Sviesta Ciba |

Ūūlę (

chimera) rakstīja,
@ 2016-09-16 09:31:00

man čista nebūtu iebildumu dzīvot laukos, taču tā, lai tas nebūtu kā "senčiem" vai lauciniekiem N paaudzēs, negribu dzīvi bez ērtībām*, negribu mikroskopiskos lodziņus, pateicoties kuriem iekšā ir nemitīga puskrēsla, negribu ziemā par savu galveno hobiju atzīt krāsns kurināšanu (tāpat tupot nemitīgajos +17 grādos). es pat būtu ar mieru izklaidēties, auzdzējot kazas vai topinambūrus, ja no tā nebūtu atkarīga mana iztika. vārdsakot - gribu kaut ko samērā ekskluzīvu**.

*jā jā, visu var ievilkt paši. ja tev ir sākumkapitāls. mana vectēva bērnības mājās, kas atrodas ludzas nomalē (jo ludza galgalā līdz tām aizstiepās), kaut kad 21. gs. sākumā pilsēta beidzot ievilka ūdeni. bija lieli prieki. teorētiski viņi būtu varējuši ievilkt ūdensvadu no akas paši. taču modernizācija nu ir tā lieta, ko pārsvarā nevar atļauties trve laucinieki. viņi ir trūcīgāki pat par tiem pilsētniekiem, kuri pārtiek no ad verbum stipendijas un kaut kādiem grašiem par studentu skološanu.

**arvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri "pārceļas" uz laukiem - daži tāpat ķipa saplūst ar dabu, daži dzen kaut kādus aroniju vīniņus vai darina pastalas, ko tirgot kalnciema tirdziņā, bet vienmēr, vienmēr uz ziemu atgriežas pilsētā, baudot "labāko no abām pasaulēm", dzīvei laukos kļūstot par tādu pašu noteikta sabiedrības slāņa hobiju kā atkritumu šķirošana vai veselīgs dzīvesveids.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

chimera
2016-09-16 10:01 (saite)

http://www.talsuvestis.lv/lv/zinas/pasaules-slavena-dizaina-izstradataji-pamet-civilizaciju-lai-dzivotu-saskana-ar-dabu/

ķipa kā šis džeks, kuru es ievēroju, jo vizuāli viņš ir kopija tam džekam, kurš liek jūtubē viģikus kā kļūt glutēnnetolerantam, kā kļūst apgarotam utt utml. vēl man patika, ka viņš staigā basām kājām, bet piebrauc pēc smūtijiem ar pārāko bembi. ziņkārība nelika mani mierā, līdz es nenskaidroju viņa personību :(

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 10:01 (saite)
	(pieņemiet mani kāds darbā par spiegu!) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	pikaczu 2016-09-16 10:03 (saite)
	lasu śo un man galvaa skan: https://www.youtube.com/watch?v=ua1FAlHt_Ys (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 10:14 (saite)
	ļoti precīzi :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	pikaczu 2016-09-16 10:23 (saite)
	kas nemaina faktu, ka ja tikai rociiba atlajutu, es arii labpraat gribeetu taadu paszai savu tadżmahalu no piedes deeeljiem :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 10:23 (saite)
	kurš negribētu? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	extranjero 2016-09-16 10:16 (saite)
	Atkritumu šķirošana ir normāla ikdiena rietumos un tajā nav nekā hipsteriska. Gan jau ka arī Latviju drīz sasniegs, ja vēl nav sasniegusi. Sen neesmu bijis. ;) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 10:19 (saite)
	es, vot, šķiroju atkritumus! bet es arī nodarbojos ar sportu un neēdu gaļu, un regulāri jūtos kā izlecēja. bet nu - jā, latvijā tas (a. šķ.) ir eksluzīvs hobijs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hedera 2016-09-16 13:02 (saite)
	Vai tev kaut kur normālā tuvumā ir konteineri sašķirotiem atkritumiem? Es arī gribu šķirot, bet pie mums nav jau, kur viņus tādus sašķirotus pēc tam likt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 14:24 (saite)
	pie mājas. vienreiz gan vienu no tiem nozaga :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hedera 2016-09-16 14:29 (saite)
	Nu jā, tas, attiecīgi, ir mājas īpašnieku ziņā. Sagaidīt, ka mūsu lepnā īres nama īpašnieks pasūtītu šķirojamos konteinerus.. :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 14:30 (saite)
	mūsu mājai nav īpašnieka, tā bija viena dzīvokļa iniciatīva. bet jā, ja īpašnieks ir un ir pret, tad laikam neko. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	rasbainieks 2016-09-16 16:00 (saite)
	apsaimniekotāja ziņā, ja precīzāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

crescendo
2016-09-16 10:47 (saite)

Latvijā tā šobrīd ir hipsteriska nodarbe tāpēc, ka mūsu atkritumu apsaimniekotāji tāpat visu gāž vienā mašīnā 'jo vienreiz, kad mēs garām braucām pēc pāris dienu izlaišanas svētku dēļ, bija neiederīgi atkritumi šķiroto kastēs nonākuši'.

