oi es ko līdzīgu piedzīvoju, kad izbraucot uz šosejas, aptvēru, ka man logs palicis vaļā un gudrīte vairāk centos glābt bērnu no vēja un griežot 90 grādu līkumu sadomāju reizē aizgriezt logu ciet. maigi teikts, ka pārbiedēju visus citus un sevi visvairāk. bet nu tur vismaz bija 2 vienā virzienā tukšas joslas, pa kurām padancot. par laimi pārējie aiz manis brauca un ieturēja uzreiz pamatīgu distanci.
bet tas bija riktīgs mans blondīnisms. kopš tās reizes es ļoti pārbaudu vai iepriekšējais braucējs nav ko man atstājis pārsteigumam. un tā pat vairs neļauju nevienam novērst man uzmanību uz maģi vai ko tādu.
bet tev tiešām veicās, jo mēs līdzīgi attapāmies uz apmales un vēl bonusā priekšā nebija kur likties, jo bija ļoti mazītiņs attālums līdz mašīnai citai un dabūjām bremzēt ar diviem riteņiem uz apmales. kvatriņa momentāli aizgāja riņdancī un nu jau jāsaka, ka dzīvojam otro uzdāvināto dzīvi. jo visi pasaka, ka vēlāk sekojušais salto ar jumtu uz leju bija ļoti smags un brīnums, ka esam vēl šai pasaulē un veseli.
kopš tā laika es ļoti ļoti dusmojos, ka pie mums pamales vēl vairāk samazina, nevis palielina. piem, Jēkabpils- Rēzekne šosē pirms 2 gadiem riktīgas aizas izraka ceļmalā un šosi padarīja par sliekveidīgu stīgu, kurai nav nevienas apmales. un ja kādam kas notiek ar mašīnu. viņš reāli ir kā korķis uz visas joslas.
piedo, par netēmu, bet sagibējās papļerkstēt :)