«Valodas kādas zini, nevajag aizmirst.» Tādus vārdus man vakar teica kāds tantuks, kas uz manu “labvakar!” atbildēja ar “zdrasķi”. Gluži mierīgi saprotams, ka viņa izraisīja manu sašutumu. Viņa, kas daudzus gadus nodzīvojusi Latvijā. Viņa, kas nevienu vārdu man nepateica latviski. Viņa, kas pārcēlusies uz dzīvi Somijā. Viņa, kas turp ataicinājusi dzīvot savu ģimeni. Viņa, kas vakara beigās aicināja arī mani braukt uz Somiju. Un darīja to krievu valodā, protams.
Vakar Saule rietēja pāris minūtes pirms desmitiem. Skumji. Dienas saraujas. Laiks aizskrien. Vasara atvadās. Dzīve dziest.
Šorīt, ejot cauri Vecrīgai, mani ievēroja kāda meitene baltās drēbēs un iespaidīgu tauku puncīti, lēni atrāvās no sienas, kurai tā bija pielipusi, lēnām panāca manā virzienā un nevērīgi krievu valodā pajautāja, vai man “cigarete nebūs”. To darot, viņa pat nepaskatījās man acīs.
:: le Minga :: alias :: Leo... ::: Re: Man nav ne pilītes latviešu asiņu, bet tomēr - latviete... :)
2005. gada 21. jūlijs, 12:36 pm, 50 atbildes / atbildēt
Absoluuta dezinformaacija - es gana par shito dabuuju uzshuumeeties, kad meegjinaaju pieraadiit preteejo, izskaidrot... Vieniigais,ko shiem vareetu paarmest, ir aazha ietiepiiba: vinju meediji taksh zinaashot labaak :///
ehh... un - tautiiba absoluuti nenosaka patriotismu pret kaadu konkreetu zemi... ir letinjbraalji 10 paaudzees, kas par grasi paardos pasha maati un neletinji, pat ne tik sen te dziivojoshi, kas staav un kriit par sho zemiiti...