Sadzīves mirkļi
20 most recent entries

Date:2016-06-29 18:34
Subject:dziesmas beigas
Security:Public

Sasperšu pret zemi spēles!
Lai tad izput visas dziesmas,
Kad nau dzīves, kam tās dziedāt!

https://www.youtube.com/watch?v=at5uG952r40

1 comment | post a comment



Date:2016-06-17 12:46
Subject:noderiigs apkopojums
Security:Public

VDK / Post Scriptum Nr. 2015 - http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/vdk%20post%20scriptum%202015_drukai2.pdf
Buus ko palasiit briivdienaas.

1 comment | post a comment



Date:2016-06-16 14:52
Subject:laba grāmata
Security:Public

Polijā šbrīd ir zināma mode uz Rodžeru Skratonu [Roger Scruton]. Kad prezidents Duda viņam iedeva medāli, tad visi jaunās varas ideologi rindā stāveja, lai Skratonam paspiestu roku. Pilni žurnāli ar jūsmīgām viņa grāmatu recenzijām. Nu ja jau visi, tad es ar. Iesākumam paņēmu izlasīt "The Uses of Pessimism". Nu jāatzīst, ka ļoti patīkama lasāmviela. Ar ironiju, ar atsaucēm uz garadarbiem, kurus es studiju gados lasīju, lai tikai nokārtotu eksāmenu, bet nu varu padomāt, kāpēc tad mums tie vispār bija jālasa. Lasās viegli un ātri un apstiprina to, ko es sirdī jau jutu, ja kāds ir utopists via cits -ists, tad viņu izglābt tā pat vairs nevar. Nav ko līst virsū ar saviem argumentiem, tas tikai izsauks dusmas. Kad lasīju šo, tad atcerējos sarunu gaitenī ar profesoru Ričardu Paipsu, kad viņš iesmēja par amerikāņu studentiem, kuri būtu gatavi celt komunismu kaut rīt. Skratons gan raksta, ka nav sapistāku sabiedrību par tām, kas pārcietušas komunismu, es gan domāju, ka pretsavoka pote arī ir zināma vērtība. Vismaz Polijā ir lielformāta domātāji, kas nav marksisma bārenīši.

8 comments | post a comment



Date:2016-02-28 00:26
Subject:māksliniece
Security:Public
Music:Faith+1

Polijas valsts televīzijas kultūras kanāls TVP Kultura līdz ar jauno varu ir tikuši pie jauna priekšnieka. Mūsdienīgā katoļa no grupas, kas sevi sauc par hipster-labējiem. Šis priekšnieks ir iedevis veidot autorraidījumu Adai Kačmarčikai (videomākslinieciei, kura stūma sūdu par savām tipveida traumiņām (nevēlēšanos pieaugt, anoreksiju, grūtībām veidot attiecības ar puišiem), bet pirms dažiem gadiem pievērsās katolicismam un ar to izmaukoja nedaudz uzmanības visumā ļevakojošajā kultūras vidē).*
Te piemēram viens viņas darbs: https://www.youtube.com/watch?v=evdx4YdCv6I
Nu uz jauno kultūras kanāla priekšnieku ir dusmīgi visi. Man arī kaut kur skaļi nepateikts, pa muti kūļajas: "Par maniem nodokļiem, bļe!"
*Manu interpretāciju var neņemt par pilnu, jo esmu no cilvēkiem, kuriem, ja jāizvēlas starp laikmetīgo mākslu vai radiatoru, labprātāk ņemtu to otro...

Šeit pretinde tiem, kas uzdrošinājās atvērt linku: https://www.youtube.com/watch?v=uU1taFr17QU

17 comments | post a comment



Date:2016-02-19 14:52
Subject:biografiskie motiivi
Security:Public

Noskatiijos briivlaikaa "Volstriitas vilku" un tagad "Mans teevs bankjieris". Kaut kaadaa zinjaa ljoti liidziigi dziivesstaasti.

