Nu tā. Pieder man domēns, ļoti kruts un latvisks un yada-yada. Trīs gadus atpakaļ piereģistrēju, palietoju un tad vienkārši uzliku redirektu.

Tagad iepriekšējie īpašenieki atmodušies, ka vajag domēnu.

Cik prasīt?! /Koka Ola nav, bet zināms i vārds, i termins/.

What is it like to be eastern European in the UK’s most Eurosceptic town?

https://www.calvertjournal.com/features/show/8470/brexit-britain-eastern-europe-eu-photography-race

man vēl joprojām ir tās iesnas

Es nezinu vai es pārvēršos par kaut ko, vai kas ar mani notiek, bet man aizvien vairāk uz nerviem krīt situācijas, kurās kā sievietes vienīgais raksturojošais faktors tiek atzīmēts izskats.
Pēdējais piemērs - lasu jaunāko Klubu, tur Latvijas glābēju asociācijas priekšsēdētājs (or something like that) pozē bildē kopā ar 3 sievietēm, kas stāv viņam blakām. Zem bildes paraksts ar čaļa vārdu, uzvārdu un "viņa daiļavas". Un man tas reāli besī - kas viņas tur kaut kādas skaistumkonkursa dalībnieces? Nahuj nevar uzrakstīt ko viņas dara tajā asociācijā, varbūt viņas tur vispār nestrādā, kā es to varu izpīpēt no apzīmējuma "daiļavas"?
Un tādu piemēru ir desmitiem. Es droši vien būtu ļoti priecīga čiksa, ja būtu norukājusi 5 gadus par glābēju, dabūjusi kaut kādus sertifikātus, pati izmācījusies papildus kaut kādu grāmatvedību, lai palīdzētu asociācijā un tad tiktu apzīmēta ar "daiļava". Jā protams, mana smukā seja ir daudz nozīmīgāka par maniem sasniegumiem un manu personību. Paldies par komplimentu, ejiet dirst.

Beidz gaudot un žēlot sevi, vienkārši dari to, ko vēlies! Dzīve ir īsa, patiešām! Man vienmēr ir licies, ka vēl jau viss ir priekšā. Ne vella, man jau ir pāri 30, un šiet patsmit gadi kopš "lielās dzīves sākuma" ir paskrējuši nemanot. UN tāpat paskries nākamies un es attapšos pensijā ar nožēlu par neizdarīto un nepiedzīvoto. Jā, es esmu daudz ko izbaudījusi no tā, ko esmu vēlējusies. Bet vēl vairāk es esmu ilgojusies pēc kaut kā, sapņojusi, cerējusi, gaidījusi kādu maģisko brīdi, kad viss notiks. NENOTIKS! Ja vien pats nesāksi darīt. Vienmēr es noveļu uz to, ka nav īstie cilvēki līdzās. Jā, nu viens futbolu nepaspēlēsi, un arī iet pārgājienos ir foršāk kopā ar kādu. Bet nebūs tā, ka tie īstie cilvēki maģiski uzradīsies manā durvju priekšā, pieklauvēs un teiks- hei, būsim draugi!

Var jau būt, ka man vienkārši ir pārāk liela apetīte. Nav jau tā, ka viss ir slikti, dažus sapņus esmu piepildījusi. Tomēr aizvien biežāk man uzmācas ilgas pēc tiem nepiepildītajiem sapņiem. Un ko gan gaidīt, kāpēc vēl atlikt? Laiks iet, un mēs neviens nezinām, cik mums tas ir dots. Banāli. Bet tā ir.

vakar gāju pirkt to laptopu, ja?

aizgāju uz bodi. tur pusstundu viena klaiņoju gar laptopiem, nobody cared. izvēlējos vienu, beidzot noķēru pārdevēju. tad šis teica, ka out of stock, pasūtīšot man. es tāda, ka nu bļa, man vajag tagad. viņš pēkšņi secina, ka šis laptops ir izpirkts visā fucking veikalu tīklā un to nevar pat pasūtīt. O_O. šis palīdzēšot atrast vietā citu. nu ok. tad viņam kompis nestrādāja. tad bija citi cilvēki. tad signalizācija, tad kompis nestrādāja. tad visi bija ar fucking touchscreen, 2-in-1 un mega dārgi tāpēc uzreiz. tad viņš apkalpoja citus. tad atkal mani. viss pizģec. tad vienai pārdevējai creds nestrādāja. tad atradām citu laptopu. tāds esot viens palicis. tad 20 min viņi to vienu meklēja. līdz atnāca čuvaks no warehouse, ka šitam esot atradis 2 tukšas kastes. nopūtos un gāju mā. pa ceļam iegāju bodē pēc als. MP kaut ko telepurķī drausmīgi asprātīgu teica, ja es gribot visus galināt, vai man esot saraksts ar tiem visiem. gāju pa ielu, sāku taisīt vaļā vienu als. gāju pāri ielai, vienā pusē mašīna un es nomurmināju "fuck you", otrā pusē mašīna - "fuck you too", vēru vaļā alu, klausījos Nick Cave Shoot Me Down un gāju pāri ielai.

