Vai nu es kaut ko esmu sajaucis, pārpratis vai aizmirsis, vai arī sev pavisam netipiski esmu sakrāmējies 18 h pirms izbraukšanas (pretstatā visa samešanai somā pēdējā brīdī, kā tas notiek citās reizēs). Hmm. Bet nu, ja rītdienas darbadiena paies kā parasti — neatejot no klavieatūras, tad viss būs tieši laikā.

Neiztikt bez pēdējā brīža maršruta izmaiņām, bet esmu pieņēmis drosmīgu lēmumu neņemt līdzi Latvijas karti — pārāk smaga un liela. Varētu pa ceļam kādā benzīntankā pameklēt mazāku/vieglāku.

Nesen palaistais studentu satelīts EstCube atsūtījis pirmās fočenes no kosmosa (un uzreiz tiek uz Postimees vāka):
http://www.postimees.ee/1242204/estcube-1-foto-maast-on-ule-ootuste-kvaliteetne

Interesanti, ka kameras izstrādāšana esot bijis kāda studenta bakalaura darbs. Mans bakalaura darbs ne tuvu nelido kosmosā un vispār nemāk uzņemt fotogrāfijas.

Ja vēl neesi dzirdējis par Geoguessr, tad ir pēdējais laiks uzzināt un pamēģināt. Viss ir ļoti vienkārši — tev atver Google Street View (bez kartes), un tu "staigā" pa apkārtni un mēģini uzminēt, kurā pasaules vietā esi izmests. Reizēm tevi izmet nekurienes vidū, reizēm Kanādā Austrālijā Krievijā, bet reizēm tajā nekurienes vidū paveras elpu aizraujoši skati un Street View esamība ļauj tās brīnumainās vietas izpētīt vēl (mazliet) vairāk.

Kur es šodien šādi "paviesojos":
Japāņu cietoksnis: http://goo.gl/maps/Lb7xC
Sardīnijas piekraste: http://goo.gl/maps/QFUKM

http://www.youtube.com/watch?v=d23PS2wEkuU

Episki, pēdējo dienu spēlētākais gabals šī žurnāla redakcijā:
[Ieraksta sākotnējā versijā te bija jūtūbes video ar Daft Punk jaunā albuma "Random Access Memories" trešo celiņu "Giorgio by Moroder", meklējiet paši, jo linkot nav vērts — jūtūbes video tiek nepārtraukti dzēsti. Iesaku ieskatīties un noklausīties iekš Spotify vai iTunes.]

Pastāstīšu jums par to, kā vajag darīt un/vai kā nevajag darīt.

Vajag braukt ar velo.

Jau pagājušajā rudenī zināju, ka arī šovasar braukšu apkārt, un sāku krāt aprīkojumu. Tagad šai pavasarī iegādājos vēl šādu tādu aprīkojumu, kas piektdien ieradās sadarbībā ar Vācijas pastu un Igaunijas pastu. (Pastu nevis pastu, vienskaitļa nominatīvā pasts nevis pasta.)

Zināms, ka nākamajā nedēļas nogalē pzrk dosies garākā veloceļojumā, tāpēc bija nepieciešams laicīgi salikt visu aprīkojumu un izmēģināt, kamēr vien ir iespēja mācīties no kļūdām.

( ... tālāk ... )

Ķīnieši baigie viltnieki, saber vienā maisā kaudzi ar detaļām, skrūvēm un uzgriežņiem, pamācības nekādas, mājaslapā (visa angļu valodā!) nekā derīga.

Bet nu pzrk arī nav ar pliku roku ņemams. Tas nekas, ka tehnisks cilvēks no manis nekāds! Nepagāja ij ne 3 h, kā pzrk ir izfunktierējis detaļu un skrūvīšu korelāciju, izmēģinājis dažādus nekam nederīgus variantus, bet beigu beigās salicis velo bagāžnieku (100 gadu man tāds nav bijis!), piestiprinājis +/- tam paredzētajās vietās.

Tagad jāiet gulēt, lai rīt ar jauniem spēkiem varētu inženiertehniskos brīnumus izmēģināt dzīvē.

