Mon, Jan. 26th, 2015, 11:58 pm
iepūtiet

Rubrikā "kas ar mani noticis pirmo reizi" pastāstīšu, ka svētdien man pa Igaunijas ceļiem dzinās pakaļ ceļu policija.

Šitā vēl nebija bijis, Igaunijā noteikti tā bija pirmā reize, nekādi neatceros, kad un vai man policija būtu tā dzinusies pakaļ, kad vēl dzīvoju Latvijā.

Savā ziņā viņus saprotu — svētdienas pēcpusdienā braucām mājās no kora nometnes kaut kādos Ziemeļigaunijas laukos, numurzīmē nodevīgi skaidri redzams, ka neesmu vietējais (bet gan Tartu reģistrēts), pilna mašīna ar cilvēkiem un šis auto tā aizdomīgi lēni čunčina cauri viņējam miestam. (A ko man darīt, Waze skaidri brīdināja, ka tur ir policijas postenis.) Ilgi gan viņi domāja, kamēr izdomāja, ka mēs no tusiņa braucam (kā arī bija), bet tad nu metās mums pakaļ ar visām ugunīm, nodzina vēl malā kādu citu braucēju, kas šamos neinteresēja.

Paprasīja dokumentus un iepūst trubiņā, tomēr beigās novēlēja laimīgu ceļu un palaida brīvībā. Satraucoši gan.

Tas arī atgādināja, ka man šovasar būs jāiziet kāzuss un jāatrisina rēbuss ar termiņu notecējušās vadītāja apliecības maiņu, Latvijā nepienākas (vismaz ne legāli — kā citas valsts rezidentam).

Sat, Jan. 17th, 2015, 03:51 pm
vakardiena

Iepostēju iekš [info]mana_diena.

Fri, Jan. 2nd, 2015, 12:13 am
His Majesty King Raam

Jaunais gads nav peļams laiks, lai atskatītos uz padarīto un kūrētu plānus nākamajam periodam. Parasti neko īpaši neapņemos, lai nebūtu sev jāsagādā vilšanās, bet šoreiz kaut kā prātā (pašas) nāk reālistiskas idejas un virzieni, pie kā vajadzētu strādāt. Tad nu iedzersim par idejām un to piepildīšanos!

Fri, Dec. 26th, 2014, 12:32 am
pa kuoka tauriņiem

Ā, vēl tāds jautājums jaunajiem un hipsterīgajiem (jei bogu, sajutos vecs, pat brālis ierēca par mani šajās brīvdienās, ka internetu brauzēju kā tāds onkulis, pa vienai lapai pārskatot blogu arhīvus, nevis lietojot Ctrl+F).

Vārdsakot, švāģeris uz Zsv uzdāvināja koka tauriņu (to tauriņu, kas iet komplektā ar glaunu uzvalku / smokingu, bāc arī par to vēl tagad jādomā, ar ko iet kopā tauriņu nēsāšana). Pirmajā brīdī padomāju, ka brangi pajokojuši, bet pēc tam dārgie radi (kuri, protams, ir jaunāki par mani un dzīvo strādā un atpūšas galvaspilsētā) visā nopietnībā skaidro man, ka tā tagad esot jaunākā mode.

Kā tur ir — ja/kad es iziešu sabiedrībā ar koka tauriņu, jūs a) par mani smietos, b) līdzjūtīgi noskatītos nopakaļ, c) apbrīnā un atzinībā elstu? (Haha.)

Bet nu, protams, taisos to notestēt darba ballē uz kolēģiem, kuri gan jau ir arī informējuši mani, ka hipsteri vairs nav modē (vai arī es kaut ko jau pamanījos pārprast). Ja nu baigi vaj'g, varu ziņot par rezultātiem.

P.S. Reāli vecs onkulis — pat aizmirsu, ka cibā tak ir pollu taisīšanas iespēja.
P.P.S. A polli vairāk nestrādā?

