O, Stikls!

Pirmkārt, stikls ir smags. T.i. vairāk degvielas tiek patērēts stiklā iepakota produkta pārvadāšanai no rūpnīcas uz noliktavu uz veikalu, uz tavu māju.

Otrkārt, stikla otrreizēja pārstrāde nav diži energoefektīvāka par stikla ražošanu no smiltīm. Drusciņ ieguvums ir, bet visa tā stikla vizināšana apkārt neatjaunojamus resursus patērējošā un vidi piesārņojošā transportā ekoloģiskos bonusis apēd diezgan ātri. Ja nu vienīgi smiltis jāved tālāk.

Rezultātā krietni liela daļa no 'vai kā mēs visu pārstrādājam' procentiem nāk no sasmalcināta stikla izmantošanas smilšu vietā būvniecībā. Kas arī ir (ekonomiski) izdevīga tikai tikmēr, kamēr valsts maksā kaut kādus bonusus par 'zaļāku' ražošanu. Ekoloģiski - tur vēl jautājums. Ja nu vienīgi uz tā rēķina, ka 'sākot domāt par pudeļu pārstrādi, domāsi arī par citu lietu pārstrādi'.

Ja stiklu gala patērētājs mājās vairākkārtīgi izmanto tālāk, tad, protams, ir labi. Ja blīvi apdzīvotai vietai netālu atrodas uzpildīšanas rūpnīca, kas traukus sterilizē un tālākizmanto - ar tur ir cerība ekoloģijai. Bet vēl labāk būtu, ja patērētāji mazāk aizrautos ar vienporciju iepakojumiem stikla traukos, kur iepakojuma masa pārsniedz produkta masu.