Mani šī statistika nepārsteidz. Katrs mirušais ir zaudējums, īpaši nelāgi ir ar tiem salīdzinoši gados jaunākajiem... Bet ko tad kāds vēl gribēja sagaidīt, ka Latvija būs tā viena supervalsts, kura veiksmīgi sakāva covid?

Mani diemžēl arī nepārsteidz. Tik daudzi paziņu lokā joprojām par to visu tikai iesmej un saka, ka tā ir gripa, tādēļ nekādi piesardzības pasākumi nav nepieciešami. Man tas viss kopumā ir liela sāpe, jo tas ir tas, par ko jau tomēr gadiem mēs runājam - prezenteisms. Un lielai daļai joprojām ir tāda attieksme - ai, nu man jau nekas, tikai maza temperatūra, kakls sāp un klepus, tāpēc es tomēr nākšu uz darbu. Atliek vien noplātīt rokas.

Cilvēki ir arī pamatoti satraukti, ka ierobežojumi var nodarīt vēl lielāku postu nekā koronavīruss. Turklāt ne jau visi ierobežojumi ir diezko jēdzīgi. Tā tas bija pavasarī, un tā tas ir arī tagad.

Cilvēki varētu vairāk piedomāt par to, ko viņi paša dara šajā brīdī.
Vakar draudzene atsūtīja ziņu, ka kolēģe 18.novembrī nav ielaidusi pie savas mammas ciemiņs - darba kolēģus. Šie pat uzmetuši lūpu par meitas uzvedību. 19.novembrī zvans no neielaistajiem ciemiņiem, ka viens no viņiem apstiprināts Covid pozitīvs.
Stāsta morāle - nodod analīzes un uz ierasto "ai-gan-jau" apkārt vazājas. Tiešām vajag??
Ja mazāk apkārt vazāties, ātrāk tiksim ar to visu galā, jo vīrusam vajag cilvēku burzmiņu. Ja nespējam ieslēgt galvu, tad valdība mēģina izdomāt, kā vēl mūs ierobežot, lai galva tomēr ieslēgtos.

Vai tad valdība pati nebija tā, kas noteica, ka covid analīzes tagad taisīs tikai pēc ārsta nosūtījuma?

Tas, ka daži cilvēki neuzvedas labi, nekādi neattaisno valdības absurdo attieksmi. Two wrongs doesn't make it right.

Kopš pavasara neviens nav atcēlis "mājas-ziepes-2 metri". Papildus nāca klāt tikai "svaigs gaiss" un maskas tur, kur tas ir nepieciešams.
Neattaisnoju pilnīgi visu, ko valdība pielemj, tomēr.. valdības rīcība ir reakcija uz sabiedrības rīcību. Ja mēs visi kopā ievērotu to, ko mums lūdz, tad valdībai nebūtu jālemj par kādu pasākumu ieviešanu vai padarīšanu stingrāku.
Vārdu sakot, esam nedaudz apburtajā ritenī - cilvēkiem nepatīk tas, ko no viņiem prasa, valdība mēģina piespiest cilvēkus būt saprātīgākiem, cilvēku pretreakcija - lieciet mūs mierā, mums tāpat ir labi līdz brīdim, kamēr nokļūstam veselības aprūpes nagos. Kad esam tur, tad atkal viss ir slikti, jo veselības aprūpes sistēma par mums pietiekami neparūpējas un tā uz riņķi.
Katrs pats savas laimes kalējs. Es pieturos pie principa - bez vajadzības nekur neiet, kur daudz cilvēku. Ja jāiet, tad izvēlos laiku, kad vajadzētu būt mazākai cilvēku plūsmai, uzvelku masku, dezinficēju rokas un virsmas. Neaicinu nevienu ciemos un pēc iespējas pati nekur nedodos ciemos.
Bet man kā introvertam tas viss jau arī nav grūti. :D

Cilvēki lielākoties ir saprātīgi. Valdībai ir jādomā vairāk par informēšanu, motivāciju, pozitīvu mudināšanu. Šīs lietas strādā daudz labāk par aizliegumiem. Ja valdības izvēlas par piespiedu pasākumiem, tā jau vien ir pazīme par nepareizi izvēlētu taktiku.

Tāpat valdībai ir vairāk jāatzīst savas kļūdas, lai uzlabotu efektivitāti. Piemēram, remdesivīra iepirkumi nav pamatoti, bet par to netika ņemti vērā pierādījumi.

Par pozitīvo mudināšanu piekrītu! Tas tiešām uzrunā krietni vairāk. Labs piemērs man iekrita acīs sestdien, kad skatījos savu iemīļoto deju šovu vienā no RU kanāliem. Parādija tik, cik ir nofilmēts, bet, kad dalībnieku vidū konstatēja COVID, paši dalībnieki par to ierunāja tekstus, arī organizētāji - lai visi saprot, ka neviens nav pasargāts, ka jāievēro drošības pasākumi, ka visi vēlas atgriezties ātrāk pie tās nosacīti ierastās dzīves utt. Tas strādā!
Par remdesivīru - jā, man par to šobrīd ir līdzīgas pārdomas. Piekrītu Tev.
Un piekrītu Tev, ka jāspēj atzīt savas kļūdas, jo tas tomēr veicina zināmu uzticēšanās, jo kļūdīties var ikviens, un spēt atzīt kļūdas ne vienmēr nozīmē būt vājākam un "lūzerim".