Varbūt atšķirība starp individuālo un sabiedrību. Negribu diskriminēt nevienas studijas, jo viss ir ir pētāms un interesants. Vienkārši rodas iespaids, ka tagad tā ir modes lieta studēt antropoloģiju, turklāt daži vēl atzīst, ka tas padara nedaudz par “neiecietīgu viszinīti”. Man tieši farmācijas studijas sagrāva pēdējās ilūzijas par to, ka mēs principā saprotam, kā zāles darbojas, it īpaši neiroloģijā.

Es izvēlētos filozofiju, bijusī ex to studēja un tas patiesībā ir dziļāk nekā man tas sākumā likās. It īpaši par zinātnes filozofiju. Velti zinātnieki to kritizē, jo neba jau no debesīm nokrita zinātniskā metode. Bet Latvijā gan to nekad nestudētu, jo cik atceros no tiem Kūļa skandāliem, tad nekas sakarīgs tur nevar būt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

//Man tieši farmācijas studijas sagrāva pēdējās ilūzijas par to, ka mēs principā saprotam, kā zāles darbojas, it īpaši neiroloģijā.//

1) studē ķīmiju
2) ko nozīmē ``īpaši neiroloģijā``?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Studēt var un vajag, bet ķermenis ir baigi smalkā lieta. Tas, kas strādā laboratorijā, ne vienmēr tā strādās dzīvē. Par otro tas, ka smadzenes ir vissarežģītākās.

(Reply to this) (Parent)

khhh, tu gribi teikt, ka farmācijas studijas nav tās, kas tevi padara nedaudz par neiecietīgu viszinīti? :)))

bet okei, fair enough. filozofija LV neies, tieši augstākminētā iemesla dēļ (un pārcelties ar visu varzu uz ārzemēm, lai pastudētu, ņeaļo), un ja ir izvēle starp psih* un atropo kā divām potenciāli interesantām tēmām, tad es labāk esmu neiecietīgs sabiedrības tiesātājs, nevis neiejūtīgs indivīda analizētājs (un, pieņemot, ka savu limitu abās kategorijās jau esmu sasniegusi līdz studijām, arī kursabiedru vidū labāk redzētu pirmo, ne otro)

(Reply to this) (Parent)