«Valodas kādas zini, nevajag aizmirst.» Tādus vārdus man vakar teica kāds tantuks, kas uz manu “labvakar!” atbildēja ar “zdrasķi”. Gluži mierīgi saprotams, ka viņa izraisīja manu sašutumu. Viņa, kas daudzus gadus nodzīvojusi Latvijā. Viņa, kas nevienu vārdu man nepateica latviski. Viņa, kas pārcēlusies uz dzīvi Somijā. Viņa, kas turp ataicinājusi dzīvot savu ģimeni. Viņa, kas vakara beigās aicināja arī mani braukt uz Somiju. Un darīja to krievu valodā, protams.
Vakar Saule rietēja pāris minūtes pirms desmitiem. Skumji. Dienas saraujas. Laiks aizskrien. Vasara atvadās. Dzīve dziest.
Šorīt, ejot cauri Vecrīgai, mani ievēroja kāda meitene baltās drēbēs un iespaidīgu tauku puncīti, lēni atrāvās no sienas, kurai tā bija pielipusi, lēnām panāca manā virzienā un nevērīgi krievu valodā pajautāja, vai man “cigarete nebūs”. To darot, viņa pat nepaskatījās man acīs.
nez: abas svešās ;)
2005. gada 21. jūlijs, 12:54 pm, 45 atbildes / atbildēt
Drauga (latvieša) piedzīvojums.
Viņš Krasta ielas LIDO, dodoties ieturēt maltīti, pie ieejas pietuvojās kādam citam jaunam vīrietim un paprasīja:
"Vai Jums, lūdzu, nebūtu sērkociņu?"
Vīrietis, kas bija kopā ar vēl dažiem draugiem, pieliecās un izteiksmīgi pajautāja:
"Что, чтооо ты сказал???"
Mūsu pusis sabijās, jo nu vīri tādi pabrangi, par šāda tipa piekasīšanos arī dzirdēts, tāpēc klusi teica:
"Я, я только о-о-гонь, огонь хотел спросить..."
Otra vīrieša sejas izteiksme pēkšņi krasi mainījās, sinhronizējoties ar draugu grimasēmю Viņš iesmējās un ar ar platu smaidu teica:
"Нет, нет, продолжайте говорить на латышском языке! Мы - туристы из России, и мы не знаем ваш язык, но он очень, очень красив! Только скажите что - то еще!"
Kamēr mūsu puisis lēnām atguvās no mulsuma, vīri turpināja:
Вы знаете, люди в России настолько неправы о латышах! Вы - столь хорошие и дружественные люди, и мы настолько счастливы быть здесь в течение этих нескольких дней! Да благословит вас Господь!"
... lūk tā ...