O, ļoti labs jautājums! Man tā uzreiz nav gatavas atbildes, bet ar īsu apdomu prātā nāk Róisín Murphy. Vabūt ne gluži uzreiz nīgra, bet zināmākā viņas dziesma Overpowered. Tas der?

Bet tad uzreiz nākamā asociatīvā doma - The Cranberries - Zombie pilnīgi noteikti ir nīgrs sievietes vokāls!

Proms, ka tagad YouTube algoritmi mani vajās un es dabūšu iekšā pa pilnu programmu, bet es te tagad, piektdienas vakara akcijas “dzeram un rakstām tekstus” ietvaros (tb vienā ekrānā veicot maģistra darba pētījumu, bet otrā ekrānā klikšķinoties pa YouTube, lai piepildītu, ko nu tur prasās muzikālajam pavadījumam, kamēr, atkārtošos, “dzeram un rakstām tekstus”) uzgāju kaut kādu video Top 10 Metal Bands With Female Leads, un atcerējos par Tevi. Lūgtum!

Lūk! Es te esmu ielēcis kārtējās pārmaiņās, šis gads atkal ir bijis pārmaiņu gads – tagad it kā esmu sācis iedzīvoties jaunos apstākļos, bet nepamet sajūta, ka kaut kas pietrūkst un ka kaut ko daru ne gluži "tā". Tad nu šovakar domāju, ka vajadzētu pasēdēt un apspriesties ar sevi, atcerējos par cibu, atcerējos par vīna efektu mērenās devās.

Paldies par jautājumiem, ļoti labi jautājumi!

Kā nenosalt – termofors (!), siltā apakšveļa. Pēdējais, protams, pakāpeniski. Militārā pieredze rāda, ka jebkurā gadalaikā ir vērts vilkt mugurā vairākas kārtas, vislabāk, ja labas kvalitātes kārtas. Pirms dažiem gadiem kāds laipns un gādīgs cilvēks mani apgādāja ar dažādām Heattech drēbēm, un tagad pēdējos gados mani nodarbina loģistikas jautājums – kā uz Latviju atgādāt vēl papildus šī (šāda) ražotāja produktus.

Laika izjūta – laiks nenormāli skrien! Es pilnīgi godīgi knapi varu izsekot, cik man pašam gadu, labi, ka paturu prātā, cik bērnam gadu, bet arī uz to ir iespēja nokļūdīties, jo pusgadu pirms dzimšanas dienas jau dzīvoju nākamajā gadā (žests). Bet man ir metode piesaistīt notikumus kādiem konkrētiem gadiem, un tad kaut kā piesiet sevi kaut kādiem atskaites punktiem. Kā Tev pašai?

Kur un kā? Vēl labāks jautājums! Man iekšā nav miera. No vienas puses, tagad esmu tā kā piesaistījis sevi tādai fundamentālai nozarei, kur karjeru var būvēt burtiski gadu desmitiem ilgi, no otras puses, tagad ar manu pašreizējo bārdas sirmuma līmeni es sāku sevi iepazīt, ka visdrīzāk es nespēšu nosēdēt uz vietas. No trešās puses, pēc 4 gadiem Igaunijā (ļoti radniecīgā pasaules daļā!) man ir sajūta, ka vislabāk ir tomēr bāzēties rokas stiepiena attālumā no savām saknēm. Bet pilnīgi noteikti "latvjiem jābrauc jūriņā", lai pēc tam atgrieztos un uz senajiem pamatiem būvētu ko labāku, prasmīgāku.

Nupat, nu labi, pirms nedēļas te dzirdīgām ausīm sludināju, ka pasaule šobrīd ir reāli ieciklējusies neskatīties tālāk par 1 gadu uz priekšu – bet piecus gadus uz priekšu? Tādā perspektīvā normāli cilvēki nedomā. (Es arī ne.)

Man Spofifajs atkal nāk talkā.
Numero uno: Hey Boy Hey Girl - The Chemical Boys (šovasar ietrāpījos Breksitānijā ap to laiku, ka notika Glastonbury, attālinātā formātā gadījās noskatīties minēto skaņdarbu, bet ar to pietika, pielipa (lai gan, protams, arī agrīnā jaunībā šis ir atklausīts).
Nākamais punkts (numero duo): UNKLE - Looking for the rain (kaut kur iekšā sēž viens dumpinieks).
Numero tres - un šeit jāliek viss albums. Ir tādi zviedru jaunieši (?) Gidge, albums Autumn Bells. Var sākt ar gabalu "Norrland", bet viss albums sadodas rokās un draudzīgi aiznes jumtu.

Pēdējā noskatītā (labā!) filma? Eju uz... Netflix? IMDb? Es uz vecumu sāku pa laikam skatīties iepriekš jau redzētas filmas, lai nesabojātu sev vakaru, bet... tāda iepriekš neredzēta (IMDb man informē, ka pirms gada to skatījos) ir "Her". Iesaku. Es vispār savā tagadējā karjerā dodos tādā virzienā, ka šīs tehnoloģiskās tēmas ir tādas... nu, kuras es tagad taisos pētīt.

Lieku šeit komatu, jo jādara dažas citas lietas, par kurām tagad uzreiz nevar komentēt, jo kāds lasa pār plecu. :D