nu, taa 'vilshanaas' jau bija vairaak kaa vilkshana uz zoba :D iz seerijas ne dozhdjetisj :D

bet ja nopietni, tad pati sevi peedeejaa laikaa uztveru kaa shvammiiti. uzsuucu visu, kas notiek ap un ar mani, bet to, ko izlaizhu aaraa, jau ir cita lieta.
bet, ja taa pavisam atklaati, tad kopsh beerniibas vienmeer ir gribeejies, lai cilveekiem, kas ir man apkaart, kurus paziistu, kuri shaadaa vai taadaa veidaa ir tuvi, buutu viss labi. lai visi ir liidzsvaraa un apmierinaati. lai neceptos un neuztrauktos, un neraizeetos un nesaapeetu. un tas, ko es no savas puses varu censties dot shiem tuvajiem un svariigajiem - uzklausiit, buut blakus, iedvest mieru vai vienalga, ko citu, bet..lai vinjiem buutu labi..

es nezinu - katram jau savs - es esmu švammītes būšanai šķiet tikusi pāri...
esmu sapratusi ka katram, lai cik viņš man mīļš nebūtu, sava dzīve dota (tapat kā man mana) - dota lai tas mācītos ikdienā - un es noteikti neesmu dota kā švamme, lai paralēli viņa dzīves likstas caur sevi filtrētu (jo dzīvos viņš tāpat - savu dzīvi - filtrēšu es (mēslus un co sevī paturot) vai nē :) )
man par bērnību un arī vēlāk - līdzīgi - vienmēr pārdzīvoju līdzi... kamēr aptvēru - nu nevaru es viņiem doto dzīvi viņu vietā izdzīvot... jo laimīgāka būšu es, jo laimīgāki mani vecāki.. jo mierīgāka es, jo mierīgāki mani bērni... galu galā - nonācu pie secinājuma - ja savedīšu savu dzīvi kārtībā, arī man apkārtējie jutīsieas labāk.. un ja šie jutīsies labāk - arī mana dzīve nomierināsies :)
kaut kā ta - aij nemāku paskaidrot :) bet tas strādā :)

kad tev pasham labi, tad arii apkaarteejiem ir labi. ja taa iisi un kodoliigi :)
bet attieciibaa uz shvammiiti - es vairaak censhos uzsuukt to, kas noderiigs. taa teikt, censhos maaciities ne tikai no savaam kljuudaam, bet arii no citu kljuudaam. un gudriiba, es ceru, arii pieliip, taapeec visu jauno arii uzsuucu, jo zinaashanas ir bagaatiiba ;) bet emocijas.. ar emocijaam ir sarezhgiiti. censhos nelaist sevii paaraak dzilji sveshas emocijas, tomeer ne vienmeer tas izdodas. bet censhos tomeer.. joprojaam :)
bet jebkuraa gadiijumaa, kaa saka mana mamma - muzhu dziivo, muzhu maacies - jau shkjiet, ka esi pietiekami nodziivojis, lai daudz ko zinaatu, bet..jo vairaak dziivo, jo vairaak uzzini, jo vairaak uzzini, ka patiesiibaa zini pavisam maz.. un kaa veel mamma meedz teikt, ka, ja kaadreiz agraak vinjai kaads buutu to pateicis, ko tagad vinja uzzina, tad buutu daudzas lietas pavisam savadaak, bet nekad jau nav par veelu..

es atbildēšu rīt ;)

bet šovakar - tev un man:
Lois Armstrong
http://www.youtube.com/watch?v=bOH_mioL3TU

shis ir lieliski ;) arii shovakar :)
paldies ;)