«Valodas kādas zini, nevajag aizmirst.» Tādus vārdus man vakar teica kāds tantuks, kas uz manu “labvakar!” atbildēja ar “zdrasķi”. Gluži mierīgi saprotams, ka viņa izraisīja manu sašutumu. Viņa, kas daudzus gadus nodzīvojusi Latvijā. Viņa, kas nevienu vārdu man nepateica latviski. Viņa, kas pārcēlusies uz dzīvi Somijā. Viņa, kas turp ataicinājusi dzīvot savu ģimeni. Viņa, kas vakara beigās aicināja arī mani braukt uz Somiju. Un darīja to krievu valodā, protams.
Vakar Saule rietēja pāris minūtes pirms desmitiem. Skumji. Dienas saraujas. Laiks aizskrien. Vasara atvadās. Dzīve dziest.
Šorīt, ejot cauri Vecrīgai, mani ievēroja kāda meitene baltās drēbēs un iespaidīgu tauku puncīti, lēni atrāvās no sienas, kurai tā bija pielipusi, lēnām panāca manā virzienā un nevērīgi krievu valodā pajautāja, vai man “cigarete nebūs”. To darot, viņa pat nepaskatījās man acīs.
nez: Re: P-p-p-aldies...
2005. gada 21. jūlijs, 1:17 pm, 3 atbildes / atbildēt
Es ļoti ātri pārsē'dzos uz krievu valodu, vispār baigi žigli pārslēdzos uz to valodu, kas apkārt valda... tad nu arī krievu aizrullē... Un ir daudzi trāpīgi, netulkojami teicieni krievu valodā, kas reizēm ir īsti vietā, un tad ir žēl, ja sarunbiedrs šo valodu nezina... :)