Čau ziemā!
Neesmu lidojusi kopš 2020. gada janvāra (tieši tad atnāca Covids), bet man tagad ir precīzi jāpastāsta mammai un tētim, kas lidos pirmo reizi mūžā, kā viss notiek lidostā.
Parasts lidojums uz Vāciju ar airBaltic.

Jautājumi:
1) Bagāža būs tikai rokas - astoņi kilogrami, ja? Vai mūsdienās cilvēki tiem astoņiem kilogramiem joprojām izmanto parastos rokas bagāžas koferus? Vai airBaltic sver rokas bagāžu?
2) Senāk darbību secība bija šāda: mājās iečekojies, dodies uz lidostu, dodies uz drošības kontroli, noskenē boarding pass un varbūt uzrādi pasi, dodies uz geitu. Vai kaut kas šobrīd ir citādi? Vai ir kādas sertifikātu uzrādīšanas vai testēšanas? Ja jā, tad kurā brīdī? Vai tur ir rindas/ kāds ir papildu vajadzīgais laiks?
3) Kā ir ar mazo somiņu dāmām? Vai to liek tūcīt iekšā koferī vai ļauj tāpat ņemt līdzi lidmašīnā?
4) Es parasti ierados lidostā aptuveni stundu pirms lidojuma. Vai šobrīd (lidojums Ziemassvētku laikā) rekomendējams ierasties dāāaaudz agrāk? Vai pietiks pusotra stunda pirms lidojuma?
5) Šķidrumu politika tā pati? Kosmētika max. 100 ml plastmasas maisiņā?

Liels paldies! Ļoti gribu vecākiem detalizēti visu izstāstīt.

Atceros, ka iepriekš šādos rakstos vienmēr pēc pozitīvo gadījumu īpatsvara bija piebilde, ka epidemiologi uzskata, ka 4% ir robeža, pēc kuras infekcijas izplatība ir nekontrolēta. Nu jau šķiet, ka šis rādītājs jau kādus pāris mēnešus ir krietni pāri šai robežai. Turklāt izplatība gan aug, gan noplok. Attiecīgi šī piebilde arī jau sen ir izņemta, jo neatbilst realitātei. Šis nav nekas īpašs, bet kārtējais atgādinājums, ka jebkura modelēšana ir izgāzusies. Vīrusa izplatība vienmēr ir bijusi neparedzama. Vienīgais, kas joprojām ir saglabājies neskarts, ir sākotnējais modelis, ka šis ir kā iesnu vīruss, kurš būs bīstams līdz brīdim, kamēr mēs visi ar to neizslimosim vai neiegūsim vismaz daļēju imunitāti ar vakcināciju.

Jebkuri pasākumi, kas tendēti uz tā izskaušanu, ir lemti neveiksmei. Visas testēšanas, karantīnas utt. šeit nepalīdzēs. Bija ziņas, ka Honkongā notikusi kārtējā inficēšanās karantīnas viesnīcā. Cilvēkus ieliek karantīnā, lai ierobežotu izplatību, bet viņi iznāk no karantīnas inficēti un tikai vēl vairāk izplata vīrusu.

Valdības to visu ļoti labi saprot, bet tēlo ignoranci, jo vara un totalitāri lēmumi ir tik saldi.

Kopš šodienas dēvējos par Trīskārt Pfitzerēto.

Piektā no astoņām vaimanām ir tā, cik gauži man ir apnikušas lietas. Aukstums un karstums, gaisma un tumsa, pirmdiena un piektdiena, darbi un nedarbi, viss ir viens, apnicis un bezjēdzīgs. Un cik gauži pietrūkst spējas/prasmes sūtīt visus dirst.

Aizņēmos linku (tnx Artis):

https://stephenbalich.wordpress.com/2021/12/06/fertilizer-the-fourth-horseman-of-the-food-apocalypse/

***
The price of food in 2021 has been driven higher by three main culprits:
rising energy prices, labor shortages, and supply chain issues.
Each of these factors has contributed to some degree to your higher grocery bills.
And each is expected to continue adding to your grocery bill with no relief in sight for energy, labor, or supply chain problems.
But there’s a FOURTH factor that’s set to be a major driver of food prices in 2022 — one that only very few people are taking into serious account right now.
The price of fertilizers absolutely skyrocketed in 2021.

