Sat, Oct. 5th, 2019, 09:09 pm
Pastrādāt vai pacibot – tāds ir jautājums

Sēdu, sēdu, klausos, kā blakus jaunāka paaudze pa telefonu hibrīdsakariem pļāpā ar draudzeni, it kā vajadzētu pastrādāt, bet iekšē sēd nemiers, laikam jāaizskrien līdz veikalam pēc viena pussaldā. Vārdsakot, gribēju uzdot jautājumu ēterā (sk. subj.), bet domāju, ka es pats jau esmu uz to atbildējis. Vārdsakot, es tūlīt būšu atpakaļ, bet jūs tikmērt sagatavojiet jautājumus, apmēram 2-3 teikumus. Iesniegt brīvā formā. Jums ir 20 minūtes laika, līdz es sākšu atbildēt uz pirmajiem no tiem, un es pat nelikšu zem atslēgas. Aiziet!

Sat, Oct. 5th, 2019, 10:54 pm
[info]pzrk

Nupat, nu labi, pirms nedēļas te dzirdīgām ausīm sludināju, ka pasaule šobrīd ir reāli ieciklējusies neskatīties tālāk par 1 gadu uz priekšu – bet piecus gadus uz priekšu? Tādā perspektīvā normāli cilvēki nedomā. (Es arī ne.)

Man Spofifajs atkal nāk talkā.
Numero uno: Hey Boy Hey Girl - The Chemical Boys (šovasar ietrāpījos Breksitānijā ap to laiku, ka notika Glastonbury, attālinātā formātā gadījās noskatīties minēto skaņdarbu, bet ar to pietika, pielipa (lai gan, protams, arī agrīnā jaunībā šis ir atklausīts).
Nākamais punkts (numero duo): UNKLE - Looking for the rain (kaut kur iekšā sēž viens dumpinieks).
Numero tres - un šeit jāliek viss albums. Ir tādi zviedru jaunieši (?) Gidge, albums Autumn Bells. Var sākt ar gabalu "Norrland", bet viss albums sadodas rokās un draudzīgi aiznes jumtu.

Pēdējā noskatītā (labā!) filma? Eju uz... Netflix? IMDb? Es uz vecumu sāku pa laikam skatīties iepriekš jau redzētas filmas, lai nesabojātu sev vakaru, bet... tāda iepriekš neredzēta (IMDb man informē, ka pirms gada to skatījos) ir "Her". Iesaku. Es vispār savā tagadējā karjerā dodos tādā virzienā, ka šīs tehnoloģiskās tēmas ir tādas... nu, kuras es tagad taisos pētīt.

Lieku šeit komatu, jo jādara dažas citas lietas, par kurām tagad uzreiz nevar komentēt, jo kāds lasa pār plecu. :D

Sun, Oct. 6th, 2019, 10:42 am
[info]mazeltov

Tikai pārējos neaizmirsti atbildēt

Sun, Oct. 6th, 2019, 09:05 pm
[info]pzrk

Vakardienas vakariņas atceros tā aptuveni, bija kaut kas ar rīsiem! Ā, bija arī gurķu salāti, kuri sanāca diezgan neēdami.

Bez šaubām labāk ir tagad, lai gan mazliet smieklīgi, ka pēc visiem šiem gadiem esmu atgriezies turpat augstskolā, burtiski tajos pašos gaiteņos. Ap 25-28 bija labi, bet tas bija tāds bezmērķīgas bezrūpības laiks. Nebija rūpju, bet nebija arī īsti jēgas – tagad šajā aspektā ir bik uzlabojumi, hehe.

Vidējas nozīmes nožēla? Hmm, tāda vidējas nozīmes nožēla man par to, ka studiju laikā nedevos kādā apmaiņas programmā vai uzreiz turpināt kaut kur ārpus Latvijas mācīties (es gan pamanījos pēc 2. vai 3. trešā kursa vasarā aizbraukt uz ASV un tur Minesotas Universitātē pamācīties vasaras kursu literatūrā, bet tas kaut kā likās par īsu). Tas apmēram sakrīt ar to, ko domāji par vidējas nozīmes nožēlu?

Pēdējais lielais prieks – šķiet, 4½ dienas Londonā šovasar kopā ar meitu! (Toties, kad parēķināju, ka iepriekšējo reizi Londonā biju bijis pirms 23 gadiem, tad sajutos makten vecs...)

Sun, Oct. 6th, 2019, 09:27 pm
[info]mazeltov

Cool, paldies! Un jā, to es arī sauktu par vidējas nozīmes nožēlu.