Did we really, did we really fall in love?
Be the one, be the one

I knew you should be the one, I knew you could be the one
I knew you would be the one, be the one, be the one

https://www.youtube.com/watch?v=MvNqXc7JSL0

Tas vēl drusku pārdomājot pagājušās nedēļas drāmu ūdensglāzē :)

kāpēc dzert vīnu un bučoties līdz rītausmai ir tik viegli un forši, bet domāt un strādāt līdz rītausmai nav viegli un forši, un nāk miegs? Mjau.

KASJAUNS. Bijusī radiogeiša Adamss spridzina ar savu tērpu!

ak, un mana filma būs tāda, kā man gribas.

Šodien satiku sievieti-vampīru un sievieti-pūci.

Mēs ar sievieti-vampīru ejam pie viena ģimenes ārsta. Es viņu satiku jau iepriekšējā reizē uzgaidāmajā telpā, un šodien viņa atkal bija klāt. Ejot pie ārsta, es iedomājos, ka tik nesanāk viņu satikt atkal, jo mani ļoti nervozē situācijas, kad svešinieki, kuri nav likušies ļoti patīkami, bet kuri ar mani ir kontaktējušies, tiek atkārtoti redzēti. Lūk, gaidīju savu rindu pie kabineta kopā ar citiem, šķirstīju kaut kādu tamborējumu žurnālu, un tad viņa ienāca, kājas šļūkādama, elsdama un uz spieķa balstīdamās. Uzmetu viņai skatienu, sasveicinājos korīti ar pārējiem, jo tā te ir pieņemts, un tad ieurbos jo dziļi tamborējumos, cerot, ka viņa mani neatpazīs. Badīgi nopētījusi potenciālos upurus (mēs bijām 3), tante-vampīrs nosēdās blakus nobriedušai sievietei un, daudz negaidīdama, metās sūkt asinis. Viņas upuris burtiski izčākstēja pāris minūtēs, teica tikai "aha, jā, mmm…", kamēr tante klāstīja savu viedokli par politiku, aktuālajiem notikumiem un vēl visu ko. Es, piemēram, pagājušajā reizē dabūju zināt, ka dakteris esot ļoti labs, un visiem viņš patīk, viņas kaut kāda draudzene esot izpētījusi uz viņa diploma viņa dzimšanas dienas datumu un taču atnākusi tajā dienā, un dakteris jautā: "Kas par vainu? Jūs jau tikko bijāt!" "Nekas, dakter, es jums tortīti atnesu!" Un to es dabūju klausīties, kamēr vairāk kā stundu sēdēju rindā pēc sava pieraksta laika. Nu, skaidrs. Nav nekāds brīnums, ka tik lēni iet, ja jau te visas tantes nāk tikai apsveicināties ar foršo dakteri. Pēc laba brīža šodienas upurim tomēr paveicās, jo pienāca viņas rinda. Es ciešāk iekrampējos žurnālā un burtoju par stabiņrakstu un provansas stilu, aizvien izmisīgi cerot, ka tante-vampīrs mani neatceras, jo vai tad asinssūcēji atceras savus līdz sausai krakšķēšanai izžmiegtos, sakaltušos ādas maisus? Tante pasēdās man tuvāk, palūdza žurnālu no stenda, mazu brītiņu to šķirstīja, kaut ko pie sevis klakšķināja, parādīja man bildi ar Kārļa tiltu, skaļi par to sajūsminājās, bet, tā kā visapkārt valdīja klusums un tikai izmisīga žurnāla lapu čaukstināšana no mana kakta, tad viņa ilgi neizturēja, aizšļūca līdz māsiņas kabinetam, paņēma savas recepšu zāles un it vingra, kā jau pēc labas maltītes, devās savās dienas gaitās.

Pēc tam tramvajā es redzēju sievieti-pūci. Viņa izskatījās šitā - ( … )

Pirms dalos iespaidos par filmu, nedaudz iesildīšu ar tādu kā priekšspēlīti. Filmas režisors ir Lars fon Trīrs, kurš nāk no vienas zemes ar Lego un brāļiem Olseniem. Trīrs ir viens no skandalozākajiem kino klasiķiem starp dzīvajiem. Iespējams, neticami, bet neesmu redzējusi ne "Dejotāju tumsā" (tur spēlē Bjorka, viņa ir no Islandes, un runā, ka daudziem filmas laikā palicis slikti), ne "Antikristu" (tur ar nazi izgrieza vagīnu), bet esmu redzējusi "Melanholiju". Tā man patika. Viņam ir vēl citas filmas, bet tās nav tik popsīgas.

