Lidojums ir!
Viesnīca 2+2 naktis ir! Viesnīcā gan jau dīvaini noskatīsies uz to, ka atnāku ar vaučeru no tūrisma aģentūras par divām naktīm un apmaksātu rezervāciju no savas kabas par otrām divām naktīm, bet negribas vairs kā Atēnās - nēsāties no vienas viesnīcas uz otru. :>
Plāns principā jau top. Muzeju sadaļa gan vēl pagaidām nav aizpildīta. Būs atvaļinājuma laikā jāpalasa internetā, ko publika iesaka apmeklēt..

Lidojumi caur Vīni. Jo par bagāžu nebūs jāmaksā, jo pieklājīgos laikos, jo.. jo caur Vīni un varēs nopirkt iemīļotās vafeles! :))Kopš esmu atklājusi Manner vafeles, tā esmu pazaudējusi sirdi! :D Nu, bezgala gardas tās ir! Visgardākās! Varbūt vēl čehu vafeles (pāris konkrētās) ir tikpat gardas! :)))
Viena no četrām viesnīcām, ko darbs apmaksā, izskatās gana ok, lai arī otras divas naktis tur paliktu. Tātad arī viesnīcu jautājums būs atrisināts.
Tagad tikai izklaižu plāns jāsagatavo.

Caur Vīni vai Kopenhāgenu... Nevaru izšķirties, kā labāk uz un no Romas lidot.
Laikam vafelīšu dēļ jālido caur Vīni. ;)))

Līdz rītdiena jāizdomā, vai gribu palikt uz nedēļas nogali Romā.
Rīt jāraksta iesniegums par komandējumu.

Vakar boss "atdeva" man komandējumu uz Romu. Šodien mājās runājām, ka biļetes jau tagad jānopērk. Tā ka briest garāka nedēļas nogale Romā..vai arī ne tikai Romā. ;))
Ja viss būs labi, tad paliksim visdrīzāk Romā. Ja kaut kas nobruks un man būs jābrauc vienai, tad laidīšu prom - uz citām pilsētām un vietām. ;) Tomēr jebkurā gadījumā - ir patīkamas atmiņas pēc iepriekšējā brauciena, līdz ar to būs patīkama atgriešanās. :)
Un pie sevis nodomāju, ka kaut kā nav skumju par to, ka nebūs Ženēva. Ir sajūta, ka tieši tā tam arī jābūt. Ja atgriezties Šveicē, tad drīzāk kaut kur citur, bet vairs ne Ženēvā. Tur pietiekami ilgi ir būts.

Vakardiena bija nedaudz nogurdinoša, jo ap 11 izgāju no viesnīcas, bet mājās biju īsi pirms pusnakts.
Jā, mājās ir labi.. Tomēr...Man gribas atgriezties Grieķijā. Tas rāmais laika ritējums, bez liekas steigas, bet pelēkajām, nogurušajām sejām.. Zinu, ka Atēnas tagad mani drīzāk interesē kā "pārsēšanās" punkts. To, ko gribēju redzēt, redzēju. Tagad gribu salas redzēt! :) Viens ceļojums ir beidzies, bet gribas jau plānot nākamo. :) Jā, ja viss labi, tad jūnijā būs Roma, un tad atkal varētu paķert kādas papildus dienas Itālijā, lai vairāk apskatītu valsti. Šķiet, ka mazo plāno Itālijai varētu uzmest, gadījumam, ja viss ir labi un tiešām braucu. No vienas puses izdomāt plānu būs nedaudz sarežgītāk, nekā Atēnām, jo pilnīgi skaidrs, ka Romā gribētu palikt tikai tik daudz, cik tas nepieciešams darba vajadzībām, bet visa IT ir gana liela, lai dienās 4-5 apskatītu visu, ko gribas. Vārdu sakot, jāpaplāno, lai saprastu, ko un kā. Jo ir viena lieta, kas tiešām pēc šī brauciena uz Atēnām man ir skaidra. Jāazīst, ka tas plāniņš, ko uzmetu priekš Atēnām, tiešām lieti noderēja! Tā nu būs vien jāpiesēž atkal pie izpētes darbiem attiecībā uz IT! :))
Turklāt vēl mums te ar brāli bija ideja par Austriju ar auto. Jāpārrunā ar viņu, vai tas paliek spēkā. Bet tur jau aptuveni pašiem bija skaidrs maršruts un dienu skaits. Tēta dzimšanas dienā satiksimies, un tad jau varēsim šo pārrunāt arī.
Khe...secinājums ir viens - ceļojumu nekad nav par daudz! :)Un tiklīdz viens beidzas, ir jāsāk domāt par citu!
Bet vispār.. drūmi tie laika apstākļi šeit. Lai arī vakar Atēnās bija tikai +9 un lija lietus, tomēr.. tomēr lapu esamība kokos nerada tik drūmu sajūtu, kāda ir šeit... Varbūt tiešām tas, ka nav sniega, padara vēl drūmāku to bildi aiz loga.. Nezinu. Bet nekas! Jau decembra pirmā dekāde ir pusē un drīz Ziemassvētki, un tad jau saule sāks atgriezties! :)

