Jaunie staigājamapavi ļoti iepriecināja! ;) Tiesa, žēl, ka nelija - gribēju pārbaudīt, cik ūdensizturīgi tie ir, tomēr pagaidām varu teikt, ir ļoti, ļoti ērti un itin nemaz neberž! ;)

Botes atnāca.
Iherb Jolantai atnāca.

Tagad atkal jāpasūta kaut kas. Pat zinu, kas! ;)

Nospļāvos un pasūtīju sev rudens staigājamās kurpes no sportsshoes. Par vasarasa sandalēm esmu viņiem bezgala pateicīga. Neko tik ērtu sen nebiju kājās āvusi. Mierīgi spēju pārdzīvot lielās staigāšanas gan Šveicē, gan Spānijas braucienā.
Ceru, ka ne zemās, ne augstās botītes šoreiz arī mani nepievils un būs man patīkama staigāšana līdz pat pirmajiem sniegiem.

Lietus aiz loga mudina meklēt rudens staigājamkurpes.

Necerēti - jau šodien atnāca manas ejamkurpes. Tā kā nezināju, kuras labāk derēs, pasūtīju savu izmēru un par vienu lielāku. Tagad, kad esmu visu dienu staigājusi (vakara loks 7 km garumā) + vēl ir gana silti+kājas,protams, nedaudz uztūkušas, uzģērbu katrā kājā savu izmēru un sēžu un domāju, ko atstāt sev, ko pārdot.
Smukāk, protams izskatās savējais izmērs, bet kāja ērtāk šobrīd laikam gan jūtās +1 izmērā.
Laikam jau nav ko domāt. Jāatstāj +1 izmērs sev, bet savējais jāpārdod kādai, vai nu ar šaurāku kāju, vai arī kurai ir ir platāks 37 izmērs.

Joprojām aktuāls jautājums ir par apaviem Ženēvai un braucienam uz BCN.
Vakar izmetu nelielu loku (līdz 10 km). Secinājums par krokšiem - ja visu laiku tikai iet, iet un iet, tad krokšos vairāk par 10 km nebūs komfortabli. Tiesa, krokšiem, manuprāt, ir viens liels pluss - gumijai vienalga, vai līst lietus. Līdz ar to skaidrs, ka krokšus jāņem jebkurā gadījumā.
Lielas cerības lieku uz pasūtītajām staigājamzandalēm. Tagad, pavasarīgi-vasarīgajos apavos staigājot, saprotu, ka ļoti labi ir, ja apavi kaut kā piestiprinās pie kājas, nevis vienkārši iešļūc kurpē iekšā un miers. :)) Un staigājamzandales ir tieši tādas.
Un vakar jau sāku domāt par to, ko gribu redzēt Šveicē. Vēlreiz braukt turp, kur jau biju, šoreiz negribas. Šoreiz gribas koncentrēties uz to, kas nav redzēts iepriekš. Piemēram, pagājušajās reizēs tā arī neaizbraucu līdz Cīrihei. Iespējams, ka šoreiz to varētu brīvajā svētdienā arī īstenot. Rūta ieteica aizbraukt līdz Annecy. It kā nav pārāk tālu no Ženēvas, tikai jāpaskatās, kā ir ar transportu tajā virzienā.

Pasūtīju staigāšanai kurpes. Saprotu, ka šobrīd no visām tām vasarīgajām kurpēm, kas man ir, nevienas īsti nederēs garajiem gabaliem.
Turklāt arī Ženēvai un Barselonai noderīgas būs ērtās, staigāšanai piemērotās basenes.

11 km uz papēžiem... nedaudz par daudz.
Laime iestājās, kad biju mājās un zābakus varēju noaut. Šitā bizot pa pilsētu uz papēžiem kādu brīdi vairs negribēšu.

Vakar noberzu kāju. Ienīdu visus apavus.
Šodien apaut kājās kurpes nav viegli. Turpinu ienīst kurpes.

Bet vispār - dzīve taču ir skaista! :D

Ir oktobra sākums, bet es vēl zābakus neesmu uzvilkusi! :) Vazājos baletkurpītēs apkārt. ;)