post a comment



Date:2016-02-09 09:46
Subject:maza piebildīte
Security:Public

Delfos raksts par Polijas iekšpolitiku. No ekspertiem visi nolasīti tādi mērenie iepriekšējās varas atbalstītāji un pastāvošās varas kritiķi. Kā galvenais Prawo i Sprawidliwosc noziegums tiek minēts likums par Konstitucionālo tiesu. Tur ir nepieciešams mazs paskaidrojums, kā līdz šim kašķim nonāca. Pēc tam, kad iepriekšējā varas partija Platforma Obywatelska padirsa prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu sākās drudzis, fiksi fiksi tika pieņemts jauns likums, kas paplašināja konstitucionālās tiesas pilnvaras, fiksi fiksi tika savēlēti jauni tiesneši. Uff. Lai vai ko reņģēdāji savēlētu, lai vai kādus likumus jaunais parlaments pieņemtu - šķita, ka būs rīks ar kuru varēs noraut stopkrānu jekurā brīdī. Donalda Tuska partija pieļāva domu, ka pakāsīs, bet to, ka tas notiks tik skarbi neviens negaidīja. Nu pēc vēlēšanām netika atzītī pa fikso ievēlētie tiesneši un tika ievēlēti 5 jauni, nu situācija izskatās šāddi: bijušai varas partijai tā pat paliek 9 (ja skaita uz iepriekšējās varas koalīciju tie pat ir 10 tiesneši) tās ievēlētie tiesneši - un neviens viņus netaisās pirms viņu pilnvaru beigām izfīrēt no amatiem. Tikai šai kompānijai tika pievienoti arī jaunās varas ievēlētie tiesneši. Demokrātija ir briesmās un deg ar zilu liesmiņu, Eiropa mūs nesapratīs un mēs visi mirsim!!!
http://nwonews.pl/galeria/_assets/7ce82f89.jpg - te uzskatāma shēma.