Kafija, duša… Un dušā man parasti labi domājās. Vispār vietās, kur ir ūdens un flīzes man ienāk labas domas prātā. Mazgājos un izdomāju vēl vannā pagulēt, lai iepriekšējās dienas nogurumu no ķermenīša, jo vakar vannai nebija spēks. Guļot vanna, palasīju bukletiņus par Atēnām un sapratu, ka aptuvenais plāns ir skaidrs, ko nākamajās dienās darīt. Un vēl sapratu, ka tāds ēšanas režīms, kā bija vakar un šodien, man pilnīgi noteikti neder – jūtos pārsātināta ar pārtiku. Sakrāmēju koferi rītdienai, lai rīt tikai saliktu tās mantas, kas no rīta būs vajadzīgas. Rītdienas plāns – brokastiņas, izčekošanās un mantu atstāšana līdz pusdienām. Pēc organizētās ekskursijas uz Akropoles muzeju atbraucu savākt mantas un dodos prom uz savu citu viesnīcu. Un tad došos izlūkgājienā pa Plakas rajonu.
Ja godīgi, tad šobrīd papētot karti un grāmatu, saprotu, ka neesmu nemaz pārliecināta par to, ka man pietiks laiks visu apskatīt, ko gribu. Protams, varētu kādu daļu muzeju izlaist un staigāt un baudīt pilsētu, bet.. šoreiz kaut kā šķiet, ka pareizi ir izstaigāt tos muzejus. Pēc vakardienas Benaki muzeja apmeklējuma daudz domāju par pamatskolas laiku un vidusskolas laiku. Bija mums pamatskolā vēstures skolotāja, tāda ļoti maza auguma blonda kundzīte gados. Atceros, ka reiz stundā, kad runājām par Seno Ēģipti, viņa stāstīja, ka bija aizbraukusi uz Ēģipti un redzējusi tur piramīdas un Sfinksu un visu pārējo.. Toreiz, 80to gadu beigās man – mazajam knariņam, tas likās kaut kas pilnīgi neiespējams. Neticēju, ka kādreiz savā dzīvē daudzas lietas, par kurām skolas mācību grāmatās rakstīts un stundās tiek stāstīts, būs iespēja redzēt. Tādas pašas domas bija, mācoties kultūras vēsturi vidusskolā. Nezinu, kāpēc tāda bezcerība par ārzemju braucieniem man bija.
Kad sāku strādāt tur, kur šobrīd strādāju, juristi vispār nekur nekad nebrauca. Bet sanāca tā, ka pārcēla mani uz to departamentu, kur šobrīd esmu un pēc gandrīz nostrādātā gada bija pirmais komandējums. Uz Īriju. Tagad atceros, cik ļoti biedēja šis brauciens. Vesela nedēļa prom no LV! Mierināja doma, ka braucu kopā ar vēl diviem kolēģiem no departamenta. Toreiz bija populāri mācību braucienu, kas ir tāds kā pieredzes pārņemšanas pasākums. Ko uzzināju toreiz, vairs neatceros. Toties atceros, ka katru dienu novēroju laikapstākļus. Ja no rīta lija, tad pēcpusdienā spīdēja saule, un otrādi. Nekad bez lietussarga nevarēja doties uz pilsētu. Un vēl, sēžot Dublinā, sanāksmēs, dikti gribējās, lai tomēr mūs aizved vēl ārpus pilsētas, aizved līdz jūrai. Izprasījām ar`! Bija kalni! Bija jūra! Tas tiešām tik spilgti atmiņā iespiedies, it kā būtu bijis kādu gadu atpakaļ, nevis vienpadsmit. Aitas pakalnos un pļavās, virši augstāk kalnos, vēji, kas kārtīgi izpurināja matus..Tiešām sajūsmināja!
