Rīt paņēmu brīvdienu, jāaizbrauc uz Pärnu koru festivālu. Tad no šovakar jau iedzēru alu un esmu visnotaļ iedomājies, ka arī Pērnavā būs jānodod pa bundžām, kaut kā jāatslābinās pēc šitām (shit'ām) darbadienām. Godavārds, brīvos brīžos jau domāju, ka jāmet pie malas šitā nodarbe, mani nervi to tur, bet šādās dienās esmu tā uzvilcies, ka nejauši sanāk, piem., sabārt meitu par to, ka pati nevelk nost kurpes (bet varbūt mazais cilvēkbērns vienkārši vēlas kaut ko darīt kopā ar tēti).

-Tētim nauda pazuda!
(...)
-Pazvani tētim un pasaki, ka tu to naudu paņēmi!

Kādā mazā stacijā pirms Brenguļiem iekāpa pusmūža pāris, apsēdās aiz manis un sāka risināt bazaru. Pa telefonu un savā starpā ("Kā tu runā?" un "Kam tu tagad zvani?"). Kādam no telefona sarunubiedriem (ar segvārdu Tētis) no maka pazuduši 20 Ls un mūsu varoņi tikuši apvainoti, ka viņi to naudu ņēmuši, un tad nu šie, pa vidam čaukstinot plastmasas pudeli un ejot tamburā uzpīpēt, risina situāciju, zvana kādam ar segvārdu Ričards, ar sociālās inženierijas paņēmieniem Ričardu pierunājot atzīties Tētim, ka viņš to naudu ņēmis, lai paši netiktu uzskatītu par vainīgiem.

Tas nu gan nebija šodienas plānos - piecpadsmit min. pirms vilciena atiešanas apstulbināti stāvēt pie sienas, kur vēl nesen bija bankomāts, bet tagad vienkārša un parasta siena. Kādu brīdi pārdomāju dzīvi, bet joprojām neatkāpos no pārliecības, ka esmu pie pilnas saprašanas un bankomāta [kādreizējo] esamību neesmu izdomājis. Būtu kaut zīmīti atstājuši.

Atpakaļ uz centru iet vairs nebija laika, tad nu gāju uz vilcienu, skaitot skaidro naudu un apsverot, cik tālu varu par to aizbraukt un ko es darīšu Valgā/Valkā un kā es tikšu uz Rīgu no turienes. (Vakar iedzēris alu, jau biju nonācis pie idejas, ka varētu stopēt; šorīt tas jauneklīgais trakulīgums ir jau gandrīz pārgājis.)

Bet nu manu dienu izglāba praksē pārbaudītā bauma, ka igauņu vilcienos pie konduktores var norēķināties ar bankas karti. Väga tore!

Kamēr sēdēju ēdnīcā un darīju to, ko pienākas darīt ēdnīcās, aiz loga sākās pērkona negaiss. Domās novērtēju savu alternatīvo attapību, izdomājot a) braukt pusdienās ar velo pirms lietus, b) pirms tam noņemt bērnu sēdeklīti, kas kalpo par dabisku dubļusargu.

Ķamēr stāvēju zem pie-veikala nojumes un apcerēju pasaules lietu kārtību, pie reizes kalkulējot kopsakarību starp konkrētā brīža lietus intensitāti un potenciālo izmirkšanas briesmu līmeni, no veikala iznāca maza auguma dzērājs un turpat pie durvīm uztaisīja fontānu no alus bundžas, aplejot sevi ar alus putām. Acīmredzami neapmierināts viņš pagāja dažus soļus tālāk, lai pret atkritumu konteinera metāla konstrukciju padauzītu vainīgo bundžu, iespējams, lai bundžas konstrukcijā uztaisītu caurumu, pa kuru izdabūt ārā alu, bet tā rezultātā viņš radīja vēl lielāku alus fontānu un vēl vairāk sevi aplaistīja ar jauki smaržojošo dzērienu. Bundža tā arī tur palika, nomesta zemē, sadauzīta līka, neizdzerta.

Bet es braucu mājās. Apmēram pusceļā atmiņā nāca vēžošanas piedzīvojums bērnībā. Toreiz mazliet līņāja un mēs bradājām pa un gar mazu upīti, pa lietu un slapjām nātru audzēm. Pēc kāda laika biju tik izmircis, ka biju kļuvis par organisku dabas sastāvdaļu, tāds vispārējs simtsprocentīgs slapjums, ka dažas piles šurp vai turp neko vairs nespēja mainīt.

Vispār jau forši. Galvenais, ka labi paēdu. :)

Ja nu jums galīgi nav ko darīt, pastāstīšu, ka Google Maps ir beidzot pieejamas Street View bildes gan par Latviju, gan Igauniju.

https://maps.google.com/

Jā, starp citu, aprīļa beigās igauņi atzīmēja savas kinonozares simtgadi un pie reizes salika galvas kopā un izdomāja, kura ir labākā no viņu filmām, kuri ir labākie aktieri, utt. Gadsimta filma: 1969. gadā uzņemtā "Kevade" ("Pavasaris", pēc Oskara Lutsa romāna motīviem), te var noskatīties jūtūbē ar angļu vai spāņu subtitriem. Igaunizācijas ietvaros pats arī to noskatījos, tīri ok filma, man patika. (Un joprojām ausīs skan "Teeeele!", tiklīdz par filmu atceros.) Arī šīs filmas motīvs "daudznozīmīgas acis" un filmas pāris Arno un Tēle tika atzīmēti balvu pasniegšanas ceremonijā attiecīgajās kategorijās. Citās kategorijās — arī Lote tika pie balvas.

Ehm, Holande ir Francijas prezidents. Nu, labi.

