Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2016-09-16 09:31:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man čista nebūtu iebildumu dzīvot laukos, taču tā, lai tas nebūtu kā "senčiem" vai lauciniekiem N paaudzēs, negribu dzīvi bez ērtībām*, negribu mikroskopiskos lodziņus, pateicoties kuriem iekšā ir nemitīga puskrēsla, negribu ziemā par savu galveno hobiju atzīt krāsns kurināšanu (tāpat tupot nemitīgajos +17 grādos). es pat būtu ar mieru izklaidēties, auzdzējot kazas vai topinambūrus, ja no tā nebūtu atkarīga mana iztika. vārdsakot - gribu kaut ko samērā ekskluzīvu**.

*jā jā, visu var ievilkt paši. ja tev ir sākumkapitāls. mana vectēva bērnības mājās, kas atrodas ludzas nomalē (jo ludza galgalā līdz tām aizstiepās), kaut kad 21. gs. sākumā pilsēta beidzot ievilka ūdeni. bija lieli prieki. teorētiski viņi būtu varējuši ievilkt ūdensvadu no akas paši. taču modernizācija nu ir tā lieta, ko pārsvarā nevar atļauties trve laucinieki. viņi ir trūcīgāki pat par tiem pilsētniekiem, kuri pārtiek no ad verbum stipendijas un kaut kādiem grašiem par studentu skološanu.

**arvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri "pārceļas" uz laukiem - daži tāpat ķipa saplūst ar dabu, daži dzen kaut kādus aroniju vīniņus vai darina pastalas, ko tirgot kalnciema tirdziņā, bet vienmēr, vienmēr uz ziemu atgriežas pilsētā, baudot "labāko no abām pasaulēm", dzīvei laukos kļūstot par tādu pašu noteikta sabiedrības slāņa hobiju kā atkritumu šķirošana vai veselīgs dzīvesveids.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis
2016-09-16 12:11 (saite)
man žēl, ka tavi senči nāk no Latgales nomales, un tu šo piemēru vēlies attiecināt uz pārējo Latviju. tu absolūti nevari salīdzināt vidējā kurzemnieka-zemgalieša apstākļus ar vidējā latgaļa apstākļiem. pēc kara gan, kā zināms, labākos zemgaliešus deportēja, bet vietā salaida tieši tos pašus noplukušos latgaļus, Pilsrundāles novads šim ir lielisks piemērs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 12:14 (saite)
"taču modernizācija nu ir tā lieta, ko pārsvarā nevar atļauties trve laucinieki. viņi ir trūcīgāki pat par tiem pilsētniekiem, kuri pārtiek no ad verbum stipendijas un kaut kādiem grašiem par studentu skološanu"
- šis sevišķi attiecībā uz lv vēsturi ir pilnīgi outrageous apgalvojums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-09-16 14:29 (saite)
tas ir attiecībā uz lv tagadni.

par visu pārējo man pat nav ko teikt, esmu ahujā par saspamoto (pietiek pāris stundas nebūt pie datora...), davai citreiz (moš)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:28 (saite)
pat ar visu tagadni man grūti saprast, kas ir tik drausmīgs un necilvēcīgs akā ar vindu un sausajā tualetē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2016-09-16 16:37 (saite)
es mazliet nocitēšu vienu cibas ierakstu, kurš ir zem atslēgas:
Population having neither a bath, nor a shower, nor indoor flushing toilet in their household, by country, 2014 (% of total population) - to uzskata par indikatoru han udenju tiiriibai gan ljauzu labklaajibai un drosibai (korelācija inversa – rasb. piez.)
par to runaa visaas konferencees – with the accessibility to bath and toilet in one’s household, individuals do not need to leave the home at night. This increases the individual security situation especially for girls and women who may become target of nightly attacks when leaving their home to relieve themselves. SDG 6 also addressed their needs specifically

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:58 (saite)
LOL, kāds nightly attacks ejot savā viensētā uz tualeti?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2016-09-16 17:23 (saite)
Saimes ļaudis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis
2016-09-16 17:00 (saite)
ja saimniecībās ar vindas aku un sauso tualeti būtu problēmas ar ūdens tīrību un vispārējo higiēnu, mēs jau sen būtu izmiruši

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nord
2016-09-16 20:14 (saite)
Es šo uztvēru personiski, tipa - tu nāc no pašas lielākās sralas, tādēļ dzīvo ar prieku pilsētas truščobās, bet kaut kur citur (atkal jau) ir kaut kādi citi, īsti latvieši pilnīgos Straumēnos :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]crescendo
2016-09-16 14:37 (saite)
LV vēsturē zemgalniekiem un kurzemniekiem baigi aktīvi tika ieviesta municipālā kanalizācija, ūdensvads, elektrība un (vismaz kārtīgs mobilais) internets?