tagad šodien nupat piesēdu un nolēmu, ka tiešām jādara tā, kā universā tas oriģināli bija paredzēts - jāpērk skaitļojamā mašīna internetā.
bet 1) vai tiešām gribu pirkt to Lenovo, ko vakar bodē noskatīju. tas bija labākais bodē, bet vai tas ir man piemērotākais no visa interneta? 2) ja gribu, tad kur to Lenovo citur fucking vispār dabūt? šo konkrēto modeli neatrodu citos saitos, kuros man nebūtu bail ievadīt kartes datus.

also, gribas nosnausties ieslīgt komā.

Sveiki.

Vai ir laba pieredze ar kādu -- vēlams, kas nodrošinātu vismaz 100Mbit pa vadiem?

Lattelecom atšuva -- vajagot vismaz 8 mājas, kas gribētu, tad tikai viņi padomās, vai likt kaut ko.

LMT 4G nav pietiekami ātrs/stabils konkrētajā lokācijā.

vēl es gribētu apskatīt Komētu, bet vai man vienīgajai liekas, ka tās ir astronomiskas biļešu cenas?

Tikmēr citiem vienkārši veicas: Veikalā pircējam uz kājas uzkrīt stikla vitrīna; cietušais saņems 1000 eiro kompensāciju

Jāapgriež dracēna. Bail kā pirms ķirurģiskas operācijas.

Man ir aukstumpumpas un infrasarkanā kamera. Vasaras starta komplekts, es teiktu!

UPD: Infrasarkanās ainavas izskatās ļoti, ļoti krāšņi, kā ziema, tikai vasarā. Savukārt infrasarkanie portreti izskatās pēc zombiju apokalipses.

Un kaut kā iepriekš nebiju ievērojis, ka aukstumpumpas nav tikai dažas pumpas pie lūpas, bet vispār arī tāda mazmazliet slimīga pašsajūta. Bet pāries.

Labrīt, cibiņi!
Interesē, kādu ražojumu sejas kopšanas kosmētika (krēmi, pieniņi utt. nevis dekoratīvie līdzekļi) pieejama Drogās.
Zinu, ka ir L'Oreal, Nivea. Kas vēl no tādiem normālajiem?

Interesē tieši Drogās un neinteresē visādi krievu un ukraiņu "babuškini sekreti".
Paldies!

Ho, ho! Jaunumi krūmu frontē. Vakar vētrā nogāzās ieva. Satrupējusi bija.
Domāju, ko man tagad darīt, zvanīt mīļajam Komunālservisam, lai savāc?
Pie savākšanas noteikti izbradās visu, kas vēl nav izbradāts. Tad tas jādara atvaļinājuma laikā, mana, tbš, lai varu diriģēt parādi. Es lābprāt pati to ievu savāktu, lai garos vakaros grieztu 100 koka cilvēciņus, piemēram. Ja vien man būtu zāģis. Vispār jau tad man vajadzīgs budulajs ar zāģi. Lai pa kluso (pa kluso ar Husqvarnu) sazēģētu. Tas nav nekāds ievukrūms, bet gan riktīgs koks. Un pašvaldība man sastādītu protokolu par publiska koka piesavināšanos un visu to em... leksiku, ko esgu būšu pateikusi.:)
Nezkāpēc negribas piesaistīt KaimiņAndžu...
Jā, kas kaitēja agrāk, kad vietvaras spalvainās rokas vēl nebija iestiepušās mūsu zaļajā ieliņā.

Everything

( tas bija senāk )