The 2022 global food crisis will touch the lives of every single person on the planet—and with a deeper impact than any crisis of the past few decades.
You’re going to see the highest food prices of your life.
You’re going to see empty grocery store shelves again as people begin to hoard.
You’re going to see civil unrest, wars, death, and destruction worldwide.
The only thing you and I will be able to do is protect ourselves.
***

Laipni lūgti atpakaļ 80ajos un 90ajos - ar mazdārziņu, piemājas saimniecību, un visu ar to saistīto.
UK pārtikas ražotāja "2sisters" šefs pērn izteica prognozi, ka vistas gaļai jāmaksā vismaz 2x vairāk. UK 2021 bija atvērtas mērķa vīzas 5,5k putnkopības nozares darbiniekiem.
Mazo saimniekotāju grupās LV jau sen piesauc elektrības un minerālmēslu cenu kāpumu.

Labi, garšīgi, un "zaļi" ēdīs tie, kas:
- varēs atļauties nopirkt / tiks pie iespējas nopirkt,
- kas izaudzēs paši, un spēs izaudzēto nosargāt.

rīta raksts:

***
Vai Gobzema apcietinātāju politiskā aizmugure - “Vienotība” un “Attīstībai/Par!” - tagad cietīs kādus elektorālus zaudējumus? Gandrīz droši var teikt, ka nē. Drīzāk pat otrādi, jo šo partiju elektorātam tādu politiķu kā Gobzems patrenkāšana ir tieši pa prātam. Var pat teikt vairāk. Pēdējos gados ir fundamentāli mainījusies sabiedrības attieksme pret varas piespiešanu un asu, agresīvu rīcību. Vēl pirms pāris gadiem tā skaitījās nepieņemama un nosodāma, bet tagad zināmā sabiedrības daļā tā skaitās pat pati vēlamākā. Kā liecina pasaules prakse, represijas pret mazākumu, pret kuru nav žēluma vai kādas citas solidaritātes izjūtas, sabiedrība kopumā atbalsta vai vismaz nenosoda.

Asas represijas Krievijā, Ķīnā (Honkongā), Austrālijā un citur (Baltkrievijā ir cits stāsts) nekādu kaitējumu valdošajai varai nav nodarījušas. Politiskā šķira plašākajā izpratnē nav nostājusies pret šīm represijām. Kāpēc lai Latvijā būtu citādi? Iespējams, ka Gobzema fanu klubs kļūs ne tikai skaitliski lielāks, bet arī saliedētāks, bet tāpēc diez vai sašķobīsies valdošās varas konstrukcija, kura sametināta ar cietāko iespējamo stiprinājumu - “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk”. Tāpēc politiskais klimats kļūs tikai skarbāks un mūs gaida gara, auksta ziema.
***

https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/365770-gobzema-arests-uzkapsana-uz-grabekla-vai-precizs-saviens

tikko dzirdēju lauski pāris reizes iecērtam savu cirvīti paksī. šonakt gulēšu ģemperī.

Atklāju, ka pēc 3 gadiem varu kļūt par Nīderlandes pilsoni, pat nekārtojot pilsonības eksāmenu un saglabājot Latvijas pilsonību.
Tas nu gan būtu vareni, ko.

es vispār esmu maiju un jūniju cilvēks, bet dzīvojot savā pasaulē skaistākajā mazpilsētā, man ir tiešām liels un neviltots prieks par īstu ziemu. šai pilsētai arī ziema ļoti piestāv. Rīgā ziema ir sāļa, netīri dubļaina un smirdīga. un skaļa protams. Salaspils, savukārt, ziemā kļūst pilnīgi letarģiska. tā gan ir letarģiska arī citos gadalaikos. bet Smiltene ziemās ir līksma un dzīva. cilvēki daudz pastaigājas gan pa Parku, gan apkārtnes mežiem. jau ir atvērta slidotava un fancy distanču slēpošanas trasē jau sāka seguma sagatavošanu tad, kad vēl tikai sniga otrais (un pirmais īstais) sniegs. ar sāli kaisa tikai pašas maģistrālākās ielas, pārējās tikai nošķūrē. arī uz ietvēm nav sāls, tikai sniegs un vietām mazliet smilts. var visu pilsētu izbraukt ar slēpēm (piemēram, nav problēmu no mājām aizslēpot līdz mežam) vai izvalkāt līdzi bērnu ragaviņās. viss ir tīrs, balts un klusi pūkaini priecīgs.

biju izgājusi pirmssaulrieta pastaigā pa Parku. netālu no tiltiņa stāvēja vīrietis un skatījās kā kūpēdams aizsalst Abuls. kad gāju viņam garām, viņš galvu nepagriezis teica - cik gan tā ziema skaista! žēl, ka līdz ZSV tas viss nokusīs. es, turpinot ceļu, attraucu - ir skaista, jā, ļoti jācer, ka prognozes vēl mainīsies. biju jau aizgājusi visai tālu no viņa, kad viņš vēl pats pie sevis noteica - kā tām pīlēm nav auksti, un devās prom, pretējā virzienā. aiz kokiem rietēja saule, spīdinādama spoži rozā gaismas stabu augstu debesīs, degunā un vaigos koda sals un ziema visapkārt bija tiešām ļoti, ļoti skaista.

