Furious sleep

Furious sleep

of colourless green ideas

of colourless green ideas

Par darba vietām. 

crescendo (crescendo)
Ciba vēl nešūmējas, bet tikmēr citur jau pāršalcis 'vairs nevarēs noformēt pusslodzes!'.

Ciba nešūmējas, jo pat tā nelielā cibiņu daļa, kuru darbam pretī liek algu, nevis interesantākas nodokļrisināšanas formas, un nelielā daļa no tiem, kas savukārt strādā pusslodzes, laikam jau arī par pusslodzi tomēr saņem vairāk kā valsts minimālo algu, līdz ar to cibiņus tas patiesībā vispār neietekmē.

Cibiņas vairāk varētu ietekmēt cits sīkums - ja līdz šim varēji visus 18 mēnešus BKA neizņemt uzreiz, bet pietaupīt vienkārši noformējamam bezalgas atvaļinājumam kaut kad vēlāk, līdz bērna, cik tur.. 7? 8? gadu vecumam? Tad pēc jaunajiem grozījumiem, sanāk, ja bērnam ir vairāk kā 3, tad par šo bezalgas atvaļinājumu ir jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas. Ja līdz šim forši darba devēji nebija sajūsmā par 'a es uz vasaru, kad darba tāpat mazāk, aiziešu bezalgas atvaļinājumā' dēļ veselības apdrošināšanas ķēpas, tad tagad, ec, vēl viens iemesliņš. Jā, nu mīlīgi.

Bet par cibā aktuālāku tēmu runājot... Viss jau ir forši, kamēr savā starpā diskutē tikai cibiņi, kas visi ir lieliski jomas speciālisti un var jebkurā brīdī pacelt deguntiņu un aizskriet, jo kontā ir pietiekams F***Y** spilvens uzkrāts. Tad, protams, 'ja esi tik neaizvietojams, tad droši, prasi savu neaizvietojamo algu'. Tikai ļoti piemirstās, ka 'neaizvietojams' nozīmē 'uzņēmuam nodarboties ar to, ar ko nodarbojas ir jēga tad, ja nodarbina tādu, kas dara to, ko dari tu, par apmēram tādu algu, kādu saņem. Ja jāmaksā būtiski vairāk, tad šo darbības sfēru var arī atmest'. Kapitālismā sagaidīt, ka visiem darba devējiem ir brīvie līdzekļi, kuri to vien gaida, kā tikt izmaksāti neaizvietojamā personāža atalgojumā ir ļoti interesanta nostāja.

Un šajā aspektā... Pirms pārnedēļām biju Tallinā. Ja pirms gadiem 6-7 ieraugot pašapkalpošanās kases Londonā, tās mani ļoti sajūsmināja, tad šoreiz... uzdzina skumju. Jo paralēli vaļā ir tik pāris kases (ar milzīgām rindām, motivējot, protams, izmantot daudz ērtāko pašapkalošanās kasi), kuras visas apkalpo krievvalodīgie. T.i. ja vēl pirms pāris gadiem Tallinā nebūt ne rets skats bija kasiere ar selektīvo kurlumu uz krievu valodu, tad tagad... nu ja, darbā paturētas tikai tās, kas nesūdzās, jo viņām citu variantu vispār nav. Un sociālais drošības tīkliņš 'ai, iešu maximā par pārdevēju strādāt' lēnām izzūd. Darbus pārņem roboti (un pircēji. bez maksas. Jo preces tāpēc lētākas nepaliks. Drīzāk otrādi, veikalu zudumu skaits pie pašapkalpošanās sistēmām nedaudz vairāk kā dubultojas. Kā man to viltīgi pavēstīja Google Now, nieka 48h pēc tam, kad mutiski sūdzējos par robotiem telefona klātbūtnē). Un pārņems aizvien vairāk darbus.

Kur paliks cilvēki?
Kam par to jāuztraucas? Darba devējiem Kapitālismā, protams, nav īsti motivācijas to darīt.

Comments 

11.-Aug-2016 10:20 am
kur palika visi tie melnie tūkstoši cilvēku kas strādāja Rīgā rūpnīcās?
Ehm, nu visur kur palika, sausie cipari uz papīra - kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits 26 gados ir samazinājies par 26%, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits vēl vairāk.

Tajā pašā laikā bezdarbnieku (to, kurus oficiāli uzskata par bezdarniekiem) skaits šobrīd ir lielāks nekā 90to sākumā pat absolūtos skaitļos, nerunājot par relatīvajiem.

Ja vēl paskatās uz bezdarbnieku skaitu vecuma grupā zem 30, tas paliek pavisam interesanti - ar visu augstākās izlgītības kultu, nevar jau bezgalīgi vilkt 'aww kā viņi iegūst trešo augstāko izglītību, cik mums izglītota nācija', ja par spīti izglītībai, lāga nodarbināmi viņi nav un nebūs. Jēga nodarbinātībā tik, ka kamēr mācās, tikmēr nav bezdarniekiem jāpieskaita.

Var jau dzīvot turīgajā ekonomiskajā burbulī un neredzēt to, ka tagad nē, 5 ģimenes komunālajā Rīgā vairs nedzīvo, taisnība, viņi dzīvo kaut kur krietni aiz Rīgas robežas (jo dzīvojamās platības, pateicoties iedzīvotāju skaita kritumam, kaut kādas var atrast. Protams, normālas dzīvojamās platības maksā neaizsniedzamu cipāru, bet kaut ko jau var), un tad ģimenes pelnītāji dzīvo Rīgas hosteļos, īrējot gultasvietu par daždesmit eiro nedēļā. Jo visa ģimene Rīgā vairs dzīvot atļauties nevar, pat ne komunālajā pa piecām.

Specialitātes šobrīd izzūd aizvien vairāk un izzudīs vēl straujāk. Situācija, kur dzīvot tiesības tikai tam 0.001% - 'pāvests', 'visietekmīgākā grupa pēdējā ceturtdaļgadsimtā' un pārējie paši vainīgi, ka nav tas 0.001% nav ok.

Un tāpēc Brexit, tāpēc Tramps tāpēc Sīrija.
]


Kādreiz futūristi sapņoja par laiku, kad cilvēki spēs strādāt dažas stundas nedēļā un pārējo laiku nodarboties ar pašpilnveidošanos. Dēļ 'kalorija ēdiena nekad nav bijusi tik lēta' it kā jau tā vajadzētu būt. Bet nav.
Nelielam procentam sabiedrības tas viss ir pieejamāks. Ir forši, ja paveicies piederēt šai nelielajai daļai.


Protams, ka par to pēc definīcijas nav jāuztraucas darba devējam. Bet tas ir iemesls, kāpēc mums ir nepieciešams cits mehānisms, kā to noregulēt. Jo cilvēki individuāli, pirmkārt, ir īsredzīgi un, otrkārt, pat ja soli tālāk spēj padomāt, nevar paļauties, ka soli tālāk 'kā visiem būs labāk' padomās arī kaimiņš. Cietumnieka dilemma un all that.

This page was loaded Maijs 3. 2024, 8:31 pm GMT.
hackers counter system TunT counter v=0.09