Latvijā nav tas iedzīvotāju blīvums, lai par to ārpus Rīgas īpaši uztrauktos. Un Londona nav gluži visa rietumu pasaule.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 10:51 (saite)
	berlīnē visi škiro vienā laidā. mani mulsina tas, ka taras un konteinerus viņi pirms tam neskalo gan, ko latvijā, piemēram, prasa/rekomendē/lūdz. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	str 2016-09-16 10:56 (saite)
	man zināmie vācieši gan skalo (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 10:59 (saite)
	jā, bet tas laikam neesot obligāti (?) vnk zinot vāciešu likumpaklausību, diez vai viņi vnk haltūrētu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	zimbabve 2016-09-16 16:30 (saite)
	Haltūrē gan. Mūsu mājā pat ir tādi drosminieki, kas uzdrošinās stiklu nelikt atsevišķi, iemet atkritumos:D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

extranjero
2016-09-16 10:54 (saite)

Nav jau tikai Londonā, visa UK to dara. Un Vācijā to dara vēl rūpīgāk, un vēl vakar biju Spānijā, kur darīja to pašu. Bet japāņus laikam neviens nepārspēs. Šķiet, ka tikai ASV to dara negribīgi.

Laukos šķirošana notiek dabiski – dārza atkritumi kompostā, mizas un ēdiena atliekas lopiem, burkas izmanto atkārtoti, papīrus sadedzina, vienīgi konservbundžas norok.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2016-09-16 11:20 (saite)

Re, pieminēji laukus. Tas, ko dara lauki, tā nav hipsterīgā atkritumu šķirošana, tā ir tālāk izmantošana + lieka atkritumu neražošana, kas tiešām ir ekonomiski un ekoloģiski. Atšķirībā no šķirošanas. (Kas, diemžēl, noved pie tādiem absurdiem, kā 'a kāpēc mums ofisā nav smukās recyclojamās papīra krūzītes? Mēs būsim zaļāki, ja mums būs recyclojamās krūzītes! Nē, mēs būsim zaļāki, ja katrs savu krūzīti dienas beigās ielikts traukmašīnā un nākamajā dienā lietos atkal. Yup, Londona.)

UK ir tā īpatnība, ka 20% iedzīvotāju saražo 80% atkritumu, 0.5% valsts teritorijas. Tb, tam, vai pārējais UK šķiro vai nešķiro nav nozīmes, politiku tāpat diktēs Londonieši, kas slīkst atkritumos. Uzsvars uz šķirošanu ir tieši urbānajās vidēs.

Līdzīga problēma ir Japānā - jā, viņi cītīgi šķiro, bet absurdo iepakojuma tradīciju dēļ, viņiem ir arī ārprātīgs atkritumu apjoms.

Vācija savukārt piedomā arī pie mazāk atkritumu ražošanas, ierobežojot visādas lietas, kas ražo varbūt pat pārstrādājamu, bet tik un tā nevajadzīgu atkritumu daudzumu. Tas ir tas, pareizais piemērs. Pudelīšu mešana pareizajās kastēs ir hipsterošanās, kas, labākajā gadījumā pievērš tavu domāšanu ekoloģijai vispār, bet, ja zaļā domāšana beidza ar pa rokai esošas pareizās formas miskastes izmantošanu, tad dižas ekonomiskas&ekoloģiskas jēgas tam nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2016-09-16 11:36 (saite)

Man šķiet, ka tieši Londonā šķiro visneaktīvāk. Tur vienkārši nav viņiem tik daudz vietas, kur izvērsties, un arī tas, ka vairums cilvēku ir diezgan bezatbildīgi un to ignorē. Kamēr mazpilsētās cilvēki ir apzinīgāki.

Un nav tā, ka nedomā par atkritumu samazināšanu. Piemēram, 5p nodoklis par maisiņiem ir samazinājis to lietošanu diezgan ievērojami. Protams, ka maisiņi lielajā bilancē ir sīkums, bet tas tieši audzina domāšanu par to, ka ekoloģija nav tikai kaut kas globāls, bet ikdienas rīcība un izpratne. Šāda ieaudzināta domāšana varētu mazināt arī atkritumu izmētāšanu arī dabā, kas diemžēl ir problēma daudzās vietās.

