2 Nokia lādētāji ar spico galiņu un neviens no viņiem nelādē manu Nokia 6300 - saka, ka "Nepiemērots lādētājs"
DRŠ!

Prescient shit and that from Burgess in 72.

izdomāju, ka atstāšu savā friends only dienasgrāmatā vienu publisku postu, kur cilvēkiem atnākt un izpausties (nu tā, kā viņi izpaužas, kad es aizmirsu kaut ko aizslepenot uz brīdi). TAS BŪS ŠIS POSTS. nu reality check, lai nedoddies nepadomāju kādā brīdī, ka dzīvoju/rakstu normālā vietā TM

(tas nenozīmē, ka nebanošu un nedzēsīšu, ja gribēšu)

čau, anonīmiķi un citi lohi! man iet labi. ceru, ka jums iet slikti.

fiksēts, ka ukru f16 notrec su35 gaisa kaujā

Vientulības epidēmija būs īsta, kad kafejnīcas būs tukšas vai tur visi sēdēs pa vienam.
Līdz tam vientulības epidēmija ir tikai saturs tiem, kas sēž internetā.

interesanti

runā, ka Talsu rajons nedaudz applūdis, rīt jāpaskatās, kas ap Laucieni notiek...

"I am the shit, sir, and I hit the fan."

Diezgan talantīga persona un izklaidējoša performance.

https://youtu.be/kaSXc5z3okc?si=B9aAKoe20VfsZH3W

laima, tā, kas vaikule - ļoti labu interviju devusi - krievi, nu kāpēc jācieš bez benzīna bez maizes, pārdzīvosim - kāpēc?


viņas pretkara nostāju visi zin, bet pateica labi

divi īkšķi ... un kāju pirkstiņi visi

pat ja spānija uzvar - trampis vienalga būs foto centrā ... gygg

wee are the champions - queen

Man parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju.

Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.

nedēļas nogale:

daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...

bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.

Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.

Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.

Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).

Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.

No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.

Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.

Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.

Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.

Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.

Mazliet atgādināja Theodor Bastard - Ветви. Ne muzikāli.


https://www.youtube.com/watch?v=OnkyTfwNF7g

Šodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.

https://www.youtube.com/watch?v=UgGZJxI-fFA

Es neesmu ieskatījies pētījumos, bet es tikko dzirdēju apgalvojumu, ka cilvēka organisms konstanti sūta stresa signālus, kamēr vien cilvēks ir viens pats savā nodabā. Tas esot evolūcijas produkts, kad mums esot bijs svarīgi nepazust no grupas. Es nezinu, cik konstanti, vai cik daudz kortazola ir ok, bet ja tā ir taisnība, šis ir interesants fakts, kas ļauj iegūt jaunu perspektīvu uz attiecību veidošanas iemesliem. Neejot garā filozofiskā rantā, prioritāšu sarakstā, kas cilvēkiem liek veidot partnerattiecības, sexual drive varētu pabīdīt nedaudz uz leju. Es domāju par partnerattiecībām, kurās bērnu radīšana nav galvenais mērķis.

Uzliku vārīties olas, bet piededzināju.

Vai ir kādi ieteikumi, kas jāredz/jāapēd Cīrihē vai tās netalumā?

Vai kādam nav latviski tulkots "Makbets"? Man ļoti noderētu rindiņas no 5. cēliena 5. ainas - a tale told by an idiot, full of sound and fury,
signifying nothing.