Māsu banda no rīta parasti jau sāk mīņāties ap gultu diezgan agri, lai es ātrāk celtos. Puša šorīt izpildīja visu ierasto trokšņošanas un uzmanības pievēršanas programmu, kas nenostrādāja. Galējais līdzeklis - pavemt (tas mani vienmēr izceļ no gultas). Šodien tika apēstas piecas skujas, lai varētu pavemt (citos apstākļos skujas netiek ēstas).
Neparastais, ka arī Grušiks šorīt atzīmējās ar rīta gultas apmeklējumu un paņurdēšanu, ka bads ir tāds, ka nevar vairs paciesties. Pirmā reize pusotra gada laikā! Ok, to jau es zināju, ka daudzas lietas viņš no māsām mācās. Nu, ir apgūta jauna iemaņa. :D

Vēl vakar palūdzu Chatgpt, lai pamāca mani no pamatiem norvēģu valodu (un aprakstīju, kādā veidā gribu, lai to māca).

Man, piemēram, nepatīk, kā tiek mācīta latviešu valoda. Tur sāk ar tādām frāzēm kā "Iepazīstieties, priecājos iepazīties, ļoti patīkami". Es, piemēram, nekad dzīvē reālā sarunā neesmu teikusi - iepazīstieties. Es sākumā izstāstītu, ka latviešu valodā ir divas dzimtes un sāktu ar norādāmajiem vietniekvārdiem - tas, tā, tie, tās. Tad darbības vārdu "būt" trešajā personā. Un tad jau kaut kādus vienkāršus lietvārdus, kas apzīmē ikdienā lietojamus priekšmetus - galds, krūze, krēsls u.t.t.

Un tātad norvēģu valodā, izrādās, esot trīs dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatrā. Un tāpēc lietvārdus vajagot mācīties uzreiz ar artikuliem.
en - vīriešu dzimte - piemēram, en stol (krēsls)
ei - sieviešu dzimte- piemēram, ei bok (grāmata). Bet norvēģi ļoti bieži ikdienā šo nelietojot un varot iztikt tikai ar en lietošanu šīs vietā.
et - nekatrā dzimte, et bord (galds).

Atšķirībā no latviešiem, norvēģiem nav tas vai tā, bet esot vienots tas "det". Un tam klāt pieliekot norvēģu valodā ir jeb "er", var veidot vienkāršus teikumus.

Det er en stol. Tas ir krēls.
Det er ei bok. Tā ir grāmata.
Det er et bord. Tas ir galds.

Šonakt sapnī redzēju, ka ar kaut kādiem jaunības cīņubiedriem no studiju laikiem esam laikam kaut kādā universitātē un tad ejam kopā dzert kafiju, kur pēkšņi uzrodas arī manas tagadējās kolēģes. Un tad visas tur grib ēst kūkas. Un es saku - varbūt kāda grib ēst pusīti kūkas? Bet neviens tā arī nepieteicās.

Tas laikam saistīts ar to, ka man pēc telefona iestatījumu atjaunošanas pazuda tajā MyFitnessPal un kad gribēju to tur instalēt no jauna, man pateica, ka tas manā ierīcē vairs nedarbošoties. Tā nu es esmu jaunas kaloriju skaitīšanas APP meklējumos. Manā jaunajā planšetē Myfitneespal iet, bet es tak nestaipīšu visur līdzi planšeti.

Iekopēšu arī šeit.

Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.

Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.

Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.

Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.

Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.

Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.

Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.

Ķepas zina ceļu.

es jau neko, to feisbuks

Jau kādu laiku tiek runāts par ES federalizāciju, un jo dziļāk mēs grimstam globālos konfliktos, jo vairāk tiek runāts par šī procesa neizbēgamību. Tam visam ir daudz racionālu argumentu. Kas mani dara nedaudz bažīgu, ir ASV piemērs. Lieki teikt, ka EP vēlēšanas Latvijā nav pats populārākais pasākums. Kas pats par sevi varbūt nav slikti, bet iezīmē nepārprotamu plaisas palielināšanos starp ierindas cilvēku un varu. Mums te jau ar reģionālajām reformām neklājās pārāk viegli, kad dažādi novadi nevēlas būt kopā, par ko mēs te vispār varēsim runāt Eiropas Federācijas līmenī. Bet vēl bez lokālpatriotisma, ASV šobrīd demonstrē to, kā vara var ignorēt tās pilsoņu gribu. Viena lieta ir savākt vajadzīgos procentus vēlēšanās, pavisam cita ir visaptverošs atbalsts tam, ko tā vara pēc tam dara. Vēlēt joprojām ejam ar sirdi, atstājot smadzenes mājās, un pēc tam slimojam ar kognitīvo disonanci. Būs drusku dirsā, ja mēs radīsim situāciju, kad vietējie kundziņi varēs tikai plātīt rokas par to, kā viņi neko nevar padarīt. Nav tā, ka mums jau šobrīd netrūktu eiroskeptiķu. Pa lielam mūs kopā tur vienīgi lielas bailes no Krievijas. Arī naids, bet tas izriet no tām pašām bailēm. Viena lieta ir baidīties no čabošiem krūmiem tumsā, pavisam cita lieta ir tad, ka šis evolucionārais produkts ietekmē sociālos procesus. Ne velti saka, ka produktivitāte rodas tur, kur ir uzticība.