Un tā nav Londonas iniciatīva. Velsā šis nodoklis bija vairākus gadus iepriekš. Es domāju gan, ka šķirošana ir diezgan noderīga. Stikls dabā nesadalās, kāpēc būtu jāpiesārņo daba? Savukārt daudzas plastmasas nevar dedzināt, jo rada kaitīgas vielas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2016-09-16 12:55 (saite)

Stikls nesadalās dabā, tāpēc vajag samazināt tāda stikla pārdošanu, kam nav tālāka pielietojuma bez atkārtotas pārkausēšanas. Tas pats arī ar plastmasām.
Sliktajā Latvijā bezmaksas maisiņi ir aizliegti jau daudzus gadus, nevis tikko.

Londonieši šķiro biš aktīvāk par citiem. Un tur katram procentiņam ir nozīme, jo Londonieši mēslo daudz, daudz, daudz vairāk par citiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2016-09-16 13:11 (saite)

Atteikties no visa iepakojuma šodien tiešām būtu hipsterizācija.

Stikla iepakojums reizēm ir ļoti ērts, un ja var nodrošināt utilizāciju, kas tuva 100%, tad neredzu vajadzību no šāda iepakojuma atteikties. Ar plastmasām ir grūtāk tāpēc, ka tās ir tādas sīkas vienības, ka prāts automātiski par tām nedomā kā atšķevišķām vienībām. Ja varētu atrast veidu, kā tām piemērot depozītu sistēmu, tas mainītu arī domāšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2016-09-16 14:21 (saite)

O, Stikls!

Pirmkārt, stikls ir smags. T.i. vairāk degvielas tiek patērēts stiklā iepakota produkta pārvadāšanai no rūpnīcas uz noliktavu uz veikalu, uz tavu māju.

Otrkārt, stikla otrreizēja pārstrāde nav diži energoefektīvāka par stikla ražošanu no smiltīm. Drusciņ ieguvums ir, bet visa tā stikla vizināšana apkārt neatjaunojamus resursus patērējošā un vidi piesārņojošā transportā ekoloģiskos bonusis apēd diezgan ātri. Ja nu vienīgi smiltis jāved tālāk.

Rezultātā krietni liela daļa no 'vai kā mēs visu pārstrādājam' procentiem nāk no sasmalcināta stikla izmantošanas smilšu vietā būvniecībā. Kas arī ir (ekonomiski) izdevīga tikai tikmēr, kamēr valsts maksā kaut kādus bonusus par 'zaļāku' ražošanu. Ekoloģiski - tur vēl jautājums. Ja nu vienīgi uz tā rēķina, ka 'sākot domāt par pudeļu pārstrādi, domāsi arī par citu lietu pārstrādi'.

Ja stiklu gala patērētājs mājās vairākkārtīgi izmanto tālāk, tad, protams, ir labi. Ja blīvi apdzīvotai vietai netālu atrodas uzpildīšanas rūpnīca, kas traukus sterilizē un tālākizmanto - ar tur ir cerība ekoloģijai. Bet vēl labāk būtu, ja patērētāji mazāk aizrautos ar vienporciju iepakojumiem stikla traukos, kur iepakojuma masa pārsniedz produkta masu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2016-09-16 14:36 (saite)
	Enerģija nav problēma, to var saražot maksimāli ekoloģiski. Jautājums jau nav par to, kā patērēt mazāk, bet drīzāk kā to izdarīt pēc iespējas ekoloģiskāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 14:43 (saite)
	Paga, ir izgudrots mūžīgais dzinējs ar detaļām, kas nenodilst un nav jāatjauno? Ekoloģiskāk ir patērēt mazāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

crescendo
2016-09-16 14:35 (saite)

Ko ar to gribēju pateikt... Jā, briti sašķiro vairāk kā 40% atkritumu, latvieši knapus 10%. Bet britu nepilnie 60% ir apmēram 2x vairāk kā lativešu 90%, pēc kilogramiem, kubikmetriem, vai kā tev labāk patīk. Līdzīgi arī ar vāciešiem.

Un Latvijā ir daudz mazākas iespējas tepat uz vietas rūpnieciski veikt energoefektīvu pārstrādi.