Rēbusa atrisināšanai jāpateicas iemaņām darbā ar kļūdu-izmēģinājumu metodi, bērnībā apgūtajiem konstruktoru paņēmieniem un Saku mājas alum.

Atbraucu mājās izslāpis. It kā jau forši braukt slīpsvītra ceļot ar vilcienu, un tomēr tās bija apmēram 7,5 stundas no durvīm līdz durvīm. Un tad tu atbrauc mājās un tevi sagaida paziņojums pie durvīm, ka ielas remontdarbu dēļ līdz plkst. 18:00 nebūšot ūdens, tu paskaties pulkstenī, secini, ka tas rāda plkst. 19:00 un ūdens tiešām nav. Bet nu auklīte jau bija noilgojusies pēc mana jubilāra (liela meitene jau!), ne kripatiņu nepretojos ierosinājumam potenciālo bezūdens vakaru meitai pārlaist pie auklītes. Nu bet pats nolēmu aiziet uz veikalu vai nu pēc ūdens, vai nu pēc alus. Vēl nebiju izgājis pa durvīm, kā pie tām zvana slīpsvītra dauzās kāds, atveru durvis, tur kaimiņš žestikulē, piesauc man atpazīstamus atslēgvārdus, bet nu man jau mācība rokā — labāk lauzītā igauņu valodā ierosināt pāriet uz speciāli lauzītu krievu valodu, līdz ar to nonācu pie informācijas, ka apakšstāva kaimiņam dzīvoklis ir ieguvis pārāk daudz ūdens. Tb ūdens ir atgriezies, bet pārāk daudz — viņam tur pludojot. Paskatos WC telpā, nekā aizdomīga nav, paskatos dušas telpā, nekā aizdomīga nav (noklusēju gan, ka man tur no krāna pil ūdens, tā ka jātur spainis apakšā), kaimiņš aizgāja citu vainīgo meklēšanā, bet es aizgāju uz veikalu. Pēc pārtikas un alus, biju ļoti izslāpis.

Current music: paskat, re ku viens kora biedrs ticis nacionālās raidstacijas ziņās — jau otro gadu pēc kārtas izcēlies studentdienu pasākumā Karsumm, kur studenti ar pašdarinātiem aparātiem lec Emajegi ūdeņos.

Pēkšņi sapratu, ka var taču cibot arī tad, kad nav kaut kas ekstrēms noticis. Čau, ciba!

Dzīve ar bērnu un kaķi uztrenē pastāvīgi domāt, kur liec kājas, un skatīties zem kājām (runa ir par esamību mājās nevis sabiedrībā). Piemēram, kaķis sazin kāpēc iecienījis naktīs gulēt tieši tur, kur pienāktos atrasties manām kājām.

Bet nu galvenais iemesls šādam ievadam ir tas, ka nekad nevari zināt, kas pēkšņi izdomās atrasties uz grīdas tieši tur, kur tu gribi iet un spert savu kāju. Lego klucīši vispār ir kaut kāds ļaunuma iemiesojums, bet pēdējā laikā kaut kur pazuduši, laikam perina pasaules pārņemšanas plānus kaut kur savā sasodītajā peklē.

Vakarnakt nakts vidū pēkšņi radās neatliekama vajadzība risināt kaut kādu sadzīvisku problēmu. Es nez, neatceros, sega laikam bija bērnam pazudusi vai kas tāds, tad nu es tāds samiegojies tumsā devos no vienas istabas uz otru, neko ļaunu nenojausdams, te pēkšņi skrejritenis no visa spēka šķeļ man pa kājas mazo pirkstiņu. Milzu sāpes, šoks tāds, ka instinktīvi veicu futbolistu aizsargreakciju, krītot gar zemi. Diez ko nepalīdz, bet ļauj mierīgi uz grīdas apdomāt, kas ir noticis. Aizeju līdz vannasistabas gaismas avotam — jā, pirksti asinīs, bet nu ko darīs nakts vidū, noskalos un ies atpakaļ gulēt. Tā nu šodien kliboju.

Zemāk ilustratīvais materiāls, kā pie mums izskatās bērnistabā multeņu skatīšanās dators un kādas inženiertehniskas būves pastāvīgi tiek attīstītas un uzturētas. Divdimensiju bilde gan laupa daļu no tā risinājuma šarma, toties bildē ir arī paslēpts pārsteiguma moments vērīgajiem.