Priekšspēles diloģijas otrā daļa: Filma "Nimfomāne" ar savu neķītro nosaukumu izpelnījās tik lielu ažiotāžu, ka mūsu brālītis Lietuva to labāk aizliedza vispār. Es, starp citu, nebrīnos, jo Baltijas valstis ir kā trīrs ruksīši, un Lietuva diemžēl ir tas ruksītis, kurš ceļ māju no salmiem un kūpina tur iekšā savus led cepelīnus līdz atnāk šāds te vilks fon trīrs. Ievērību filma izpelnījusies arī ar jauno trendu - fočēties ar kailiem pleciem un baudpilnu seju (tā, kā tas ir filmas plakātā) - , kam pakļāvušies ne tikai visādi ierindas asprāši, bet arī cienījami kinokritiķi. Tā kā kopš brīža, kad skatījos un šeit recenzēju "Melno gulbi", ir pagājis krietns laiks, mana emocinālā sistēma ir daudz maz sakārtojusies atpakaļ kā bija, tāpēc arī no visa lielā Texxxtu kolektīva tiku izvēlēta kā piemērota šīs filmas recenzijai. Nu, tad - lūdzu.

Filma sākas ar uz ielas guļošu sievieti. Mēs vēl nezinām, bet tomēr nojaušam, ka tur guļ viņa - Nimfomāne. Garām viņai iet kāds vienkāršs kungs ar tīkliņu rokā, nopircis pienu un smalkmaizīti, kurš nelaimē nonākušo kundzi pamodina, un ātri vien abi atrod kopīgu valodu, tāpēc dodas pie viņa uz māju dzert tēju. Abu īstā saruna - tā, par kuru mēs skatīsimies filmu, sākas par kunga mājas sienā iespiesto makšķerāķi jeb tā saucamo mušiņu. Iespējams, tā ir režisora veidota atsauce ar "spāņu mušiņām", no kurām visi uz brīdi varot kļūt par trakiem nimfomāniem. Džeks to āķīti tur iespraudis, jo ar to reiz noķēris kādu lielu zivi, kas, protams, liek galvenajai varonei saprast, ar ko sākt stāstu par savu lielo dzīves copi. Es nezinu kā tur, Dānijā, bet Latvijā iešanu "koļīt" pretējo dzimumu bieži sauc par copēšanu, tā kā - varēja jau nu izdomāt kādu seksīgāku metaforu.

Daļās ir sadalīta ne tikai pati filma (tiem, kas nezina - būs vēl otrā daļa, un tajā būs vairāk vardarbības), bet arī galvenās varones (Džo) stāstījums. Paralēli viņas īsstāstiem par savu (seksuālo) dzīvi tas džeks pienes pa kādam našķim, un izklaidē savu jauno paziņu ar dažādām kultūratsaucēm. Džo neko no kultūras nerubī, un to var saprast, jo bijis jāsavieno pilnas slodzes darbs ar +/- desmit dažādiem (es domāju - no dažādiem kungiem) orgasmiem dienā. Toties viņa šo to saprot no kokiem, jo tēvs viņai bērnībā par tiem visu izstāstījis, tāpēc arī Džo mīļākā grāmata ir tāda, kur salīmētas koku lapas. Tā nu viņas sarunubiedrs velk dažādas paralēles starp Baha meistarīgo polifoniju un seksu, starp Edgaru Alanu Po un seksu, matemātiku un seksu u.tml. Reizē viņš tiecas neatklāt, ka stāstījums viņā būtu atraisījis kādas konkrētas emocijas, un arī sarunu biedreni viņš mudina nevis attaisnot, bet atklāt savu personību. To Džo izdara jau sākumā, jo vairākkārt piedraud, ka ir ļoti ļauns cilvēks (droši vien tāpēc viņai ir sasista seja, labiem cilvēkiem tādas ir retāk). Skaidrs, ka tas džeks tad nu ir tāds wanna be psihoanalītiķis, kurš droši vien pa īstam nemaz neeksistē, jo kā gan citādi var izskaidrot to, ka visas filmas laikā viņa ar viņu nepārguļ?

