Thu, Feb. 23rd, 2017, 09:16 pm
klavieres

Šodien izmēģinājām meitai citu klavierskolotāju. Līdzšinējais ir jauns puisis, mūziķis, kam mēģinājumu telpas ir tādā savdabīgā vietā, baptistu baznīcas pagrabā iekārtotā mūzikas studijā. Studija pati par sevi ok, bet tādas pretrunīgas sajūtas pārņem, atstājot meitu tur baznīcas pagrabtelpā, bez logiem. Un vēl tādā ne pārāk ērtā laikā, darbadienas vidū, bet tas tā subjektīvi un sekundāri. No otras puses, pēc apmēram pieciem mēģinājumiem progress bija manāms un kopumā meitai tās klavierstundas patīk.

Tagad pamēģinājām citu skolotāju, arī tāda jauna meitene, kas citā skolā māca mūziku — resp., ar pedagoģiskāku bekgraundu un gatava nākt uz mājām un ērtākā laikā. Bet vismaz sākotnējais kontakts no malas / aiz durvīm izklausījās ne tik labs kā ar to jauno puisi/mūziķi. Vēlāk vakarpusē jautāju meitai, kā viņai likās – rādīja starptautisko žestu, kas angļu valodā interpretējams kā "so so".

Jāpadomā, kā pieņemt lēmumu.

Wed, Feb. 22nd, 2017, 10:46 pm
tā starp citu

Labvakar, cienījamie lasītāji un augsti godātie pārējie! Esmu atvēris cibu un vēlos pavēstīt, ka man iet relatīvi labi.

No līdzšinējā darba man visvairāk pietrūks kolēģi, ar kuriem var dzīt velnu, ražot neskaitāmus "skrienošos jokus", reizēm izlietot trīs skoča ruļļus kolēģa krēsla saskočošanai un nekautrēties no apgādes pasūtīt jaunus skoča krājumus vietā, reizēm iedzert alu, bet vienlaikus arī vienmēr labi padarīt darbu. Pietrūks arī lielas organizācijas relatīvā stabilitāte un tikpat relatīvā organizētība. Kas man nepietrūks – vāja iekšējā komunikācija (un man nav vienas pareizās atbildes), zemjostas joku pārbagātība (kas par daudz, tas par skādi), un iekšējās attiecībās pārmērīgā subjektivitāte un personīgā attieksme, kas ņem virsroku pār loģisku un racionālu rīcību. Nepietrūks arī apsolītās, bet neiespējamās izaugsmes iespējas.

Kopš iesniedzu atlūgumu, galvā tāda brīvības sajūta (jau divas nedēļas pagājušas kopš fakta), un uz darbu tagad piestaigāju ar gaisīgu pofigismu (bet joprojām turpinu bārties uz kolēģiem, kuri lažo darbos, kas mani vairs neskars).

Par nākamo darbu publiskā ēterā vēl nestāstīšu, bet gan jau uzzināsiet. Grasās būt ļoti aizraujoši. Pilsētu pagaidām nemainīšu, apkārt gan kustēšos vairāk, apsolu.

Sat, Aug. 27th, 2016, 12:56 am
office prank?

Par spīti tam, ka man sākas atvaļinājums, esam reāli nomotivējuši viens otru pirmdien ierasties darbā pusdeviņos — lai redzētu, kāda būs reakcija kolēģim, kurš atgriezīsies no sava atvaļinājuma, un pirms tā bija sūdzējies, ka viņam bija pārāk garlaicīga atgriešanās no iepriekšējā atvaļinājuma. Nu, tagad pacentāmies. Viņa darbagalda tehnika ir aizvākta, tā vietā viņa galds ir piekrāmēts ar plastmasas krūzītēm (apm., 50 gab.), kas ir saskavotas kopā un pielietas ar ūdeni. Gribas redzēt, kā to var reāli atrisināt un likvidēt, bet arī vērot cilvēcisko reakciju. (No otras puses, man jau ir viegls satraukums par to, kas notiks pie manas atgriešanās.) Bet, ja nopietnāk, šī ir bijusi viena no labākajām komandām, ar ko nācies kopā strādāt.

