vērsts pūlēties, vai arī ne un pieņemt, ka dzīvē pēc diploma saņemšanas tev tāpat neviens neprasīs, kādas bija tavas atzīmes.
ā, spēcīgs arguments PAR labu tieši antro studijām tieši tev - tā nu vienreiz ir studiju programma, kuras veiksmīgai apgūšanai ļoti nāk par labu zināms personības briedums un visdažādākās iespējamās pieredzes. No tā atzīmes var tikai celties, nevis pazemināties, imho.
un galvenie iemesli, kāpēc tu to gribi, ir... ? (manuprāt, atbildot uz šiem, var tikt pie samērā labiem gan par, gan pret)
patīk mācīties vispār bet tas, kas ir apgūts, ir totāli "no pakaļas izrauts", bez sistēmas un struktūras (ko akadēmiskajām studijām vajadzētu piedāvāt, ne?) plus reizēm gribas grādu (tb bez grāda nevar mācīt oficjāli un akadēmiskās iestādēs + vienkārši danunahuj man nav grāda, kauns no saviem akadēmiskajiem draudziņiem, kas "tas nekas, ka tev nav grāda, tu tāpat gudra" saka apmēram tāpat kā "tas nekas, ka tev ir riepa, tāpat smuka")
ar to sistēmu un struktūru var būt ļoti dažādi, apzinos, ka savu Mg pirmrindniekos izcīnīju tikai tāpēc, ka pašai ļoti interesēja tēma un biju gatava rakties pavisam dziļi (konsekventi katrā no kursiem izvēloties aspektus, kas atbilst Mg darba tēmai) - respektīvi, lielā mērā tikai no paša var būt atkarīgs, cik ļoti sistemātisks un strukturēts ir studiju laiks.
bet atcerēsimies, ka es studēju LU fakultātē, kuras nosaukumu visi, kam nav slinkums, piesauc kā lamuvārdu, līdz ar to tas var nebūt rādītājs :D
Jā, ļoti svarīgi nodefinēt, kāpēc. Tieši to tēmu, zināšanu dēļ vai arī papīra dēļ (kaut gan ļoti stipri šaubos, ka tev ir šis). Jo ja uzzināt, domāt un rakstīt par tām tēmām tev sagādā prieku, tad you can't go wrong, jo zini, ka par spīti tam laikam, pūlēm un naudai, ko ieguldīsi, pats process būs baudāms un tas arī ir galvenais. Nekad nevajadzētu iet studēt tēmu, kas interesē minimāli, tikai tāpēc ka statuss, papīrs, visi tā dara, nav skaidrs, ko tālāk, utt.
x) nu uzzināt/domāt par to, kas varētu būt antropoloģija, man patīk x) tēmas, kas interesē minimāli, man ir reāli maz :D drīzāk ir tēmas, kas man a) ir objektīvi totāli ārpus jau iezīmētā dzīves ceļa, tb neirozinātne, piemēram, man reāli patīk, bet praktiski full-time es to nekad nedarīšu, bet "ai, man ir izglītība neirozinātnē, tāpēc es rakstu recenzijas par latvju literatūru" kaut kā ne pārāk līmējas kopā b) šausmīgi nepatīk esošajā raskladā (nu, piemēram, psiholoģija, kas ir pa pusei šamanisms un cenšas izlikties, ka nav - plus mani reāli kretinē cilvēki pēc 2 psih* kursiem, esnezkastasir, bet nedataisīts psihologs ir tracinošākā lieta ever, ne es gribu tāds būt, ne ar tādiem kopā studēt, vai filozofija, jo kādi kūlti, tādi nekūlti) x) grāds kā reizi interesē, nu tb man tiešām gribas papīru, un jes, tas ir smieklīgi, bet nu gribas, ja
ja godīgi, es nezinu labāku motivāciju bakalauram par grādu, pēc tam jau, ejot tālāk, var parādīties kas vairāk :D
[been there, done that]
starp citu, trū; man gaīgi nebija motivācijas grādam, un tā nu es maģistru nepiebeidzu, kad viss bija izbesījis.
hospaģi, tak studē kauč vai krokodilu pavairošanas iespējas Grenlandē. Kāda mums daļa?
tā totāli būs mana bakalaura tēma, Jūsu Visu Daļa Gar Manām Privātajām Izvēlēm
nu labi, okei, bakalaura tēma būs "gender shame of things", bet pēc tam točna!
