shodien esmu pilniigi paarliecinaata, ka Black Books ir manai dveeselei vistuvaakais seriaals.

https://www.youtube.com/watch?v=-pxRXP3w-sQ - piekriitu katram vaardam

Klau, cibiņ cilvēciņi, man jautājums - ir gadījies braukt pa to štrāsi tagad nesen? Kāds tas ceļš ir tagad, šajā burvelīgajā -1/+1 t'C laikā?

Es tāds šoferīts ar nelielu stāž, pusotrs gadiņš, vislaik braucu pa Rīgu pārsvarā, pa tālajiem ceļiem pa LV ļoti reti.
Ziemā UN tumsā vispār vēl nav tik tālu pašrocīgi braukts nekur.

Man ir doma braukt uz Aizkraukli kaut kad rītvakar.


Kāda tur i tā štrāse? Normāls, braucams ceļš? Vasarā noteikti burvīgs, bet kā tur tagad?


Pieredzējušiem šoferiem jautājums šķitīs tups, varu iedomāties :) Tomēr lūdzu netiesājiet 8))

Paldies un foršu vakaru :]

no rīta skrēju pa tredmilu, tas ir- skrēju pa ledu un pūta spēcīgs pretvējš. Slodze- liela, veiktā distance- brīžam 0 :) nopirku Nike skriešanas zeķes, it's the little things that count, muhahahaha

Nopirku mēteli, kurā varu paslēpt seju līdz acīm, tikai nēēēdaudz piešķiebjot galvu. Es un mana short term earth unfriendly thinking, jo mēteli man nemaz nevajadzēja. Bet paslēpties no pasaules mētelītī gribējās gan.

Laivotāju biedrība sūta meilus, ka vasarā brauks ar sīkiem uz Franciju.
Vecākiem jāpiemetas esot simboliski - 140 eiro visai nedēļai.
Līna lēkā uz vienas kājas. Es aŗī. Man arvien vairāk un vairāk patīk tie laivotāji!
Maksis arī laikam brauks. Bet vispirms viņš brauks slēpot ar laivotājiem. uz visu nedēļas nogali tepat kalnos. Nevaru atrast guļammaisu...

Vienīgā ķeza - visi tik aizņemti savos darbos, hobijos, ka man radās bažas kā mēs vasarā kopīgu atvaļinājumu noorganizēsim. Bet līdz tam vēl tālu. Gan jau kaut ko sadomāsim.

Visu Berlīnes laiku biju kā uzlādēta. Kad domāju par to laiku, man šķiet es nedaudz dzirksteļoju.
Man patika pilnīgi viss!

Sākumā divas dienas es biju Lauku ceļotāja stendā. Stāvēju pie ratiem :D tiešām pie ratiem - apkrautiem ar prospektiem, kartēm un zāļu tēju maisiem. smaržoja pēc pļavas vasarā. rati stāvēja uz stūra un ķēra cilvēkus. Es negribēju, lai mani nomaina, nostāvēju abas dienas visu laiku. un visu laiku runājos ar cilvēkiem. stāstīju par Latviju, par laukiem, rādīju bildes bukletos. vairākas sarunas izvērtās garākas un saturīgas. vairāki cilvēki nāca un stāstīja par viņu skaistajiem atvaļinājumiem Latvijā. Viens pavecs onkulis saķēra mani aiz rokas un vilka malā. un tad ausī čukstēja - kā raksta pilsētu "Sigulda"? izrādās lielajā kartē ir ieviesusies drukas kļūda! un neviens to nebija pamanījis.
Interesentus es arī cienāju ar zāļu tējas novārījumu. Pati daudz to tēju dzēru un nejutu nogurumu. varbūt tāpēc, ka tējas maisījumu sauc "svaigums"?
Tās bija divas ļoti piesātinātas dienas.