2 comments | post a comment



Date:2016-01-10 01:18
Subject:Par skabargām un baļķiem
Security:Public

Polijas tieslietu ministra atklātā vēstule Eiropas komisāram Gineram Otingeram:
Godātais Komisāra Kungs,
Neesmu radis atbildēt uz negudrām ārvalstu politiķu piezīmēm par Poliju, jo tās liecina par viņiem pašiem. Tomēr šīs vēstules uzrakstīšanu izprovocēja tas, ko Jūs nepasacījāt, bet, ko no Jums - kā no par medijiem atbildīgā Eiropas Savienības komisāra – sagaidīju.
Sabiedrisko domu Vācijā, un arī Polijā, satrieca masveidīgie seksuāla rakstura uzbrukumi sievietēm, kādi jaungada naktī notika vācu pilsētās. Notikumi, kuri izraisīja bažas arī par poļu, kuri atrodas Vācijā, drošību tika vairākas dienas noklusēti vācu medijos. Bijušais Vācijas iekšlietu ministrs Hans-Peters Fridrihs to pat nosauca par klusēšanas karteli.
Šī informācijas cenzūra izraisīja apjukumu starptautiskajā sabiedriskajā domā. Es veltīgi gaidīju stingru rīcību no Jūsu puses uz tik graujošiem pilsoņu tiesību uz informāciju pārkāpumiem. Es nonācu pie skumja secinājuma, ka Jums ir vieglāk nosodīt cenzūru un runāt par fiktīvu mediju brīvības ierobežošanu citās valstīs, nekā vērsties pret cenzūru savā dzimtenē.
Otingera kungs,
pirms nedēļas intervijā „Frankfurter Allgemeinen Sonntagszeitung” Jūs kritizējāt demokrātiski ievēlētā Polijas parlamenta un valdības rīcību, kuras mērķis ir sabiedrisko mediju objektivitātes un neatkarības atgūšana Polijā. Jūs pieprasījāt, lai tiktu uzsākta Polijas uzraudzība.
Šāda veida vārdi, kurus izsaka vācu politiķis, izraisa poļos visļaunākās asociācijas. Arī manī. Es esmu poļu virsnieka, kurš II pasaules kara laikā pagrīdes Armia Krajowa rindās cīnījās pret “vācu uzraudzību”, mazdēls.
Godātais Komisāra Kungs,
Kur Jūs bijāt, kad 2014. gada jūnijā speciālo dienestu aģenti ielauzās vienā no lielāko nedēļas izdevumu “Wprost” redakcijā un spēkojās ar tā galveno redaktoru, lai izrautu viņam portatīvo datoru, kurā bija ieraksti, kas kompromitēja tā laika valdību, kuru vadīja šī brīža Eiropadomes šefs Donalds Tusks!? Jūsu dzimtenē līdzīga ielaušanās nedēļas izdevuma „Der Spiegel” redakcijā notika 1962. gadā un izraisīja milzu skandālu un valdības krišanu.
Kādēļ Jūsu uzmanībai garām ir paslīdējis fakts, par kuru daudzas reizes informēja visi poļu mediji, par to ka tika noklausītas sarunas vairāk nekā 80 poļu žurnālistiem un juristiem, kuri nodarbojās ar ierakstiem, kas kompromitēja iepriekšējo valdību?! Speciālie dienesti izmantoja slepenos aģentus, lai izsekotu neatkarīgas redakcijas.
Vai Jūs spējat atrast attaisnojumu tam, ka PO-PSL valdības laikā no darba tika atbrīvoti pustūkstotis Telewizja Polska darbinieku, kuri bija spiesti pieņemt ārējās firmas pazemojošus darba noteikumus?! Šīs partijas taču ir Jūsu koalīcijas partneri Eiropas Parlamentā. Šo masveida tīrīšanu sabiedriskajā televīzijā sākums bija vairāku desmitu neatkarīgo žurnālistu atlaišana, uzreiz pēc tam, kad šī valdība bija pārņēmusi varu.
Kā Jūs novērtējat faktu, ka Šī valdība panāca neatkarīgas viedokli veidojošās avīzes “Rzeczpospolita” un populāra nedēļas izdevuma „Uważam Rze” galvenā redaktora atlaišanu? Tā laika valdība nodeva šo abu izdevumu akciju kontrolpaketi sev labvēlīgam uzņēmējam. Demisijas bija sekas tikai vienam rakstam, kas apšaubīja valdības veiktās Smoleņskas aviokatastrofas, kurā gāja bojā pretējās politiskās nometnes atbalstītais Polijas prezidents, izmeklēšanas slēdzienus.
Kādēļ Jūs klusējāt, kad vācu-šveiciešu izdevniecība Ringier Axel Springer, kurai Polijā pieder vairāki mediji, tajā skaitā nedēļas izdevums „Newsweek”, drastiski pārkāpj preses objektivitātes principu un atklāti atbalsta protestus pret demokrātiski ievēlēto Polijas parlamentu un valdību?! Šī ārvalstu koncerna vadība atzinīgi novērtēja “Newsweek” galvenā redaktora Tomaša Ļisa rīcību, kas uzstājoties kā žurnālists ielu demonstrācijas laikā aicināja uz pret valdību vērstiem protestiem. Vai Jūs klusētu, ja vācu lielākā nedēļas izdevuma “Der Spiegel” galvenais redaktors Klauss Brinkbaumers, piedaloties demonstrācijā Berlīnes centrā, pieprasītu Angelas Merkelas valdības demisiju masu protestu dēļ?!
Godātais Komisāra kungs,
Jūsu dzimtajā valstī, Vācijā, ir teiciens: „cuius regio – eius radio”, tātad „kam vara– tam radio”. Tas izpaužas kā vienkāršs princips, ka politiķi, kuri tajā brīdī ir pie varas, nozīmē sabiedrisko raidītāju un televīziju vadītājus. Mediju likums, pie kura strādā poļu valdība, paredz daudz demokrātiskākus risinājumus. Tas paredz, ka Nacionālo Mediju Padomi ievēlēs prezidents un abas parlamenta palātas.
Man trūkst Jūsu nekaunības, lai pamācītu Vāciju pieņemt līdzīgus principus. Tā pat es neaicināšu, lai saistībā ar jaungada nakts notikumu informācijas cenzūru nolaistu Vācijas karogu pusmastā – kā savulaik Jūs ierosinājāt darīt ar to Eiropas Savienības valstu karogiem, kuras ir Vācijas parādnieces. Lūdzu, lai Jūs – kaut vai raugoties uz sava amata nozīmi – ieturētu savos izteikumos lielāku mērenību, bet galvenokārt objektivitāti.
Patiesā cieņā
Zbigņevs Ziobro

13 comments | post a comment



Date:2016-01-03 18:18
Subject:lielā literatūras balva
Security:Public

Es Noru Ikstenu neprecētu, lai tiktu pie 3000 eiro atbalsta savas vārdnīcas izdošanai.
Tur noteikti bija vēl kāda papildus motivācija, kuru iespējams nevar nosvērt-izmērīt-pārvērst naudā-apēst-izkakāt.

