Nupat, nu labi, pirms nedēļas te dzirdīgām ausīm sludināju, ka pasaule šobrīd ir reāli ieciklējusies neskatīties tālāk par 1 gadu uz priekšu – bet piecus gadus uz priekšu? Tādā perspektīvā normāli cilvēki nedomā. (Es arī ne.)

Man Spofifajs atkal nāk talkā.
Numero uno: Hey Boy Hey Girl - The Chemical Boys (šovasar ietrāpījos Breksitānijā ap to laiku, ka notika Glastonbury, attālinātā formātā gadījās noskatīties minēto skaņdarbu, bet ar to pietika, pielipa (lai gan, protams, arī agrīnā jaunībā šis ir atklausīts).
Nākamais punkts (numero duo): UNKLE - Looking for the rain (kaut kur iekšā sēž viens dumpinieks).
Numero tres - un šeit jāliek viss albums. Ir tādi zviedru jaunieši (?) Gidge, albums Autumn Bells. Var sākt ar gabalu "Norrland", bet viss albums sadodas rokās un draudzīgi aiznes jumtu.

Pēdējā noskatītā (labā!) filma? Eju uz... Netflix? IMDb? Es uz vecumu sāku pa laikam skatīties iepriekš jau redzētas filmas, lai nesabojātu sev vakaru, bet... tāda iepriekš neredzēta (IMDb man informē, ka pirms gada to skatījos) ir "Her". Iesaku. Es vispār savā tagadējā karjerā dodos tādā virzienā, ka šīs tehnoloģiskās tēmas ir tādas... nu, kuras es tagad taisos pētīt.

Lieku šeit komatu, jo jādara dažas citas lietas, par kurām tagad uzreiz nevar komentēt, jo kāds lasa pār plecu. :D