21.septembris

Dienas pirms komandējumiem parasti ir gana saspringtas. Centies pabeigt visu uz vietas un vienlaikus galvā nemitīgi cilā visas lietas, kas saistītas ar braucienu. Protams, papildus stresu rada agrais rīts.
Vienlaikus arī tuvojošās dzimšanas diena un vaicājāšie skatieni padara mani nedaudz nervozu. :)
Vārdu sakot, viss, ko gribas, lai nākamā diena ir mierīga, lai neaizguļos, lai galva nesāpētu, lai viss izdotos.

22.septembris.

Un atkal ir viss, kā parasti pēdējā gada laikā. Es regulāri kavēju sanāksmes, regulāri ir kādas aizķeršanās. Varbūt beidzot jāsāk mainīt ieradumi un jābrauc ir dienu iepriekš? Jā, man ir bail, jo atkal var būt kāda piezīme vai kāds teksts-dīvainītis. Diemžēl gana daudz esmu dzirdējusi visādus tekstus saistībā ar komandējumiem, tāpēc arī labāk izvēlos paciesties, nevis saņemt žļurgu.
Bet brauciens, kopumā... hmmz.. Briselē lietus, līdz ar to kājas nedaudz izmirka un nosala. Bet dienas prieks atkal bija Jeļena no LT. Atkal paēdām kopā pusdienas, pastaigājām pusdienslaikā un devāmies uz lidostu. Un tieši Jeļena bija tā, kas man atklāja Jo Malone. Iemīlējos! :) Gribas vēl dažas iepirkt un tad vēl sajaukt dažas kopā. :) Nākamreiz, kad braukšu, būs vien kādas vēl jānopērk. :)
Un, protams, viss kā parasti - dienas beigās pamatīgs nogurums. Un miega bads.

23.septembris.

Dzimšanas diena. Diemžēl komandējums iepriekšējā dienā ir izdarījis savu - visu dienu biju nekāda. Lai nedzirdētu riebeklības, atvēlos uz darbu agrāk.
Patīkams pārsteigums bija Salas biezpiena kliņģeris. Laikam esam jau atēdušies visādus saldos ar augļiem un sāļos. Spēru soli nedaudz citā virzienā un priecājos par to, ka nekļūdījos. :)
Mājās atnākot, smuka liela antūrija sagaidīja. :)Pa šiem gadiem mīļotais daudz dzīvu un ziedošu puķu ir sadāvinājis, un visas man patīk! :)
Un vēl.. jutos tomēr nedaudz pārsteigta par to, cik daudzi mani šajā dienā atcerējās.
Nu, forši! :))
Vakarā pamatīgi izpļāpājos ar krustbērnu (Piču). Pēc tam vēl Agnesei smējos un teicu, ka bērns ir noziņojis par visu pa visu perimetru. Jāaizbrauc pie viņiem ciemos! Patiesībā pie daudziem ir jāaizbrauc ciemos! Beigsies rudens darbi, tad būs vairāk laiks. Cepšu kūkas un braukšu!

24.septembris.

Dienas prieks ir jaunie krokši un noisiite. Tik starojoša! Sasmēlos no viņas smaidu kaudzi! :)) Un Vilhelmīne vienkārši eņģelītis! :))
Varu droši teikt - jaunie zābaki jau ne vienu vien reizi ir auti un ir lieliski! :D Kurpes pačučēs kastē vēl līdz pavasarim. Nu, traki krāsainas tās ir, bet man dikti patīk! :))
Vakarā abi ar mīļoto aizbraucām vakariņās par godu manai dzimšanas dienai. Vispirms gar jūru pastaigājām. Dikti smuks saulriets bija - tāds nedaudz dūmakains un ārkārtīgi rāms. Jūra kā dīķis. Bet pēc tam suši vietā visādas zivis. Pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka aizvien mazāk gribas gaļu, vairāk gribas zivis vai vienkārši dārzeņus. Lai gan jāsaka, ka sulu kūre zināmā mērā ir mainījusi arī vēlmi pēc dārzeņiem un augļiem. Laikam jāpaņem pauze, lai pēc tam var atkal atsākt dzert sulas. :)

25.septembris.

Beidzot tā diena ir klāt! Īsā darba diena un.. atvaļinājums! Tiesa, 12:30 vietā no darba izvēlos tikai pēc 15:00. Vilku kopā visus galus, lai varu mierīgi visu atstāt.
Pēc tam aizvēlos līdz dārzam. Protams, darba tur ir daudz - pēdējos mēnešos maz ir bijis laiks turp aizbraukt, jo katru nedēļu šaujos uz laukiem, bet darba dienu vakari jau diemžēl ir pamatīgi sarāvušies, līdz ar to nav liela jēga turp braukt. Aizvien vairāk prātoju par to, ka nedaudz viss kā mana mamma saka "jāpārspēlē". Kādas dobes jāaizlaiž kā zālājs, bet citviet ir jāuztaisa jaunas. Ir skaidrs, ka šobrīd uz palikšanu ir tikai zemenes un īrisi.

