tomēr tā sadalīšana klātienē man neliekas normāla:(

Bet, ja tā padomā, ar ko žirafe atšķiras no cūkas, govs vai siļķes. Neviens taču nelūdz bērnam iziet, kad gatavo ziemassvētku tītaru. Tāpat arī National geographic ar tām pašām lauvām un žirafēm visi skatās un neviens nenovēršas no ribas, kas pavīd ekrānā.
Jā, dzīvnieks daiļš un samērā eksotisks. Bet nedomāju, ka morāles principi, kas jāpielieto pie mājdzīvniekiem, atšķirtos no zoodārza dzīvniekiem.

Savā ziņā, man šķiet, ir sliktāka gaļas gabala abstrahēšana no dzīvnieka, no kā tā ir nākusi.

Cik noprotu, opcija atstāt žirafi dzīvu, bet turpmāk neizmantot viņa sēklu mātīšu apaugļošanai, netika apsvērta dārgās uzturēšans dēļ. Sak, nav derīgas sēklas, nav mums finanšu? Man tomēr šāds uzstādījums liekas nehumāns pretstatā publiskai gaļas dalīšanai - tur piekrītu, gaļa (lops) paliek gaļa (lops) - kāda starpība cūka vai žirafe.

Par publisko izrādīšanu drīzāk jautājums tautai - ko tā vēlējās ieraudzīt?

tur bija zoodārzi, kas bija gatavi viņu ņemt un pat kaut kāda miljonāre bija gatava atpirkt par cik tur simtiem tūkstošu.

Lūk, tad galīgi nesaprotu vajadzību nokaut veselu dzīvnieku. Nehumāni, tiešām.

"..Kopenhāgenas zoodārzam izteikti arī vairāki piedāvājumi pieņemt jauno žirafes tēviņu.

Dzīvnieku bija gatavs pieņemt kāds Zviedrijas zoodārzs, kas neietilpst EAZE, kā arī piedāvājumu izteikusi kāda Losandželosā dzīvojoša dāņu miljardiere.

Zoodārzs atzina, ka tam piedāvāts par 270 000 eiro atpirkt žirafi, taču tā vadība uzstājusi, ka parka dzīvnieki netiek pārdoti.

Arī Jorkšīras Savvaļas parks vēl sestdien piedāvājis Kopenhāgenas zoodārzam adoptēt Mariusu."

Apsvērumi, kādēļ nepārdot.
a) zoodārzi tiešām nedrīkst pārdot savus dzīvniekus, tikai šķiet mainīt (neesmu iedziļinājusies, varbūt kļūdos). Ja tagad Mariusu nopārdos, tad kādēļ nevarētu pārdot kādu lauvu nezināmam miljonāram privātam zoodārzam.
b) Ja virsmērķis ir veidot veselīgu žirafu populāciju, tad Jorkšīras zoodārzā esošo vietu ir daudz intersantāk aizpildīt ar žirafi, kas nav brālis tur jau esošajam žirafu tēviņam.
c) ja zoodārs neietilpst EAZE asociācijā - nav garantijas, ka tam ir žirafes turēšanai piemērotas platības.

Kā es to saprotu, žirafi vienu turēt nav labi, jo tā ir bara dzīvnieks. Ielaist harēmā nav jēdzīgi no ģenētiskās daudzveidības viedokļa. Turēt ar citiem tēviņiem kopā nevar - sakausies. Kastrēt arī bīstami, jo dzīvnieks jāiemidzina un krītot tas var salauzt kaklu.

Ir, protams, sajūta, ka nogalināšana tika izvēlēta arī daļēji žesta dēļ, lai pievērstu publikas uzmanību zoodārzu misijai un sūtībai.

lūk, man arī tas liekas kaut kas nenormāls. Kāpēc to vajadzēja pataisīt par publisku pasākumu ar video translāciju internetā?
Drusku atsita viduslaikus, kad cilvēki gāja uz galveno laukumu izklaidēties, un vēl ņēma līdzi bērnus, skatīties kā dedzina raganas un cērt galvas.

Ļoti labi. Lai bērni redz, kur gaļa rodas. Ja kādam lopu kaušanas redzēšana sagādā krampjainas mokas, tad nudien ir laiks kļūt par veģetārieti.