Tāpēc Latvijā ieviest kaut kādu dižo atkritumu šķirošanu nav vērts. Jo 'oi, nepirkšu pienu tetrapakā, labāk nopirkšu stikla pudelē, stikla pudeli pēc tam var pārstrādāt'... nav domāšana, kuru vajadzētu motivēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2016-09-16 14:39 (saite)

Es domāju, ka vajadzētu gan veicināt šādu lietu. Jo mazāks atkritumu daudzums ir tikai mazākas pārticības dēļ. Un mēs gribam vairot pārticību un tas neizbēgami notiks. Bet pie vienādas pārticības var būt dažāda ekoloģiskā pēda. Ienācējiem vēlāk ir vieglāk uzreiz pieņemt labākas metodes, nekā pārtaisīt jau esošo piesārņojošo sistēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 14:49 (saite)
	Veicināt, bet ne uzspiest. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	rasbainieks 2016-09-16 16:06 (saite)
	bet "iešu ar savu stikla pudeli pēc piena"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 16:32 (saite)
	Ideāli! Jo īpaši, ja ej/velo. Bet mums te extranjero stāsta, ka, dzīves līmenim pieaugot, šito atmetīšot... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rasbainieks 2016-09-16 16:41 (saite)
	es personīgi to uzsāku, dzīves līmenim (personīgajam) pieaugot :) bet tas tā, anekdotiski (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	rasbainieks 2016-09-16 11:02 (saite)
	bet vēl ir "ja vienā mašīnā sagāž šķirojamos atkritumus (tb plastmasu, stiklu, varbūt kartonu/papīru), tad tos ir pavisam viegli galā sazortēt vēlreiz, un nav jābrauc 3x" (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 11:20 (saite)
	Nē, viņi vienā mašīnā gāž parastos un šķirojamos, diemžēl. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rasbainieks 2016-09-16 11:22 (saite)
	mūsu rajonā nē, viņi pat brauc dažādās dienās (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2016-09-16 11:26 (saite)

Es klāt nesēžu, bet tie mūsrajona aktīvisti, kas sākotnēji izkaroja kastu uzstādīšanu un tad arī vaktēja, kas ar tām notiek, vaktēja un sūdzējās, reportēja forumā par lietām. Atbilde - sākumā 'nē nē, nevar būt, noskaidrosim', un pēc tam aizgāja 'ai, piemaisījumu par daudz'.

Tā ir daudzdzīvokļu mājām, ja miskaste parastā ir pilna, bet joprojām nav izvesta (jo gadās viņiem 'ups, neatbraukt' kamēr nepiezvana un neatgādina, nenes jau neviens savu standartmaisiņu atpakaļ. Daudzi izmet tajā kastē, kas nu pa rokai pagadās.
Varbūt būtu vairāk kastes, būtu OK, tiešām būtu 'dažādās dienas' utml. Šobrīd brauc katru darba dienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rasbainieks 2016-09-16 11:30 (saite)
	wow, katru dienu. mums vienreiz nedēļā izved parasto miskasti un pa rajonu vienreiz nedēļā (citā dienā) izbrauc stiklu šķindinātāji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 17:20 (saite)
	4 kastes uz 400 dzīvokļiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	nord 2016-09-16 20:02 (saite)
	Ne tikai dažādās dienās, bet arī dažādi atkritumnieki- parastie musarščiki; tie, kuri ir uzlikuši stiklam un to stiklu arī grib, tas pats ar papīru un plastmasu. To 'viss tāpat vienā konteinerī' es uzskatu par urbāno mītu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	neraate 2016-09-17 09:29 (saite)
	ir atkritumu apsaimniekotāji, kam sķirošanas mašīnām ir atsevišķi nodalījumi. nezinu gan kā ir ar tiem, kas saimnieko Rīgā (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

_re_
2016-09-19 08:59 (saite)

starp citu, ārpus Rīgas pilsētās, pat miestos ar pāris simtiem iedzīvotāju šķiro un pārstrādā šķirotos atkritumus daudz rūpīgāk, proti, rīga ar savu clean r tikai liek mīksto, jo apjoms tāpat milzīgs un peļņas pietiek.
mums rīgas pagalmā (apmēram 7 savstarpēji nesaistītas daudzdzīvokļu mājas) pēc cenas pacelšanas solīja novietot plastmasas atkritumu konteineru. pēc pusgada painteresējos, kur tad palicis. piedāvāja ar mani noslēgt līgumu un uzstādīt bezmaksas konteineru, ar piebildi, ka neatbilstošu atkritumu gadījumā man tie būs jāpāršķiro. atteicos tomēr.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	scorpse 2016-09-16 10:59 (saite)
	Man ik pa brīdim patīk rotaļāties ar ideju, ka prasītos dzīvāt laukos un turēt kazas. Vienu sauktu Zeltbārde. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 11:00 (saite)
	:))))) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	scorpse 2016-09-16 11:23 (saite)
	Un es esmu Rīgas iedzimtais trejās paaudzēs! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	tvarj 2016-09-16 11:22 (saite)
	**es tieši esmu ieplānojusi nākotnē šādu dzīves modeli (Atbildēt uz šo)