22 comments | post a comment



Date:2015-12-27 03:10
Subject:3.10
Security:Public

Lācītis izlasīts, var iet gulēt.

1 comment | post a comment



Date:2015-12-26 20:56
Subject:ir jauki lasīt dzimtajā valodā
Security:Public

Turpinu aizpildīt robus savā jaunākās latviešu literatūtas plauktiņā. Paldies elektroniskajai naudiņai un burtiņiem. Pieķēros Viļa Lācīša "Stroikai". Vēl pirms pirmās nodaļas ierēcos tā, ka dzīvesbiedrs nāca skatīties, kas man noticis. Sirdī jau jutu, ka šī grāmata būs mana īstā - "Un vēl: anglicismi un rusicismi tekstā atstāti apzināti un īpaši neizvēloties kā emigrējušo latviešu celtnieku valodas īpatnība. Kas ko nerubī, var ieskatīties mūsu slenga vārdnīcā grāmatas beigās."

post a comment



Date:2015-12-26 19:43
Subject:pokemons lasa
Security:Public

Nopirku las.am Dainas Tabūnas "Pirmo reizi". Līdz stāstam "Meiteņu sarunas" man nepatika, bet sākot ar šo stāstu visiem varoņiem parādījās manu paziņu un vietām arī mana seja. Zin - pie izdevības izlasi un pastāsti, ko tu par to domā. Vai kāds gadījumā nav ar ctrl + copy padarbojies gar mūsu atmiņām?

9 comments | post a comment



Date:2015-12-21 12:58
Subject:bet orkjestris speeleeja tikai mums...
Security:Public

Delfos amizants staasts par to kaa "kulturaalam" kapeikpiseejam nepaveicaas: http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/vestures_liecinieks/valdis-felsbergs-elinas-garancas-izcila-haltura.d?id=46864273
Arii dzirdeeju szo kuncertu, gan pa radio. Valdis laikam pirmo reizi operaa uz diivas dupsi skatiities bijis. Principaa jau szaada veida dziedaaszana ir tik fiziski sarezhgjiita lieta, kap pat visvarenaakaas balsis nemauc stundaam no vietas.

7 comments | post a comment



Date:2015-11-26 11:51
Subject:ekrāna smukulīši
Security:Public

Biju kinoteātrī noskatīties Pentameronu vai Tale of Tales https://www.youtube.com/watch?v=J9ETi804w-E
Tur laikam bija savākuši vienā filmā visus iespējamos nestandarta paskata aktierus, kādi vēl rūpalā palikuši.
Filmā bija tikai pāris nīkulīgā sūda vietas, kuras Eiropas filmas padara par Eiropas filmām (ar to es domāju ilgu, dziļdomīgu blezienu pa logu, vai nebeidzamu iešanu pa vāji apgaismotu gaiteni). Pārējā filma bija ieturēta jaukā Lanas del Ray video klipa estētikā.
Kopumā iesaku.

post a comment



Date:2015-11-18 15:35
Subject:par atšķirīgiem šķidrumiem
Security:Public

Lielās tautu staigašanas iespaidā iedomājos par tādu lietu, ka Eiropa ir kā dažādu veidu alkohols, bet Tuvie Austrumi kā dažāda veida naftas produkti. Un tāpēc nenotiek nekāda vērā ņemama integrācija rietumu-austrumu civilizāciju virzienā arī pie lakbklājīgas dzīves vairākās paaudzēs.
Nu paņem to franču vīnu un pielej viņam šļuku benzīna. Nē, tur nesanāks liķierītis, lai vai cik ilgi šos divus šķidrumus maisītu kopā. Tas pats ar vācu aliņu. Savukārt, ja šim vīnam vai alum pielej šļuku austrumeiropas šņabja vai aliņa, veiksmīgākos gadījumos sanāk punšs, mazāk veiksmīgos - tā joprojām ir kaut kāda šmiga.
Vēl es domāju, ka tad, kad trakie alķīmiķi būs atšķaidījuši vīnus, alus un akvavītu ar naftas produktiem tik lielā mērā, ka tie jau būs kļuvuši par indi, tad visi būs tīri priecīgi, ka kaut kur talajā plauktā stāv trīs mazas suvenīrpudelītes ar vanatallinu, balzāmiņu un suktini, kā arī lēta alus sešpaka, kura vēl nav multikulti.

