ja bija obligāti jānovāc tā žirafe, tad nu neko, bet tā publiskā sadalīšana kkā pretīgi liekas. davai, tad ceļam kautuves ar stikla sienām.
citādi kkā stulbi sanāk - re kā sadalījām žirafi lauvai ko apēst. tāda ir tā nežēlīgā zvēru pasaule. a veikalā pērkam desiņu ar smaidīgas cūciņas bildīti virsū un esam droši pārliecināti - mēs neesam zvēri, mēs esam Cilvēki. humānas būtnes.

es neesmu karojoša veģetāriete, citiem šķīvjos neskatos - lai katrs ēd, ko grib un man netraucē darīt to pašu. tai pat laikā es laikam atbalstītu, ka uz gaļas izstrādājumu iepakojuma liek nevis smaidīgas cūciņas, bet ainas no kautuvēm un lielo lopu fermu ikdienas. līdzīgi kā uz cigarešu pakām liek attēlus ar nopīpētām plaušām un sēkliniekiem. ja kādu tas neietekmē un netraucē, lai ēd uz veselībām. bet, ja ietekmē un liek aizdomāties, tad lai domā kā kaut ko mainīt (piemēram, pērkot medījuma gaļu, kur dzīvnieks visu mūžu dzīvojis savai sugai cienīgu dzīvi un nomiris bez kautuves smakas nāsīs.