ļoti labi, BA tēmu paturi :D
jā, anthro Tev labi der, man ir ļoti daudz, ko par to teikt, bet drusku slinkums rakstīt, varētu pie tējas, haha, bet diez vai Tev to vajag. slinkums nejauši pats pārvarējās, kā sāku vārīties, aizgāja.
bottom line - problēmas, kas mēdz būt LU anthro studentiem, iedalās divās grupās 1)tādas, kas var reāli traucēt iegūt grādu un 2)tādas, kas kaitina. tās, kuras kaitina, var ļoti labi apiet/pārdzīvot, jo sevišķi, ja negribi spiest uz izciliem vērtējumiem un vari atrast veidus, kā "no-vent-ot" īgnumu, jo tas galvenokārt ir vai nu a)pasniedzēju organizēšanās tizlums, kas nozīmē kaut kādas neinformācijas par lekciju izmaiņām vai KP nosacījumiem, vai nu b)tizlie LU paneļkursi, kurus sekmīgi var nokārtot jebkurš mūjābelis, ja vien nav kaut kādu specifisku apstākļu, nu tur, fiziski ierobežojumi vai jomas, kurās esi skolā atstājis robus, kurus nevari/nemāki patstāvīgi aizpildīt. tā kā Tev ir izcilas patstāvīgās mācīšanās prasmes, bez kurām Tu nevarētu efektīvi pētīt lietas worldbuilding, tad apgūt saturu pietiekamā līmenī Tev nebūs problēma. tie tizlie kursi arī nekad nemainās, principā tie ir "internets un tīkla etiķete", "latviešu valodas kultūra", "zinātniskā valoda un kkas"(neatceros precīzo nosaukumu), un mazākā mērā (jo man, piemēram, gāja kā pa sviestu un arī patika un likās vietām interesanti, bet nu, tas droši vien tikai tāpēc, ka pabeidzu 1.ģimnāziju) "kvalitatīvās metodes sociālajās zinātnēs". nu, un tad c)kaitinoši kursabiedri, bet anthro tādu patiešām ir mazāk, nekā citur, un tā kā liela daļa laika atvēlēts patstāvīgām mācībām, no viņiem efektīvi var izvairīties, ja gribas - es, piemēram, studiju laikā puslīdz aktīvie komunicēju tikai ar tām uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajām jaunietēm, kuras biju notaksējusi par saviem intellectual equals. savukārt tās problēmas, kas reāli var traucēt iegūt grādu, manuprāt, Tev īpaši nedraud, jo tas, par ko cilvēki parasti sūdzas, ir, ka daudz jālasa angliski, bet man tas nekad netraucēja necik, un Tu jau tāpat šobrīd daudz lasi angliski, domāju, pat vairāk, nekā vajadzēs. protams, daiļliteratūras apjoms Tavā dzīvē uz studiju laiku samazināsies, bet es varēju paspēt lasīt arī to, kamēr studēju, laika pietika - lai gan, protams, man nebija darba un bērnu. un principā anthro novērtē cilvēkus, kas neņem lietas at face value, apšauba pašsaprotamo, ir gatavi oponēt viedoklim, prot argumentēt, tā ka kašķi ar pasniedzējiem par atšķirīgiem viedokļiem var gadīties atsevišķos gadījumos, bet principā ne tā, ka tas tiešām traucē nokārtot kursu, jo sevišķi tagad, kad arī ir K. iedarbināta sistēma "apcelt studentus nav ok, jo viņi var ņemt un uzrakstīt iesniegumu".
basically, es domāju, ja Tu šo darīsi, you'll have a blast, lai gan kādā ārzemju uni, protams, būtu vēl jo labāk, bet opcija "online uni ar skype semināriem utml" diemžēl maksā baigo naudu.
stulbais autocorrect, kvantitatīvās, ne kvalitatīvās metodes
saki, *kvalitatīvas* metodes netiek apskatītas? :D
bet jā, paldies, apmēram tā arī sapratu. un vispār jau es esmu reāls cutie-pie, nu tb kā students es esmu mīļumiņš, ja cilvēki spēj akceptēt to, ka rakstu kursadarbus tipa "Raiņa lugas ķīniešu Pārmaiņu grāmatas kontekstā"
``Ārpuszemes saprāta hipotēzes ietekme uz R. Blaumaņa noveļu varbūtējiem turpinājumiem``
kvalitatīvās metodes tiek daudz vairāk apskatītas visos kursos, bet pieņemu, ka tas nebija īsts jautājums, vai ne.
un tēmas paveras visplašākās, you can literally research anything, ja tikai spēj nofokusēt atbilstoši kursam un anthro pētniecības principiem, un kursa darbā/lauka darbā/bakalaurā vispār tiešām JEBKO vari apskatīt, un tas ir lieliski.
un, domāju, arguments, "china mieville ir anthro izglītība" arī nav slikts :D
principā anthro ir lieliska vieta, kur iet cilvēkiem, kas redz to, cik lietas, kuras visi pieņem kā "tā nu tas ir", patiesībā ir neviennozīmīgas un (ne)apzināti uzbūvētas, kas grib tādus visādus neērtos jautājumus celt gaismā un apšaubīt, apšaubīt, apšaubīt lietas sabiedrībā. es katrā ziņā, šai sfērā nonākusi, jutos kā mājās, un esmu pie mācību darbiem aiz prieka raudājusi par to, ka manām personības un intelekta iezīmēm, kas skolā mēdza reizēm tikt uztvertas kā a nuisance, patiesībā ir pilnīgi legit vieta.
