«Valodas kādas zini, nevajag aizmirst.» Tādus vārdus man vakar teica kāds tantuks, kas uz manu “labvakar!” atbildēja ar “zdrasķi”. Gluži mierīgi saprotams, ka viņa izraisīja manu sašutumu. Viņa, kas daudzus gadus nodzīvojusi Latvijā. Viņa, kas nevienu vārdu man nepateica latviski. Viņa, kas pārcēlusies uz dzīvi Somijā. Viņa, kas turp ataicinājusi dzīvot savu ģimeni. Viņa, kas vakara beigās aicināja arī mani braukt uz Somiju. Un darīja to krievu valodā, protams.
Vakar Saule rietēja pāris minūtes pirms desmitiem. Skumji. Dienas saraujas. Laiks aizskrien. Vasara atvadās. Dzīve dziest.
Šorīt, ejot cauri Vecrīgai, mani ievēroja kāda meitene baltās drēbēs un iespaidīgu tauku puncīti, lēni atrāvās no sienas, kurai tā bija pielipusi, lēnām panāca manā virzienā un nevērīgi krievu valodā pajautāja, vai man “cigarete nebūs”. To darot, viņa pat nepaskatījās man acīs.
:: le Minga :: alias :: Leo... ::: Re: abas svešās ;)
2005. gada 21. jūlijs, 1:19 pm, 25 atbildes / atbildēt
/es pirmo reiz taa ljoti nopietni par to visu aizdomaajos, kad maaciijos vaacijaa Vaacijas veesturi - kaa reiz par pasaules kariem un tml. - tas bija shoks - redzeet to no pavisam preteejaa skatiijuma /kas manupraat ar nav objektiivs pilniibaa/... atskaarst to, cik ljoti vienpusiigi, biezhi meliigi, mees tikaam izgliitoti te.../
Nu lai izdodaas ;)