Bērnībā Džo bija draudzene, kura - kā jau tas ir gandrīz visās draudzībās un sevišķi bērnībā - bija tā pārdrošākā, tā, kura lielākoties saņēma autortiesību honorārus par abu kopīgajām bļēņām. Abas par konfekšu paciņu sacentās, kura vilcienā pārgulēs ar vairāk džekiem, un abas arī nodibināja apmēram biedrību pret mīlestību, kuras himna bija dziesma "mea maxima vulva". Taču stulbā draudzene ņēma un iemīlējās, nododot kopīgos ideālus, kas Džo tieši pretēji - vēl vairāk mudināja tiem sekot. Vienīgais vīrietis, ko Džo, protams, pa īstam mīl, ir viņas tēvs, pret kuru toties mamma izturējās kā vēsa kuce, un pat nenāca skatīties viņa delīrijus uz slimnīcu pirms nāves. Starp citu, filmā parādās arī Una fon Trīrmane, kura ir viena no Džo mīļāko psihā sieva ar trim bērniem, kam viņa iesaka atcerēties Džo gultu, lai būtu par ko vēlāk, pieaugušo dzīvē, stāstīt psihoanalītiķa kabinetā. Nimfomānei, protams, tas ir pilnīgi pofig.

Tomēr viena mīlestība Džo dzīvē uzpeld - pirmais džeks, ar ko viņa pārgulēja (krāns tika ielikts 3+5 apkaunojošas reizes). Šis džeks, kuram vienīgajam no varoņiem ir vārds (pārējiem ir tikai vārdu pirmie burti), kuru es, vecā galva, aizmirsu, neticamā veidā parādās viņas dzīvē vēl divas reizes. Vienreiz viņa nejauši sāk pie viņa strādāt (tad arī iemīlas), un otrreiz pēc vairākiem gadiem vēl romantiskākā un neticamākā veidā. Šis varonis atklāj, ka, pirmkārt, iemīlēšanās ir mazohistiska - jo sākumā viņa pret viņu juta pazemojumu, bet tad zināmā mērā atriebības izraisītu varu, bet, otrkārt, - neloģiska, jo tas džeks vispār ir diezgan stulbs. Bet visā stāstā ir kaut kāds pārspīlēts likteņa elements, kas parasti raksturīgs romantiskiem stāstiem, tāpēc droši vien to var uztvert kā ironisko atsauci. Palabojiet, lūdzu, ja tas nav pareizi.

Stāstot par saviem džekiem, viņa, ķipa, uz labu laimi izvēlas vēl divus - resnu, bet mīļu, pazemīgu un tādu, kurš nolasa no lūpām katru viņas vēlmīti, kā arī - neatkarīgo džeku, kas kā - uzminiet kas? protams, ka kaķis! - staigā kur un kad pašam tīk. Tāpat kā filmas wanna be psihoanalītiķis dala visus cilvēkus tādos, kas sākumā griež kreisās rokas nagus, un tādos, kas sākumā labās, arī stereotipi par džekiem, ar kuriem kopā ir meitenes, ir divi - šāds mīlošais un zem tupeles esošais, kā arī - neatkarīgais, bet pāri darošais.

Kopumā filma atklāj mums Nimfomānes kundzi. Viņa nav piesātināma (nejaukt ar pieskaitāma!), un grib no saullēkta spilgtāku un dzeltenāku gaismu nekā vairums. Nu, vai apmēram tā viņa pati par sevi saka sākumā. Pirmā daļa diemžēl beidzas ar to, ka seksa laikā ar savu mīlestības augli (kuram aizmirsu vārdu) viņa neko nejūt. Tā kā skaidrs, ka nākamā filma būs par to, kā viņa arvien mērķtiecīgāk mēģinās kaut ko sajust. Turēšu par viņu īkšķus. Jo filma man, ja kas, patika.

P.S. Man šajā filmā pirmoreiz iepatikās Rammstein. Kas man kaiš?

Nav labi vairs ar to Krieviju, galīgi nav labi. Arī iepriekš nebija labi, taču tagad vispār kaut kas pilnīgi traks notiek - no rītdienas tur ceļ minimālo cenu šņabim. Ja agrāk minimālā cena puslitram bija 170RUB(~3,40EUR), tad no rītdienas būs jau 199RUB(~4,00EUR).

Visādi citādi interesants, valstiski regulējams parametrs "minimālā cena šņabim".

Ko jūs ieteiktu apskatīt Daugavpilī?

