Jā. Tā intensīvi tikko pēdējo nedēļu laikā esam sākuši. Bet te nav tik izteikti jūtams, ka atlikušās kasieru vietas aizpildītu marginalizētākas sociālās grupas pārstāves, kā līdz šim. | |
Anglijā bija tā, ka atlika vien mēģināt automātiskajā kasē nopirkt groziņu, kurā ir arī kāds stiprāks dzēriens, tā jāsauc talkā personāls, jo aparāti jau nezina, cik tev gadu. Kaut kā tomēr nevar bez tiem cilvēkiem. | |
Es vēl nešūmējos, bet kaut kad šūmēšos, ka man, pat ja man pirms MUN nomaksas nesavelk pat tik, cik minimālā "parastā" darbā uz rokas, vienalga paredzams, ka būs jāmaksā sociālās iemaksas "minimālā apmērā", pēc kā man neražīgākā mēnesī pāri var palikt kādi 200 naudiņas. | |
Bija brīvprātīgi brīvi izvēlētā apjomā. Izskatās, ka no janvāra grib ieviest obligātu un ar minimālo apjomu. | |
Man bija radies iespaids, ka brīvprātīgi, bet ar minimālo apjomu tik un tā (nu, vismaz, ja gribēja pēc tam arī attiecīgos socapdrošināšanas bonusus dabūt). | |
Tāpēc vēl nešūmējos. Gaidīšu janvāri. Tāpat jau spriež, kā no mikrouzņēmumiem un tā nodokļa tikt vaļā, ieviešot citus "atbalsta mehānismus". | |
nē, nu kāpēc, es piemēra, pēc ziņas izlasīšanas sāku paniski kalkulēt kuram no maniem n darba devējiem uzgrūst to prieku | |
Tviterī minētā darba devēju sacenšanās 'kurš pēdējais'? Jā, es arī šodien prātoju, kā šis ietekmēs plānoto skolotāju algu pacelšanu - tb, vai pēc šī gājiena ar zirdziņu neizrādīsies, ka skolotāju algu pacelšanai ir mazāk līdzekļu, nekā līdz šim nepilnslodžnieku socnodokļu pēc. | |
nu tur jau arī ir interesanti ar to pielikšanu. skolotājiem ai mīn. jo nu būsim reāli - kas tā par pielikšanu, ja slodzi no 20h->30h. ja slodzē neierēķina mājasdarbu labošanu, stundu gatavošanu un neaizmirsīsim, ka skolas strādā no plkstX-plkstY. gandrīz visas. bet specifiskākus mācību priekšmetus vai citus pedagogu piedāvātos pakalpojumus, kuri ir vienu-divas reizes nedēļā katrā skolā šādā gadījumā vienkārši tie pedagogi, kuriem kādā no darbavietām skaitās 0.25 vai 0.75 slodzes vēl bija iespējams apienot, braucot uz citu darbavietu, šobrīd tādu iespēju vienkārši nahrenizējot. nodokļi lielāki, slodze uz papīra mazāka vai tāda pati. ja lielāka un alga lielāka - nu efekts vienalga nav vēlamais. karoče budžeta optimizāciju no IZM ierēdņiem citām nozarēm vēl tikai pamācīties /nemaz nerunājot par tām izglītības iestādēm, kas šim pieiet radoši, palūdzot kādam no ļoti vajadzīgajiem, bet mazāk nodarbinātajiem speciālistiem 'brīvprātīgi piespiedu kārtā' reģistrēties kā pašnodarbinātajiem vai MUN, līdz ar to smuki optimizējot daļu no nodokļu izmaksām, kuras var labākajā gadījumā tālāk izmantot, sliktākajā 'optimizēt' par labu kādam citam | |
'kas tā par pielikšanu' - summa ir lielāka. Par pieiešanu radoši... Bērnu paliek mazāk, skolotāju paliek vairāk. Nicht Ok. Summāri tomēr līdzekļi papildus ir doti - bet vai ar tiem pietiks lai nosegtu arī socnodokli... Par to, vai paspēs pamanīt, ka 2020 atkal vajag vairāk skolotājus man atsevišķa privāta baile. | |