Thu, Dec. 25th, 2014, 11:51 pm
Dark & Long *

Atbraucām apakaļ no Latvijas, tad nu uzreiz aizfīrēju meitu pie auklītes un pats tagad sildu mūsmājas: krāsns kuras, elektriskie sildītāji rūc, termofors/грелка teorētiski bija paredzēts manu kāju sildīšanai, bet praktiski to ir okupējis kaķis (lai jau tiek), pats toties sildos ar kolu, kas ir atšķaidīta ar rumu. Ja nu uz beigām burtiņi sāk jukt, sitiet pa pirkstiem, lai zinu, kad jāpārtrauc muļķības rakstīt un jājiet gulēt.

Jau otro ziemu dzīvojam šajā mājā un pa visiem maniem pieauguša cilvēka dzīves gadiem (lasīt: kopš aizvācos no mājām līdz ar 12. klases beigšanu/studiju uzsākšanu) reāli tā man ir pirmā pieredze ar malkas apkuri. Es jums teikšu, visus sveikšu, nav nekāda izprieca, bet nu tagad pie otrās ziemas man jau ir amats rokā un vairs nav tik traki. Arī elektrības rēķini pagaidām turas normas robežās (kautski, kā būtu pareizi — turas vai tuŗas?). Lielos vilcienos es vēl domāju, kā būt tālāk (vecums nāk, apnicis katru (otro) gadu pārvākties), it kā šis miteklis būtu pieejams pirkšanai, bet ir vairāki "bet" — ziemās ir makani auksts, te būtu viss jāsiltina un jāvelk kaut kāda apkures sistēma (īsti neder esošais iekārtojums ar ķieģeļu krāsni un inverter/siltumsūkni/kondicionieri viesistabā un pārējās istabās "buj duj" tipa nekas īpašs), virtuve būtu jāpārbūvē, lai likvidētu pelējumu (pieņemot, ka tas palīdzētu). Nu un vēl sadzīviskie iemesli — iespējams, jāpārvācas kaut tā iemesla dēļ, lai meitai tiktu labāka skola (jaunākie dati liecina, ka šai pilsētā tomēr strikti skatās dzīvesvietu, un netālu esošā skola esot viduvēja, es taču esmu buržujs, nevar laist meitu viduvējā iestādē), vispēdīgi, kas gan nav mazsvarīgi, jāievieš lēmumpieņemšanas procesā sieviete, kas potenciāli uzliktu visam veto. :) Bet nu tas tā, liriska atkāpe.

Vispār gribēju taisīt gada kopsavilkumu (FB piedāvātais "viss ir zaibis" manām vajadzībām neder), bet noklājās darba dators, kuru pa šiem 4 gadiem jau biju pamanījies apdzīvot kā galveno/vienīgo savu datoru. Tagad velku visas savas bildītes no mākoņiem un tad jau būs arī ilustratīvais materiāls, bet tikmēr varētu mēģināt pierakstīt vārdiski. Citos gados labi palīdzēja cbas arhīvs, šogad neesmu bijis baisi aktīvs cibotājs, kaut kā uz laiku bija pierimusi cibošanas vēlme (bet nu tagad tak ir atjaunojusies!). Vārdsakot, jāvelk no citiem avotiem ārā info, kas tieši noticis šogad. Pagaidām to vēl tikai apdomāšu, tad varbūt apdrukāšu.

* No Spotify dziļumiem izvilku Underworld albumu Dubnobasswithmyheadman (Deluxe / 20th Anniversary Edition), labiņi atceros, ka šis albums man dikti gāja pie sirds aš pirms 10 gadiem, kad biju jaunāks gurķis un nesen kā iesācis cibošanu. [1] [2] [3] [4] [5] [6]

Sat, Dec. 20th, 2014, 04:08 pm
karogs rokā

Pēdējā laikā tulkoju vienu maģistra darbu par uzņēmējdarbības iespējām e-vidē, un tad nu pamazām pats arī esmu iegājis režīmā visur saskatīt (vai "aizņemties", kā raksta konkrētais autors) biznesa idejas. Lūk, kādā prokrastinācijas brīdī redditā uzgāju ideju, ka katras universitātes teritorijā nepieciešams bārs ar nosaukumu "Bibliotēka".

