«Valodas kādas zini, nevajag aizmirst.» Tādus vārdus man vakar teica kāds tantuks, kas uz manu “labvakar!” atbildēja ar “zdrasķi”. Gluži mierīgi saprotams, ka viņa izraisīja manu sašutumu. Viņa, kas daudzus gadus nodzīvojusi Latvijā. Viņa, kas nevienu vārdu man nepateica latviski. Viņa, kas pārcēlusies uz dzīvi Somijā. Viņa, kas turp ataicinājusi dzīvot savu ģimeni. Viņa, kas vakara beigās aicināja arī mani braukt uz Somiju. Un darīja to krievu valodā, protams.
Vakar Saule rietēja pāris minūtes pirms desmitiem. Skumji. Dienas saraujas. Laiks aizskrien. Vasara atvadās. Dzīve dziest.
Šorīt, ejot cauri Vecrīgai, mani ievēroja kāda meitene baltās drēbēs un iespaidīgu tauku puncīti, lēni atrāvās no sienas, kurai tā bija pielipusi, lēnām panāca manā virzienā un nevērīgi krievu valodā pajautāja, vai man “cigarete nebūs”. To darot, viņa pat nepaskatījās man acīs.
nez: Re: abas svešās ;)
2005. gada 21. jūlijs, 1:22 pm, 24 atbildes / atbildēt
Man šitais pats pielipis jau kādu laiku - skatīties uz visu gan no sava, gan otra skatpunkta, gan no malas... Gandrīz vai sanāk tā, ka Tu paklausies to bērnus no krievu skolām, un sāc saprast. Par visādām te revolūcijām, Abrenēm, okupācijām i nerunājot.
Vecais variants par to, ka katram sava taisnība...