Es vēl neizstāstīju ikgadējās pirmsjāņu pļaušanas nākamo sēriju. Kad mīļotā pašvaldība un dārgais Komunālserviss ziemā atļāvās nohujārīt mūsu smalkos potētos ceriņus (tā man pēdējā piemiņa no Maigonīša), pavasarī vietā uzauga jo kupla gārsa, kuru ar rokām arī izplēsām un izpļāvām, un tagad vienīgā daudz maz civilizētā vieta the Ielā ir pie mūsu pieticīgā namiņa. Citur ir ojojoj, kā saka degradēta vide, brīnos, ka tramvaju vēl nebūvē uz šejieni. Tā nu kaimiņu kundze, būdama tādos gados, kad vairāk gribas cilāt korvalolu kā izkapti, zvana Komunālservisam un indīgi atgādina, ka gaidot šos ar trimmeri, par ko es nemazam arī dikti nepriecājos, jo man tak tie potētie Maigonīša ceriņi nāk augšā, nopļaus visus ka divi deviņi.
Tā nu es visu vakaru pucēju upmalu, lai dārgajam Komunālservisam nestāvētu uz ceriņiem.
Tomēr nākamā dienā (taisni pirms Jāņiem, ja) esot bijis klāt kaut kāds Vitjoks ar trimmeri.
Bet viņš esot sācis no nepareizā gala, no KaimiņAndža. Jaunkundze bija mājās un dzirdēja (un tas tomēr nav galīgi blakus), kā KaimiņAndžs solījies Vitjokam visus pautus notrimmerēt, jo tas nevāksies prom, jo Andžam tak te ozoli iestādīti, un vēl, un vēl visu Andža repertuāru dzirdēja sākot ar debijas albūmu un beidzot ar zelta fondu.
Vitjoks pieklājības pēc pavēcinājies ar trimmeri un aizbraucis, jo darbs nav zaķis, bet pauti paliek pauti, kamēr kaimiņtante tā arī nesagaidīja savu komunālservisu.
Man liekas, ka tas beigsies ar visa nobetonēšanu mums par sodu un KaimiņAndža aizvešanu no vienības Alfa rokudzelžos, vienīgi vēlēšanas jau bija un kohēzijas fondi izlietojušies, tikai tas mūs glābj, āmen!

1. žarbo depo 2004. (?)
2. sui generis umbra kernavē 2005. (?)
3. traur zot un claustrum sapņu fabrikā 2002. (?)

pārējie sadalās "viss ļoti jauki, bet nekas Tāds" (piemēram, einsturzende neubauten stokholmā), "nogalinoša meh skaņa" (paradise lost ķīpsalā visspilgtākais piemērs), "skaņa wow, bet tāpat atnācu hohmas pēc" (piemēram, manowar viļņā) vai "vajadzēja būt wow, bet nez kāpēc nebija" (piemēram, current 93 sanktpēterburgā).

nu, vēl varētu pievilkt
4. a silver mt zion (ķīpsalā? sen)
5. swans vefā (sen)
6. moon far away zarasos 2007.

psc, es gadus desmit neesmu bijusi uz jumtu nost raujošu koncertu :(
also, man patīk tikai visādas obskūras grupas.

Oj dieniņ, kā es vakar uz Braníku braucu. Es gan nezinu, vai vārdos var nodot visu situācijas traģiskumu. Bet es mēģināšu.

Dodos, vārd'sakot, pie vakara kādu burgeri apēst, rīsērčoju maršrutu. Google saka – īzī, čuvak, kāp reku autobusā, pārbrauc pāri upei, un tālāk jau ar roku padot, kājām aiziesi. Aha, kā tad, Google, kā tad, tu pati esi to kalnu redzējusi, kurā man jānokļūst? Sagūglē, bildītes apskaties, es tajā figņā nekāpšu! Veru satiksmes appu, sameklēju kur no kā jāpārsēžas, noskaidroju, ka drīkstu būt arī ātrāk par astoņiem, nopriecājos, dodos, ieeju pa ceļam bodē, ieskatos sarakstā, autobuss pašvilpts par pāris minūtēm, ar nākamo ETA 20:00. Bļa. Nu neko.

Tā, te nu mēs esam, pietura Ryšánka, te jāpārsēžas 124. busā, kuram, pie tam, tūlīt jābūt klāt, paldies visām dievībām, ka joka pēc ieskatījos pieturu sarakstā, man, ko domājies, jābrauc pretējā virzienā, fak, skatos pāri ielai, tur pieturas vispār nav, ā, nē, ir gan, tikai tālāk, skrienu uz pieturu, busa nav, un ne tikai nav, bet arī nav jābūt, pretējā virzienā buss tajā pieturā nemaz neapstājas, wtf!?, velku ārā telefonu, skatos kartē (kā mēs vispār kādreiz dzīvojām bez kartes telefonā?), bet... nav jau skaidrs, ko tajā kartē meklēt, pietura Ryšánka, nu, viņa tepat ir!, priecīgi saka karte, ok, attopos meklēt galamērķi, karte saka – ā, nu, sākumā ej pa šito ielu un tad pa labi, es tāds OK, eju, aizeju līdz krustojumam, pagriežos pa labi, nu nav tur pieturas, nu nav, nu vispār nekādas, nu afigeļi?, velku atkal ārā karti, karte saka, mol, opaņki sanāca, čuvak, atvaino, es biju domājusi – ej uz otru pusi, nolamājos, eju uz otru pusi, sākumā izskatās, ka tur nekādas ielas nemaz nav, bet atrodu beidzot to nelabo pieturu pēdējā brīdī pirms apraudāties aiz bezpalīdzības par to, ka es nekad, nekad no šejienes netikšu projām, skatos kā pabrauc garām 124. buss un pagriežas ielā, kur es tikko biju, OK, tas ir tas virziens, kuru man nevajag, pāris minūtes vēlāk parādās 124. uz otru pusi, bet no pavisam citas ielas, tak tikko es paspēju nopriecāties – viņš apstājas krustojumā un ieslēdz pagrieziena rādītāju, un nupat jau tūlīt arī griezīsies ielā, kur es tikko biju, un es tāds skatos ieplestām acīm un DUDE, YOU FUCKING KIDDING ME!?, pats izbrīnījos, ka domas var būt capslockā, bet nu nopietni!?, bet nē, izrādās vadītājs vienkārši mani bezkaunīgi patrollēja, izslēdza migalku un aizbrauca taisni, jēziņ, pāris minūšu laikā pusi nervu šūnu notērēju, nokļuvis galā nervozi ielēju sevī kausiņu alus až neatraujoties, toties tagad zinu, kur dod labākos burgerus pilsētā, bet nē, jums nedos, neceriet.

Pēc trīs stundas garā un katrā sekundē skaņā, gaismā, kustībā, projekcijā perfektā, jaudīgā "Guns N Roses" koncerta pārrunājām, ka tas neapšaubāmi bija iespaidīgākais rokkoncerts, ko mūžā esam redzējuši. Bet iespaidīgākais nenozīmē labākais, tāpēc ka vēl jau ir arī daudzi citi faktori, kas nosaka to, cik dziļi atmiņā un sirsniņā iespiežas mākslas baudījums. Tāpēc mēģināšu nu sastādīt redzēto koncertu topu, un, lai gan, visticamāk, pa šiem daudzajiem Cibas eksistences gadiem gan jau, ka tāds MAS ir bijis, ceru, ka pagrūdīšu daļu no jums uz līdzīgu atmiņu apkopošanu.

1. Leonard Cohen, 2013. gada marts, "Chicago Theater". Vienīgā reize, kad esmu popmūzikas koncertā raudājis. Koens ir Gadsimta Ģēnijs.
2. David Bowie, 2004. gada jūnijs, "Hurricane Festival". Es vispār tur braucu uz Cure, Pixies un BRMC, un neko negaidīju, un vienkārši paliku vaļā muti: Deivids bija Dievs (vēlāk izrādījās, ka tas bija viņa pēdējais koncerts dzīvē).
3. Marianne Faithfull, 2007. gada maijs, Kongresu nams. Sirsnīguma kalngals, kompensēja to, par ko Hermanis runā "Klusuma skaņās" – iespēju ar 40 gadu nokavēšanu būt klāt Tajos Laikos.
4. "Nautilus Pompilius", 1995. gada janvāris, VEF Kultūras pils. Tur bija visi, kam mūsu pilsētā tolaik bija padsmit gadu un Weltzschmerz sirdī, un kad Butusovs uznāca uz bis un nodziedāja "People Are Strange", mums visiem reizē nogāja.
5. "Baložu pilni pagalmi", 2014. gada jūnijs, Trikāta, privātais festivāls "IndīJāņi". Sajūta, ka tu esi viens no pārdesmit cilvēkiem, kam ir dota pasaules ekskluzīvākā iespēja būt brīnumā.
6. "Guns N Roses", 2017. gada jūnijs, Arēna "Gdansk Energa". Jaudīgākā rokmūzikas uzstāšanās, ko jebkad esmu redzējis un diez vai kādreiz vairs redzēšu.
7. "Dzeltenie pastnieki", 2010. gada augusts, "Laba daba". Baušķenieks parūpējās, lai publikai būtu jāelš par tāda fantāzijas lidojuma iespējamību.
8. "Bloodhoundgang", 2007. gada augusts, "Fontaine Festival", no visiem, kas preteklības ir padarījuši par savu pašmērķi, viņiem sanāk vispārliecinošāk (nu labi, arī Tīģerlilijām, bet tas drusku cits stāsts).
9. Jebkurš "Akvarium" koncerts no aptuveni 1999. gada Kongresu namā katru gadu maijā. BG, pat, ja atbrauc noguris un vīzdegunīgs, vienmēr ir piedomājis pie programmas, no kuras tu vari izfiškot Pasaules Jēgu.
10. "Ministry", 2006. gada augusts, "Sziget Festival". Jurgensena niknuma jaudai ir maz līdzinieku.

Un, protams vairāki "Pixies", Igija Popa, "Mantas", "Inokentija Mārpla" koncerti, kā arī "Metallica", "RHCP", "Cure", "Radiohead", Keivs, Makgovans, Dohertijs, "Gogol Bordello", "Deine Lakaein" un daudzi daudzi citi. "Gaujarta" slepeno koncertu "Labas dabas" 2013. gadā un to, kā Zaķis norāva jumtu "Labas dabas" 2012. gadā, gribētos izcelt īpaši.