redzi, man dažādiem radiem ir lauki Tērvetes novadā, Rubeņu pagastā pie Valmieras, Krustpils apkaimē, kur aina ir g a n tāda, g a n tāda, lieki piebilst, ka, piemēram, 18. gs. sēta Bukaišos ir pusfunkcionālā stāvoklī, jo nav noslēpums, ka padomju kolektivizācija un kolhozu dibināšana šo seno saimniecību dzīves gaitā un tehniskajā nodrošinājumā viesa savas izmaiņas, vai ne? līdzīgu ainu tu taču neredzēsi tajās Ziemeļeiropas zemēs, kuras nav skārusi sociālisma labvēlība, vai ne? es arī esmu braukājis pa Kihnu, Sāremā gan 90tajos, gan tagad, un vienmēr esmu bijis absolūtā starā, tā ir idille, pat ar visiem pie veikala žūpojošajiem, kurus uzskatu par vienkāršu padomju saimniekošanas seku blakni. lai gan žūpotāji pie lokālā kroga jebkurā gadījumā ir reģiona īpatnība no vismaz 18. gs, tikai man tas nekad nav traucējis, ir skaidrs, ka žūpotāja sētā diez vai būs kārtība, un bez ciema ļaužu izpalīdzības un iecietības viņi diez vai izdzīvotu. redzi, laikam runa ir par vienkāršām mentālām (mentalitātes?) atšķirībām - ja tripojot pa Kurzemi utml es tieši izveseļojos no pilsētā sadzīvotas depresijas, tev ir tieši pretēji.

es esmu pārāk pragmatisks un piezemēts, lai neskatītos caur saulesbrillēm, kādas ir tev.