+ tie ir dāņi, lauksaimnieku un ne tikai tauta.
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Sausmas-Fareru-salaDelfinu-un/469665

nē, nu es itkā!:) saprotu par ko tu, jo man šinī sakara arī ir viena bērnības trauma, kad mamma bagāžniekā pārveda mājās netīšām nobrauktu kaimiņu tītaru un lai slēptu noziegumu tas bija fiksi jāsadala. Es to tītaru plūcu un raudāju, raudāju un plūcu.
Bet te man nav saprotams pats pamats tādai rīcībai. Žirafe kā govs var kvalificēties Āfrikā, bet ne te. Nu mēs tak zilās govis, kas tiek audzētas tūristu acu priekam, publiski nešaujam ar naglu pistoli un neģērējam.

Varbūt slikti, ka tā, varbūt vajadzētu kaut un ģērēt publiski, savādāk pamazām rodas iespaids, ka visapkārt visi domā, ka steiki no zila gaisa rodas :))

no vienas puses plēsējiem, kas dabā medī un ēd žirafes tas ir labs veids, kā atjaunot ēdienkarti tuvu dabiskajai, labi.

ja reiz bija jāeitanazē (pieļauju, ka daļai cilvēku iebildumi tieši pret izvēlēto metodi) vai tad līķi nevarēja atdot kaut vai zinātnei (eksotisko dz. veterināriem, pētnieciskajai bioloģijai u.tml.)? kādēļ ar tādu pompu jāsadala prastu ziņkārīgo klātbūtnē (ja būtu iespēja tiem pašiem veterinārārstiem vai biologiem, kam tomēr vai nu tie jāārstē, ja kāda no nebrīvē esošajām saslimst vai jāpēta uzvedība, labsajūta, labturība etc.)?

kādēļ citus dzīvniekus, ko tajā zoodārzā nogalina plēsēju uzturam nesadala publiski?

bet vispār man kā lielai žirafju mīļotājai sāp sirsniņa. esmu ļoti neobjektīva /zoodārzā 40 minūtes apbrīnoju žirafes, kuras atgremoja un nedarīja neko īpašu/, nesaprotu, kādēļ nevarēja, atvainojiet, kādam pārdot? kādēļ nevar palaist savvaļā, ja reiz tā dara ar citām potenciāli apdraudētām sugām (man gan nav ne jausmas, kāds statuss ir žirafēm)? atdot kādam mazāk krutam zoodārzam?

skaidrs jau, ka plēsējiem jāēd. vēlams kvalitatīvu, svaigu, vesela dzīvnieka gaļu. bet vai obligāti ar žirafi, ja visu laiku ēd cūku/liellopu/vistu vai kas nu tai zoodārzā tāds eksotiskāks ņem nelabu galu

Ja visus lielos lopus nogalina tieši ar šādiem pneimatiskajiem ieročiem, kādēļ žirafei ir jābūt izņēmumam?

Cik es saprotu, uzstādījums sadalīt dzīvnieku publiski un stāstīt par novērojamām anatomijas īpatnībām nav nekas jauns tieši šim zoodārzam, krievu livejournala diskusijās tika stāstīts par citiem dzīvniekiem, kas tiek publiski sadalīti (gribēju ielikt saiti, bet zoodārza mājas lapa ir nestrādājoša). Uzskatu, ja tas tiek darīts atbilstoši, tad rezultāts nav - hehehe - uzšķērdīsim tagad žirafi, bet gan anatomikuma lekcijai līdzīgs notikums. Tartu zinātnes centrā var griezt cūkas aci un mācīties par redzes orgānu uzbūvi, par to neviens it kā nesašutinās.

Par pārdošanu vai nošaušanu runājot, man drīzāk ētiski slidena liekas atļauja par maksu nošaut vienu reto dzīvnieku, lai iegūto naudu ieguldītu pārējo dzīvnieku pētniecībā

lielai daļai cilvēku ietekmē gan, diemžēl.

