«Valodas kādas zini, nevajag aizmirst.» Tādus vārdus man vakar teica kāds tantuks, kas uz manu “labvakar!” atbildēja ar “zdrasķi”. Gluži mierīgi saprotams, ka viņa izraisīja manu sašutumu. Viņa, kas daudzus gadus nodzīvojusi Latvijā. Viņa, kas nevienu vārdu man nepateica latviski. Viņa, kas pārcēlusies uz dzīvi Somijā. Viņa, kas turp ataicinājusi dzīvot savu ģimeni. Viņa, kas vakara beigās aicināja arī mani braukt uz Somiju. Un darīja to krievu valodā, protams.
Vakar Saule rietēja pāris minūtes pirms desmitiem. Skumji. Dienas saraujas. Laiks aizskrien. Vasara atvadās. Dzīve dziest.
Šorīt, ejot cauri Vecrīgai, mani ievēroja kāda meitene baltās drēbēs un iespaidīgu tauku puncīti, lēni atrāvās no sienas, kurai tā bija pielipusi, lēnām panāca manā virzienā un nevērīgi krievu valodā pajautāja, vai man “cigarete nebūs”. To darot, viņa pat nepaskatījās man acīs.
:: le Minga :: alias :: Leo... ::: Re: abas svešās ;)
2005. gada 21. jūlijs, 1:05 pm, 27 atbildes / atbildēt
tieshi taada ir reakcija vinjiem, kad tie shurp atbrauc un atklaaj, kaa ir iisteniibaa... realitaati...
Cik daudz paarsteigtu vaacieshu esmu piedziivojusi :( - kas, kaa eiforijaa paarsteigti, sajuusminaas un secina, cik ljoti tomeer informaacija, kas tiem tur tiek sniegta, ir sagroziita bijusi un nepilniiga...
Bet - tieshi taapat ir bijis arii pie mums Latvijaa - CIK daudz mees patiesiibaa zinam, kaa Tieshaam ir Vaacijaa vai citur bijis, kaada ir vinju situaacija tagad...
Arii te nonaak sagroziits info - kaut gan jaatziist, peedeejaa laikaa aizvien mazaak...
/bet ja atceramies - kaa mees veesturi maaciijaamies - kas mums tika iebarots... hmmm.../