Beidzot jauno viirieti noskuupstiiju, un ar sajuusmu varu atklaat, ka vinjsh ljoti labi skuupstaas.

Tas nebija gluzhi paarbaudiijums, bet shajaa, nu jau ceturtajaa randinjaa, vinjsh mani patiikami paarsteidza. Vinjsh man ljaava justies droshi un liidz ar to arii atveerties bija vieglaak, es ljaavu sev vinjam uzticeeties.

Lietas, kas man ljaava justies droshi bija visvienkaarshaakaas. Mees satikaamies Apple store, kur vinjsh veikli mani atrada puulja viduu, kas man signalizeeja, ka vinjsh ir speejiigs paarvietotos pa dziivi bez instrukcijaam. Vinjsh uznjeemaas iniciatiivu izplaanojot, kur mees dosimies, bet tai pat laikaa dzirdeeja manu vajadziibu pakjert paaris lietas no manas mashiinas, kas man signalizeeja, ka vinjam nav nepiecieshams kontroleet situaaciju visu laiku. Vinjsh mani aizveda uz teejniicu ar vegaanu eedienkarti, lai arii pats nav vegaans, kas man signalizeeja, ka vinjam interesee pameegjinaat jaunas lietas un vinjsh nekritizee manas izveeles. Bet visvairaak mani paarsteidza, ka vinjsh peec vakarinjaam mani izvizinaaja pa tuuristu atrakcijaam, ieskaitot, galvpilseetas ziemassveetku egliiti, jo es nebiju shajaa pilseetaa neko redzeejusi, kas man signalizeeja, ka vinjsh atpaziist, kaa es skatos uz pasauli.

Un skuupsts uz atvadaam notika ljoti dabiigi. Man liekas, ka mees abi iisti neattapaamies, bet koliidz muusu muusu luupas saskaaraas, viss notika automaatiski, gandriiz it kaa mees buutu to dariijushi ieprieksh.

rubrikā #uzzinu_pēdējā
Marks Aurēlijs tak ir bijis viens bēdīgs un neirotisks susuriņš, vismaz spriežot pēc tiem tekstiem, ko viņš raksta pats sev, ieskaidrodams lietas, kuras acīmredzot nav uzreiz skaidras
Un, jāteic, es jūtu izteiktu gara radniecību šajā jomā

*aiziet samīļot savu dēmonu un darīt tā, lai manam dēmonam neviens nenodara pāri*

The Cure būs Rīgā

To burst grin giggle bliss skip jump and sing and shout

Vairāk par Rīgas ielu uzturētāju darbu un Rododendru Tukumā, mani sajūsmina tikai tie šoferi, kuri waze liek "apledojums".
Mīcies viss tāds korķī, lavierē, lai visas 4 nav uz ledus un izlec paziņojums - pēc 500m apledojums!
No shit!!!

kad jau ceturto stundu sēdi kamanās, slīdot caur lielo balto skaistumu ko pamazām pārklāj tumsa, un kreisajā pusē riet saule, bet no labās ceļam pārskrien briežu pāris, tajā ceturtajā stundā ķermeni pārņem atslābums (jei, vairs neklab zobi), domas izšķīst suņu ķepiņu ritmā, un es pati kļūstu par ķepiņām un sniegu un to skrienošo briežu pāri.
Vairs nav nekā lieka un traucējoša.
Taču kam man nācās iet cauri, lai atbrīvotos no liekā un traucējošā:
pārvarēt siltās midziņas vilkmi,
nevarēt noturēt suņus un viņos sapīties,
nevarēt iedabūt enkuru zemē un karāties striķos mēģinot noturēt suņus,
šļūkt sāniski apgāztās kamanās, dabonot mutē un degunā sniegu,
pārbumsīties pāri upītei par mileni neiegāžoties tajā,
drebināties un klabināt zobus, sēžot kamanās sakritušajā sniegā,
mēģināt panākt pajūgu skrienot ar apledojušiem zābakiem, nesaprotot kāpēc kājās svins
Bez tam es nemaz nebiju pajūga vadītājs, bet tikai pasažieris, bremze (ja jābremzē tad man jāmetas uz sāniem ar visām kamanām), fotogrāfs, smagums (par daudz, tāpēc man brīžiem nācās skriet aiz pajūga) un pēc nepieciešamības arī suņu atpiņķerētājs.
Atbraucot mājās, uzzināju, ka ir -16C.
Jā, un ceptupeļi sen nebija tik labi garšojuši.