(Tā nu gan ir viena uzņēmējdarbības forma, kuru grūti realizēt tiešsaistē, bet ponta pēc varētu tai maģistra darbā šo pievienot pie secinājumiem/ieteikumiem beigās. Innovative as fuck.)

Tue, Dec. 16th, 2014, 09:00 pm
smejies ar zvaigzni

[info]dienasgramata vēl nav paspējis, padalīšos viņa vietā ar burvīgu ziņu:

DELFI. Internetā izsmej Kaimiņa mežonīgo rēcienu.

Sun, Dec. 14th, 2014, 11:32 pm
izklaidība nenāk viena

Nejauši uztaisīju sev kafiju tējas vietā. Nu labi, tad jau būs vien jāpastrādā.

Fri, Dec. 12th, 2014, 08:58 am
kas šodien par dienu?

Visu rītu tāda sajūta, ka es būtu pamodies stundu par agru, čekoju pulksteņus un vēroju citas pazīmes, kas varētu par to liecināt (rādio biju ieslēdzis, bet šādā rīta agrumā nepiefiksēju fona info). Bērnudārzs bija vaļā, kolēģi arī jau sākuši kapāt. Nu neko, būs jāpaguļ diendusa, lai atjaunotu kārtību uz šīs pasaules.

Sun, Dec. 7th, 2014, 10:47 pm
tā mums te iet

Viss pasaules lepnums ir tevī, kad tu profilā stāvi.

https://www.youtube.com/watch?v=Bx5MAHrSoAI

(Nesen principiāli atjaunināju maksas lietotāja statusu, pēc tam aizdomājos, ka to vajadzētu apgriezti lietderīgi izmantot un biežāk kaut ko ierakstīt.)

Sun, Nov. 16th, 2014, 02:33 am
labrīt, kur ir mans karogs?

Parunāsim par eksistenciāliem jautājumiem.

video tematisks )

Ja rīt pēdējā stundiņa klāt, vai varēsi teikt, ka esi dzīvi piepildījis ne vien sev, bet arī citiem, valstij? Var skraidīt kā vāvere ritenī, var taisīt biznesu un pārdot bulkas, bet kas paliek pēc tam?

Šovakar cita starpā nejauši nokļuvu kādā autoservisā, kur ārpus darbalaika vīri liek kopā bezceļu transportlīdzekli kādai ekspedīcijai (eh, vajadzēja pierakstīt), uz tādu dzīves piepildījuma variantu arī es varētu parakstīties. Šis gan tagad ir laiks, kad apdomāt savu ieguldījumu sabiedrības, Latvijas izaugsmē.

Pa laikam domājot par opcijām, ko darīt tālāk dzīvē, vienmēr gribas piedomāt, bet kas būs pievienotā vērtība, vai es būšu apmierināts ar dzīvi.

Daļu savu trūkumu un kļūdu apzinos, bet nereti atceros kādu dzērušu sarunu kādā vasaras naktī, kad nekurienes vidū Igaunijas salās satiku kādu Latvijas latvieti, vārdu neatceros un nevarētu teikt, ka mēs būtu šķīrušies kā draugi, bet pavilkos uz viņa argumentu, ka īstens latvietis ir tikai tas, kurš dzīvo Latvijā, kaut urla, kaut nodokļu nemaksātājs, kaut netolerances iemiesojums. Ik pa laikam par to domāju un, lai gan argumentu saprotu, īsti nevaru tam piekrist, kaut vai robežu relativitātes dēļ (skaidrs, ka laika gaitā tās mainās; vai Abrenes latvieši vairs nav īsteni latvieši?), kaut vai valstiskā statusa dēļ (vai Padomju Savienībā dzīvojot, svešai varai kalpojot, mūsu vecāki nebija latvieši?)

Sun, Nov. 16th, 2014, 01:16 am
es līdzi ceļos

Turpinot apcerēt, ko tādu varētu pastāstīt, piebildīšu, ka vakar aizsēdējos pie brāļa, kurš ticis pie starptautiskas draudzenes, tā nu vakars/nakts pagāja aizraujošā trijstūrveida komunikācijā čatā ar abiem jauniešiem. Rīts gan bija pagrūts, jo brāļa piedāvātais amerikāniskās izcelsmes alus bija nevien fašistiski cūcisks, bet arī nejēdzīgi stiprs un rīta galvassāpes rosošs.