( when you see it )

Nacionālā hokeja izlase pasaules čempionāta 1. divīzijā palikusi pēdējā vietā bez nevienas uzvaras, turnīru aizvadījuši plostojot. :)
Estonian Ice Hockey Team Returns Defeated, Drunk
Postimees pacentušies arī detalizēti aprakstīt izlases izklaides.

Jā, nu interesanti, pie kādiem tehnoloģiskiem risinājumiem nonākam šai laikmetā. Turpinot iepriekšējo ierakstu par aculiecinieku ziņojumiem reddit komentāros, vēlāk internetā varēja manīt miljons video un attēlus, te, piem., stabilizēts telefona video no notikuma vietas:
( video )
Šodien, lūk, BBC ziņās tiek publicēta intervija ar kādu Bostonas reģiona iedzīvotāju, kuram aiz mājas logiem notikusi apšaude, kurā viens no tiem aizdomās turētajiem spridzinātājiem nogalināts, un video intervija tiek ziņās laista [acīmredzot caur Skype video zvanu] pa tiešo no šī intervējamā cilvēka iPad:
http://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-22215021

Mūsdienu tehnoloģiskā sabiedrība no informācijas plūdiem izceļ un piegādā aculiecinieka stāstu:

"I was standing 20 yards away from the bomb when it went off, I was just inside the AT&T store and it went off literally two stores down outside the Marathon sports store.
I was actually standing EXACTLY where the bomb went off for 10 minutes just watching the marathon before I went into the AT&T store about 5 minutes before it went off. You couldn't hear the explosions so much as just feel them shaking you to your core. There was between 5 and 30 seconds between the explosions (I have no sense of time right now due to adrenaline) and black smoke started billowing down the streets.
I didn't actually see the bombs go off at the moment, but I saw people directly in front of me panic and start running the other way (I was right inside the AT&T store looking out the window, about 3 yards from the street).
I don't know a lot of information about the explosion or statistics about casualties, but it's been my first real near-death experience and my first emergency situation, so it's been insane to see how people react in emergencies. As soon as it went off dozens of people started packing into the store, and I was trying to calm people down to little avail, before police ordered us to evacuate because the explosion was so close.
I ran home, trying to avoid large pockets of people, because in the rush you had no idea if, where, or when another explosion would go off. I've taken a couple people into my house who ran the marathon and were cramping up/looked like they were about to collapse, and got an EMT responder in my house from the street to look after them too.
I went outside to give away blankets and bottles of water for about 10 minutes before police threatened to arrest me because of the apparent evacuation on my block- now I'm inside my house (hopefully safely) and am writing this.
It's a crazy world, sometimes, guys. Stay safe, and appreciate every day you have left to live. It could have been over before I knew it."

Papildināts no rīta. Te vēl viens aculiecinieka stāsts — no brīvprātīgā perspektīvas, fragments:

"Also - earlier a French-speaking runner came zooming by who hadn't understood what happened. Didn't realize he'd been diverted and was looking for the finish line and didn't see it so he kept running! Almost ran away over the Mass Pike! We (or rather, the bag guy next to me) had to chase after him and jump in front of him to stop him. He was so confused, poor guy."

Šodienas vērtīgākais darbs (ja neskaita milzu pannu pillu pieceptu kartupeļiem un sekojošo pārēšanos ar svaigajiem salātiem) — atguvu no garāžas savu divriteņoto draugu un morāli gatavojos riteņošanas sezonai. Pat Endomondo uzinstalēju atpakaļ telefonā un pārstumdīju ziemas sezonas gaitā iegūtās mēbeles, lai divriteņotajam draugam ir vieta (pa naktīm).