Sveiki!
Varbūt kādam ir nevajadzīga slīpējamā mašīna, kuru varētu man pārdot vai pat aizdot? Man ir ļoti vajadzīga, bet nevēlos pirkt jaunu un pa pilnu cenu, jo vajadzīga tikai līdz mēneša beigām.

nedaudz sagribējās zīmēt, mošk līdz tam šovakar arī tikšu (prokrastinācija visu lietu māte), bet tikmēr uz rūtiņu papīra rēķinu šos matemātikas piemerus (bez nekāda iemesla, 66 vai maģijas)

2,116:2= 4711:3= 7,14:6= 3960:3= 3348:5= 3348:5= 4711:3= 829:4= 288;7= 3426:2=

2,116:2= 4711:3= 7,14:6= 3960:3= 3348:5= 3348:5= 4711:3= 829:4= 288;7= 3426:2=

ciparos tomēr kkas ir, viņos var pazust, tāda maza pasaulīte, kurā viss ir sakārtots un savērpts, bet tai pat laikā šķiet, ka aiz viņiem kkas slēpjas.

nu tā, ka atrisini algebras grāmatu un atrodi eju uz slepeno ss pagrabu mārtiņa kapos. dinkš dinkš

Фильм об американской выставке 1959 года в Сокольниках
http://valkorn.livejournal.com/816987.html

Pagājušo svētku sakarā gadījās tikt pie (kā uz trauciņa apakšas rakstīts) "Orhidejas stikla traukā". Vizuāli tas izskatās pēc stikla trauciņa, kurā mazi akmentiņi, starp tiem, šķiet, var redzēt zaļo pikuci, ko parasti izmanto floristikā ziedu iespraušanai un tad tam visam pa virsu smuks orhidejas zieds. Tur pat kur rakstīts veidojuma nosaukums, minēts arī, ka "Nevajag turēt tiešos saules staros. Jālaista reizi nedēļā", kas man liek domāt, ka ir kaut 1% cerības šo brīnumu noturēt pie dzīvības ilgāk par 3 dienām.

Varbūt kāds ar ko šimlīdzīgu ir saskāries? Kā veicās ar auga tūlītēju nenogalināšanu? Vai ir vērts cīnīties? Varbūt ir kāds praktisks padoms, ko varat ieteikt papildus kodolīgajai divu teikumu līdzi dotajai kopšanas pamācībai?

Paldies jau iepriekš!

P.S. Uz parastajiem orhideju kopšanas "tutoriāļiem" nesūtīt, formāts īsti neatbilst.

Skatos, ka tomēr dizgan kusli cilvēki izmanto unikālo iespēju solidarizēties ar ukraiņiem. Reti sanāk redzēt ko no sērijas "solidarizējos ar ukraiņiem, neizņēmu karoti no tējas krūzes, izdūru sev aci" vai "mans kaķis solidarizējās ar ukraiņiem, saplosīja cepuri. Ar lentu." Pie vēstniecībām arī vairs nestāv. Laikam jau piekusuši.

sazipots disks šeit

Robeža te neiet caur Latviju - nu, tā austrumu rietumu. Tā iet caur katru individuāli, vienalga, kurā pasaules vietā.

( tīkl )

Noskatījos: http://filmix.net/komedii/86161-tetushki-2013.html
Ievērojama ar to, ka filmēta Rīgā, ka piedalās daži latviešu (vai LV krievu) aktieri (vai tie, kas iedomājas, ka ir aktieri) un ka filmā spēlē 3 Jefremovi:
tētis

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%95%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%BC%D0%BE%D0%B2,_%D0%9C%D0%B8%D1%85%D0%B0%D0%B8%D0%BB_%D0%9E%D0%BB%D0%B5%D0%B3%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87
un 2 viņa dēli
Ņikita

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%95%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%BC%D0%BE%D0%B2,_%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B0_%D0%9C%D0%B8%D1%85%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87

Nikolajs

http://www.kinopoisk.ru/name/1822426/

Ak, jel, piedodiet, ka tik vēlu, bet es ar savam lauku malkas zāģēšanas talkām esmu palaidusi garām visādas interesantas lietas. Nu tad ar nokavēšanos:
Vata:32
Pitta:55
Kapha:49
Bet laikam jau es tur ar to testu esmu kaut ko salaidusi dēlī, jo pēc bildēm spriežot (http://media-cache-ak0.pinimg.com/736x/a7/6d/9b/a76d9bb74bfb4c6bd8ffc06d667230ce.jpg) esmu čista kapha. Da man jau 12 gadu vecumā bija pupi lielāki kā dažai manai družkai až 40 gados;/ Diez ko šitie (kaphas) ēd? Speķi gan jau ka nedrīkst?;)

Vakar savām mīļākajām Mango džinsām saplēsu rāvējslēdzēju :( Šodien uzzināju, ka to nomainīt, maksā 20 EUR. Nu jā, welcome to Ireland, kur jebkurš darbs ar rokām, tiek pienācīgi atalgots. Tagad ir dziļas pārdomas un vēlme apskatīties konta izrakstu, vai tās džinsas nemaksāja zem 20 EUR. Bet tik labi man izskatās...

Pie zobārsta vai pie zobu higiēnista?