Kas notika? :O

Bet tiešām labi, ka visi dzīvi. Auto arī dzīvs un vesels?

auto vesels. izdevaas palikt tomeer uz celja peec paaris 'sauliiteem'.

ak kungs! labi, ka viss labi.

Tas galvenais, tad labi!

Let me guess- smilšains grantenieks un sanesa?

prozaiskaak. uz iisu briidi noveersos celja liikumaa. attapos uz apmales. neliels dancis pa asfaltu no vienas apmales uz otru.

Olalā. Nu prieks, ka savācies!

nu izveeles nebija - vienaa pusee koki - otraa - kruumi... un nobraukts tikai aptuveni 20 km.. :>

oi es ko līdzīgu piedzīvoju, kad izbraucot uz šosejas, aptvēru, ka man logs palicis vaļā un gudrīte vairāk centos glābt bērnu no vēja un griežot 90 grādu līkumu sadomāju reizē aizgriezt logu ciet. maigi teikts, ka pārbiedēju visus citus un sevi visvairāk. bet nu tur vismaz bija 2 vienā virzienā tukšas joslas, pa kurām padancot. par laimi pārējie aiz manis brauca un ieturēja uzreiz pamatīgu distanci.
bet tas bija riktīgs mans blondīnisms. kopš tās reizes es ļoti pārbaudu vai iepriekšējais braucējs nav ko man atstājis pārsteigumam. un tā pat vairs neļauju nevienam novērst man uzmanību uz maģi vai ko tādu.
bet tev tiešām veicās, jo mēs līdzīgi attapāmies uz apmales un vēl bonusā priekšā nebija kur likties, jo bija ļoti mazītiņs attālums līdz mašīnai citai un dabūjām bremzēt ar diviem riteņiem uz apmales. kvatriņa momentāli aizgāja riņdancī un nu jau jāsaka, ka dzīvojam otro uzdāvināto dzīvi. jo visi pasaka, ka vēlāk sekojušais salto ar jumtu uz leju bija ļoti smags un brīnums, ka esam vēl šai pasaulē un veseli.
kopš tā laika es ļoti ļoti dusmojos, ka pie mums pamales vēl vairāk samazina, nevis palielina. piem, Jēkabpils- Rēzekne šosē pirms 2 gadiem riktīgas aizas izraka ceļmalā un šosi padarīja par sliekveidīgu stīgu, kurai nav nevienas apmales. un ja kādam kas notiek ar mašīnu. viņš reāli ir kā korķis uz visas joslas.
piedo, par netēmu, bet sagibējās papļerkstēt :)

nu, es pie sevis tajaa briidii domaaju - galvenais neuzlikt auto uz saana vai jumta. un noveicaas, ka nevienas mashiinas tajaa briidii uz celja nebija. veelaak panesaas garaam i fuure i mikrobuss.. bet vispaar nedaudz jokaini palika - redzi, ka auto atrodaas kaut kaadaa diivainaa ieshkjeersaa staavoklii uz celja ne tajaa virzienaa, bet pabrauc garaam...
bet, nu. tieshaam labi, ka viss ir labi beidzies. maaciiba tieshaam ir guuta.

tiešām fu fu fu. labi, ka viss labi beidzās. citādi kaut kā par daudz pēdējā laikā attiecīgo bilžu un stāstu parādās. un kas pats trakākais- pārāk daudzi zaudē dzīvības. ja vēl tikai sasistos. kaut kāds melnais mēnesis šovasar jūlijs.

mhm!
vakar vispaar biju paarsteigta, kad liikumaa viena fuure otru apdzina - a es pretii vinjiem... nekas cints neatlika, kaa mest pa bremzeem, lai shamais avar paguut izveikt savu manevru.. un shitaadu paargalviigo aizvien vairaak uz celjiem....

oo jā. mēs paši ne reizi vien esam šitā metuši pa bremzēm un malā un izmisumā vēl skatījušies vai izmīsies un vai aizmugurē braucošais neiemetīs pakaļā. jo vienkārši nav kur likties ne mums, ne tiem. man viens no pirmajiem tālajiem ceļojumiem šitā iesvētīja. pre'tim braucošais onkulītis apstājās ceļa malā un pie sirds pieķērās. jo mani izdomāja apdzīt viens gudrinieks 90 grādu līkumā un neskatoties, ka ceļš šaurs un pretīm kāds brauc. viņam redziet nepatika, ka es tik asā līkumā negāju uz 100, bet gan nometu uz 80, jo man ir visai augsta un šaura kulba, kuru nevar līkumos forsēt.
bet kur tik traki daudz viņu sarodās tādu, tas man kaut kā nesaprotams.