Fri, Aug. 26th, 2016, 11:10 pm
Svalbard

Vakar bijām uz Svalbard — alternatīvais cirkus, bez dzīvniekiem, toties ar ziemeļniecisku seksualitātes pieskaņu, akrobātiku modernas mūzikas pavadījumā (brīžiem biju pārdomās, vai esmu atnācis uz andergraunda mūziķu koncertu vai arī tomēr pieturēties pie sākotnējā uzstādījuma, ka tas ir cirkus). Lūk, neliels ieskats.

... tālāk ... )

Vispār man ļoti patika.

Fri, Aug. 26th, 2016, 10:54 pm
I have come here to chew bubblegum and kick ass...and I'm all out of bubblegum

Līdz pirmā alus atvēršanai biju reāls rūgumpods, tagad mazliet atlaida.

Ir apmēram 5 stundas pagājušas, kopš man ir sācies atvaļinājums (neviļus gandrīz uzrakstīju "atlūgums"), un es šīs pirmās stundas esmu lietderīgi pavadījis, esot lielā mērā neapmierināts ar sevi, apkārt notiekošo. Pusmūža krīze? (Sveiciens drīzajai dzimšanas dienai.)

Anyway, esmu atnācis parunāties, iedzeram un papļāpājam? Man ir daudz neatdzesēta alus, varu uzcienāt.

Wed, Jul. 6th, 2016, 12:31 am
ei saa me läbi Lätita*

Man atgādināja, ka es nerakstot cibā. Jā, taisnība, vainīgs. Bet bez cibas jau nekādi. Apsolu ieklabināt biežāk un kaut... kaut ko jēdzīgāku par ieklabināšanu par to, ka vajag ieklabināt. Muchas buchas!

---
* Lai nebūtu tā, ka vispār nebūtu jēgas postēt, aizpildīšu šo zemsvītras piezīmes laukumu ar kārtējo kripaču no igauņu kultūras. Igauņiem ir valodā iegājies tāds teiciens "ei saa me läbi Lätita", ko varētu tulkot kā "netiksim galā bez Latvijas" — ko, tā īpaši neiedziļinoties igauņu nacionālajās īpatnības, varētu tā pozitīvi un mīlīgi uztvert. Šī ieraksta vajadzībām pie tā [pozitīvisma] arī paliksim. :) Pats teiciens gan nāk, ja nemaldos, no dziesmas, lūk, links uz dziesmu, lūk, links uz lirikiem (igauņu valodā, protams). Visu dziesmu līdz niansēm neizprotu (no manis jau nekāds igaunis), bet nu trijos vārdos pirmais pantiņš ir par to, ka "Bez Latvijas netiksim galā / Un Krievija neizkrīt no prāta / Tāpat kā bez dvielīša / Mēs pirtī nekad neejam." nu un tā tālāk. Bet vispār man šis teiciens galvā aizķērās pēdējās dienās, kad atpakaļceļā no Igaunijas ziemeļiem vilcienā paķēru palasīšanai viņējo vietējo "lauku avīzi" (Aja Leht), un tur ar šiem ievadvārdiem, ka bez Latvijas galā netiksim, man acu priekšā trāpījās intervija ar viņu nākamo valsts prezidenta kandidāti Mailis Reps (iegaumējiet šo vārdu), kur intervijas ievads uzreiz blieza vaļā ar nepārprotamu mājienu uz viņas ģimenes situācijas līdzību ar pašreiz amatā vēl esošā T.H. Ilvesa ģimeni (atgādinu pīļu dīķa neseno preses pīli — igauņu zemes prezidents savas prezidēšanas laikā paguva visādos veidos nokļūt dzeltenajā presē, un beigu beigās izšķīrās no Evelīnas un apprecējās ar latvieti Ievu). Vārdsakot, arī šai prezidenta amata kandidātei otrā puse ir latvietis. (Kāpēc gan ne?) Bet vispār... ja jūs kaut ko lasāt no manis dāsni piešķirtajiem linkiem, tad iesaku kāda cita cibiņa FB šārēto rakstu no New Scientist, par to, vai ir alternatīva nacionālām valstīm.

Arlabunakti, mazo draudziņ.

Mon, Feb. 29th, 2016, 11:45 pm
bezmiegs?

