Centos noformulēt savu viedokli par žirafi.
Latviešu resurss ,
krievu resurss ,
angļu resurss Brīdinājums, krievu resursā redzama žirafes gaļa.
Nolēmu, ka pieslienos angļu resursa stāsta izklāsta pusei. Īss kopsavilkums - zoodārzi nenodarbojas tikai ar dzīvnieku izrādīšanu, bet arī ar reto dzīvnieku populācijas uzturēšanu. Žirafu turēšanas specifika ir viens tēviņš pie vairākām mātītēm - harēma. Daudziem samērā retiem dzīvniekiem, tajā skaitā žirafēm, ir ciltsgrāmatas, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt veidojamo harēmu radniecību. Tā kā pēdējā laikā žirafes samērā labi vairojas, tika konstatēts, ka Kopenhāgenas zoodārzā dzīvojošais žirafu puisis nespēs dot vērā ņemamu ieguldījumu zoodārzos dzīvojošai žirafu populācijai. Tika pieņemts lēmums žirafi nogalināt un gaļu izbarot Kopenhāgenas zoodārza lielajiem gaļēdājiem. Žirafes sadalīšanu varēja aplūkot klātienē.
Lai gan sākotnēji, lasot šo ziņu, manī bija iekšējais e?, tomēr, abstrahējoties no žirafes skaistajām acīm, laikam atbalstu pieņemtos lēmumus.
Drīkst mani saukt par cinisku un apmētāt ar tomātiem.
citādi kkā stulbi sanāk - re kā sadalījām žirafi lauvai ko apēst. tāda ir tā nežēlīgā zvēru pasaule. a veikalā pērkam desiņu ar smaidīgas cūciņas bildīti virsū un esam droši pārliecināti - mēs neesam zvēri, mēs esam Cilvēki. humānas būtnes.
es neesmu karojoša veģetāriete, citiem šķīvjos neskatos - lai katrs ēd, ko grib un man netraucē darīt to pašu. tai pat laikā es laikam atbalstītu, ka uz gaļas izstrādājumu iepakojuma liek nevis smaidīgas cūciņas, bet ainas no kautuvēm un lielo lopu fermu ikdienas. līdzīgi kā uz cigarešu pakām liek attēlus ar nopīpētām plaušām un sēkliniekiem. ja kādu tas neietekmē un netraucē, lai ēd uz veselībām. bet, ja ietekmē un liek aizdomāties, tad lai domā kā kaut ko mainīt (piemēram, pērkot medījuma gaļu, kur dzīvnieks visu mūžu dzīvojis savai sugai cienīgu dzīvi un nomiris bez kautuves smakas nāsīs.