kur palika visi tie melnie tūkstoši cilvēku kas strādāja Rīgā rūpnīcās? un visi tūkstoši kuriem darbu atņēma traktori? Kāpēc bezdarba procents mūsdienās ir tāds pats vai mazāks kā tajos laikos, ja jau visas šīs darba vietas ir izzudušas? Un kāpēc mums viena kalorija paikas izmaksā neskaitāmas reizes mazāk kā tad un mēs varam atļauties nopirkt vairāk kā vienas bikses gadā, pat ar salīdzinoši mazu algu. Un pa piecām ģimenēm komunālajā dzīvoklī arī vairs īsti nedzīvo.

Izzūdot kādai specialitātei, tieši ietekmētajiem ļautiņiem nekad nav viegli. Bet darba devējam, it īpaši akciju sabiedrībai, ir ar likumu noteikts rūpēties tikai par akcionāru interesēm.

Nākotne protams var būt barga un pilnīgi iespējams ka mums krāgā uzmetīsies AI un sanāks tāda singularitāte ka vienlaicīgi tiks iznīdētas pilnīgi visas darba vietas. Bet nu tam negribētos ticēt - ja var ieglī iedomāties kā tiek automatizēts šoferu, mūrnieku un pārdevēju darbs, tad daudz grūtāk ir iedomāties ka pāvestam Franciskam atņem darba vietu jo to labāk var izdarīt robots. Vai arī Prāta Vētrai nav vērts sākt jaunu tūri jo robots to var izdarīt labāk.

Bet jā, nākotne ir baisa. Un arvien straujāka un straujāka.