Aizbraucu mājās uz 2 dienām un tad braucu atpakaļ. Nu jau es zināju kā izstādē aptuveni viss darbojas. zināju arī, ka visvairāk roku trūkst pie desām. pēc kolosālajām dienām lauku ceļotājā ai kā negribējās desas cilāt... tāpēc braucu uz Berlīni gandrīz kā piespiesta. pie ieejas gaidīja vēl viena meitene. satikām darbu dalītāju un viņa jautā - kurai no jums patīk saldējums? es gandrīz iekliedzos. negribēju būt pārāk gābšīga un nepieklājīga, bet izstiepu roku gaisā kā skolā un teicu : man! viņa pasmaidīja un atteica, ka tad būšu pie saldējuma. otra meitene dabūja desas.
Tā nu es 4 dienas notirgoju saldējumu. virpināju bumbas, liku vafelītēs. stāstīju par kazas piena saldējumu. Man bija ideāls novietojums - kad spēlēja Rikši, tad varēju ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt. ar saldumu meitenēm plaukšķinājām un dziedājām līdzi. Bija forši. Tikai vairs nesanāca stāstīt par Latviju.
vienu rītu izdomāju iet uz mesi ar kājām. laika daudz un 5km nav nemaz tik daudz. nogāju ar baigo līkumu, apskatīju mājas, cilvēkus. ap Bundesplatz ir ļoti skaists rajons.

Mesē es sāku domāt par nodarbošanās maiņu. Man patīk runāties ar cilvēkiem. Patīk burzma. Ja citus tā nomāc, tad mani uzlādē. Tā ir mana vide. Bet atkal, kad pēdējās dienās man bija jāstāsta par testēšanu, tad pārņem tāda miera sajūta - tas patiešām ir tas, kas man patīk. analizēt un pierādīt. Varbūt mēģināt meklēt pusslodzi un otru pusslodzi? lai ir no visa kā pa druskai? Nu redzēs. Darba tirgus manā sfērā ir atguvies un atkal ir piedāvājumi.

birdman, protams, pilnīgi infernāls šapito un bufonāde
tomēr pirmā injaritu filma, pie kuras negribas gulēt vai sarkt režisora vietā

obligāti jāskatās kaut vai emanuēla ļubecka operatora darba dēļ (viņi laikam tur tomēr ir krietni pavilkušies no pēdējā noē)

karoče, oskars laikam izšķirsies starp boyhood, birdman un the imitation game - man nav nekādu iebildumu pret jebkuras no šīm trīs uzvaru. vispār labas filmas šogad, atskaitot īstvudu.

runājot par finčeru, lūk, cilvēks punkts punktā atkārtoja pagājušā gada sēderberga likteni - un it kā jāņem, un detektīvtrilleris pēc bestsellera, un viss baigi kļova, taču nominācijas nav, ejiet visi nahuj, es dodos uz televīziju. punkts punktā.

ps. jā, vēl divi aktieri, kurus es diezgan viegli varu saputrot - nortons ar kjūsaku. taču nortonam ir pumpa!

Afgāņu meitenītes skrituļo.

es jau neko, bet Fizzy Good Make Feel Nice buutu iisti vietaa.

un es uzskatu, ka ticiibas maaciiba maziem beerniem ir ne tikai fui pee kaka, bet riktiigs abuse. jo man ir 9 gadu pieredze katolju privaatskolaa. un es jums godiigi saku, ka dalja no manaam mentaalaas veseliibas probleemaam ir tieshi deelj shiis moku iestaades lieliskaas skolas ar mazaam klaseem, lai buutu individuaala pieeja skolniekiem.

Vai kāds zina, cikos no rītiem Rīgā strādā sētnieki?

šodien besī stereotips, ka ja krāsains, tad automātiski dzīvespriecīgs

Man ir problēma. Visas mazās standarta austiņas, kādas dod līdzi atskaņotājiem, telefoniem utt., manām aus ejām ir par lielu, tāpēc īsti neturas un skaņas kvalitāte līdz ar to nav pilnīga. Vai kaut kur ir nopērkamas austiņas, kuru ausīs liekamā daļa ir MAZĀKA par standartu? Zinu, ka individuāli tādas var izgatavot par 65 eiro, bet varbūt kāds pasaulē jau ir padomājis par pričendāļu tirgošanu mazām cilvēku ausīm?

UZ ausīm liekams piederums nav īstais risinājums, ja runa ir par katru dienu līdznēsājamu lietu.

Skaitu pie sevis "mom, am I barbarian?", kā daži skaita om mantru.

Man kā cilvēkam, kas pieredzēja dzelzs priekškaru, pie nosacījuma, ja nenonāk līdz kodolkaram, nekas nav pretī arī, ja atjaunojas bipolaritāte un mēs esam šaipus priekškara, un lai viņi ņem grieķus tai pusē. Kā zināms, 40 gadus pasaule tā nodzīvoja un nekas briesmīgs (ja neskaita Vjetnamu) tiem, kas bija rietumu pusē, nenotika. (Pērn biju Grieķijā, paceļoju, varēšu arī pieciest, ka tur vairs nevarēs braukt.)

whut.the.fuck.

Viens no maniem riteņiem ir pohujbaiks (pohuj kādi laikapstākļi, vienmēr gatavs braukšanai), bet otrs- smooth criminal.

Klausos "Гости из будущего" un aš atceros pašu sākumu mums ar A.
Pirms 10 gadiem tas bija, ja. Samīlējāmies, iepazināmies. Labi, ka neatceros, kādu sajūsmu izrādīju, viņa disku kolekcijā ieraugot albumus ar mūziku, kurai līdzi pirms dažiem (un ne-dažiem) gadiem mājās gaudoju. :D

Labi, ka manos padsmit bija profenes diskusijas un SWH+!

Vremja pesok, vremja vadāāā, skaži mņe da! Skaži mņe da-da-da, skaži mņe da-da-da, skaži mņe dāāāāāā!.. ..Vremja vyšlo - para na vzļot! :)

Nevarētu gan teikt, ka A pa šo laiku būtu iemīļojis Bītlus un Pērkonu, vai svingmūziku. Pats vainīgs, vaine?

pamodos, dzeru tēju (jo kafija ar pienu ir pārāk dārgi, esmu jau -40paundos iebraukusi un kafiju var dabūt par velti darbā daudz), jāskrien uz banku mēģināt atvērt kontu un tad uz darbu.

pagaidām esmu vairāk sapazinusies ar 3 kolēģiem.
*franču džeks Alekss ir netipiski atvērts (priekš francūžiem), droši vien Londonā pavadītā laika, arī viņš pats vakar teica, ka French people are often arrogant and full of themselves. kkādā mērā atgādina franču šveiciešus - arī viņi man šķita daudz pieejamāki. viņš daudz (un smieklīgi) joko, brīvajā laika aizraujas ar esoteric healing (nedaudz lol) un kopumā ir ļoti sakarīgs, ja neskaita to, ka jau sākot ar pirmo pusdienspārtraukumu mēgināja mani pievērsties dairy/gluten/alcohol/caffeine free diētai + iet gulēt agri, lai iegūtu apskaidrību un možu pašsajūtu. well, smieklīgo joku dēļ es to varu piedot un paciest.
*spāniete Sāra (sakumā nodomāju, ka viņa ir angliete)ir ļoti dzīvespriecīga, pirms 4 mēnešiem ieradusies šeit, kko baigi vakar sasmējāmies un aprunājāmies par visu ko, man patika.
*itālis Daniels ir biš iedomīgs nāpslis, savukārt, kurš ļoti cenšas būt smieklīgs, bet viņam īsti nesanāk, arī viņš mēģina būt ļoti aizbildniecisks un vislaik mani māca, kā jau jauniņo, kā pareizāk izdarīt, kkas tai visā attieksmē man nepatīk.

ik pa brīdim pie mums ienāk visādi darbinieki no restorāna, un jau esmu atklausījusies visādus "smieklīgus" gender-specific jokus un biš debīlas "asprātīgas" piezīmes tur no sērijas, kas vēl biš ja stiprāk būtu, robežotos ar verbal sexual harassment, bet kkā pagaidām ir ok, un es vnk ignorēju.

šodien autobusā turpināšu lasīt Daniela Keyes "Flowers dor Algernon", kas ir ļoti forši uzrakstīta un interesanta grāmata