oo jā. mēs paši ne reizi vien esam šitā metuši pa bremzēm un malā un izmisumā vēl skatījušies vai izmīsies un vai aizmugurē braucošais neiemetīs pakaļā. jo vienkārši nav kur likties ne mums, ne tiem. man viens no pirmajiem tālajiem ceļojumiem šitā iesvētīja. pre'tim braucošais onkulītis apstājās ceļa malā un pie sirds pieķērās. jo mani izdomāja apdzīt viens gudrinieks 90 grādu līkumā un neskatoties, ka ceļš šaurs un pretīm kāds brauc. viņam redziet nepatika, ka es tik asā līkumā negāju uz 100, bet gan nometu uz 80, jo man ir visai augsta un šaura kulba, kuru nevar līkumos forsēt.
bet kur tik traki daudz viņu sarodās tādu, tas man kaut kā nesaprotams.