26.septembris.

Pirmā sestdiena, kad esmu majās. Beidzot pievērsos arī mājas sakopšanai un plaukta apdzīvošanai. Protams, visu vēl neapdzīvoju, jo vēl tā galda virsma mums ir jāuztaisa. Tad arī varēs visus plauktus apdzīvot. Bet vismaz prieks ir par to, ka grāmatas vismaz daļēji ir pārceļojušas no vienkārši kaudzes uz plauktu. :)
Un vēl ļoti patika tas, ka var nekur nesteigties. :))

27.septembris

Ļoti dīvaina svētdiena. It kā gribas izvelties no mājām kaut kur pastaigāt, bet negribas posties un doties. Jā diena ir jauka, bet.. slinkums ir vēl lielāks.
It kā gribas kaut ko darīt, bet negribās patiesībā.
Beigās izvilku savu pusdarīti. Atgriezos pie magonēm. Ar visu prezidentūru visus rokdarbus biju nolikusi malā, bet tagad, rudenī, atkal gribas ķimerēties. Turklāt, adīšanu un tamborēšanu var lieliski apvienot ar filmu vai tv skatīšanos. :)) Un pats galvenais - man taču ir atvaļinājums, tāpēc varēs pamatīgāk paķimerēties. ;)

28.septembris.

Tā kā braucienu pie Ineses sarunāju uz 29.09., tad šī pirmdiena sanāk pavisam brīva. Plāns dienai ir skaidrs! Katrai sievietei vienmēr ir divas problēmas:
1) nav ko vilkt mugurā;
2) skapī nav vietas visām drēbēm.
Pieķēros es savam skapim. Daļu izcilāju. Milzīgu Maximas maisu saliku labdarībai. Pašai bija pārsteigums par to, ka man tomēr diezgan daudz ir tādas drēbes, kas ir bijis impulsīvs pirkums. Vairākas žaketes ir labi, ja pāris reizes uzģērbtas. Kad pirku, tad tās patika, bet... nevalkāju. Pat nespēju izskaidrot šo lietu.
Vispār, ja godīgi, man ļoti iepatikās būt mājās. Var sagatavot pusdienas, vakariņas, ir laiks lietām, kurām parasti laiks pietrūkst. Protams, skaidrs ir arī tas, ka šis mirkļa atvieglojums ir tikai tāpēc, ka beidzot esi prom no darba. Bet.. bez darba arī nevaru. Nezinu, vai es vispār varu sevi iedomāties nestrādājot. Laikam īsti nē.
Bet diena bija laba! :)

29.septembris

Uzcepu kūku un braucu ciemos uz Cēsīm pie Ineses. Domāju, ka aizbraukšu uz pāris stundiņām, bet atkal aizķēros ilgāk. :))
Ja godīgi, pavasarī kaut kā bija tāda nedaudz nolemtības sajūta. Likās, ka nav labi. Bet šoreiz kaut kā sāka likties, ka viss būs labi. Jā, nav viegli, bet nav tās zināmās bezcerības, kas bija pavasarī. Inese parādīja bildes, ko viņa centīgi Rihardam taisa. :) Nu, smuki viņu ir nokristījuši! :)) Elīza jau tagad arī sāk parādīt pusaudža pigoriņus, bet nav nekas traks. :))
Vārdu sakot, ir daudz pozitīvu emociju un zinu, ka būs jābrauc vēl!
Mājās no Cēsīm atgriezos nogurusi, bet priecīga.

30.septembris



Beidzot aizvēlos līdz laukiem. Krietnu atvaļinājuma daļu plānoju pavadīt šeit. Plāni ir lieli - konservēšana, dārzeņu un augļu ievākšana ziemai, miegs, ķimerēšanās utt.
Vakars laukos bija tik skaists. Saulīte tik smuki iespīdēja koku galotnēs. Pīles gan pa upi pērās kā negudras un kaut ko skaļi sarunājās. Bet visādi citādi - miers, klusums..
Un forši bija uzsākt apkures sezonu. Protams, pirmajā reizē (kā parasti) krāsns nedaudz negribīgi sāk kūrties, bet pēc tam ir tik forši sēdēs pie krāsns un skatīties ugunī, klausīties malkas sprakšķos.
Vakarā arī uzcepu vecākiem ābolkūku. Gribas viņus palutināt. Un galu galā - ābolu mums taču šogad ir tik daudz! :)
Pēdējais vakars miera, pirms sāksies lielais darba cēliens. :)