es tādas uzsāku vairākas reizes un pat diezgan skaidri zināju termiņus, bet bija jauki. paņēmām viens no otra to jaukāko un netērājām laiku nepiepildītām sajūtām "ai, a ja nu būtu pamēģinājuši"
varbuut ne tik precizii izteicos. doma ir taa, ka zina, ka beigsies, ka nav ilglaiciigas, tomeer uzsaak attieciibas. vai tomeer katras attieciibas uzsaak ar domu, ka.. ka sanaaks uz pavisam?
Jā, turklāt biežāk kā tās ilglaicīgās! Jo vai tad tikai "kopā līdz kapam" ir laime? Nē-laime ir mirkļos, sajūtās, atpūtā. Tas tāpat kā nevienmēr vajag iemīlēties, mīlēt. Nevienmēr vajag sevi atdot. reizēm var vienkārši ņemt un baudīt.
patiesībā visu nosaka tas, ko Tev konkrētā dzīves posmā gribas - ja stabilas attiecības tā, ka acīs cērt, tad visi īslaicīgie varianti tikai kaitinās un besīs. man bija posms kad pēc attiecībām gribēju tikai izklaidēties, tad visus nopietno piedāvājumu izteicējus sūtīju pāris mājās tālāk. kad pienāca laiks ģimenei, sūtīju prom visus nenopietnos variantus.
nu, man ir bijis liidziigi, bet shoreiz laikam to retorisko jautaajumu ne gluzhi pareizi noformuleeju. iekshaa ir, bet aaraa nenaakt :> buus vien veel jaapamalj pa galvu, lai speetu izspljaut to domu aaraa :)