	ttp 2016-09-16 11:22 (saite)
	4 gads laukos neko hipsterisku nesaskatu, ja ir privilēģija/iespēja strādāt no mājām, tad tā jāizmanto pilnā sparā, nesēžot pilsētā pastalas toč taisīt netaisos, bet ko zin. galvenais romantiski nesapņot par lauku idilli (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 14:26 (saite)
	lūk, tieši tā - strādāt no mājām IR privilēģija (vai tad tikai ceturtais? man šķita, ka visi, es nez, desmit) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

krishjaanis
2016-09-16 12:11 (saite)

man žēl, ka tavi senči nāk no Latgales nomales, un tu šo piemēru vēlies attiecināt uz pārējo Latviju. tu absolūti nevari salīdzināt vidējā kurzemnieka-zemgalieša apstākļus ar vidējā latgaļa apstākļiem. pēc kara gan, kā zināms, labākos zemgaliešus deportēja, bet vietā salaida tieši tos pašus noplukušos latgaļus, Pilsrundāles novads šim ir lielisks piemērs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 12:14 (saite)
	"taču modernizācija nu ir tā lieta, ko pārsvarā nevar atļauties trve laucinieki. viņi ir trūcīgāki pat par tiem pilsētniekiem, kuri pārtiek no ad verbum stipendijas un kaut kādiem grašiem par studentu skološanu" - šis sevišķi attiecībā uz lv vēsturi ir pilnīgi outrageous apgalvojums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 14:29 (saite)
	tas ir attiecībā uz lv tagadni. par visu pārējo man pat nav ko teikt, esmu ahujā par saspamoto (pietiek pāris stundas nebūt pie datora...), davai citreiz (moš) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 16:28 (saite)
	pat ar visu tagadni man grūti saprast, kas ir tik drausmīgs un necilvēcīgs akā ar vindu un sausajā tualetē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rasbainieks
2016-09-16 16:37 (saite)

es mazliet nocitēšu vienu cibas ierakstu, kurš ir zem atslēgas:
Population having neither a bath, nor a shower, nor indoor flushing toilet in their household, by country, 2014 (% of total population) - to uzskata par indikatoru han udenju tiiriibai gan ljauzu labklaajibai un drosibai (korelācija inversa – rasb. piez.)
par to runaa visaas konferencees – with the accessibility to bath and toilet in one’s household, individuals do not need to leave the home at night. This increases the individual security situation especially for girls and women who may become target of nightly attacks when leaving their home to relieve themselves. SDG 6 also addressed their needs specifically

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 16:58 (saite)
	LOL, kāds nightly attacks ejot savā viensētā uz tualeti?! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 17:23 (saite)
	Saimes ļaudis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krishjaanis 2016-09-16 17:00 (saite)
	ja saimniecībās ar vindas aku un sauso tualeti būtu problēmas ar ūdens tīrību un vispārējo higiēnu, mēs jau sen būtu izmiruši (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	nord 2016-09-16 20:14 (saite)
	Es šo uztvēru personiski, tipa - tu nāc no pašas lielākās sralas, tādēļ dzīvo ar prieku pilsētas truščobās, bet kaut kur citur (atkal jau) ir kaut kādi citi, īsti latvieši pilnīgos Straumēnos :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	crescendo 2016-09-16 14:37 (saite)
	LV vēsturē zemgalniekiem un kurzemniekiem baigi aktīvi tika ieviesta municipālā kanalizācija, ūdensvads, elektrība un (vismaz kārtīgs mobilais) internets? LV vēsturē 'modernizācija' bija cita un dzīves līmenis pilsētās, atvaino, arī cits. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis
2016-09-16 15:25 (saite)

grūti saprast šādu komentāru. ko nozīmē "aktīvi tika ieviesta"? pirmskara Latvijas zemnieku (uzsvērsim, Kurzemes un Zemgales) vidējais dzīves līmenis un apstākļi sevišķi neatšķīrās no zemniekiem Somijā, Norvēģijā (kur visticamāk daudzi pat dzīvoja nabadzīgāk), Zviedrijā, Dānijā. dažiem bija, dažiem nebija elektrība, dažiem bija ūdensvads, dažiem vecā labā akas vindā - bet tad, hops, piepeši pārlecam uz 60to-70to gadu hruščovku padomju savienībā, un kāda aina tad mums rādās?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 15:30 (saite)
	starp citu, ~~hruščovka~~ visnotaļ padomiska izskata dzīvokļu māja ir pilnīgi normz mājokļa tips tevis minētās skandināvu valstīs (jo īpaši zviedrijā) un citur eiropā. izņemot uk ar savām rindu mājām un d-eiropu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis
2016-09-16 16:21 (saite)

es zinu, taču apzināti to nepieminēju, jo Skandināvijas ietvaros ir diferenciācija - Zviedrija tiešām ir smags piemērs, Somija nedaudz uz to velk, bet ne tuvu, Norvēģijā šajā ziņā valda veselais saprāts, bet dāņi, pat ar visu sociālo modeli, vienmēr ir pieturējušies pie normāla kapitālisma. taču pat Zviedrijā trakākajos miljonu programmas gados neviens neiedomātos celt hruščovkas un panelenes lauku vidū, tur jābūt, kā saka, with a certain predicament.