Pilsētas jaukto koru dziesmu diena. Divatā ar otru basu sačakarējām visu uzstāšanos. Mūsu koris ir mazs, tāpēc katra kļūda kā uz delnas, bet auditorijā — vietējās kormūzikas zvaigznes, komponisti, visi konkurentu diriģenti. Kad pienāca mūsu kora kārta uzstāties, viena no dziesmām* bija tāda jauka un vienkārša, zināma no galvas, nekā sarežģīta, bet pie toņa došanas abi bijām par kaut ko aizdomājušies, man arī uznāca pēkšņas aizdomas, ka tonis nav īstais un/vai diriģente uzņēmusi citu toņkārtu, un vispār biju aizdomājies, ka šajā koncertā mums trūka rozīnītes, dziesmas, kas salauztu sirdis un krēslus. Nu un pie dziesmas starta basi vienkārši mudījās, mēģinot saprast, kas notiek, un trāpīt uz toni. Trāpījām jau, pēc divām taktīm.

Nu, protams, ka tas mazliet nomāc, it sevišķi, ja vēl pēc uzstāšanās diriģente atnāk apjautāties un nokomentē mūsu lažu (labi, ka nesapratu visu, ko viņa teica), bet nu tas netraucēja mums pēc tam iet uzdzīvot, pasēdēt saunā un aiziet atklāt ko jaunu šai pilsētā. No jauna atklāju Vallikraavi ielu, kur turpmāk sūtīšu visus viesus izbaudīt vietējo šarmu, un pirmo reizi pa šiem gadiem aizgāju uz mūzikas klubu Kink Konk, noklausījos kārtējas jaunās daudzsološās igauņu grupas Odd Hugo uzstāšanos. Tīri labi!

Uz rīta pusi turpinājām pārrunāt [kora] koncerta iespaidus, man jau koncerta laikā bija radusies pārliecība, ka mūzika ir viens no cilvēces lielākajiem bonusiem un Perts Ūsbergs ir ģēnijs, par ko kārtējo reizi pārliecinājos, klausoties, piem., "Jumalaga" cita kora izpildījumā un pašam dziedot kopkorī viņa "Muusika". Pēdējā ir viena no manām visu laiku mīļākajām kora dziesmām. Oi, un tač gandrīz aizmirsu — viens no pašiem lieliskākajiem koru dziesmu dienas brīžiem, koncerta kulminācija, [nosacīti] labākā kora pēdējā dziesma... uzmini nu?! Lieliski izpildīta "Pūt, vējiņi", tiešām lieliski. Notrausu aizkustinātu asaru.

Citās ziņās: veicu pētījumus alus jomā. Vietējā ražotne A. le Coq laidusi klajā Imperial alu "jaunā daudzsološā" dizainā, it kā ok. Un tad vēl iepazinos ar Saku Koduõlu (Mājas alu), šis gan man iegaršojās. Iesaku.

* Te var noklausīties "vainīgās" dziesmas diktofona ierakstu (ar diriģentes komentāriem pa vidu) mūsu kora mēģinājumā, sākas. apm. 1:38.

( ... tālāk ... )

Mega garšīga zupa sanāca! Mērķis bija tēmēt uz pusaudža gados manis iecienītu gurķu zupu, vismaz skābuma ziņā, pielietojot šobrīd pieejamās sastāvdaļas un slinkuma pakāpi.

Vēders tātad pilns, varēšu tagad kapāt pa nakti, rediģēt sazin no kurienes uzradušos slikto tulkojumu par ļoti jauku tēmu un pie reizes apdomāt no sazin kurienes saradušos karjeras piedāvājumus.

Viens no piedāvājumiem deva mājienu sazināties ar drošības iestādēm un noskaidrot, kas nepieciešams, lai iegūtu pieeju klasificētai informācijai. Ārprāts!

Meita, kura nekad nav lasījusi [nu jau slavenos] latviešu jokus, un pat ne dzirdējusi tādus, nupat nāca klajā ar paziņojumu: "Ārā ir tumšs un auksts arī."

Ciboju tiešsaistē no Tērbatas itāļu restorāna — iepriekš nebiju te bijis, bet garām ejot izskatījās ņemams — ko arī vajadzēja pierādīt. Ņemot vērā, ka pēdējos pāris mēnešos esmu dzīvojis a) šausmās par finanšu situāciju, b) mēreni apmierināts ar pastāvīgi pieaugošo darbu daudzumu; šodien nolēmu, ka jāatzīmē diena, kad esmu a) mazliet atveseļojies no kārtējās pavasaras apaukstēšanās, b) pavasaris.

Citās ziņās: ar prieku mācos igauņu valodu. keeleklikk.ee.