Pēc tam, pēc pāris nedēļām sekoja cits komandējums – uz Hāgu. Te jau nācās samierināties ar to, ka esi trīs nedēļas prom. Toreiz telefoni ar starptautiskajiem pieslēgumiem reti kuram bija. Atceros, ka reizi nedēļa atvēlēju kādu naudiņu, lai no telefonautomāta piezvanītu vecākiem.. Ar tā brīža puisi sazinājāmies lielākoties ar e-pastu starpniecību. Emocionāli tas viss bija gana smagi, tomēr tas, ko redzi, ko piedzīvo, ir nenovērtējami.
Laikam jau tiešām tie pirmie garākie braucieni ielika labu pamatu, lai sāktu mierīgi uztvert svešas pilsētas. Parasti jau saku, ka man vajag vienu dienu nedaudz pastaigāt pašai, nevis citu vadītai, lai saprastu pilsētas „ģeometriju”. Kad to sajūtu, tad vieglāk pārvietoties. Vakardienas īsā pastaiga ļāva nojaust, ka ar Atēnām es varētu saprasties. Bet nu redzēs, kā būs šajās dienās.
Ja godīgi, tad šobrīd pilnībā esmu atmetusi domu par kādu salu īso braucienu. To atlieku uz citu reizi. Šoreiz gribas pamatīgi izmalt Atēnas, tā lai nākošreiz tiešām var iegriezties Atēnās tikai tik daudz, lai dotos prom uz salām. Un skaidrs, ka atgriezties šeit vajadzētu vai nu aprīļa beigās – maija sākumā, vai arī septembra otrajā pusē – oktobrī, kamēr ir silts. Nē, nu, protams, arī novembra beigas-decembra sākums ar +15 un saulīti ir pat ļoti labs laiks latvietim, kurš parasti šajā laikā jau redz sniegu. Tomēr gribas arī siltumiņu izbaudīt.
Un vēl..nezinu, kā sanāks, tomēr ceru, ka uz nākamo šo pasākumu, kas paredzēts 13.jūnijā Romā, arī izdosies aizbraukt. Un pēc tam arī varētu paņemt nedēļu atvaļinājuma, tā lai var vairāk apskatīt IT. Līdz šim ir sanācis 3 reizes tur būt: četru nakšu brauciens uz Romu, laikam trīs naktis Turīnā un tad īsa vienas dienas vizīte … Tā ka vēl ir kaudze ar pilsētām un objektiem, ko apskatīt. ;) Protams, nevaru būt droša, ka tas jūnija komandējums tiešām iekritīs, tomēr dikti gribētos. Jebkurā gadījumā laikam tiešām pēc atgriešanās nedaudz vairāk padomāšu par maršrutu un aptuveniem laikiem, lai gadījumā, ja viss izdodas, nav pēdējā brīdī viss jāķer un jāgrābj. Turklāt ir skaidrs, ka izkrīt tāds laikietilpīgs objekts kā Roma, jo diezin vai gribēsies vēlreiz iet pa tām pašām takām. Bet tad jau redzēs, kā būs. Nezīlēšu neko. Turklāt vvz, vai es vēl strādāšu tur, kur šobrīd esmu. Valdības maiņa daudz ko var ietekmēt.