taču ņemsim reālu soc. valsti - Dienvidslāviju. jau rakstīju, ka Horvātijā un Bosnijā mani pārsteidza tieši lielais privātmāju skaits attiecībā pret dzīvokļiem (kuri jebkurā gadījumā izskatījās kvalitatīvi labāki un racionālāki nekā psrs), kā arī vienmērīgais populācijas skaits, kas izsēts pa visu teritoriju, nevis koncentrēts vienā, divos punktos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 16:38 (saite)
	Un ņemsim reālo Latviju, kur iedzīvotāju koncentrācija vienā punktā eksistē jau ilgāk par pustūkstoti. Vai to pašu Kurzemi, kas nekad nav bijusi diži vienmērigi apdzīvota. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

krishjaanis
2016-09-16 16:23 (saite)

proti, jā, esmu bijis Oslo, bet no tādas vienas dienas pastaigas neko zinošāks nekļuvu. tāpēc šoziem braukāju ar gugle earth meklējot sociālistu tipa mitekļus, un biju pārsteigts, ka atkal lielākais vairums tomēr ir koka individuālā apbūve, un, kas pārsteidzoši - būvēta tieši pēc kara, turklāt tradicionālajās norvēģiskajās formās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	chimera 2016-09-16 15:31 (saite)
	un franču brutālais stils, kas padomijas arhitektūrā ienāca 80-os, arī tā saucas ne jau nejaušības pēc. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	chimera 2016-09-16 15:35 (saite)
	izveiciet cilvēkiem lobotomiju, lai nemēslo un nedzer, aizliedz haotisko parkingu pagalmos, sastādiet tā pavairāk zaļumus, un lieciet hruščovkas mierā. hau! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis
2016-09-16 16:25 (saite)

mans piedāvājums savulaik bija citādāks - ja šobrīd uz vienu kāpņutelpu hruščovkā, piemēram, ir četri dzīvokļi, tad ideālos apstākļos kā kompromisa variants ir pieļaujami divi dzīvokļi uz vienu kāpņutelpu. taču paliek vēl divi jautājumi - zemie griesti un šaurība tā paša viena dzīvokļa ietvaros. ar griestiem neko nevar pasākt, bet dzīvokļa ietvaros vajadzētu atvieglot sienu nojaukšanas un pārplānošanas procedūras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 16:26 (saite)
	un, dieva dēļ, nokrāsojiet hruščovkas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 16:30 (saite)
	šito var, bet tā jau tikai tāda estētika (otrā plāna problēma) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 19:05 (saite)
	kā reizi, krāsas nav kaut kas sekundārs (kā to centās iestāstīt padomju inženieri un pilsētbūvnieki), bet gan būtisks vides izjūtu ietekmējošs faktors. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

chimera
2016-09-16 16:30 (saite)

zemie griesti :D klau, kā tu vari fanot par brīvdabas muzeja mājām, ja pat man, kas ir 165 cm gara, ir jāpieliecas, lai tur vispār ieietu?

man pret hruščovkām ir citas pretenzijas - plānas sienas un caurstaigājamās istabas dažos projektos. telpu platība ir parasta, 30. gados celtajos īres namos platība bija tāda pati, strādnieku namiņos grīziņkalnā - daudz mazāka. mums uz diviem cilvēkiem tie ~50 m2 ir ok.

par balkāniem man ir daaaaudz ko teikt (esmu tur bijusi 3x), bet seriks pats netulkosies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	avatar 2016-09-16 13:07 (saite)
	wow, novadniecisko krāniņu mērīšana cibā! kas to būtu domājis (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 13:28 (saite)
	tikai fakti un personīgā pieredze. nav mana vaina, ka pār Latgali vienu lielu daļu laika valdījuši poļi, bet otru lielu daļu laika - milzīga pārkrievošana. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	crescendo 2016-09-16 14:36 (saite)
	Ak, nu tas taču ir reliģisks strīds. Latgalieši nepieder pie Vienīgās Pareizās reliģijas. Kuš. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

chimera
2016-09-16 14:36 (saite)

bet manam vīram ir lauki zaubē, un tas ir jobanijs pizģec. jā, tur arī cilvēkiem nav naudas, lai ievilktu ūdeni un lietas mājā. jā, visi sēž bez darba, nodzērušies vai sitas nost ar vāģiem.