Vecāki šajā dienā (vēlākais nākamajā) vāca nost egli.
To katru reizi šajā dienā atceros. Pati gan eglei ļauju mūs priecēt ilgāk (kamēr jau tiešām nesāk birt). :)

Kad biju laukos, es vietējā Betā uzgāju Nāves jūras sejas krēmus no Izraēlas. Izmēģināju un manai ādai baigi patīk. Diez, Rīgā Betās šos arī tirgo? Man gan Betu nekur pa ceļam nav, bet varbūt varētu kādreiz aizbraukt tad speciāli, ja zinātu, ka tur var nopirkt.

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

Vakar noskaidroju, ka jaunie zābaki ir gana ērti un gana ērti zābaki ir gana labs iemesls būt gana priecīgai. :) Jāvāc šodien visādi dati no visiem kaktiem un pakšiem, jo drīz jau sāksies lielais datu pieprasījuma bums no visām pusēm.

doktors Vatsons - nēģeris... labrīt! vēl tik man vajadzētu redzēt arī Henriju VIII, karali Arturu un Žannu d'Arku kā nēģerus. tad varētu pat neredzēt Parīzi un mirt.

nu kas tā traukiem ir par riebīgu neķītrību - visu laiku piešmucēties?! mazgā, cik gribi,- vienalga mājās ir netīri trauki, kuri atkal ir jāmazgā. verdzība jau it kā sen atcelta, bet visu laiku sajūta, ka esmu netīro trauku vergs...

toties islandei vispār nav

starp citu īslande vai islande bjerk vai bjork grīnlande vai grenlaide vai pohui

pilnīgi ne tas, par ko es ilgotos pēc ziemas

citās ziņās, ha, jūs domājat tikai trumpis var - jenots, kurš tika nopizģīts ukraiņu zvēru dārzam un pārvests uz okupētajām teritorijām vien ko vērts, nemaz nerunājot par ukrainas leģitīmi ievēlētā prezidenta nolaupīšanu un izvešanu uz krieviju - janukovičš vai ne

piezīmēšu, janukoviča gadījumā necieta 32 kubieši vai kādi citi

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

un kāpēc Valmieras teātra festivāls un Sansusī šogad notiks vienlaicīgi?

Tik neparasti.
Sapnī redzēju cilvēku no pagātnes. Tagad dienā uzdūros tīklos citam cilvēkam, kurš saistīts ar to cilvēku, kuru redzēju sapnī. Speciāli neko nemeklēju un nepiedomāju, vienkārši tā sanāca.
Mulsinoši.

Būs jānopērk jauna paka eritritola paka darbam. Kad darbā dzeru kafiju, tad lieku klāt nevis cukuru, bet šo. Kaloriju tikpat kā nav, bet kafijā vispār nekādu atšķirību nejūt. Esmu sataisījusies šogad biežāk nākt uz darbu. Un vispār kļūt daudz disciplinētāka, jo tieši tad es darbojos visefektīvāk.

Un biežāk rakstīt cibā (to arī Jums visiem novēlu). :)

vis laiku gribas apņemties rakstīt biežāk. bet ne vienmēr liekas, ka man svarīgais būs jums svarīgais, un vai vispār ir jēga ko pierakstīt.

bet vismaz pačīkstēšu.
ap ziemassvētkiem dabūju iesnas. ļoti žēl, mans divu nedēļu skriešanas plāns kaķim zem astes.
daudz laika pavadīju mājās, tad mēs bijām pārgājienos, tad mēs aizbraucām uz laukiem, atkal ikdienišķos pārgājienos, daudz gulēju, izdzēru pusotru glāzi vīna draudzenes jubilejā un tad pudeli cremant jaungadā.
bet tāpēc, ka deguns ir sarkans, acis ir spīdīgas, sejas āda ir bāla un balss joprojām aizsmakusi,
es izskatos un izklausos pēc tādas, kas būtu NODZĒRUSI visas brīvdienas.

lūk. new year, new me, hahaha

"dēstu kasetne" ffs