8 comments | post a comment



Date:2015-10-25 13:42
Subject:Šopēna konkursa atskaņas
Security:Public

Kā jau tas bija sagaidāms, žūrija nožņaudzās un Georgijam Osokinam neko izņemot atzinības diplomu par dalību konkursa finālā neiedeva.
Droši vien tagad visi, kas pukstēja "Kā tā var! Tas taču nav Šopēns!" atviegloti uzelpoja. Tomēr, manuprāt, neatkarīgi no vērtējuma punktiem Osokins tā pat šo konkursu uzvarēja. 29. oktobrī Poznaņā būs viņa koncerts, uz kuru biļetes tika izpārdotas dažu minūšu laikā.
Viens poļu muzikologs bija nepaslinkojis un izveidojis analīzi par Osokina muzikālo tradīciju. Georgiju Osokinu mācīja Sergejs Osokins. Segeju Osokinu Maskavā mācīja Ņina Jemeļjanova, kura bija Samuila Feinberga skolniece. Savukārt Feinbergs bija Aleksandra Goldenveizera skolnieks, Goldenveizers bija mācījies pie Aleksandra Siloti, bet Siloti bija Ferenca Lista skolnieks. Papildus Georgijs Osokins privāti ir mācījies pie Mihaila Voskresenska, Voskresenskis ir Ļeva Oborina skolnieks, Oborins ir mācījies pie Konstantīna Igumnova, kurš savukārt ir Siloti skolnieks, un atkal mēs satiekamies pie Lista. Ieskicējot šo, kļūst skaidrs, kāpēc no Osokina var sagaidīt visu ko, tikai ne remdenu sniegumu.
Vēl aizkustinoši ir tas, ka nedamācītie mūzikas notikumu komentētāji par Osokinu saka: Šim eksotiskajam latvietim trūkst slāviskuma, lai spēlētu Šopēnu.
Man personīgi visvairāk no visiem konkursa priekšnesumiem patika polonēze op. 53 (https://www.youtube.com/watch?v=_zQdXreyLsE)
Kritiķi viņu ļoti slavēja par Souvenir de Paganini, Šopēna jaunības dienu darbu, kuru viņš bija sarakstījis pēc tam, kad Varšavā bija dzirdējis Paganīnī uztāšanos. (https://www.youtube.com/watch?v=xmdq-c9YCAk).

Jebkurā gadījumā, kad Georgijs Osokins atkal spēlēs Varšavā, centīšos dabūt biļetes, lai arī jau tagad ir skaidrs, ka tas nebūs nedz viegli, nedz pa_lēto.

post a comment



Date:2015-10-17 17:04
Subject:nepiedodamais skaistums jeb ko ziņās nestāsta
Security:Public

Latvijas ziņas nevairās no negatīvas šļuras vai neko nenozīmējošiem tekstiem, bet patiesi labais un svarīgais paliek nepateikts.
Šoruden Varšavā notiek Šopēna Konkurss pianistiem. Tas ir ļoti preztižs pasākums. Faktiski pilnīgi visi pianisti, kas tika otrajā kārtā ir augstākās klases profesionāli mūziķi. Konkursā kā viens no 450 piedalās arī pārstāvis no Latvijas - Georgijs Osokins. Pie kam nevis vienkārši piedalās, bet ir ticis cauri atlasei, trim kārtām un kā viens no desmit spēlēs finālā kopā ar orķestri. Avīzes, radio un televīzija ir pilnas ar viņu. Daži viņu slavē, saucot pat par Ferenca Lista reinkarnāciju. Tomēr pēc pirmajām divām kārtām netrūka vecu āpšu, kas viņu apsaukāja par narcisu un rakstīja recenzijas, ka tā var spēlēt tikai vīrietis, kurš ir iemīlējies ... sevī. Nu nespēj veči, kuriem uz galvas ir mazāk matu, nekā Osokinam uz plaukstām, izturēt viņa jaunību un skaistumu. Rinas par neaizpogāto kreklu un garajiem matiem, tā vietā, lai klausītos mūziku.Publika viņu uzņem ļoti kaislīgi. Pirms viņa uzstāšanās cilvēki filharmonijā savācās savās vietās, jo pat tie, kuri kritizē, grib redzēt, ko atkal viņš nostrādās. Mana diriģente stāstīja, ka Mūzikas Akadēmijā, kur viņš mēģina, skuķi spiegdami skraida pa koridoriem: "Tu viņu redzēji!?!"
Te raksts, kura beigās ir apkopoti linki ar 10 finālistu iespaidīgākajiem uzstāšanās fragmentiem:
http://wyborcza.pl/1,75475,19037344,konkurs-chopinowski-sa-wyniki-iii-etapu-jeden-polak-w-finale.html
Man personīgi no Osokina priekšnesumiem šis gabals šķita visvisjumtu nost raujošākais: https://www.youtube.com/watch?v=_zQdXreyLsE
Ja arī jūs viņš ir pārliecinājis, tad ir iespējams balsot par savu kandidātu skatītāju simpātijas balvai šeit: http://chopincompetition2015.com/news/cd36cf73-3414-402a-a1f7-ff44f913d940?lang=en (diemžēl iepriekš jāreģistrējas).

