no vienas puses plēsējiem, kas dabā medī un ēd žirafes tas ir labs veids, kā atjaunot ēdienkarti tuvu dabiskajai, labi.

ja reiz bija jāeitanazē (pieļauju, ka daļai cilvēku iebildumi tieši pret izvēlēto metodi) vai tad līķi nevarēja atdot kaut vai zinātnei (eksotisko dz. veterināriem, pētnieciskajai bioloģijai u.tml.)? kādēļ ar tādu pompu jāsadala prastu ziņkārīgo klātbūtnē (ja būtu iespēja tiem pašiem veterinārārstiem vai biologiem, kam tomēr vai nu tie jāārstē, ja kāda no nebrīvē esošajām saslimst vai jāpēta uzvedība, labsajūta, labturība etc.)?

kādēļ citus dzīvniekus, ko tajā zoodārzā nogalina plēsēju uzturam nesadala publiski?

bet vispār man kā lielai žirafju mīļotājai sāp sirsniņa. esmu ļoti neobjektīva /zoodārzā 40 minūtes apbrīnoju žirafes, kuras atgremoja un nedarīja neko īpašu/, nesaprotu, kādēļ nevarēja, atvainojiet, kādam pārdot? kādēļ nevar palaist savvaļā, ja reiz tā dara ar citām potenciāli apdraudētām sugām (man gan nav ne jausmas, kāds statuss ir žirafēm)? atdot kādam mazāk krutam zoodārzam?

skaidrs jau, ka plēsējiem jāēd. vēlams kvalitatīvu, svaigu, vesela dzīvnieka gaļu. bet vai obligāti ar žirafi, ja visu laiku ēd cūku/liellopu/vistu vai kas nu tai zoodārzā tāds eksotiskāks ņem nelabu galu

Ja visus lielos lopus nogalina tieši ar šādiem pneimatiskajiem ieročiem, kādēļ žirafei ir jābūt izņēmumam?

Cik es saprotu, uzstādījums sadalīt dzīvnieku publiski un stāstīt par novērojamām anatomijas īpatnībām nav nekas jauns tieši šim zoodārzam, krievu livejournala diskusijās tika stāstīts par citiem dzīvniekiem, kas tiek publiski sadalīti (gribēju ielikt saiti, bet zoodārza mājas lapa ir nestrādājoša). Uzskatu, ja tas tiek darīts atbilstoši, tad rezultāts nav - hehehe - uzšķērdīsim tagad žirafi, bet gan anatomikuma lekcijai līdzīgs notikums. Tartu zinātnes centrā var griezt cūkas aci un mācīties par redzes orgānu uzbūvi, par to neviens it kā nesašutinās.

Par pārdošanu vai nošaušanu runājot, man drīzāk ētiski slidena liekas atļauja par maksu nošaut vienu reto dzīvnieku, lai iegūto naudu ieguldītu pārējo dzīvnieku pētniecībā

lielai daļai cilvēku ietekmē gan, diemžēl.

manuprāt mazāks sašutums sabiedrībā būtu, ja tomēr kastrētu par spīti krišanas riskam. nu, apēstu plēsēji gaļu ar sedatīvu, neko darīt, vismaz izskatītos humānāk. citādāk tagad ir nesmuks precedents. mums jau te arī tomēr dzīvo četri (jauni) žirafu tēviņi, kas notiks ar citām sugām, kas savairosies, tagad visus inbrīdinga dēļ galinās un izbaros

man godīgi sakot nebija laika iedziļināties rakstos, atvēru, paskatījos bildītes. ja nogalināšanas metodi (par kuru nekā daudz nezinu) lieto plaši un tā ir starptautiski atzīta, o.k. kko padarīsi

arī par zoodārzu neko daudz nezinu, ja viņiem publiska sadalīšana ir pierasta prakse, nevis šim Īpašajam Gadījumam par godu, visu cieņu.

un - liels paldies par info. tagad vēl diktāk gribu uz Tartu zinātnes centru!

Un jā, man arī žirafes ļoti patīk kā dzīvnieki. Bet vai tiešām smukums/kjūtīgums ir kritērijs kas ietekmē spriedumus.

oj un kā vēl

Neprecīzi izteicos. Protams, ka ietekmē, bet vai tam būtu jāietekmē.

ir taču tā teorija (tam pašam Lorencam?) par to, ka mazs un/vai pūkains stimulē attiecīgus smadzeņu centrus, raisa līdzjūtību un tādēļ mazus pūkainus bebīšus nenogalina viņu dabiskie ienaidnieki, ja nav izsalkuši vai tie spēj pieņemt tos audzināšanā. un ka tas esot evolucionāli izveidojies sugas pastāvēšanas nodrošināšanai

Es šo zinu tikai par cilvēkiem un tur bija augsta piere, lielas acis un mazs deguns attiecībā pret kopējo galvas izmēru. Par pūkainumu neatceros.
Protams, cilvēkus būs vieglāk pārliecināt par to, ka nevajag šaut bušbēbijus, nevis kārpucūkas.

ir tā teorija, ka dzīvnieki atpazīst citu sugu mazuļus pēc galvas izmēra (1:7 vs 1:10 galvas un ķermeņa attiecība), tur tai teorijā viņš diezgan daudz ko papētījis (iedzimtā v.s. iegūtā uzvedība)

ja interesē, varu iemest info par info (par šo taisīju nelielu pētījumu), man patika, baigi interesanti

protams, ka nevajadzētu - tāpat cilvēki šausminās par kaķu ēšanu Ķīnā, vienlaikus ēdot mazāk pūkainās cūciņas un vistiņas