Šķiet, es gribēju kaut ko par zinātniekiem stāstīt, bet ko?

Sun, Nov. 16th, 2014, 12:26 am
ar Latviju sirdī, konspekts

Neko daudz nezinu par to Auroru, kuru jūs te pēdējā laikā apdziedat, bet šodien uzzināju, ka viens no viņiem ir man radinieks. Aiz kājas pievilkts gan ir, bet tomēr — likumīgs radinieks. Ačgārnā svarīguma secībā tam jāpiebilst, ka par to uzzināju, viesojoties pie cita, miesīga radinieka, kas nesen ieradies priecēt mūs visus šai saulē.

Viens no 100 iemesliem, kuru es tūlīt tikpat eleganti aiz kājas pievilkšu pārējam sarakstam par iemesliem, ka'pēc man patīk dzīvot šeit, tagad, kad esmu iegādājis auto un beidzot savedis to tehniskā kārtībā (publiska pateicība iziet manam tēvam par atbalstu), es šodien braucu mājup no Rīgas un domāju, forši, tagad varēšu laimīgs braukāt starp Rīgu/Latviju un Tartu. Vārdsakot, iemesls: man tak patīk braukt.

Drīz varētu meitai mācīt braukt pa kādām lauku pļavām, lai tak aug īsta tēvameita. Tas tā, vēl ir laiks, bet lai tik sāk. Tikmēr viņa rosina tēvā lepnumu, mācoties lasīt un rakstīt, skaitīt un rēķināt, un augot par bilingvālu cilvēku.

Atgriežoties pie otrā punkta un turpinot aiz matiem pievilkt lietas pēc saviem ieskatiem, ielēju sev glāzītē/krūzītē pārpalikumus no Halovīna pasākuma dzērieniem — biju ietrāpījies tematiskā pasākumā, igauņiem, kā zināms, ņabi sauc par viin, līdz ar to Haloviin pasākuma tēma tika modificēta uz (pipra)viin, un tad nu panesās. Starp citu, lūk, tematiska bilde ar jūsu padevīgo kalpu:
bilde )

Oriģināli es biju pasākumā ieradies bez tās Dārta Veidera maskas, tik tādā kraukļa tērpā, bet nu pasākuma gaitā... Jā un, protams, ievērtējiet igauniski lielisko humoru uz tāfeles pasākuma namatēvumāšu dzīvoklī — kur nu vēl igauniskāk pajokot par krievu valodu?

Vai man ir vēl kas sakāms? Domāju, ka ir. Ielejiet sev, izejiet varbūt uzpīpēt, pēc starpbrīža sekos turpinājums.

Mon, Sep. 1st, 2014, 08:57 pm
nejauši pārvācos

Bāc, izrādās, ka esmu atkal pārvācies. (Sveiciens jaunajā gadā, starp citu!)

Kārtoju es te pēdējā laikā visādas padarīšanas, līdz vienā brīdī kādā e-valsts pakalpojumu portālā pamanu, ka mana adrese norādīta citādāk, dzīvokļa numurs nevis 1A, bet gan 2. Pirmajā reizē nepievēršu uzmanību, otrajā reizē ignorēju, trešajā reizē sāku domāt, ka kaut kas nav lāga. Ielogojos eesti.ee, lai paskatītos datus par sevi — jā, pirms gada, kad pārvācos uz šo māju, es savām tuklajām rociņām esmu iesniedzis pareizu adreses deklarāciju, bet tagad turpat eesti.ee stāv rakstīts dzīvokļa numurs 2. Brīdi padomāju, gribēju jau taisīt jaunu iesniegumu, lai labo atpakaļ, bet tad iedomājos piezvanīt manas dzīvesvietas īpašniecei.

Piezvanīju, parunājos par dzīvi, tā un šitā, pārējās divas ģimenes, kas apdzīvo šo māju, esot savas attiecīgās daļas pārdevušas (to, ka viņi visi gandrīz vienlaikus izvācās ārā, to es pats savām ačtelēm novēroju pārnedēļas atpakaļ), bet pie reizes arī esot tagad tā, ka dzīvokļa numurs vairs nevarot būt ciparu un burtu kombinācija, tagad esot automātiski tas tapis par 2. dzīvokli.