summa ir lielāka, jā. bet neaizmirsīsim, ka arī darbs ir specifiskāks nekā krāmēt veikalā kastes, izsist čekus vai tml. ko es ar to gribēju teikt - ka tad davai neizliksimies, ka pieliekam, vnk pasakam: tagad jums norma būs tikuntik darba h nedēļā par šādu samaksu. nesanāk normētās stundas?->sūdīgi tev. turklāt izglītības iestādēs, kas kādu iemeslu dēļ skaitās zem citām ministrijām (nu tur piemēram, Kultūras) vispār šāda atalgojuma aprēķināšanas shēma nestrādā. un gadās arī, ka, piemēram, Rīgā, kur pašvaldība atbalsta transportu ar atlaidēm vai tml - to nedod. trū storī jo reāli jau pacēlumu redz tikai daļa pedagogu. tā daļa, kura to lielāko slodzi var un nostrādā vienā darbavietā vai maksimums divās. pārējiem (un tā, pieļauju, ka porcentuāli ir smuka daļa no visiem pedagogiem) sannāk lielāks čakars par to pašu naudu. jo neaizmirsīsim, ka daļai mazo vai nomaļo skolu finansējumu 'darbinieku autobusam' vai pat 'benzīna piemaksām' noņēma jau sen. pirms 3? gadiem protams, ka nepamanīs. tas nevienu nekrata. tieši tāpat kā tas, ka liela daļa skolotāju ir pensijas vai pirmspensijas vecumā un izjūt iestāžu spiedienu pensionēties. ko izdarīt priekšlaikus arī nav nemaz tik vienkārši. kaut gan moš kāds vienkārši ciniski cer uz Iespējamo Misiju. lol karoče izskatās, ka viss virzās uz to, ka arī pedagogi (gandrīz tāpat kā kultūras darbinieki) drīz varēs būt tikai entuziasti vai turīgu cilvēku dzīvesbiedri. ja nepaveicas (kā procentuāli lielākajai daļai). tikai kultūras darbinieki to uzzina daudz ātrāk | |
Tas pat nebūtu slikti. Ja vien mums to entuziastu turīgo dzīvesbiedru būtu vairāk. Iespējamā misija ir maza un ar daudz probl3màm. | |
es arī tā ceru. nu uz tiem turīgajiem dzīvesbiedriem. tas pat būtu labāk - strādā tā lai nepārņemtos, atmosfēra izglītības iestādēs tikai uzlabotos. bet pēc tā, kas tagad sekos to pusslodžu dēļ vispār grūti iedomāties par IM diemžēl tā ir dzirdēts, jā | |
Nav. Tas jau vēl nav likums, ja visu pareizi saprotu, bet tikai likumprojekts, viens no daudzajiem, kas tika izskatīts slēgtajā MK sēdē par nākamā gada budžetu, pagaidām zināms tikai no Reira uzrunas tautai http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/z | |
Lai gan apskatījos http://likumi.lv/ta/id/45466-par-va | |
kur palika visi tie melnie tūkstoši cilvēku kas strādāja Rīgā rūpnīcās? un visi tūkstoši kuriem darbu atņēma traktori? Kāpēc bezdarba procents mūsdienās ir tāds pats vai mazāks kā tajos laikos, ja jau visas šīs darba vietas ir izzudušas? Un kāpēc mums viena kalorija paikas izmaksā neskaitāmas reizes mazāk kā tad un mēs varam atļauties nopirkt vairāk kā vienas bikses gadā, pat ar salīdzinoši mazu algu. Un pa piecām ģimenēm komunālajā dzīvoklī arī vairs īsti nedzīvo. Izzūdot kādai specialitātei, tieši ietekmētajiem ļautiņiem nekad nav viegli. Bet darba devējam, it īpaši akciju sabiedrībai, ir ar likumu noteikts rūpēties tikai par akcionāru interesēm. Nākotne protams var būt barga