īsi sakot, bodīšeimings nekad nebeigsies. Pamēģiniet nenosodīt sevi un citus par dzeršanu, smēķēšanu un citu vielu nelietošanu, hronisku slimību neārstēšanu, nesportošanu un citām lietām, ko pats vai citi izvēlas un var vai nevar darīt (vai nedarīt) ar savu ķermeni. Par neatbilstību idiota un - nebūsim seksisti - idiotes plejboja standartiem nemaz nerunāsim.

"Nu tik mēs dzīvosim, cilvēki saka. Un tad sāk ēst."
unpy

Rit mazā atvaļinājuma trešā diena, un dzīvē ļoti daudz sadzīves. Vakar vakarā čau pateica vasarsmājas ūdenssūknis un relejs. Vai relejs un sūknis. Nezinu, kādā secībā. Bez ūdens nav dzīvības, tāpēc es cīši biju nodomājusi iepazīties ar C.ciema santehniķiem, taču tā vietā no galvaspilsētas attraucās papiņš ar rezerves sūkni, motoru un jaunu releju (viņš ir no tās paaudzes, kas visu paši, ja), un man nācās iepazīties ar Pedrollo ūdenssūkņa un tam piekabinātā releja PGS-1 uzbūvi. Pēc pišanās (es nekaunos šī vārda) ar releja vadu pievienošanu sūknim pus dienas garumā man trīsreiz uznāca raudiens. Mēs pirmo reizi pievienojām nepareizi un izsitām korķus. Pēc tam mēs vienojām saskaņā ar manu pārliecību, ka tas nevar būt tik sarežģīti, un gan jau, ka relejam pievienotā bilde ir domāta mājsaimniecēm, un alleluja! motors rūca, un elektrība visā ielā nepazuda.
Pašu sūkni arī nācās montēt divreiz, jo tecēja šur un tecēja tur.
Tagad es māku iekāpt sūkņa bedrē un piemontēt Pedrollo sūkni. Un arī nomontēt, lai Ūsiņš nogrābstās! Kājas saskrāpētas, rokas saskrāpētas.
Es ar to nelepojos. Es gribu, lai vīrietis dara man to par naudu.
Pēc visas šīs bezcerībā pavadītās dienas es sajutu vajadzību iziet dārzā saplūkties puķītes un ielikt vāzītē.
Redz, dzīvē visam jābūt līdzsvarā, vakar, piemēram, es biju pie frizieres un nopirku jaunu kleitu. Man ir arī jaunas, daiļas kurpes. Lakādas. Sievietei kurpju nekad nevar būt par daudz.

Es vēl gribēju pateikt, ka ūdens, kas tek no krāna, ir kaut kas apbrīnojams. Tas ir brīnišķīgi. Brīnišķīgs ir arī boileris, kas ūdeni sasilda.

Rajona mazveikalā (kurā vienmēr ledusskapī ir atdzesēts alus) vietējais alkonauts prasīja kokteili pudelītē. Uz pārdevējas jautājumu "ar kādu garšu?" atbildēja ar "vienalga". Rokās bija puķes, dodas uz randiņu.

Ir tādi rīti, kad pirmā lieta izkāpjot no gultas, ir aizvērt logus.

Tad tāda diena, otrā pēc kārtas, kad basās kājas nosalst vaļējās kurpēs, bet pievakarē iecienītais vīnveikals ir sarīkojis akciju pērnsezon iemīļotajiem zinfandeliem un štellenbošiem un vakarā skriet jāiet kreklā ar garajām piedurknēm un deviņos ir tumšs.

Ar to es gribu teikt, ka ātri dzīvoju ne vien esē, bet ātri dzīvo arī klimats.

šodien daudz braukājos apkārt, satiekoties, ēdot, dzerot, pērkot grāmatas un saņemot ziedus.
mājā pārrados ar piepuķotu mašīnu, kas smaržoja pēc pirmā septembra, pēc karstiem, rokās samīcītiem asteru kātiem, nevis pēc vasaras dzimšanas dienas.

