|
Decembris 15., 2025
black_data
 | 08:08
Vakar noskatījos vienu cīņu, kurā piedalījās kamerūnietis, kas dzīvo Francijā. Es nezinu, kādas viņam ir attiecības ar Franciju, bet skaidrs, ka izcelsmes valsts viņam ir nozīmīga daļa no identitātes. Bet sportā ir tā pieņemtā tradīcija atskaņot himnas un vicināt karogus. Es saprotu komandas sporta veidus, kur spora organizācijas darbojas valsts ietvaros, un arī sportisti pamatā ir nākuši no tās pašas valsts, bet individuālajos sporta veidos tas ir diezgan abstrakti. Izcelsmes, piederības un mītnes zemes varbūt pilnīgi dažādas, un arī sportista komanda bieži vien ir ļoti starptautiska. Un es nesaku, ka valsts nevar būt daļa no sportista identitātes - rudais īri izcelsmes meksikānis Kanelo ar visu savu mariarči orķestri ir nepārprotams Meksikas bērns, bet arī Mairis Briedis staigāja ietinies Latvijas karogā.
Mēģināju iztēloties, kā es justos, ja es dzīvotu un trenētos kādā citā valstī, un pirms sporta sacensībām man būtu jāklausās šīs valsts himna kā valsts, kuru es pārstāvu. Es saprastu šī pasākuma loģiku, bet Latvijas himna noteikti vairāk reprezentētu manu identitāti. Un ne tik daudz tāpēc, ka es esmu Latvijā piedzimis, jo meklējot kaut kādus formālus iemeslus, tik pat labi varētu atskaņot arī PSRS himnu, ar kuru es noteikti neidentificējos, bet lielākā daļa manas bērnības un pusaudzības ir pagājusi Latvijas himnas pavadījumā. Bet tik pat labi tā varētu būt arī kāda tautasdziesma, vai pat kāda Nirvana dziesma, un man tas nešķistu ļoti absurdi. Noteikti mazāk absurdi, kā kādas svešas valsts himna.
Ar šo visu es gribēju teikt, ka identitāte ir ļoti individuāla lieta, lai cik ļoti vieni cilvēki nemēģinātu iekastēt citus cilvēku. Un, protams, daudziem ir spēcīga vēlme identitāti vienādot ar patriotismu, kur atkal korelācija tiek jaukta ar kaut ko citu. Man ne pārāk patīk, ka kaut kur ārzemēs ar mani mēģina runāt poliski vai lietuviski (nav bēdīgāka skata, kā cilvēks, kas savu paviršību uzskata par dziļu inteliģenci), bet mani ļoti apbēdinātu, ja kaut kāda Krievija sāktu bumbot Parīzi vai Berlīni.
|
Decembris 14., 2025
Decembris 13., 2025
black_data
| 07:02 - N-tā vara
Izrādās, ka TLDR ir arī fiziski žunāli, un man radās liels kārdinājums kaut ko pasūtīt. Kas man atgādina par to, ka es joprojām sēžu uz domas par to, vai man vajadzētu pasūtīt IR nākamajam gadam.
IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām.
Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas.
Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat.
|
Decembris 12., 2025
ctulhu
 | 19:01 - Savdabīga reakcija
uz pilnīgi normālu medicīniski tehnoloģisku priekšlikumu:
- Bez tam labāk saprotot gēnu kompleksu darbību un epiģenētisko regulēšanu visticamāk vecākiem būs iespējams mērķtiecīgi uzlabot nākamā bērna genomu, tas ir - izveidot stiprāku imūnsistēmu, novērst iespējamās iedzimtās kaites, tālākā perspektīvā - arī uzlabot ķermeni un varbūt arī intelektu. Tas tak ir OK, ne?
- Dizaineru bērniņi? Cerams, ka šādus vecākus preventīvi kastrēs.
Es atvainojos, bet kur problēma? Protams ja tehnoloģija tiešām darbojas, ir atstrādāta.
|
jim
 | 13:33
"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"
|
Decembris 10., 2025
smejmoon
 | 15:22 - mana rīga
2025. gads. Informācija par notikumiem ir instagramā, tapēc piesekoju tur dažiem mūziķiem. Parasti parādās afiša un tad ir jāzīlē vai jāpēta, kur kad ir koncerts. Piemērs:
"💫“WunderKombināts. Piekļuve / Access” atklāšanas vakars ar karstvīnu un piparkūkām 9. decembrī, 19.00 @raa_riga @veldze 🎈
✨Pēc izdevuma prezentācijas vakars turpināsies ar Miķeļa Dzenuškas džeza trio koncertu plkst. 20.00. @mikelis.dz radītā mūzika ietver džeza, fanka un akadēmiskās mūzikas elementus.✨"
Ar lielu klikšķināšanu sapratu, ka tā veldze ir kautkur starp Matīsa un Bruņenieku ielām, dažādi resursi norāda dažādas adreses. Kas ir Wunderkombināts nezinu, bet itkā tā nav nepieciešama informācija.