Tele2 telemārketings pamanījās trāpīt ar piedāvājumu, kas izklausījās diezgan garšīgi. Tagad apsveru domu zvanīt savai iecienītajai korporācijai LMT un uzprasīties uz pretpiedāvājumu.

Wed, Feb. 24th, 2016, 08:26 pm
like, share & retweet

Hei, vai kāds no jums vai jūsu draugiem, paziņām neizīrē divistabu dzīvokli Āgenskalnā, Torņkalnā vai citur Pārdaugavā, vai tai tuvējā Pierīgā? Es un mana nelielā famīlija meklējam jaunas mājas. Būtiskākais ierobežojums — mums ir kaķis, kas, kā zināms, daudziem izīrētājiem īpaši nepatīk, bet mūsu kaķis ir kārtīgs un mierīgs kaķis. Plānotais budžets līdz kādiem 300 €/mēnesī.

Sat, Feb. 13th, 2016, 12:13 am
otrais šī gada ieraksts

Oh wow, 7 gadus pēc iepriekšējās versijas iznākšanas ir iznākusi jauna Semagic versija!

Ķeriet bulciņas, kamēr svaigas!*

* Viena no manām kliedētajām atmiņām no padomju laikiem ir tāda, ka maiznīcā pie manas skolas visvienkāršākās bulciņas maksāja 6 kapeikas. Es tolaik gāju 1. klasē un mums skolā bija pionieru vadītājs, kurš šobrīd ir kāda nopietna LV plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors un amatu apvienošanas kārtībā arī cibiņš, haha.

Sat, Feb. 13th, 2016, 12:06 am
čiers!

Nu jau ir tas brīdis, kad bez cibas vairs nekā. Tu saproti, ka arī pēc pieciem, desmit, divdesmit, piecdesmit gadiem (jā, ja tā padomā, man ir iespēja nodzīvot vēl vismaz piecdesmit gadu — ja vien nesataisīšu kādus sūdus) es varēšu skatīties atpakaļ un analizēt savu dzīvi tolaik, tajos agrīnajos jaunības gados, un atcerēties, kā es tolaik iepazinos ar cilvēkiem cibā, kā es pavadīju studiju gadus cibā, kā es gāju uz randiņiem, kā es gāju uz tusiņiem, kā es atkal iepazinos ar cilvēkiem, kā es to un kā es šito, kā es vienubrīd pat dzīvoju kopā ar veselu baru cibiņu (nu labi, labi, bet nu tā jau gandrīz arī ir – divi ir daudz, trīs ir bars), kā es atkal tā un šitā. Un tad jau pamazām aug nākamā paaudze. Nez, ko viņi par to domās?

Es paceļu glāzi par jums, mani dārgie cibiņi!

... tālāk ... )

Atvainojiet, ka es te tik reti parādos, man tāds intensīvs darbs...

Fri, Oct. 23rd, 2015, 08:38 pm
#mēsdzeramunrakstāmtekstus

Nu ko, negaidījāt?!

Palūrēju savā cibā, izskatās, ka es neesmu neko rakstījis kopš pārvākšanās atpakaļ uz Rīgu. Pārbaudes laiks gandrīz izturēts.

Vārdsakot, tāda diena (subj.). Pa ilgiem laikiem tā ir arī pagadījusies tāda, ka sēžu pie datora (un nav jāstrādā vai kas cits jādara). Vispār gandrīz sāku saprast cilvēkus, kas nav sociālajos tīklos, sāku saprast cilvēkus, kas internetu tikpat kā nelieto. Kopš nomainīju darbu jūnijā/jūlijā, esmu pat pārsteigts, cik maz ir laika blēņu darīšanai; izrādās, ka salīdzinoši efektīvi organizētā globālā uzņēmumā nav laika gurķoties, sēdēt internetā (reditā, jūtūbē, cibā, feisbukā, jū neim it, in no particular order), īstenībā pat ir nogrieztas visas tādas blēņu lapas un īstenībā pat nav motivācijas "nedarīt neko". Akdievs, cik daudz laika tika izmests vējā iepriekšējo 5 gadu laikā, nedarot neko (resp., izdarot to darbu, kas prasīts, un tad arī to izdarot ar aizsietām acīm un kreisās kājas mazo pirkstiņu, resp., bez īpašas piepūles). Tas arī atspoguļojas apgrozījuma ciparos, kurus, protams, skaļi nedrīkstu saukt.