(par to, ka "kaķa šūpulis" bija basically vonnegūta maģistra darbs, pat neiepīkstēšos)
latviešu valodas kultūra tā, kas pie lokmanes?
neatceros vairs kā mums sauca, bija tāda pajauna, un kurss bija bezdievīgi garlaicīgs, tāda vidusskolas un pat pamatskolas vielas atgremošana galvenokārt, un kā pret tādiem skolēniem tā dāma brīžiem izturējās. man bieži vien gribējās kliegt tajās nodarbībās, bet apmeklējums bija obligāts vai kaut kā tā, tāpēc jāsēž vien bija
ok, tad nav lokmane. mums lka bija tāda paša nosaukuma kurss, un pasniedzēja to pašu lasīja arī lu, tāpēc padomāju, ka viņa. kurss bija interesantākais, kas mums tai gadā bija programmā :)
| From: | elina |
Date: | 17. Maijs 2016 - 17:49 |
---|
| | | (Link) |
|
es, kā diplomēts antropologs antropoloģiju ieskau par visiem 10000000. Lūdzu ej!!! :)) Būs ļoti interesanti, VIENĪGI tiešām žēl,ka jāiet bakalauros, jo RSU antropologu maģistri ir dievīgi :)
kad es pirms 5 gadiem izdomāju, ka studēšu maģistros, es pamazām pakāsu gandrīz visus ienākumus (un atpakaļ dabūju vēl lēnāk, turklāt šis pēdējais process vēl nav beidzies), jo pārāk cītīgi studēju, taču Tev laikam ir augstākas darba- un labākas pašorganizēšanās spējas.
citu studiju ieteikumu man nav, jo LKA bakalaura programmu tu jau sen zini, kamēr LU antropologos varētu iemācīties arī kaut ko jaunu (citas lv humanitārās bakalaura programmas pat netiek apsvērtas)
Vēl man šķiet, ka antropoloģija ir tikpat spekulatīva kā psiholoģija. Interesanti, bet grūti gūt pārliecinošus empīriskus apstiprinājumus vairumā gadījumu.
tas jā, bet antro tomēr vairāk ir par jautājumiem, ne shēmām, imo
Varbūt atšķirība starp individuālo un sabiedrību. Negribu diskriminēt nevienas studijas, jo viss ir ir pētāms un interesants. Vienkārši rodas iespaids, ka tagad tā ir modes lieta studēt antropoloģiju, turklāt daži vēl atzīst, ka tas padara nedaudz par “neiecietīgu viszinīti”. Man tieši farmācijas studijas sagrāva pēdējās ilūzijas par to, ka mēs principā saprotam, kā zāles darbojas, it īpaši neiroloģijā.
Es izvēlētos filozofiju, bijusī ex to studēja un tas patiesībā ir dziļāk nekā man tas sākumā likās. It īpaši par zinātnes filozofiju. Velti zinātnieki to kritizē, jo neba jau no debesīm nokrita zinātniskā metode. Bet Latvijā gan to nekad nestudētu, jo cik atceros no tiem Kūļa skandāliem, tad nekas sakarīgs tur nevar būt.
//Man tieši farmācijas studijas sagrāva pēdējās ilūzijas par to, ka mēs principā saprotam, kā zāles darbojas, it īpaši neiroloģijā.//
1) studē ķīmiju 2) ko nozīmē ``īpaši neiroloģijā``?
Studēt var un vajag, bet ķermenis ir baigi smalkā lieta. Tas, kas strādā laboratorijā, ne vienmēr tā strādās dzīvē. Par otro tas, ka smadzenes ir vissarežģītākās.
khhh, tu gribi teikt, ka farmācijas studijas nav tās, kas tevi padara nedaudz par neiecietīgu viszinīti? :)))
bet okei, fair enough. filozofija LV neies, tieši augstākminētā iemesla dēļ (un pārcelties ar visu varzu uz ārzemēm, lai pastudētu, ņeaļo), un ja ir izvēle starp psih* un atropo kā divām potenciāli interesantām tēmām, tad es labāk esmu neiecietīgs sabiedrības tiesātājs, nevis neiejūtīgs indivīda analizētājs (un, pieņemot, ka savu limitu abās kategorijās jau esmu sasniegusi līdz studijām, arī kursabiedru vidū labāk redzētu pirmo, ne otro)
Kruti, gāz tikai. Grādu tomēr vajag. Nu, tīri tā – kā pierādījumu, ka iesākto vari pabeigt līdz galam, ja ne citādi. |
|
|