Laicīgi izeju no mājas, aizbraucu ar trolli līdz Bruņinieku ielas pieturai, nolēmu iet uz Bruņinieku ielas adresi. Neko neredzu, nesaprotu, ar neliela parkūra palīdzību izgāju cauri kvartālam un dzirdu balsis. Uzeju aukšā kaut kas starp karaoke un erudīcijas spēlēm. Publika pie galdiem, neizskatās džeza tips, meklēju tālāk.
Izstaigāju tukšas telpas, uzzinu, kur ir kautskis un visādi hipsteru veikali un "radošās" telpas. Neko neatrodu.
Tad izlasu raa_riga (??) aprakstā, ka atrast var, redzot skursteni no Matīsa ielas. Izeju uz ielas, ieeju citā pagalmā, tur mūziķi pīpē! Es domāju, ka man ir paveicies, jo no laicīgās iziešanas palikušas piecas minūtes. Eju meklēt, ieraugu skatuvi, skatuves gaismas un mūziku. Uzraksts uz durvīm -> Ieeja pa kreisi. Apeju mājai apkārt atrodu ieeju, novelku jaku. Sarkans pasākums, 90% sievietes apmēram vienā vecumā, sarkanvīns, dāma paraksta grāmatas, domāju - tas būs tas iepriekšējais ievilcies. Bet nav instrumentu. Marimba tomēr aizņem vietu. Pēc kāda laika apskatos, ko paraksta.
MĀMIŅDZEJA! Kas tas ir nezinu, bet skaidrs ka ne WunderKombināts, atstāju daiļās dāmas un ar jaunu cerību eju ārā lietū. Klusums. Mūziķu vairs nav. Visas citas durvis ciet.
Izeju uz Matīsa ielas eju tālāk, ņemšu kā datorspēlēs, kad jāizkļūst no labirinta, vienkārši iešu gar vienu sienu. Un tur ir koncerts. Cits radošais veikals, balta gaisma, dāma kaut ko paraksta, dāmas pļāpā, dzer, bet stūrī džezs.
Sasveicinos ar suni, aizeju tuvāk pie mūziķiem un apsēžos uz palodzes pie skatuves. Pāris cilvēki paklausījās šo elitāro 40 minūšu skaņu, citi dzēra vīnu un pļāpāja, kā jau tādos pasākumos jādara. Biju priecīgs par cenu, kas bija par velti.
Jo kāda tad ir tā īstā cena mākslai.?!
|
Decembris 9., 2025
black_data
| 21:23 - Kino: Dieva Suns
Tagad es arī esmu redzējis Dieva Suni, un man drīkst būt viedoklis. Par latviešu filmām gan neizpausts viedoklis mēdz būt daiļrunīgāks par pašu viedokli. Pīļu dīķis un tā.
|
Decembris 8., 2025
black_data
| 17:46
Pavisam citā realitātes mērogā man uz palodzes dzīvo baziliks podiņā. Vēl bez zaļajiem bazilika palodzes kaimiņiem, bazilika podiņā acīm redzot dzīvo vēl kaut kas. Un šis vēl kaut kas ik pa laikam uzrušina zemi, reizēm pat tā, ka tā pārvietojas ārpus podiņa. Tā nav gluži pele, un nav iemesla satraukties, piemēram, par sagrauztiem vadiem, bet tāpat tā ir jocīga sajūta, ka mājā dzīvo vēl kāds mistisks radījums. Tiem, kuriem peles un zirnekļi neļauj elpot mierīgi, šis fakts rada vēl interesantākas sajūtas.
|
Decembris 7., 2025
Decembris 6., 2025
black_data
| 11:52
Es tā iedomājos, vai gadījumā rietumu individuālisms nenozīmē arī to, ka indivīds domā par savu individuālo atbildību kolektīvā labuma priekšā, kamēr austrumu kolektīvisms rada to paradoksu, ka indivīds neizjūt vajadzību reflektēt par savas rīcības sekām, un viss, kas nav aizliegts, viņam ir atļauts?
Šis ir diezgan iespaidīgs vispārinājums, bet es arī neesmu izdomājis to austrumu un rietumu dalījumu. Es diezgan maz, ja neteikt nemaz, esmu saskāries ar kaut kādu austrumu pasaules uztveri, un pārsvarā pārtieku no tā, ko visādi rietumnieki par to saka.
|
Decembris 5., 2025
Decembris 4., 2025
vilibaldis
 | 10:40
Nez ir kāda vieta, kur var izšūt uz apğērba tekstu?
|
|
|
|