Dzīve ir arī apmetusi pāris kūleņus (kukerpallid) sāņus, pa kreisi un pa labi arī citās nozarēs, joprojām ir diezgan interesanti dzīvot šajā lielpilsētā, joprojām nav apnicis no rītiem ceļā pavadīt stundu desmit; nu labi, tas ir tad, ja iesaistītās personas vēlu ceļas un vēlu iziet no mājām, tad gan ceļš mājas-dārziņš-darbs prasa to pašu stundu vai stundu desmit, bet ir ok. Esmu iemanījies pa ceļam klausīties podkāstus (podraides), ir interesanti.

Es zinu, ka ir cilvēki, kas ir informēti par manu interesi Eiropas virzienā, paldies par apjautāšanos, process ir kustībā, bet man ir lielas šaubas, vai esmu izturējis igauņu valodas pārbaudījumu (perse, kurat! es centos!). Ha, bet šai sakarā un Latvijas sabiedrībā aktuālajā tikumības/Krievijas propagandas kontekstā bija smieklīgs ironisks piemērs. Vārdsakot, sēžu es viss tāds nopietns un koncentrējies, un igauņu valodas prasmju pārbaudījumā ar analītiskiem nolūkiem lasu kaut kādu rakstu par igauņu attieksmi pret eiro ieviešanu un dzīvi pēc tam, un tur tai rakstā sastopu uzjautrinošu necenzētu izteicienu "sõber sõpra p***e koorib" (tieši tā ar zvaigznītēm arī bija pierakstīts Europas dokumentā), un man tur prasa, kā es to izprotu, haha!

Es pēc tam vēl n nedēļas esmu par to domājis, esmu aprunājies ar darbā mītošajiem igauņu lingvistiem (kas runā latviski ar mīļi igaunisku akcentu), kas tapa tikpat aizdomājušies un vēlāk iesniedza man savas pārdomas. Vārdsakot, nav īsti skaidrs, ko tas teiciens nozīmē un kā tas ir domāts, bet burtiskā nozīme ir apmēram "draugs draugam dirsu plēš" (bļāviens, šis tulkojums labi iet kopā ar igaunisko, kā man tas agrāk neienāca prātā, laikam pārāk tikumīgs esmu).

Bet, ja nopietni, esmu ļoti nopietns šai tikumības sakarā. Esmu pilnībā pārliecināts, ka tā ir Krievijas propaganda, kas ir ļoti efektīvi iematerializējusies Latvijas sabiedrībā, un no tās vajag tikt vaļā. Nepārprotiet, lūdzu, es pēdējā gada laikā esmu ieguvis vairākus jaunus draugus, kam varētu piedēvēt krievvalodīgu audzināšanu, bet tie visi ir tik lieliski cilvēki... (Saprotu, ka rakstīts teksts vienmēr jāprecizē.) (Doma ir tāda, ka valoda, kurā Tu sarunājies, neko nenozīmē.)

Un vispār es jūtos tā, ka mani četri gadi Igaunijā ir bijuši kā četri mācību gadi (ja gribas, var nosaukt par dzīves skolu, dzīves universitāti), kur es esmu ļoti labi iepazinis, ko nozīmē integrācija, ko nozīmē dzīve kā minoritāšu kultūras pārstāvim. Man par to gribas stāstīt vairāk, biežāk, plašāk, parasti nesanāk klausītāji.

Šobrīd pietiks, internetā nepienākas vairāk rakstīt.

Tue, Jun. 30th, 2015, 10:44 pm
par vīnu

“Nav ko te pērlēm cūkas bārstīt,” norūca [info]pzrk un sāka skaitīt “Oliņ boliņ džimpiņ rimpiņ kājiņ vējiņ bums! viens divi trīs – nu tu esi brīvs!” pie ledusskapja, kas piekrauts ar krutiem atvēsinātiem baltvīniem — jo nevarēja izdomāt citu atlases kritēriju.

Man jau liekas, ka būs jāievieš savs lēto vīnu plauktiņš, citādi prātā ir tik vien kā “Black Books” epizode “Grapes of Wrath” par dārgo vīna pagrabu un dialogiem tādiem kā:
- Old wine... is good wine.
- Yes. But... expensive wine is good wine also.
- Yes! But... the older the wine is... the gooder it is.
- Ah. But by the same token, the more expensive the wine, then the gooder it is also.

Bet vispār es te atpūšos. Jeij!

Fri, May. 29th, 2015, 10:55 pm
tā gadās

Nejauši biju aizgājis padziedāt baznīcā ar korķuviļķi žaketes iekškabatā.

Fri, May. 29th, 2015, 11:52 am
Kā es gandrīz ielikos citam auto sānos

/jāsāk rakstīt ikdienas piezīmes/

Aizvakar biju uz kori aizbraucis ar auto un noparkojies citā vietā (vēl paguvu padomāt, soļodams uz Uni. galveno ēku, cik forši tomēr esmu iekārtojies, ka ikdienā tā savā nodabā pāris reizes nedēļā sanāk soļot pa vecpilsētu), pēc kora devos mājup pa citu maršrutu* un nonācu krustojomā, kur Annuška eļļu jau bija izlējusi. Vārdsakot, pieripinos es pie galvenās ielas, lai brauktu ārā no vecpilsētas bruģa labirintiem, bet tur skats uz dzīvi ir apmēram šāds**: pa labi autobusa pietura, pa kreisi — gājēju pāreja, un tas viss vēl tādā lēzenā līkumā, kur mana bruģētā iela ir iekšmalā. Tad nu tai brīdī, kad piebraucu pie ielas malas, man garām pabrauc autobuss un piestāj pieturā. Man jāgriež pa labi, es palūru kārtīgi uz visām pusēm un ripinos autobusam apkārt. Kad esmu autobusam blakus, vēl uzmetu acis, vai kāds trakais nelec ārā uz ielas no autobusa priekšas, tad pēc acumirkļa skatos atkal uz ielu sev priekšā, un – ko es redzu – viens džigits man tieši priekšā brauc ārā no savas vārtrūmes tā, it kā iela būtu visa viņa rīcībā. Es lieku pa bremzēm un pa tauri, apmainījāmies igauniski mierīgiem žestiem un braucām katrs savās gaitās. Mācība? Padomāt, pirms vārtrūmē dari to. (Man jau pašam liekas, ka pats neko nepareizi tur nedarīju.)

* Ikdienas maršrutu izvēle man vienmēr ir niansēs apdomāts lēmums.
** Google Maps saite, ja nu kādam baigi gribas klikšķināties.

Thu, May. 28th, 2015, 09:24 am
īsumā

Bet es... bet man... Man arī jāpažēlojas, ka kaut kā nav sanācis pēdējā laikā rakstīt cibā, bet man iet labi, jūs man visi patīkat, ciba vispār ir pats labākais sociālais tīkls.

Darbs brīžiem dzen izmisumā un kokā, bet nu jau ir tā, ka ikdienas pašsajūtas apzīmējumiem esmu ieviesis apzīmējumu, ka gaisma tuneļa galā jau spīd, tad jau būs labi. Nezinu, ko darīt tālāk, kad šis darbs būs izbeidzies.

Sestdien dodamies 200 km izbraucienā uz Tallinu, ar riteņiem, vienā dienā. Tāds priecīgs satraukums.

Fri, Mar. 27th, 2015, 03:58 pm
kā piebaidīt bērnu

Pirms dažām dienām vienurīt bija svarīgi precīzā laikā pamosties, tāpēc iepriekšējā vakarā pusaizmidzis klikšķinājos telefonā un savilku no internetiem visādus zvana signālus, kas likās tādi piemēroti modināšanai “nakts vidū” (7:15). Pamodos laicīgi, misija bija izpildīta, bet vēlāk tās dienas gaitā saņēmu telefona zvanu, kas, maigi izsakoties, gandrīz bērnu piebaidīja. Izrādās, biju tonakt puspamiegam [arī] par zvana signālu uzlicis kliedzošo aitu.

Tagad pāris dienas dzīvoju ar tādu zvana signālu, diezgan rēcīgi, es jums teikšu.

Mon, Mar. 2nd, 2015, 08:49 pm
ko tarīt

Atbraucu vakar mājās pēc mēneša Rīgā. Izmazgāju daļu drēbju, bet beidzās veļas pulveris, tagad esmu pārdomās, vai turpināt sēdēt netīrās drēbēs un gaidīt, kad izžūs izmazgātās, vai arī iet atkal uz veikalu (vienreiz jau tur biju — pēc pārtikas minimuma un kafijas gatavošanas pamatsastāvdaļām) pēc veļaspulvera pirms veikala darbalaika beigām.

Poll #20343 ko tarīt
Open to: All, results viewable to: All

Vēl ir varianti

View Answers

darīt neko
2 (12.5%)

turpināt nejaušo klikšķināšanos pa jūtūbi*
7 (43.8%)

paēst kaut ko vairāk par plastmasas trauciņu salātiem
1 (6.2%)

kārtot māju
1 (6.2%)

iet skaldīt malku (šis būtu ekstrēmi, nez kāpēc šodien tā liekas)
1 (6.2%)

kapāt vanagu (īstenībā man ir no Latvijas atvesti užavnieka krājumi)
2 (12.5%)

iet gulēt (haha)
1 (6.2%)

pievērsties kādam čatam par eksistenciālām tēmām
1 (6.2%)

meklēt jaunu darbu
2 (12.5%)

izrīt saldumu krājumus
3 (18.8%)

lasīt par politiku un saulaino Nākotni (Glūdas pagastā)
2 (12.5%)

cits lielisks variants, par kuru es neesmu iedomājies
4 (25.0%)



* šobrīd esmu ticis līdz Nirvana unplugged ierakstiem

/kā es tā neiedomājos balsošanas variantiem pievienot tomēr to sasodīto iešanu uz veikalu?

Tue, Feb. 3rd, 2015, 02:52 pm
#esmu_cibiņš

Ciba ir atpakaļ, lai dzīvo ciba!

Profilaktiski (pirms nākamās reizes, kad ciba nogāžas) iesaku apdomāt iespēju kļūt par apmaksātu lietotāju, lai Inbokss jūt, ka lietotāji ir pateicīgi (es esmu). 8 eiro gadā nav nemaz tik daudz, ja tā padomā, cik daudz gada laikā iztērējam citām līdzīgām vajadzībām.

Šis vispār atsauca man atmiņā ieskatīties savā jūzerinfo, man tak cibai rīt jubileja, apaļi 12 gadi... (Ārprāts, cik ātri laiks iet.)

Mon, Jan. 26th, 2015, 11:58 pm
iepūtiet

Rubrikā "kas ar mani noticis pirmo reizi" pastāstīšu, ka svētdien man pa Igaunijas ceļiem dzinās pakaļ ceļu policija.

Šitā vēl nebija bijis, Igaunijā noteikti tā bija pirmā reize, nekādi neatceros, kad un vai man policija būtu tā dzinusies pakaļ, kad vēl dzīvoju Latvijā.

Savā ziņā viņus saprotu — svētdienas pēcpusdienā braucām mājās no kora nometnes kaut kādos Ziemeļigaunijas laukos, numurzīmē nodevīgi skaidri redzams, ka neesmu vietējais (bet gan Tartu reģistrēts), pilna mašīna ar cilvēkiem un šis auto tā aizdomīgi lēni čunčina cauri viņējam miestam. (A ko man darīt, Waze skaidri brīdināja, ka tur ir policijas postenis.) Ilgi gan viņi domāja, kamēr izdomāja, ka mēs no tusiņa braucam (kā arī bija), bet tad nu metās mums pakaļ ar visām ugunīm, nodzina vēl malā kādu citu braucēju, kas šamos neinteresēja.

Paprasīja dokumentus un iepūst trubiņā, tomēr beigās novēlēja laimīgu ceļu un palaida brīvībā. Satraucoši gan.

Tas arī atgādināja, ka man šovasar būs jāiziet kāzuss un jāatrisina rēbuss ar termiņu notecējušās vadītāja apliecības maiņu, Latvijā nepienākas (vismaz ne legāli — kā citas valsts rezidentam).

Sat, Jan. 17th, 2015, 03:51 pm
vakardiena

Iepostēju iekš [info]mana_diena.

20 most recent