Jā, ļoti svarīgi nodefinēt, kāpēc. Tieši to tēmu, zināšanu dēļ vai arī papīra dēļ (kaut gan ļoti stipri šaubos, ka tev ir šis). Jo ja uzzināt, domāt un rakstīt par tām tēmām tev sagādā prieku, tad you can't go wrong, jo zini, ka par spīti tam laikam, pūlēm un naudai, ko ieguldīsi, pats process būs baudāms un tas arī ir galvenais. Nekad nevajadzētu iet studēt tēmu, kas interesē minimāli, tikai tāpēc ka statuss, papīrs, visi tā dara, nav skaidrs, ko tālāk, utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

x) nu uzzināt/domāt par to, kas varētu būt antropoloģija, man patīk
x) tēmas, kas interesē minimāli, man ir reāli maz :D drīzāk ir tēmas, kas man a) ir objektīvi totāli ārpus jau iezīmētā dzīves ceļa, tb neirozinātne, piemēram, man reāli patīk, bet praktiski full-time es to nekad nedarīšu, bet "ai, man ir izglītība neirozinātnē, tāpēc es rakstu recenzijas par latvju literatūru" kaut kā ne pārāk līmējas kopā b) šausmīgi nepatīk esošajā raskladā (nu, piemēram, psiholoģija, kas ir pa pusei šamanisms un cenšas izlikties, ka nav - plus mani reāli kretinē cilvēki pēc 2 psih* kursiem, esnezkastasir, bet nedataisīts psihologs ir tracinošākā lieta ever, ne es gribu tāds būt, ne ar tādiem kopā studēt, vai filozofija, jo kādi kūlti, tādi nekūlti)
x) grāds kā reizi interesē, nu tb man tiešām gribas papīru, un jes, tas ir smieklīgi, bet nu gribas, ja

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja godīgi, es nezinu labāku motivāciju bakalauram par grādu, pēc tam jau, ejot tālāk, var parādīties kas vairāk :D

[been there, done that]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

starp citu, trū; man gaīgi nebija motivācijas grādam, un tā nu es maģistru nepiebeidzu, kad viss bija izbesījis.

(Reply to this) (Parent)