man čista nebūtu iebildumu dzīvot laukos, taču tā, lai tas nebūtu kā "senčiem" vai lauciniekiem N paaudzēs, negribu dzīvi bez ērtībām*, negribu mikroskopiskos lodziņus, pateicoties kuriem iekšā ir nemitīga puskrēsla, negribu ziemā par savu galveno hobiju atzīt krāsns kurināšanu (tāpat tupot nemitīgajos +17 grādos). es pat būtu ar mieru izklaidēties, auzdzējot kazas vai topinambūrus, ja no tā nebūtu atkarīga mana iztika. vārdsakot - gribu kaut ko samērā ekskluzīvu**.

*jā jā, visu var ievilkt paši. ja tev ir sākumkapitāls. mana vectēva bērnības mājās, kas atrodas ludzas nomalē (jo ludza galgalā līdz tām aizstiepās), kaut kad 21. gs. sākumā pilsēta beidzot ievilka ūdeni. bija lieli prieki. teorētiski viņi būtu varējuši ievilkt ūdensvadu no akas paši. taču modernizācija nu ir tā lieta, ko pārsvarā nevar atļauties trve laucinieki. viņi ir trūcīgāki pat par tiem pilsētniekiem, kuri pārtiek no ad verbum stipendijas un kaut kādiem grašiem par studentu skološanu.

**arvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri "pārceļas" uz laukiem - daži tāpat ķipa saplūst ar dabu, daži dzen kaut kādus aroniju vīniņus vai darina pastalas, ko tirgot kalnciema tirdziņā, bet vienmēr, vienmēr uz ziemu atgriežas pilsētā, baudot "labāko no abām pasaulēm", dzīvei laukos kļūstot par tādu pašu noteikta sabiedrības slāņa hobiju kā atkritumu šķirošana vai veselīgs dzīvesveids.