8 comments | post a comment



Date:2015-10-04 21:21
Subject:kultūras ziņas
Security:Public

Latvijas pianists Georgijs Osokins šoruden cīnās Šopēna Konkursā. Tas ir viens no top5 pianistu konkursiem pasaulē. Pavasarī viņš izturēja atlasi (kādi 400 konkurenti). Tagad viņš ir viens no 82 konkursa dalībniekiem. Rītvakar 21.25 pēc Latvijas laika būs iespēja youtūbē skatīties viņa priekšnesuma tiešraidi. http://chopin2015.tvp.pl/21585053/georgijs-osokins
Es klaviermūziku tik labi nepārzinu, lai varētu kādu no dalībniekiem kritizēt vai slavēt. Man viņi visi šķiet kā Olimpa dievi, tādēļ turu īkšķus pēc patriotiskā principa.

post a comment



Date:2015-10-02 19:23
Subject:par pantiem
Security:Public

Sākumā doma iztulkot dzejoli visās iespējamās pasaules valodās man šķita lielisks veids kā parādīt pigu, tiem kas Rīgā gribētu nosēdināt MIGus. Bet ja dzejoļa tulkošanas akcija novirzīsies: "Kādi mēs atpalikuši, cik pie mums viss slikti" gultnē, tad viss pozitīvais nevardarbīgās pretošanās dzinējspēks ir sabojāts.
Katru reizi, kad redzu tādu gaušanos atceros par skaudrajiem Tadeuša Konvicka vārdiem, kuros viņš ļoti precīzi noformulēja, kāpēc Austrumeiropas kultūras ļaudis ir tādi kādi nu ir. Ja jau esmu uz tulkošanas viļņa, tad padalīšos ar šo tekstu:

"Ikvienam zināms, ka īstam māksliniekam ir jāiebilst un jābūt opozīcijā pret spēkiem, kas valda viņa vidē, pret viņa sabiedrību, kā arī pašam pret sevi. Tā tas ir bijis vienmēr, tā tas šur un tur ir vēl joprojām. Rietumos šī būšana opozīcijā pieder pie mākslas labajām manierēm. Pat vairāk, tā ir spēcīga mode, nebūtu par maz teikts, tā ir ieejas biļete vērā uz ņemamiem saloniem. Tur notiek nepārtraukta un kaislīga būšanas opozīcijā aktīvu vairāksolīšana, kura ir vienlīdzīga ar progresa kulta atzīšanas privilēģiju. Būt opozīcijā, tātad būt progresīvam, tas ir pirmais solis mākslas druvā.
Mūsu apstākļos šis agresijas instinkts pret varu aiz aprēķina, protams, izpaužas nedaudz atšķirīgi. Būt pozīcijā pret varu, pretoties mūsu spēcīgajai birokrātijai nav nedz izdevīgi, nedz droši. Līdz ar to mākslinieki, kuri vēlas saglabāt eksporta cienīgu seju, kuri pasaules mākslas templī vēlas parādīt opozicionāru un progresīvu tēlu, virza savu agresijas instinktu jaunā gultnē. Tā vietā, lai uzbruktu sava laika varenajiem, tie uzbrūk un plosa miroņus no nožēlojamā, daudzkārt apgānītā nacionālā panteona. Tā vietā, lai drebinātu sava režīma pamatus, tie purina un apvelta ar nepiedienīgiem žestiem tautiskās tradīcijas totēmus, totēmus, kuri ir aplipuši ar divu pēdējo karu piegādātajām mirstīgajām atliekām. Tā vietā, lai iekostu pakaļā, tiem kam ir teikšana, viņi spārda klusējošos, jeb precīzāk viņu trūcīgo, pēdējo, dumjo bet vēl savējo, ne aizgūto priekštatu pasauli.
Bet Rietumi ieliek savu termometru šajos darbiņos, šajos klūgu groziņos kas pilni ar saliektiem ulānu pīķiem, apzeltītām, tautumeitu ģipša figūriņām ar nodauzītiem deguniem, pilni ar tām poļu mazajām skulptūriņām, kuras tiek godātas mazpilsētās kā tādi ceļmalas dieveklīši, kas tātad ir tādi uzblīduši un ar sevi mūžīgi neapmierināti. Rietumi ar saviem gredzeniem rotātajiem pirkstiem izvelk termometru un saka: jā tie ir īsteni opozicionāri darbi, kas patiesi ir pret iekārtu, pilnībā progresīvi."