also, nekad neesmu bijusi tik depresēta, ka tripojot pa kurzemi pirms dažiem gadiem. vai igaunijas salas, piemēram, kihnu, kuras ne pārkrievotas, neko - visi salas vīrieši caurām dienām sēž pie viena no diviem salas veikaliem, dzer. uz salas NEKAS nenotiek. mājas dobes, dažas aitas, pāris viesu mājas uz vasaru.

saproti (man arī sāk iepatikties didaktiskais stils), esmu pārāk pragmātiska un piezemēta tādām rozā brillēm, kādas ir tev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis
2016-09-16 15:35 (saite)

redzi, man dažādiem radiem ir lauki Tērvetes novadā, Rubeņu pagastā pie Valmieras, Krustpils apkaimē, kur aina ir g a n tāda, g a n tāda, lieki piebilst, ka, piemēram, 18. gs. sēta Bukaišos ir pusfunkcionālā stāvoklī, jo nav noslēpums, ka padomju kolektivizācija un kolhozu dibināšana šo seno saimniecību dzīves gaitā un tehniskajā nodrošinājumā viesa savas izmaiņas, vai ne? līdzīgu ainu tu taču neredzēsi tajās Ziemeļeiropas zemēs, kuras nav skārusi sociālisma labvēlība, vai ne? es arī esmu braukājis pa Kihnu, Sāremā gan 90tajos, gan tagad, un vienmēr esmu bijis absolūtā starā, tā ir idille, pat ar visiem pie veikala žūpojošajiem, kurus uzskatu par vienkāršu padomju saimniekošanas seku blakni. lai gan žūpotāji pie lokālā kroga jebkurā gadījumā ir reģiona īpatnība no vismaz 18. gs, tikai man tas nekad nav traucējis, ir skaidrs, ka žūpotāja sētā diez vai būs kārtība, un bez ciema ļaužu izpalīdzības un iecietības viņi diez vai izdzīvotu. redzi, laikam runa ir par vienkāršām mentālām (mentalitātes?) atšķirībām - ja tripojot pa Kurzemi utml es tieši izveseļojos no pilsētā sadzīvotas depresijas, tev ir tieši pretēji.

es esmu pārāk pragmatisks un piezemēts, lai neskatītos caur saulesbrillēm, kādas ir tev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 15:36 (saite)
	labi, saulīt, čau, trauki paši sevi nenomazgās (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 16:15 (saite)
	man vienkārši tiešām šķita simptomātiski, ka runa ir par vienādiem ārējiem imputa datiem, bet secinājumi un interpretācija melnajā kastē totāli atšķiras. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 16:19 (saite)
	ē, cilvēki ir dažādi. secinājumi ir dažādi. bet nu... es mēdzu runāt ar cilvēkiem. vietējiem. nevis vnk nostājos pakalnā, atmetu matu cirtu, skatos rietošā saulē un domāju: diža mana tēvu zeme. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis
2016-09-16 16:33 (saite)

jā, es arī runāju ar cilvēkiem, bijušas pāris ekspedīcijas, ir cilvēki, kuri saka sūdu (t.i. atgremo ideoloģiju, angažētību un kādreizējo pakārtotību kolhoza modelim nevar neredzēt), un ir cilvēki, kuri saka, ka par spīti grūtībām, ir neskaitāmas reizes labāk nekā k r i e v u laikos. ir kundzes, kuras nopūšas par skaistajiem laikiem slaucējas arodā, ir kungi vīzēs, kuri lepni stāsta, kā šķaudījuši uz un ignorējuši maija parādes utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

krishjaanis
2016-09-16 15:39 (saite)

ņemsim tos pašus Bukaišus: vecsaimniecība, ar lielo kūti, klēti, šķūni un vēl kādu saimniecības ēku, visas minētās celtnes pastāv līdz kara beigām - padomju gados pēc visām dzimtu represijām vairums ēku gluži vienkārši vairs nebija vajadzīgas, līdz ar to sabruka, palika tikai dzīvojamā māja. bēniņu dokumenti un avīzes liecina par aktīvu interesi par jaunākajiem tehniskajiem sasniegumiem lauksaimniecībā utml. taču vēlreiz - kolhoza un kolektivizācijas rezultātā viss minētais gluži vienkārši kļuva bezjēdzīgs. mūsu uzdevums līdz ar to pēdējos 25 gadus ir tāds kā atgūšanas, atkarošanas, atjēgšanās darbs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 16:20 (saite)
	absolūti neiebilstu. atgūsti, atkaro utt utml. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

neraate
2016-09-17 14:12 (saite)

man būtu daudz ko piebilst, bet es īsti negribu diskutēt, tādēļ savas pagales cepetim piemetīšu tev.