Sīkums, bet nepatīkami. Nepietiek jau ar to, ka iepriekš te mēdza būt ķeza ar pasta sūtījumu pareizu piegādi, tagad vēl šitā. Bet principā tagad jāmaina dati visur pa labi un pa kreisi, divās valstīs, visādās bankās un iestādēs... #firstworldproblems

Thu, Aug. 28th, 2014, 01:01 am
Par valodu.

Pirms trijiem gadiem, kad ierados Igaunijā, es zināju burtiski dažus vārdus un frāzes, nu tur "tere" un "aitäh" un "must kohv" ("melna kafija", lai gan es nekad tādu nedzeru) un varbūt vēl kaut ko. Pēc ilgstošas ņemtnes pašdarbībā un bezdarbībā pirms (1) gada devos apmeklēt organizētus igauņus valodas kursus kopā ar citiem ārzemniekiem, trimdas igauņiem (no malas atgādina amerikāņus parastos) un vietējiem bezdarbniekiem krieviem.

Tagad jau esmu tiktāl, ka esmu pilnībā atteicies no iepazīšanās frāzes "vabandust, ma ei räägi eesti keelt, kas te räägite inglise või vene keelt?" ("atvainojiet, es nerunāju igauņu valodā, vai jūs runājat angļu vai krievu valodā?" (Ā, nu jā, vēl viens gandrīz negaidīts, bet likumsakarīgs bonuss — pa šiem gadiem stipri uzlabojušās manas krievu valodas zināšanas.)

Tagad esmu jau ticis tiktāl, ka saprotu kādus 70% vidējā ziņu raidījumā vai avīžrakstā vai sadzīviskā sarunā, un augstāks procents, ja viss saturs ir paredzams vai izsecināms no konteksta (piem., kora mēģinājumā vai veikalā/restorānā). Bonusā ar advancēšanos līdz šim līmenim nāk arī nekaunība bliezt ārā atbildi igauņu valodā pat tad, ja radusies tikai aptuvena nojausma par jautājuma saturu.

Piemērs iz dzīves ar nevajadzīgi garu fona aprakstu: šodien biju aizbraucis ar vilcienu darīšanās uz Valku. Posmā starp Tartu un Valgu ir daudzas stacijas, kurās no vilciena var tikt ārā tikai caur "C ala" (caur C zonu; es nemaz nemēģināšu skaidrot, kāpēc jaunajos igauņu vilcienos vairs nav vagoni, bet ir zonas) un tāpēc/neviļus pasažieri mēdz drūzmēties/kāpt iekšā un sēdēt tikai tur, kur vēlāk varēs tikt ārā. (Noprotu, ka mans iepriekšējais skaidrojums nav pietiekams. Iedomājieties, dzelzceļa stacija nekurienes vidū, perons ir īpaši īss (nafig meža vidū būvēt 800 m garu peronu), vilciens apstājas meža vidū pie knipucītiņa peroniņa un pasažieri tiek ārā tikai pa vienām durvīm, lai varētu civilizēti izkāpt no vilciena, lai nebūtu jālec mežonīgā veidā.) Vārdsakot, pabraucu es kādu gabalu salīdzinoši pilnā "vagonā", bet tad es izdomāju, ka gribu pārsēsties kaut kur, kur ir elektrības rozete, lai varu savu viedtālruni uzlādēt, jo, ej nu sazin, kā man ies tai Valkā, varbūt netikšu mājās līdz vēlam vakaram un būs jāguļ mežā (joks, es tā nemaz nepadomāju). Ņēmu savas mantas un gāju prom no "C ala", aizgāju, apsēdos, uzreiz klāt konduktore. "Jā, man jau ir biļete, lūk," atbildu es uz viņas pirmo jautājumu savā nevainojamajā Sāremā akcenta igauņu valodā. Tālāk seko cits jautājums, kas ir pavisam negaidīts, bet es jau neesmu uz mutes kritis, pārliecināti atbildu "Jā, daudz, bet ne ļoti daudz", bet vēl līdz šim brīdim man ir tikai aptuvena nojausma, ko viņa man jautāja, un joprojām nezinu, vai man izdevās par sevi radīt komunikabla/atsaucīga cilvēka iespaidu vai arī pasista jefiņa, kas atbild ar nesakarīgām frāzēm, kas nekādi neattiecas uz jautājamo materiālu. Tai sekundes simtdaļā pēc viņas jautājuma, ņemot vērā dažus uzķertos atslēgvārdus, man radās nojausma par šādu konduktores spiedīgo vajadzību, no kā izrietēja mana atbilde — konduktore, kas sēž pustukšā "vagonā", redz no pilnā "vagona" pārnākam kādu jefiņu ar avīzi (kuru nospēru pa ceļam no avīžu stenda), konduktore droši vien grib zināt, vai "C alā" vairs nav brīvas vietas, uz ko jefiņš ar avīzi atbild "Jā, daudz, bet ne ļoti daudz", uz ko konduktore liekas mierā un mazliet ieķiķina.

Kaut kas man liek domāt, ka es biju trāpījis mērķi, jo, kad 2,5 stundas vēlāk iesēdot pretējā virziena vilcienā, kas izrādījās tas pats "vagons" (atpazinu pēc manis atstātās avīzes uz galdiņa), konduktore atkal bija ļoti draudzīga ar mani, it kā būtu atpazinusi jefiņu ar avīzi — bet šoreiz es biju daudz efektīvāks sarunu biedrs un man bija pilnīgi skaidrs, ka viņai ir skaidrās naudas/atlikuma izdošanas problēma, uz ko es ierosināju norēķināties ar karti, bet bija jau par vēlu.

Nu, vai saskaitījāt, cik daudz bonusu ir ceļošanai ar vilcienu Igaunijā, salīdzinot ar braucienu vilcienā Latvijā, kur vilcienu iepirkumu konkurss ir tapis izsmiekls? Es, cita starpā, nevienā brīdī neesmu bijis no tiem, kas automātiski Igauniju uzskata par labāku vietu (jo kopumā igauņi ir tādi paši kā latvieši, tiešām), bet nu, tiešām.

Wed, Aug. 27th, 2014, 11:53 pm
velobonuss

Ko varētu tādu labu atsaukt atmiņā no šiem trim gadiem? Papildus jauniem draugiem no tiem esmu ieguvis arī sev piemērotu hobiju — velotūrismu, kas mani ir novedis nu jau ir tiktāl, ka draudzenes un automašīnas izvēlos atkarībā no tā, cik ļoti tās ir saderīgas ar manu hobiju. (Gandrīz joks — vai arī es pats esmu kā joks.) Šīsvasaras velotūrisma rezultāts gan ir ļoti pieticīgs, daļēji laikapstākļu iespaidā, daļēji citu pasākumu piepildītas vasaras dēļ. Turpinājums sekos...

Wed, Aug. 27th, 2014, 11:33 pm
kolimise aastapäev

Šodien paiet trīs gadi, kopš pārvācāmies dzīvot Igaunijā. Kopumā joprojām domāju, ka tas bija labs lēmums (apzināti nelietojot vērtējumu pareizi vai nepareizi), esmu ieguvis plejādi ar jauniem draugiem, jaunas valodas zināšanas, ieskatu domāšanā no citas puses (ne obligāti no lēnākas). Kā ar daudzko dzīvē, esmu guvis izpratni un ticību, ka plāni piepildās un idejas ir iespējams īstenot, tomēr vienmēr jāņem vērā, ka gala rezultāts var materializēties arī negaidītā veidā. Bet nu tas arī ir tas, kas šai dzīvē ir skaists.

Pietiks liet ūdeni, es domāju, ka varētu arī ieliet alu un saskandināt par šo tēmu. Man drīkst, man šonedēļ funkcionāls atvaļinājums — nu, es to tagad tā izdomāju nosaukt, atvaļinājums ir īsts, bet šoreiz vienkārši lietu kārtošanai un nekā nedarīšanai. :) Cita lieta, ka es visu nedēļu turpinu vadāt meitu uz dārziņu, tāpēc alus tikai tik daudz, lai var no rīta pamosties (laikā).

Varētu jau nedzert alu un iet gulēt, bet tikpat labi arī gribas pieskatīt telefonu, kurš savā nodabā atjauno sev operētājsistēmu. Turpinājums sekos...

Fri, Aug. 22nd, 2014, 10:16 pm
fotobomba

tikmēr Igaunijā... )

Thu, Aug. 7th, 2014, 10:51 pm
ko es šovakar izdarīju

Aiztransportēju bērnu pie auklītes (sabučoju (bērnu)), nobraucu 32 km ar velo, "slikto zēnu" krogā sadzēros alu un saēdos glorificējamas vācu zemnieku brokastis (kādus pēdējos desmit km ausīs skanēja Ziemassvētku dziesma ar modificētiem vārdiem "I'm dreaming of a... large pizza") (labākā picas ēstuve pilsētā bija visa aizņemta ar viltniekiem, kas domāja, ka bija ieņēmuši labākās vietas uz bezmaksas brīvdabas kino seansu, kas būtu sācies 2 h vēlāk turpat blakus rātslaukumā), atbraucu pofigā mājās, nepabaroju kaķi, iztīrīju (+izmazgāju) ledusskapi no visiem atvaļinājumu pārcietušajiem produktiem — Āfrikas bērni, protams, būtu no tā paēduši vairākas dienas. :(

Tagad apsveru domu, vai nu a) izdarīt vēl kaut ko negaidīti produktīvu, b) atrast ledusskapī vēl vienu alu, c) neizbēgami iet gulēt.

Kamēr es par to domāju, kultūras apmaiņas programmas ietvaros piedāvāju nelielu ieskatu igauņu nacionālās dejas īpatnībās:
https://www.youtube.com/watch?v=CWdI3M24cZk

Kopš Daugavpils Gaudeamus labi pielipis. Ja nu akurāt runa par to iegriezusies, tad, rau, tās pašas dejas izpildījums Daugavpilsī: http://www.ltv.lv/lv/raksts/29.06.2014-gaudeamus.-igaunijas-studentu-koncerts.id31671/ (sk. ap 10:30).

Mon, Aug. 4th, 2014, 05:09 pm
sveiciens no trimdas

Vakar braucām ar vilcienu mājās, un Valmierā iekāpa vācu velotūristu ģimene ar meitu apmēram manas meitas vecumā un dēlu, kurš vēl rāpošanas vecumā. Kā jau ar bērniem tas nereti gadās, pēc neilga brīža viņas jau sēdēja blakus un skatījās multenes, spēlēja spēles un zīmēja, lai gan viena otras valodu nesaprata — es pa brīdim šo to patulkoju, cik nu sapratu*. Pēc kāda laika pārsēdāmies otrā vilcienā visi kopā (man meita vēl īpaši lūdza iet sēdēt pie viņiem), otras meitenes mamma mūs uzcienāja ar cepumiem, nu, zin', tiem cepumiem, kas pa divi salīmēti kopā ar šokolādi. Vēlāk mana meita gribēja vēl vienu cepumu, bet man nebija ne jausmas, kā cepums būtu vācu valodā, toties ieteicu meitai uzzīmēt cepumu un tad aiziet pie viņiem parādīt. Lūk, zemāk ilustrācijai pat divi varianti**. Diemžēl pašu interakciju neredzēju, bet laikam nostrādāja, jo cepumus pēc tam tā meitene atnesa! :)
cepums vācu valodā )

* bet sapratu arī, ka man šobrīd šausmīgi grūti pārslēgties uz tulkošanu virzienā uz vācu valodu, nāk ārā tikai igauņu valoda, un tā nav pirmā reize, turklāt tā ir bijis arī tad, kad esmu mēģinājis runāt franču valodā
** viņas tur viena otru papildināja, un vienā no variantiem cepums ir pārtapis par nosacītu cilvēku, un es pat īsti nezinu, kura cepuma ilustrācija kalpoja komunikācijai

20 most recent