Izejot no pretējā - ja saka, ka draņķīgs raksturs, tad cilvēkam ir divi varianti - palikt tāds, kāds ir vai arī mainīties. Ja mainās, bet nekas otram cilvēkam joprojām nepatīk, tad... tad tas ne vienmēr nozīmē, ka draņķīgs raksturs ir pirmajam. Meklē problēmu sevī, nevis tikai un vienīgi citā. Kaut kā tā īsumā.
arī, bet. laba interpretācija, bet te ir iespējas manipulācijai. viens var mainīties kādā vienā jomā, bet palikt tik pat neciešams vai vēl neciešamāks kādā citā, piemēram. un tad pārmest tam otrajam "a kas tev tagad nepatīk, es taču mainījos". vēl par to apgalvojumu, ka otram ir draņķīgs raksturs... arī te ir iespējas manipulācijai. ja kāds saka, piemēram, "ar mani tu nevari sadzīvot, jo tev ir draņķīgs raksturs, ne ar vienu [no iepriekšējiem] tu neesi varējis sadzīvot", tik pat labi tas var nozīmēt "es gribu, lai tu baidītos slīdēt no manis prom, un vainotu visā tikai sevi". man tāds vakars, kad visur redzu vēl visko citu :D
Nē, nu visu pareizi jau uzrakstīji, jo tā tiešām var turpināt. Bet sausais atlikums vienalga sanāks jebkurā gadījumā tāds-grozi kā gribi absolūti labi nekad nebūs. Vienmēr būs kāds trūkums, par kuru varēs pačīkstēt.
Cilvēki 95% gadījumu neatšķir vajadzību no izmisuma. Attiecībā uz citiem cilvēkiem. Cilvēks, kurš ir vērtīgs, nekad neliks otram lauzt savu raksturu un atmest lepnumu.