var jau būt, ka āra ateja un ūdens akā ir ok, ja cilvēks dzīvo viens, ēd maz un drēbes nemaz tik daudz neķellē. bet ja es iedomājos kaut vai 3 cilvēku mājsaimniecību, no kuriem vismaz 1 iet darbā (attiecīgi jāmazgā pietiekoši daudz drēbju, pietiekoši daudz trauku un šad tad arī grīdas). stipri šaubos, ka tā dzīvojot ilgāk nekā pāris nedēļas gadā tam, kuram ikdienā jāaiziet līdz akai, jāizsmeļ ūdens, jāienes iekšā, jāsasilda, jānomazgā/jāizmazgā, gribēsies darbos iet dziedādamam /un ja tas kāds vēl arī papildus dara citus darbus ne tikai mājsaimniecībā, tad vispār/. ja vēl istabu vairāk un katrā pa krāsnij, kura jākurina ar malku, kas a) jāsagādā b) jāsaskalda un jāsakrauj c)jāienes līdz krāsnij

ūdeni mājā ievilkt maksā smuku naudu. vēl smukāku naudu maksā tad, ja vajag dziļurbumu (jo seklajās akās ūdens mēdz būt piesārņots, negaršīgs vai izbeidzies). kanalizāciju ievilkt mājā no nulles maksā gandrīz tikpat smuku naudu. vēl mājām šad tad ūdenssūkņi mēdz nobirt, dažreiz tek jumts u.tml.

un ja vēl par šķirošanu: neaizmirsīsim, ka daudzi to dara ekonomisku iemeslu dēļ. nu tur pērk pienu/kefīru papīra pakās, tās skalo, griež uz pusēm un krāj stādiņu izpiķēšanai. tāpat kā dažādas nelielas plastmasas kastītes. mēdz izmantot arī atkārtoti tajā pašā vai citā sezonā. un to dara arī nabadzōgie pilsētnieki kam ir īrēti vai pieder mazdārziņi. un privātmāju (piepilsētās) iedzīvotāji lai mazāk jāmaksā par atkritumu vešanu. papīrus dedzinot, stiklus lielākoties lietojot atkārtoti mājās konservējot, papīra cukura paciņās un metāla kafijas/tējas bundžās liekot zāļu tējas un plastmasas maisiņus lietojot vairākkārt. un noteikti darot vēl šo to par ko es šobrīd esmu piemirsusi

bet ir arī cilvēki, kam dzīve laukos ir tādēļ, ka tur ir savs bizness un kas dzīvo ļoti labos sadzīves apstākļos: centrālapkure (mājai pašai sava. varbūt zemes siltums), trauku mazgājamā mašīna, auto, laba veļas mašīna ir nevis ekstras, bet nepieciešamības, īpaši ja ir lielāka ģimene un visi strādā. un protams, ka māja, arī labiekārtota un ar visādām ekstrām, nozīmē diezgan daudz papildus rūpju. vasarā zāle, rudenī lapas, ziemā sniegts. ir forši, bet tas noteikti jāņem vērā, jo jādara ne tikai tad, kad ir iedvesma un gribās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	avatar 2016-09-16 13:09 (saite)
	Mēs ar Talu arī gribētu māju nosacītos laukos. Šobrīd apceram, ka Carnikavā būtu forši. :] Bet, kā Tu saki, ar zināmu komfortu. Mazi lodziņi gan ir tīri sakarīgi, jo (true) goth, baby, un siltumizolācija arī sakarīgāka - nav tik lieli temperatūras zudumi/pieaugumi. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	avatar 2016-09-16 13:10 (saite)
	Lielvārdē mums tomēr mežs/daba/jūra bišķi par tālu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	chimera 2016-09-16 14:53 (saite)
	o, davai! carnikavā jūs būtu mums kaimiņos :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	bikini_kill 2016-09-16 14:35 (saite)
	Pēdējā rindkopa desmitniekā. (Atbildēt uz šo)

	crescendo 2016-09-16 14:40 (saite)
	Dzīve laukos ir vai nu hobijs, vai ļoti nopietns bizness. Un tas būs tikai vairāk - jo dzīvei laukos ir arī ļoti lielas eksternālās izmaksas, infrastruktūras uzturēšanā uz daudz mazāk tās izmantotājiem - veselības aprūpe, pasts, skola. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	chimera 2016-09-16 14:40 (saite)
	jā, precīzi (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ttp 2016-09-16 15:32 (saite)
	kas ietilpst tajās eksternālajās izmaksās? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-09-16 16:06 (saite)
	Lasi 't.i.' komata vietā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krishjaanis 2016-09-16 16:14 (saite)
	to var mainīt, visu decentralizējot, nodokļu sistēmu utml. tieši centralizācija nav dzīvotspējīga un ar laiku izmaksās arvien vairāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: