Nu nav jau cipars ciparā jāatceras, pietiek, kad pa grupām atceras: šito labāk neēst, šo var pa retam, šo labāk vispār ne, tb būtībā jāiegaumē viena grupa: tie, ko labāk vispār ne;)
Augsts GI paceļ cukura līmeni augstu, zems atstāj normas robežās. Un viss. Tb tavus mīļos ķirbjus labāk neēst, jo sevišķi termiski apstrādātus (neapstrādātus var mazāk apēst + šķiedrvielas paliek veselas), tas pats ar burkāniem. Par sulām vispār labāk aizmirst! Nu kaut kā tā. Vispār tā ir vesela lekcija:) Problēmas ar cukura līmeni?
nu, rokoties pa netu tagad saprotu, ka tas viss galvaa jaaiekalj - ko ar ko dariit. ko likt kopaa, ko nelikt kopaa, kaa likt uz galda. gandriiz vai tabula jaauztaisa, lai pieliktu pie ledusskapja - shpikera veidaa. jaa, probleemas ar cukura liimeni. tiesa - ne man pashai.
Tu par daudz sarežģī!;) Visvairāk cukura līmeni samaitā nepareizas brokastis - maizītes, putras vai brokastu pārslas! Tam visam ir augsts GI, kas sadzen cukuru debesīs un noslogo aizkuņģa dziedzeri (tas arī ražo insulīnu). Un vispār pārāk daudz ogļhidrātu pārtikā.
nu - tas mierina ;) kad paaries mazais histeeriskais, tad sarezhgjiishana paaries arii :) nu, tagad laikam svariigaakais ir salikt eeshanas paradumus normaalos raamjos. citaadi nereti ir taa, ka tikai uz launaglaiku atceras, ka nav eests visu dienu un tad jau jaapieliek pilna maaga. jaasaak likt laikam kastiites. bet taadas praatiigas kastiites.
nu, mums sestdienas riits bija laba maaciiba - tagad esmu nolikta "policista" lomaa, lai pieskatu un situ pa pirkstiem. nezinu gan, kaa sanaaks, jo nevaru tak 24/7 buut blakus un bakstiit :> jaamaina domaashana un tad jau naaks viss paareejais.
Mīļo saulīt, cilvēku saņemšanās un pacietības parasti pietiek uz nedēļu, ne ilgāk. Arī pēc lielam izbailēm. Jo dzīve ir dzīve. Savukārt jaunu paradumu izveidošanai nepieciešami 3 mēneši. Jau tas vien, ka Tu esi nolikta par "policistu" nozīmē, ka šī lieta nemaz tik nopietni netiek uztverta. Ja tā būtu, cilvēks pats minūtes un gramus skaitītu!:)
zinu par to ieradumu lietu. pati vairaakas lietas tieshi taa arii esmu sev iestaastiijusi, ka vajag laiku, lai pierastu, lai pienjemtu, lai saprastu un tas saaktu kljuut par ieradumu. nu, no mums abiem es esmu pedantiskaakais personazhs, taapeec arii man taa pieskatiitaaja un zaagjeetaaja loma :D bet nu - jaakjeras lietai/veersim pie ragiem nopietni. nav ko te demokraatiju "razvoditj". man pashai ieradumu mainja nenaaks par skaadi. ja nu kas - zinaashu, pie kaa veersties peec padoma ;)
šodien pārrunājām arbūza lietu, ko piektdien nebijām vispār pieskaitījuši. un to, kā ēšanas lietas sākt pārkārtot nevis vienai ēdienreizei kaut kad vēlu vakarā, bet normāli visu dienas dienas garumā. pārrunājām kastīšu jautājumu, uz ko pagaidām vienojāmies, ka var taču mierīgi iebraukt veikalā kaut vai to pašu biezpienu bez jelkādām piedevām nopirkt un apēst, vai arī lasi paņemt, vai arī jogurtu bez piedevām, vai tos pašus griķus.. un pasūkstījāmies par to, ka nav mums īsti liels piedāvājums gatavām lietām veikalos. bet tas nu tā.
Oi, arbūzs vispār ir izslēdzams! Un par griķiem... diezgan strīdīgs jautājums. Jo nezi vai veikalā būs eko griķi, kas ir ēdami, drīzāk kaut kas no Valdo pakām:( Par rīsiem, kartupeļiem un makaroniem ir jāaizmirst, par maizi arī. Un visu laiku uz dzīvnieku valsts olbaltumvielām nevar dzīvot - sakāps holesterīns;(
par maizi - paldies dievam, ka baltmaize jau sen netiek lietota. tagad tikai ar rupjmaizes un saldskaabmaizes vaajiibu jaatiek galaa. par pastaam (makaroniem) runaajot, piefikseeju, ka ir auzu miltu makaroni. jaapaskataas, kas tur laaciitim veederaa un kaa ir uz garshu. paldies dievam, ka kartupelji vinjam ne paaraak garsho, taapeec nekaada beeda par to nebuus ;) par olbaltumvielaam - buus biezhaak jaasaak iesmeereet pupinjas un pupas :>
mhm! es jau smejos, ka esmu maza paartikas paarstraades ruupniica, kurai laiciigi neiedodot jaunu porciju, iestaajas histeerija - eest, gribu eest, ljoti gribu eest.. aped paaris aabolus vai kaadu biezpienu vai vienalga veel ko ..un atkal viss ir kaartiibaa - klusums un miers :) liidz naakamai reizei :)
Man ir bijis, ka ienesos ofisā un katram, kas mēģina ar mani runāt, saku: Tagad mani neaiztiec, ja negribi nepatikšanas!!! Tad paēdu un saku: Nu, tagad varam parunāties!;)