Tedeušs Konvickis "Kalendārs un smilšu pulkstenis" Varšava 1976.

13 comments | post a comment



Date:2015-09-30 12:22
Subject:dveeseles rezonanse
Security:Public

Ingmaara Balode vienaa intervijaa teica, ka atdzejot var tikai tos dzejoljus, kas rezonee ar dveeseli. Dzejolis "Sveetiigi" mani nekaadaa veidaa neaizkjer. Ja to liktu lasiit manam beernam, es vinju mierinaatu - ne taadus vien jaalasa, lai tiktu pie izgliitiibas papiira, bet savaadaak, ne mana cuuka, ne mana druva.
Ja par tekstiem, kurus dzirdot galvaa paszas saak veerpties vaarsmas, tad mani iecieniitie maakslinieki BFF jau atkal ir sacereejuszi lielisku dziesmu:
https://www.youtube.com/watch?v=p83Pkx3-184

Meitene skaudiigaa,
Meitene resnaa.
Ne jau taapeec Jeezus veerta uudeni szmigaa,
Lai glaaziite staaveetu tuksza.
Es nebuut nedzeeru tik daudz,
Tava maasa melo!
Pamodini onkoli Vieslavu,
Vinjsz pateiks taisniibu.

Piedz. Meitene skaudiigaa,
Kaa suns uz siena kaudzes.
Kaa parlamenta deputaats.
Un tik pat alkatiiga.
Es tik daudz reizes esmu luudzis,
Tagad panjemszu ar varu.
Atvainoszos, kad buuszu skaidraa.
Szodien leju sejaa!!

Meitene skaudiigaa.
Nu bet vienreiz, bljagj.
Ne jau taapeec aizgaaju ar draugiem dzert alu,
Lai ar vinjiem runaatos.
Czetri pivczi taadam puikam tas nav daudz.
Taapeec virsuu korteliiti vajag.

Piedz. Meitene skaudiigaa,
Kaa suns uz siena kaudzes...


Meitene skaudiigaa.
Kaa meerkakjis negodiigaa.
Ne jau taapeec czalis 8 stundas darbaa paszii,
Lai nevareetu ieraut alu.
Ja jau gribi taa, tad luudzu -
Staaszos bezdarbniekos.
Tu man veel luugsies,
Lai es temptu alu.

Piedz. Meitene skaudiigaa,
Kaa suns uz siena kaudzes...

Kursz veelas paanalizeet dzeju?

7 comments | post a comment



Date:2015-09-28 19:59
Subject:nevienam to īsti nevajag
Security:Public

Par savu grāmatu plauktu vienmēr esmu domājusi kā par zināmu vērtību.Tagad gatavojos atbrīvoties no pagātnes nepiepildītajām čaulām un uzdāvināt savu baltistikas grāmatu daļu katedras biblenei. Viņiem esot maz vietas plauktos, vēl skatīšoties. Kam nafig vajag grāmatas, laikā, kad visu sūknē jau sakošļātu internetā.

1 comment | post a comment


browse
my journal