manuprāt mazāks sašutums sabiedrībā būtu, ja tomēr kastrētu par spīti krišanas riskam. nu, apēstu plēsēji gaļu ar sedatīvu, neko darīt, vismaz izskatītos humānāk. citādāk tagad ir nesmuks precedents. mums jau te arī tomēr dzīvo četri (jauni) žirafu tēviņi, kas notiks ar citām sugām, kas savairosies, tagad visus inbrīdinga dēļ galinās un izbaros

man godīgi sakot nebija laika iedziļināties rakstos, atvēru, paskatījos bildītes. ja nogalināšanas metodi (par kuru nekā daudz nezinu) lieto plaši un tā ir starptautiski atzīta, o.k. kko padarīsi

arī par zoodārzu neko daudz nezinu, ja viņiem publiska sadalīšana ir pierasta prakse, nevis šim Īpašajam Gadījumam par godu, visu cieņu.

un - liels paldies par info. tagad vēl diktāk gribu uz Tartu zinātnes centru!

Un jā, man arī žirafes ļoti patīk kā dzīvnieki. Bet vai tiešām smukums/kjūtīgums ir kritērijs kas ietekmē spriedumus.

oj un kā vēl

Neprecīzi izteicos. Protams, ka ietekmē, bet vai tam būtu jāietekmē.

ir taču tā teorija (tam pašam Lorencam?) par to, ka mazs un/vai pūkains stimulē attiecīgus smadzeņu centrus, raisa līdzjūtību un tādēļ mazus pūkainus bebīšus nenogalina viņu dabiskie ienaidnieki, ja nav izsalkuši vai tie spēj pieņemt tos audzināšanā. un ka tas esot evolucionāli izveidojies sugas pastāvēšanas nodrošināšanai

Es šo zinu tikai par cilvēkiem un tur bija augsta piere, lielas acis un mazs deguns attiecībā pret kopējo galvas izmēru. Par pūkainumu neatceros.
Protams, cilvēkus būs vieglāk pārliecināt par to, ka nevajag šaut bušbēbijus, nevis kārpucūkas.

ir tā teorija, ka dzīvnieki atpazīst citu sugu mazuļus pēc galvas izmēra (1:7 vs 1:10 galvas un ķermeņa attiecība), tur tai teorijā viņš diezgan daudz ko papētījis (iedzimtā v.s. iegūtā uzvedība)

ja interesē, varu iemest info par info (par šo taisīju nelielu pētījumu), man patika, baigi interesanti

protams, ka nevajadzētu - tāpat cilvēki šausminās par kaķu ēšanu Ķīnā, vienlaikus ēdot mazāk pūkainās cūciņas un vistiņas

ja bija obligāti jānovāc tā žirafe, tad nu neko, bet tā publiskā sadalīšana kkā pretīgi liekas. davai, tad ceļam kautuves ar stikla sienām.
citādi kkā stulbi sanāk - re kā sadalījām žirafi lauvai ko apēst. tāda ir tā nežēlīgā zvēru pasaule. a veikalā pērkam desiņu ar smaidīgas cūciņas bildīti virsū un esam droši pārliecināti - mēs neesam zvēri, mēs esam Cilvēki. humānas būtnes.

es neesmu karojoša veģetāriete, citiem šķīvjos neskatos - lai katrs ēd, ko grib un man netraucē darīt to pašu. tai pat laikā es laikam atbalstītu, ka uz gaļas izstrādājumu iepakojuma liek nevis smaidīgas cūciņas, bet ainas no kautuvēm un lielo lopu fermu ikdienas. līdzīgi kā uz cigarešu pakām liek attēlus ar nopīpētām plaušām un sēkliniekiem. ja kādu tas neietekmē un netraucē, lai ēd uz veselībām. bet, ja ietekmē un liek aizdomāties, tad lai domā kā kaut ko mainīt (piemēram, pērkot medījuma gaļu, kur dzīvnieks visu mūžu dzīvojis savai sugai cienīgu dzīvi un nomiris bez kautuves smakas nāsīs.

Atbalstu iniciatīvu par kautķermeņiem uz desām.
Tieši šie apsvērumi - neabstrahēt gaļu kā kaut ko, kas veikalu plauktos parādās smukās šķēlītēs vai desiņās, bija tas, kas pēc pirmējā izbrīna man lika teikt, ok, to žirafi sadalīt publiski nav fui.

pag, bet taas kautuves ar stikla sienaam ir lieliska doma. nopietni. + gribi dassu - pasuuti un noskaties (vismaz) onlainaa kaa pagatavo un sanjem.
bet savaadaak sadaliishana kaa sadaliishana - nekaa jauna, tikai aada savaadaaka un kakls garaaks nekaa govij.

rīgas zoo ir tāda pat problēma ar kiangiem. viņus ir grūti pavairot, bet nez kāpēc pie mums viņi ļoti labi vairojas. liekos tēviņus varētu apēst, bet kā tu ēdīsi gandrīz izmirušu dzīvnieku. iemainīt arī nevar, jo jau paspējuši tuvradnieciski sakrustoties. rezultātā Kalvenes zoo ir liels kiangu bars.

nekādus tomātus es nemetīšu. man tas šķita pavisam normāli un pareizi. es pat labprāt būtu sev kādam cepešam ar mēģinājis kādu gaļasšķēli izdiņģēt.

man kā reizi nenormāla šķiet tā šūmēšanās no serijas - vai vai vai! lopiņu piebeidza.

//vispār jo vecāks es kļūstu, jo neiecietīgāks topu pret visiem grīnpisistiem, petistiem un citiem zaļiedomīgajiem.

Ko viņi darīja ar ādu? varēja taču pašūt glītu žirafādas mētelīti!
Un ja žirafu bars ir viens tēviņš ar harēmu, ko mūsu zoo dara trīs puikas?

četri puikas. Aug. Tipa Rīgas Zoo pierāda, ka māk rūpēties par žirafēm. Kad sasniegs pubertāti, izsūtīs pa citiem zoodārziem un mums atsūtīs dāmas.

nē nu viss ir saprotams, nevarēja paturēt, nevarēja pārdot utt. piebeidza un da labi. filmēšanas un publiska pasākuma doma varbūt ar ir ok, nespēju spriest, tik vai viņi būs tie kas zin ko drīkst rādīt un ko ne? Un kādā formā.

Ieteikumi nākamajām akcijām:
Kastrēsim publiski cūku
Publiski izdrāzīsim lauvu kopējas
Parādīsim kā beidzās darbinieku balle
Izvietosim tualetē web kameras, lai bērni paskatās kā direktors defekācijas aktu veic.

Viss tas tač ir tik dabisks, lai jau bērniņi izglītojas.

Tikpat mierīgi var hiperbolizēt uz otru pusi - pasludināsim dienas, kad gatavo gaļu, par tabu dienām, ieeja virtuvē no 18 gadu vecuma.
Vistas kājas un spārnus bērniem arī labāk nedot, kauli, muskuļi, cīplas, viss kā uz delnas. Vislabāk vistas nagetus, kur visa vista samalta vienmērīgā putrā.
Skārnis vai centrāltirgus, pasarg dievs, tur vispār sarkanu lentu apkārt, jo dzīvnieku līķi nav termiski apstrādāti.
Skolas anatomijas grāmatās arī muskuļu un iekšējo orgānu bildes izsmērēt fotošopā, lai neienāk prātā uzšķērst klasesbiedru.


Saproti, ir liekulīgi cepties par to, ka žirafe tiek sadalīta, bet nekustināt ne ausi, kad tādā pašā veidā sadala cūkas vai govis. Šausmināties, ka žirafi nobeidz ar "naglu pistoli", bet izlikties nezinām, ka visi lielie dzīvnieki tiek nogalināti šādā veidā.


Es neesmu redzējusi pašu video, bet šaubos, ka tajā pret dzīvnieku izturas necienīgi un priecīgi skraida riņķī ar zarnu līkumiem. Vecāki, kas izvēlējās vest savus bērnus uz šo pasākumu, zināja, kas tur būs.

Nu cepties nav obligāti. Tik uzlikt sodiņu par bērnu apmācību bez atbilstoša sertifikāta un izglītības. Tad ātri pazudīs doma šovu taisīt. A ja bērnu vecāki atnāca tad lai paši ar savām rokām lai griež nost. A ko skatīties spēj a paši rociņu pielikt ne?

čau! vai ir tāda suga - jūras zilonis?

Nezinu, cik uzticams avots ir lv.wiki, bet tur ir šāda info
ģints Jūrasziloņi (Mirounga)
Dienvidu jūraszilonis (Mirounga leonina)
Ziemeļu jūraszilonis (Mirounga angustirostris)

http://en.wikipedia.org/wiki/Elephant_seal