nē, nu es itkā!:) saprotu par ko tu, jo man šinī sakara arī ir viena bērnības trauma, kad mamma bagāžniekā pārveda mājās netīšām nobrauktu kaimiņu tītaru un lai slēptu noziegumu tas bija fiksi jāsadala. Es to tītaru plūcu un raudāju, raudāju un plūcu.
Bet te man nav saprotams pats pamats tādai rīcībai. Žirafe kā govs var kvalificēties Āfrikā, bet ne te. Nu mēs tak zilās govis, kas tiek audzētas tūristu acu priekam, publiski nešaujam ar naglu pistoli un neģērējam.