Šodien biju ieslodzīts pilī kopā ar Vinniju Pūku, Tīģeri, vairākiem lāčiem un vienu gigantisku bebi. Par laimi, teletūbijam vēderā bija šokolādes batoniņu krājumi un varēju kādu laiku no tā pārtikt.

(Ar mani viss kārtībā, meitai uzdāvināja pils formas telti, nācās piedalīties izklaidēs.)

Kāds nepilns pusgads pagāja šeit dzīvojot, līdz sapratu, ka pie atslēgām piekarinātais metāla/plastmasas štrunts ir izmantojams kā maģiskā atslēga — piespied pie cita metāliska štrunta pie kāpņutelpas durvīm un tiec iekšā.

Pagāja vēl kādi pāris mēneši un es pirmo reizi sevi "izslēdzu" no dzīvokļa, tb mājas. Izgāju uzpīpēt un, tiklīdz aiz manis aizcirtās durvis, sapratu, ka esmu bez atslēgām, čībās un basām kājām. Kādas desmit minūtes tur pagozējos saulītē (šeit ta' visiem darbadiena, mājās tikai bezģeļņiki, studenti un pensionāri, un es), līdz sazīmēju, kurš dzīvokļa numurs ir studentu dzīvoklim ar pavērto logu, un tad nu spiedu pa domofona pogām, līdz tiku atkal mājās. Fū...

Pēc idejas šodien ir svētdiena un tagad vajadzētu būt De Facto un citiem tādiem šoviem, vai ne?

Studentdienas tuvojas beigām. Šodien Tartu notika pašdarinātu "lidaparātu" lidošanas treniņi ar piezemēšanos Emajegi upē:
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=b5eiN4cG0fQ

Ūdens temperatūra ap +13 °C, gaisa temperatūra — apmēram tikpat.

Pietika uzinstalēt Google Drive, kā Dropbox ietilpība nejauši pieauga līdz 4,5 GB.

Kaut kad bērnībā / agrā jaunībā man patika kāda teātra izrāde. Nu jau pāris gadus zināmā vietā internetā var atrast pilna garuma teātra izrādes, bet līdz šim nebija man izdevies to atrast, jo nekādus vērtīgus atslēgvārdus neatminējos. Šodien nejauši to uzgāju: "Kavalieru viltība".

Sāku skatīties, bet uzreiz radās nākamais izpētes āķis lūpā - kas ir Dž. Fārkers? Atpakaļtulkošana nedarbojas, gūglēšanai nulle noderīgu rezultātu, bet nu beigās — pazemīga pateicība Vikipēdijas listēm — kas to būtu domājis, ka Džordžs Fārkers ir George Farquhar, un konkrētā luga ir "The Beaux' Stratagem".

Beidzot sapratu / nejauši atradu info, kas izskaidroja, kāpēc visa pilsēta pilna ar pīkstošajiem luksoforiem — te pilsētas centrā blakus botāniskajam dārzam ir vienīgā valsts skola neredzīgiem bērniem.

Savukārt šonakt biju nokļuvis kaut kādā igauņu hiphopa pasākumā Genialistide klubā (turpat blakus tai skolai, lai gan šai pilsētai viss ir tepat blakus). Nebija slikti, ja vien igauņi ar saviem jautājumiem ("уважаешь?") nebūtu piedzirdījuši.

Jau otro rītu pēc kārtas galvā skan instrumentāla mūzika, tb bez vārdiem, ko varētu ierakstīt meklētājā, lai atrastu vainīgo. Ja vakar tas bija kāds fragments no klasiskās mūzikas, ko tā arī neatkodu, tad šorīt ieskanējās cits dungojamais instrumentālais gabals, ko pēc visāda veida papildu dungošanas izdungoju līdz galam — līdz ausīs ieskanējās turpinājums: "Braaaaaziiiiil!"

Atsaucoties uz martcore pollu:
( māksla vietējā patiltē )

Igauņi šobrīd ETV tiešajā ēterā rij alkoholiskas končas, dzer kefīru, enerģijas dzērienu, kvasu, mutes skalojamo šķidrumu un tik visu laiku pūš alkometrā:
http://otse.err.ee/etv/
(Šeit sižets arhīvā, ja akurāt ir interese redzēt: http://etv.err.ee/index.php?05629907&video=3827)

Ak jā, un pats savu valodas apguves statusu esmu definējis, ka varu brīvi uzdot un saprast tādus eksistenciāli svarīgus jautājumus kā "kus on järgmine raamatukogu?" (kur ir nākamā bibliotēka?) un veikalā paprasīt desmit taloniņus (ciemiņu apgādāšanai ar). Lai precizētu šo valodas apguves līmeņa aprakstu, piebildīšu, ka vakar "Nelgā" nejauši nopirku divus alus (gribēju tikai vienu).

Neapmaksāta reklāma:
"Nälg" (www.nälg.ee) ir viena no Tartu jaunākajām un foršākajām hipsteru tusiņu vietām (pēc dominikas novērojumiem vietējie hipsteri gan pēc tādiem vizuāli neizskatās). Biudītes:
https://www.facebook.com/kohvikNALG/photos (uz linka var klikšķināt arī tie, kas noliedz feisbuku, gūgli, epl un aipadu, un nav nekur nekur reģistrējušies).

Ar igauņu apstiprinājumu turpmākajā valodas apguves un integrēšanās procesā uzturēšu leģendu, ka es esmu no Sāmsalas. (Izriet no õ burta izrunas īpatnībām.)

Pēc četriem atgriezties mājās: WIN!
Pēc 3 h jaukta koru koncerta sapazīties tuvāk ar kora biedriem: WIN!
Pārējā visa ignorēšana, atgriežoties mājās pa lauku ceļu gar upi, klausoties rīta putnu kautru čivināšanu: WIN!

/me happy