un pilnīgi iespējams ka mums krāgā uzmetīsies AI un sanāks tāda singularitāte ka vienlaicīgi tiks iznīdētas pilnīgi visas darba vietas. Bet nu tam negribētos ticēt - ja var ieglī iedomāties kā tiek automatizēts šoferu, mūrnieku un pārdevēju darbs, tad daudz grūtāk ir iedomāties ka pāvestam Franciskam atņem darba vietu jo to labāk var izdarīt robots. Vai arī Prāta Vētrai nav vērts sākt jaunu tūri jo robots to var izdarīt labāk. Bet jā, nākotne ir baisa. Un arvien straujāka un straujāka. | |
kur palika visi tie melnie tūkstoši cilvēku kas strādāja Rīgā rūpnīcās? Ehm, nu visur kur palika, sausie cipari uz papīra - kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits 26 gados ir samazinājies par 26%, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits vēl vairāk. Tajā pašā laikā bezdarbnieku (to, kurus oficiāli uzskata par bezdarniekiem) skaits šobrīd ir lielāks nekā 90to sākumā pat absolūtos skaitļos, nerunājot par relatīvajiem. Ja vēl paskatās uz bezdarbnieku skaitu vecuma grupā zem 30, tas paliek pavisam interesanti - ar visu augstākās izlgītības kultu, nevar jau bezgalīgi vilkt 'aww kā viņi iegūst trešo augstāko izglītību, cik mums izglītota nācija', ja par spīti izglītībai, lāga nodarbināmi viņi nav un nebūs. Jēga nodarbinātībā tik, ka kamēr mācās, tikmēr nav bezdarniekiem jāpieskaita. Var jau dzīvot turīgajā ekonomiskajā burbulī un neredzēt to, ka tagad nē, 5 ģimenes komunālajā Rīgā vairs nedzīvo, taisnība, viņi dzīvo kaut kur krietni aiz Rīgas robežas (jo dzīvojamās platības, pateicoties iedzīvotāju skaita kritumam, kaut kādas var atrast. Protams, normālas dzīvojamās platības maksā neaizsniedzamu cipāru, bet kaut ko jau var), un tad ģimenes pelnītāji dzīvo Rīgas hosteļos, īrējot gultasvietu par daždesmit eiro nedēļā. Jo visa ģimene Rīgā vairs dzīvot atļauties nevar, pat ne komunālajā pa piecām. Specialitātes šobrīd izzūd aizvien vairāk un izzudīs vēl straujāk. Situācija, kur dzīvot tiesības tikai tam 0.001% - 'pāvests', 'visietekmīgākā grupa pēdējā ceturtdaļgadsimtā' un pārējie paši vainīgi, ka nav tas 0.001% nav ok. Un tāpēc Brexit, tāpēc Tramps tāpēc Sīrija. ] Kādreiz futūristi sapņoja par laiku, kad cilvēki spēs strādāt dažas stundas nedēļā un pārējo laiku nodarboties ar pašpilnveidošanos. Dēļ 'kalorija ēdiena nekad nav bijusi tik lēta' it kā jau tā vajadzētu būt. Bet nav. Nelielam procentam sabiedrības tas viss ir pieejamāks. Ir forši, ja paveicies piederēt šai nelielajai daļai. Protams, ka par to pēc definīcijas nav jāuztraucas darba devējam. Bet tas ir iemesls, kāpēc mums ir nepieciešams cits mehānisms, kā to noregulēt. Jo cilvēki individuāli, pirmkārt, ir īsredzīgi un, otrkārt, pat ja soli tālāk spēj padomāt, nevar paļauties, ka soli tālāk 'kā visiem būs labāk' padomās arī kaimiņš. Cietumnieka dilemma un all that. | |
Ir daudzi gadījumi, kad cilvēki nevar tā uzreiz pāriet no nekā nedarīšanas (bērni, slimība, studijas) uzreiz uz pilna laika darbu, bet pusslodzes darbs ir neizdevīgs.