atgriezhoties pie atvaljinaajuma.
25.oktobris bildees.
Pula Horvaatijaa un Triesta Itaalijaa

( klikt, lai skatitos bildes )

25/10
ieraksts daļēji jau tapa, Horvātijā esot:

Šodien: Rijeka, Pula un Triesta.
+16 - +20. Tik silti..jau bija aizmirsies, ka tā var būt :)
Rijekā pelēcīgs laiks, bet nelija. Un šeit man nelika mieru, kā pastnieki šajā pilsētā spēj piegādāt pastu, jo pilsēta izmetusies tik plašā teritorijā kalnos un ielejā.. Bet mīlīgi.
Pula sagaidīja ar nelielu lietutiņu, kas ātri pārstāja līt, bet Triestā jau saulīte staigāja pa zemes virsu.
Pulā lielāko vērību visi tūristi pievērš kolizejam. Protams, pēc Romas šis nekādu „ak un vai” iespaidu neatstāja. Drīzāk pārdomas par to, ko tik šie akmeņi nav redzējuši.. un vēl iesmīnēju bārdā, kad kaut kāda krieviski runājošo tūristu grupa ap to kolizeju staigāja. Viena sieviete īpaši izcēlās. Balinātā blondīne, īsos džinsa svārkos un melnā ādas jakā un melnās zeķubiksēs pie kaut kāda ne pārāk izskatīga alfa romeo apstājās un fotografējoties skaļi visiem izziņoja, ka viņai ir obligāti jāuztaisa bilde pie auto, jo bērns ir pieprasījis bildi ar auto. Mjā.... īpaši piemērots apģērbs ceļošanai busā + vēl īpaši vērtīga bilde no ceļojuma. Nē, nu katrs dara tā, kā viņš uzskata par labu un pareizu esam. Es jau neko..man nav žēl.. bet tomēr tipiskie tūristi mani kaitina. Punkts un āmen baznīcā. Pēc tam paklīdām pa Pulu, uzrāpjoties kalnā augša pie cietokšņa, pavērot pilsētu no augšas.
Pastaiga pa Pulu, protams, rosināja ēstgribu, tādēļ ieklīdām vienā maizīsčeptuvē pakaļ burek`am ar sieru :) Smaržu un garšu nav iespējams aprakstīt ;) Laikam gan šī brauciena garšigākais ātrais ēdiens tas bija ;)
Pēc tam īsais pārbrauciens uz Triestu Itālijā. Kā smējām - ja brauc uz Itāliju, tad šī pilsētiņa pilnīgi noteikti paliek aiz borta - pārāk tālu tā ir no visām citām pilsētam. Bet, ja esi Horvātijā, tad nemaz nav tik traki turp aizšaut :) Protams, lielākais pārbaudījums bija pārvietošanās ar auto pa pilsētas šaurajām ieliņām. Un svarīgākais bija auto neapskādēt. Izdevās gan mums tas, lai gan esu emociju bija daudz :). Sākumā meklējām kādu noparkošanās vietu pašā pilsētā, bet galu galā sapratām, ka varam parkoties pie ostas - tur vietas vairāk un nav jādomā kā iespiesties un pēc tam - kā izbraukt. Neliela pastaiga pa Triestu un pēc tam pusdienas :) Īsta kafija! :) Lazanja tiem, kas vēlās lazanju un pasta carbonara tiem, kas vēlas pastu :) Un saldajā vēl viena kafija un strūdele ;) mmmm.... bija lieliskas pusdienas ;)
vēl nedaudz pastaigas un atpakaļ uz Horvātiju! :)
Negribas neko daudz rakstīt, jo patiesībā jau nevar aprakstīt smaržu, siltumu, sajūtas. Viss liksies ne tas. Bet pāris vārdos šo dienu var aprakstīt: smaržīgi, garšīgi, silti.
Ir bezgala labi. Un mierīgi.

vispaar viskautkas peedeejaa nedeeljaa noticis. daudz poziitiivu lietu :)
vislabaakaa lasaamviela - wirtschaftswoche. iepriecinaaja raksts par kleptokraatiem :) veel paaris fragmentinjus no divaam graamataam ilziite iedeva palasiit ;) aakji lupaa iecirta - gaidiishu, kad vinja izlasiis, lai es varu kjerties klaat.
turiinas priecinji: siltais laiks, saule, sausais gaiss, kafija visaados veidos, daudz dazhaadu kuuku, pasta un risotto :) protams, kjekjsiitis pie egjiptologjias muzeja (kaa nekaa lepojas kaa otrais labaakais pasaulee muzejs shajaa nozaree :) lai gan - vai tikai egjiptologjija pati par sevi nav taada pseido zinatne, bet nu tas taa :) ), kinemotograafijas muzejs un uzbrauciens augshaa apskatiit pilseetu ;). pastaigas vakaraa un garaa dienas pastaiga pa pilseetu - absoluuts miers un harmonija :)
frankfurtes lidosta paarsteidza nepatiikami - tik netiiras tualetes sen nebiju maniijusi. tomeer ir arii priecinjsh - atgriezos ar seshaam graamataam :D plus veel jaapieskaita taas divas, ko ilze nopirka un iedos palasiit - taatad kaadam briidim lasaamviela buus! :)
veel priecinjsh shodien - meenesha viduu atkal brauciens uz bru :)
vispaar shobriid tieshaam juutos taads kaa pliisha laacis - miiksts un puukainsm un maigs :))) tomeer izbrauciens aarpus valsts ir devis savu labumu - galva paveedinaata un pavasaris jau saosts..tagad veel jaapagaida taa iestaashanas sheit ;)
bet darbaa..darbaa darbu daudz, pasaakumi paarklaajas. bet pagaidaam tas paaraak nesatrauc. pashai shkjiet, ka shobriid visu var mieriigi nomenedzheet.. :)

maajaas lielaakoties needu vakarinjas. un tagad saprotu, kaapeec, lai no riita nejustos aizpampusi.. :> tagad saprotu, kaapeec brokastis sheit tik knapas - taapeec, ka peec pamatiigaam vakarinjaam brokastis tieshaam negribas.

pievakaree pilseetas termometri meloja, ka ir kaut kas ap +9 - +11 :)
nemaz negribas domaat par atgrieshanos riigas miinusos ;( :)

migla beidzot izkliida :) veel peecpusdienas sesija un tad... tad uz pilseetu :)
gaiss smarzho peec pavasara :) un ir sen aizmirsta sajuuta staigaat kurpees un iisajaas zekjiitees ;) smaidaas ne pa jokam - sausaaks gaiss, saule, kalni un krietni siltaaks nekaa riigaa :)

tumsaa visi kakji peleeki, bet no riita ieraugi, ka Tev acu priekshaa ir pakalni :) pagaidaam duumakains, bet saule aust :)
un vakarnakts paarbrauciens no lidostas liidz campus iesita aakji luupaa attieciibaa uz pilseetas apskati :)

kling-klang esmu turiina. mantas izkraameetas, nets pielauzts it kaa.
viss pagaidaam ir kaartibaa.
kaa bija, uzrakstiishu riit. nee, jau shodien, bet vienalga - riit ;)
jaatin guleet.

turiinas karte ir! graamatinja - ir!
tagad tikai koferis jaasakraamee :)