Vakar aizvēlos līdz pastam pakaļ kurpītēm. Viss kārtībā - der kā uzlietas! :) Tas iedvesmo pasūtīt vēl kaut ko, lai gan šobrīd dikti cenšos, lai roka nepaslīd. Lai gan ir grūti. Un grūti ir nevis tāpēc, ka ir tāda liela iepirkšanās mānija, bet jūtu, ka ir lietas, kas mainās. Gribas smukas papēžkurpītes un ne tikai. Nu, tā lai ir sievišķīgi un varbūt ne vienmēr primārais - lai ir ērti un "dragājami". Tas pats ir attiecībā uz somiņām un drēbēm. "Laiks, kad biju puika", laikam gan tiešām aizvien vairāk iet prom. Gribas pucēties un patīk pucēties. Protams, visu gadiem krāto "dragājamo", "skrienamo" apavu un drēbju kaudzi ir grūti nomainīt, tāpēc tagad tā prātīgi skatos uz pamatlietām, kas savstarpēji kombinējamas un ērti lietojamas. Vienīgais labums, ka visādi grabuļi un spīguļi man vienmēr ir patikuši un tie ir daudz un dažādi iegādāti, dāvināti utt. Lai gan redzu, ka šis tas vēl pietrūkst krāsu ziņā, bet tas nav kritiski - ir iespējas izmantot tos pašus neitrālos toņus. Šobrīd ārkārtīgi patīk Anželikas darinātās zaļās ahāta krellītes.Vispār laikam jāpadomā par vēl kādām smukpērlēm, jānopērk un jāpalūdz, lai Anželika uztaisa ;) Vai krist masu histērijā un pašai iemācīties taisīt rotas? :))
Vēl ir tā, ka esmu pasākusi arī nedēļas nogalēs lielākus lokus staigāt. Agrāk brīvdienes bija auto dienas, bet tagad..tagad gribas staigāt. Laiks jau arī ir tāds gana patīkams un vedina uz garākām pastaigām. Lai arī laiks ir pelēks, putni čivina un šķiet, ka tepat jau ir pavasaris. Lai gan zinu, ka tas viss ir mānīgi - vēl pavasaris jāgaida... Lai ātrāk tas pavasaris tuvotos, mājās un darbā jau ir hiacintes. Rīt iestādīšu tulpes un cerēšu, ka arī tās sāks spraukties ārā. Var jau būt, ka ir nedaudz par vēlu, bet vienalga gribas pamēģināt.
Ak, jā! Šodien tomēr nespēju atturēties un, garām ejoti, iegāju Ze Donats. Paņēmu vairākus dažādus virtuļus. Žēl, ka šokolādīgie un riekstu bija mazumā. Tie ir gana populāri un ātri pazūd. :( :)
Un vēl forši bija tas, ka šodien ar mammu vairāk nekā stundu norunājām. Par ļoti daudz ko.. Par attiecībām, par dzīves līkumiem un apbrīnojamām lietām, par cieņu, saikni ar cilvēkiem, par garšīgo un veselīgo un vēl un vēl... :) Bija forši! Jo vecāki kļūstam, jo labākas attiecības ar vecākiem veidojas. Jo vairs nav nekas vienam otram jāpierāda. Sapratne un izpratne, un saprašānās ir nākusi..
Vārdu sakot, šodien ir laba diena.

Šodien netipiski agri pamodos, sakopu māju, paēdu brokastis un sapratu, ka jādodas ielās! Beidzot taču jāpārbauda kā jauni zābaki uzvedas, kad daudz, daudz staigāju. Domāts - darīts! :)
Tā kā nākamnedēļ atkal jādodas uz BRU, tad nolēmu aizstaigāt līdz Tavex`am samainīt naudu. Njā..laikam sen nebiju mainījusi naudu, jo pretī Ōperai Tavex ciet. Nu, ko.. nedaudz izpēte mājas lapā un devos uz kluso centru. Vispār patīkams pārsteigums bija, ka nav nemaz tik daudz cilvēku agrā pēcpusdienā pilsētā. Tāda brīvība un miers! :)
Atpakaļceļā pāris tūristēm palīdzēju saprast, kā aiziet līdz Rīgas pilij..Lai gan viņas kaut ko runāja par Rimskij zamok :D Sākumā nesapratu, ko viņas grib redzēt, bet pēc tam, kas kundzes kartē iebakstīja uz zīmējumu, bija skaidrs, kas tie par romiešiem :D
Vēl sapratu, ka laikam kļūstu veca, jo.. jo slēdzu no viena radio uz otru, līdz nokļuvu pie LR3..Bet tur..tur sāka tieši raidīt jauno ōperu - 'Spēlēsim operu 'Mazais skursteņslauķis''. Klausījos un secināju, ka to esmu dzirdējusi kaut kad sen, sen.. varbūt ne visu, bet kādu daļu noteikti. Tiešām patika! Turklāt pie sevins nodomāju, ka beidzot varbūt jāaiziet kādreiz uz ķinīti, kad būs tiešraide no Metropilitēna. It kā jau ekrāns nav tas pats, kas dzīve, bet... nez, vai kādreiz būs iespēja Metropolitēnā būt.
Tā kā biju centrā, tad nolēmu iesoļot Galerijā Centrs.. Čum un mudž veikalā jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši iepērk čipsus un limonādes, bet vecāki cilvēki - visu savām pusdienām, vakariņām, brokastīm.. Tā kā sen nebiju GC Rimi, tad pārsteidza tas, kā pārkārtots ir viss. Daudz mazu stūrīšu ar precēm..un kases pie abām ieejām/izejām. Bet nu rindas tas nekādi diemžēl nav mazinājis.
Vārdu sakot - turpu šurpu pa pilsētu divas stundas staigāju. Un ko.. un neko! :) Kājas gan nedaudz nogurušas, bet tā - nekur nav noberzts! :) Tātad - var sākt staigāt ar šiem zābakiem uz darbu! :)