Ko jūs, zēni, zināt no dzīves! (..) jūs esat prātīgi mīlestībā un neprātīgi politikā, – nožēlojams dzimums.

Pēdējā cepetī pavīdēja doma, ka briesmīgais krišjāņa manifests ir jāuztver nopietni, jo gadījumā, ja viņš tiktu pie varas, tad visi šie pasākumi tiktu īstenoti un tie bija briesmīgi.

Var jau būt, es šajā diskusijā nepiedalījos, bet pārsteidz tas, ka esošie pie varas jau ir pieņēmuši vēl totalitārākus likumus – vakcīnu pases un vakcinācijas pienākumu, kas tikai pēc oficiālā nosaukuma vēl nav obligāts. Turklāt pilnīgi nepamatoti, jo UK dati parāda, ka vakcinētie infekciju izplata vairāk (skatīt 13. lpp.) nekā nevakcinētie. Turklāt tas ir par valsti, kur nav vakcīnu pases, tāpēc citur Eiropā šie dati varētu būt vēl raksturīgāki par labu nevakcinētajiem.

Protams, vakcinēšanās joprojām sniedz lielu ieguvumu, jo samazina simptomus, smagas slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumus. Bet ja pamatojums, piemēram, nevakcinētajiem aizliegt izņemt naudu no bankomāta ir infekcijas izplatības iespējamība, tad šajā gadījumā risks no vakcinētajiem ir lielāks. Šiem noteikumiem absolūti nav nekādas jēgas, tāpēc tie ir uzskatāmi par totalitāriem un bezjēdzīgas varas izrādīšanu.

Savukārt Austrijā jau tiek gatavots likums par obligātu vakcināciju, kuras pārkāpuma gadījumā ir paredzēts naudas sods un cietumsods. Ir jauki veicināt vakcināciju, bet cilvēka tiesības brīvprātīgi izvēlēties medicīnisku procedūru ir nepārkāpjams princips. Mēs izdarām izņēmumus par jebkurām medicīniskām procedūrām tikai attiecībā uz maziem bērniem, jo viņiem vēl nav spējas veikt informētu izvēli.

Tāpat arguments, ka tas ir nepieciešams, lai nepārslogotu medicīnas sistēmu, ir nepareizs, jo medicīnas ekonomika valstīs ar nacionālu medicīnas sistēmu vienmēr strādā pārslodzes režīmā, jo pieprasījums vienmēr ir lielāks nekā piedāvājums. Faktiski jebkura rietumu valsts varētu uz pusi samazināt izdevumus par medicīnu bez būtiskas ietekmes uz cilvēku dzīvildzi. Pacientu šķirošana notiek jebkurā gadījumā. Kad es 2020. gadā tieši pirms pandēmijas uz laiku strādāju Latvijā, man radās problēmas ar nierēm, un speciālists mani nosūtīja uz nieru ultrasonogrāfiju. Kad es aizgāju pieteikties Stradiņu klīnikā, man pateica, ka visas kvotas ir izsmeltas un mani nevar pierakstīt, pat 6 mēnešus uz priekšu ne. Varbūt man šo ultrasonogrāfiju arī nevajadzēja, jo līdz šim neesmu to saņēmis un nieru pietūkums ir pārgājis pats no sevis.

Tas tikai ilustrē faktu, ka liela daļa izmeklējumu tiek veikta “katram gadījumam” un bez nopietnas vajadzības. Protams, retos gadījumos tiks atklātas nopietnas lietas, bet kopumā aizvien lielākas izmaksas par medicīnas pakalpojumiem sāk dot tikai aizvien samazinošus ieguvumus. Pie pareizas pacientu šķirošanas un atbalsta slimošanai mājās pat liela ar kovidu slimojošo skaita gadījumā mums ir visas iespējas iegūt gandrīz tikpat labus rezultātus.