Remontam pa vidu sēž apmulsis kaķītis, kas nesaprot, kur palikuši visi viņa cilvēki, kāpēc to vietā rosās citi cilvēki, kāpēc iemīļotās gulēšanas vietas (to skaitā vismīļākā - uz ledusskapja) ir pazudušas, kāpēc viss sāk smaržot savādāk, kāpēc grīdas izklātas ar papīru, kas notiek, vai tās vispār ir manas mājas?

Ielaidu akvārījā vēl pāris iemītniekus. Divas mazo līdaciņu meitenes un vienu samiņu. Kamēr meitenes sēdēja ūdenī iemērktajā maisā, tikmēr zēni slaistījās apkārt. Kad meitenes izlaida, pirmais viņu gājiens bija iekaustīt puišus. Tagad akvārijā notiek pāru sadale.
Samiņš pa to laiku steidzīgi pazuda zālēs.

Cilvēki daudz biežāk būtu priecīgi, ja apzinātos, ka viņu prieks citus cilvēkus tracina.

kautskis

DELFI. Bieži vien kaķim pat nekas īpašs nav jādara, vien jāapguļas amizantā pozā vai jāielien īpaši mazā kastītē, lai saimnieks pasmaidītu vai pat iesmietos.

kas vīrietim savā dzīvē ir jāizdara - jāuzbūvē zemūdene, jānogalina žurnāliste, vēl trešo fantastisko lietu vajag izdomāt

Многие сотрудники этого концентрационного лагеря затем прекрасно жили

darba dāmistabā mums nav kabīnītes, bet tādas kā istabiņas drīzāk. es aiz sevis aizcirtu durvis ar tādu švunku, ka manējā pēkšņi iedegās spuldze, kas tur nekad nav strādājusi - vismaz visu šo gadu kopš esam konkrētajā birojā. pastāstīju pārējām biroja čiepiņām un dabūju priecīgus jēj un hāj fājv. lai top gaisma :)

"What people really believe doesn't feel like a belief, it feels like the way the world is."

Man interesētu druka uz stinga matreāla kartona šādos izmēros. (citāta beigas)

„Ar zobenu izpildīju nāvessodu Ģertrūdei Hufnerei – 6 markas, izpildīju nāvessodu zemniekam Tomam – 6 markas, nogriezu ausi un izlauzu locekļus zaglim Henriham – 2 markas, izlauzu locekļus zaglim Mincam – 1 marka, izpildīju nāvessodu zaglim Henriham – 6 markas, pakāru zagli Martingu – 5 markas, sadedzināju noziedznieku par neprecīzu malkas svaru – 1 marka 4 šiliņi.[...] Gatavs pakalpot, Martins Guklevens, Rīgas bende. A.D. 1594.”

(No šejienes: https://www.riga.lv/lv/news/kur-un-ka-viduslaiku-riga-tika-izpilditi-navessodi?11311)

Ārā ir silti, viss ietinies miglā, mikls, smaržo pēc zemes, un ir priecīgi.

Sveiciens.

Es tagad domāju, ka jādabū maģistrs šajā jomā. Pētot vietējos piedāvājumus, mani nekas neuzrunā, jo viss šķiet pārāk akadēmiski, sausi un formāli bez hands-on pieredzes un gudriem pasniedzējiem, kas saprot, kas patiesībā ir svarīgākais psihoterapijā.

Ārzemēs esmu atradis sev piemērotas programmas, kā piemēram šo: https://www.medcollege.edu.gr/en/courses/msc-integrative-counselling-psychotherapy/
Bet, godīgi sakot, nekur tālu negribu braukt. Varbūt jūs kaut ko varat ieteikt kaut ko Latvijā vai netālu (ja tā ir programma, kur braukāt pa weekendiem, piemēram).

Pierunāju sevi būt prātīgam un skriet lēnām, un pirmo reizi pēc skriešanas sirds neleca pa muti un nebija gluži vai jāvemj, un nākamajā dienā, kāds brīnums, var normāli uzkāpt un nokāpt pa trepēm.