šobrīd katrā istabā guļ pa kaķim.

problēma tik tajā, ka divi no viņiem kaujas un visu laiku jāveic visādi piesardzības pasākumi, lai viņi nesatiktos.* bet durvju ciet turēšana traucē foršai siltumapritei mājā. kamēr nebija tik auksts, nebija problēmu kādu no puskaķiem** izsēdināt ārā***, bet tagad sirdsapziņa neļauj. mums te -18 šobrīd.
Decibels ir nākamnedēļ pierakstīts pie ārsta, cerams, ka viņam uz to laiku dienišķais grafiks ļaus parādīties pie mums un izdosies aizvest nodot oliņas un nočekot kāpēc viņš tik ļoti daudz dzer ūdeni. ko darīt ar bailuli Roziņu nezinu. es esmu tikusi tik tālu, ka varu pieiet viņam guļošam dīvānā, notupties, iedot no rokas kkādu kaķu kārumu un pāris reizes viegi pieskarties muguras/sānu spalvu galiem (par glaudīšanu to grūti nosaukt) - progress ir, bet ekstrēmi lēns, jo nāk viņš pie mums kopš agra pavasara. viņu ar vajadzētu dabūt pie ārsta un atbrīvot no oliņām un uztaisīt vetčeku, bet es pagaidām neiztēlojos kā. nē, nu vismaz prieks, ka viņš nav kaķene.

*vienreiz agrā rudenī, kad es vēl gulēju ar vaļā logu - tas notika. visi apmēram vienlaicīgi iekāpa pa logu un gāja uz virtuvi baroties. satikās un tad Decibels ar Roziņu sametās tieši tādā murckulī kādu rāda multenēs. murckulis vēlās pa māju ar āprātīgu troksni, aizvēlās līdz koridorim, es atrāvu ārdurvis un bļāvu, lai izbeidz un veļas ārā un tad kāds no viņiem vēl apčurājās. tas viss notika ap diviem naktī un man bija 6os jāceļas uz autobusu. ilgi un ļoti dusmīgi mazgāju koridori, kurš smirdēja pēc kaķu čurām un nākamajā dienā darbā man visu laiku bija paranoja, ka es pati arī smirdu pēc kaķu čurām. kopš tā laika esmu max piesardzīga, lai viņi nesatiktos, īpaši iekštelpās. diezgan nogurdinošs šāds kaķu menedžments. būtu labi, ja atološana kaut drusku palīdzētu.

**mums ir oficiālais kaķis Rikardo - ar čipu un pasi un siksniņu ar žetoniņu un divi runči piestaigātāji. Decibēliuss ir liels un balts ar rudu asti un šausmīgi mīļš un nenormāli daudz un skaļi murrā. var staipīt pa rokām un vispār bieži liekas, ka viņš pie mums vairāk nāk pēc mīlestības, nekā barības, jo nav arī ļoti badīgs. ļoti vienkāršs, nav baigi attapīgs un ziņkārīgs. ienīst Roziņu. Roziņš savukārt ir baltpelēkstrīpains bailulis. varētu būt ap 2 gadiem vecumā. ievērojām viņu jau pagājšziem, kad viņš nāca gulēt Rikša siltinātajā ārā mājiņā. kad pavasarī sāka lavīties virtuvē baroties no Rikša bļodām, bija ļoti tievs un badīgs. zinu, ka vēl viena kaimiņiene viņu piebaro. pēc uzvedības spriežot, viņš bērnībā nav īsti socializējies ar cilvēkiem. ļoti gudrs, ziņkārīgs un inteliģents, bet ekstŗēmi bailīgs. gulēt dīvānā gan iemācījās ļoti ātri. mīž no Decibela. Rikardo normāli satiek ar abiem. Decibels viņam vairāk kā draugs, abi mēdz kaut kur kopā tusēt, ar Roziņu vnk līdzpastāv un reizēm viņu drusku kaitina.

***vispār tieši oficāli rezidējošais kaķis šai aukstumā pavada visvairāk laika ārā. ziema ir viņa gadalaiks.

vakar, baudot ziemu, aizgāju līdz potei un atpakaļ, kādi mazi septiņi kilometri, bet arī rīgā, ja dodas uz nomalēm, var skaisti sniegoti nobristies.
un labi, ka tā, jo šodien sāp āda un roka un galva un viss. nekur neiešu. / vismaz gulēju labi.
tagad tikai priekšā šī lieliska darba diena, kurā ir pat viens ļoti reprezentatīvs starptautisks zūms, bet mani un manu pēcpotes blakņu komplektu te papildina arī trīs puņķaini bērni.

labāk likt uz kaut kādu prognozējamu čempionātu, uz himkiem un ufu negatīvā nozīmē, nevis tur līdsu ar aston villu, sasodīto levanti un tādu pašu elči
alpu vijolītes uzvar boloņā, nopietni, fiorentina šobrīd ir viena no labākajām futbolu spēlējošām komandām eiropā šobrīd, taču viņi fantastiski pamanās visu padirst, kā uzminēt, kad viņiem šādas uzvaras pelnīti iekritīs