LV vēsturē 'modernizācija' bija cita un dzīves līmenis pilsētās, atvaino, arī cits.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 15:25 (saite)
grūti saprast šādu komentāru. ko nozīmē "aktīvi tika ieviesta"? pirmskara Latvijas zemnieku (uzsvērsim, Kurzemes un Zemgales) vidējais dzīves līmenis un apstākļi sevišķi neatšķīrās no zemniekiem Somijā, Norvēģijā (kur visticamāk daudzi pat dzīvoja nabadzīgāk), Zviedrijā, Dānijā. dažiem bija, dažiem nebija elektrība, dažiem bija ūdensvads, dažiem vecā labā akas vindā - bet tad, hops, piepeši pārlecam uz 60to-70to gadu hruščovku padomju savienībā, un kāda aina tad mums rādās?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-09-16 15:30 (saite)
starp citu, hruščovka visnotaļ padomiska izskata dzīvokļu māja ir pilnīgi normz mājokļa tips tevis minētās skandināvu valstīs (jo īpaši zviedrijā) un citur eiropā. izņemot uk ar savām rindu mājām un d-eiropu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:21 (saite)
es zinu, taču apzināti to nepieminēju, jo Skandināvijas ietvaros ir diferenciācija - Zviedrija tiešām ir smags piemērs, Somija nedaudz uz to velk, bet ne tuvu, Norvēģijā šajā ziņā valda veselais saprāts, bet dāņi, pat ar visu sociālo modeli, vienmēr ir pieturējušies pie normāla kapitālisma. taču pat Zviedrijā trakākajos miljonu programmas gados neviens neiedomātos celt hruščovkas un panelenes lauku vidū, tur jābūt, kā saka, with a certain predicament.

taču ņemsim reālu soc. valsti - Dienvidslāviju. jau rakstīju, ka Horvātijā un Bosnijā mani pārsteidza tieši lielais privātmāju skaits attiecībā pret dzīvokļiem (kuri jebkurā gadījumā izskatījās kvalitatīvi labāki un racionālāki nekā psrs), kā arī vienmērīgais populācijas skaits, kas izsēts pa visu teritoriju, nevis koncentrēts vienā, divos punktos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2016-09-16 16:38 (saite)
Un ņemsim reālo Latviju, kur iedzīvotāju koncentrācija vienā punktā eksistē jau ilgāk par pustūkstoti.

Vai to pašu Kurzemi, kas nekad nav bijusi diži vienmērigi apdzīvota.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:23 (saite)
proti, jā, esmu bijis Oslo, bet no tādas vienas dienas pastaigas neko zinošāks nekļuvu. tāpēc šoziem braukāju ar gugle earth meklējot sociālistu tipa mitekļus, un biju pārsteigts, ka atkal lielākais vairums tomēr ir koka individuālā apbūve, un, kas pārsteidzoši - būvēta tieši pēc kara, turklāt tradicionālajās norvēģiskajās formās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2016-09-16 15:31 (saite)
un franču brutālais stils, kas padomijas arhitektūrā ienāca 80-os, arī tā saucas ne jau nejaušības pēc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2016-09-16 15:35 (saite)
izveiciet cilvēkiem lobotomiju, lai nemēslo un nedzer, aizliedz haotisko parkingu pagalmos, sastādiet tā pavairāk zaļumus, un lieciet hruščovkas mierā. hau!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:25 (saite)
mans piedāvājums savulaik bija citādāks - ja šobrīd uz vienu kāpņutelpu hruščovkā, piemēram, ir četri dzīvokļi, tad ideālos apstākļos kā kompromisa variants ir pieļaujami divi dzīvokļi uz vienu kāpņutelpu. taču paliek vēl divi jautājumi - zemie griesti un šaurība tā paša viena dzīvokļa ietvaros. ar griestiem neko nevar pasākt, bet dzīvokļa ietvaros vajadzētu atvieglot sienu nojaukšanas un pārplānošanas procedūras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:26 (saite)
un, dieva dēļ, nokrāsojiet hruščovkas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-09-16 16:30 (saite)
šito var, bet tā jau tikai tāda estētika (otrā plāna problēma)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 19:05 (saite)
kā reizi, krāsas nav kaut kas sekundārs (kā to centās iestāstīt padomju inženieri un pilsētbūvnieki), bet gan būtisks vides izjūtu ietekmējošs faktors.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2016-09-16 16:30 (saite)
zemie griesti :D klau, kā tu vari fanot par brīvdabas muzeja mājām, ja pat man, kas ir 165 cm gara, ir jāpieliecas, lai tur vispār ieietu?

man pret hruščovkām ir citas pretenzijas - plānas sienas un caurstaigājamās istabas dažos projektos. telpu platība ir parasta, 30. gados celtajos īres namos platība bija tāda pati, strādnieku namiņos grīziņkalnā - daudz mazāka. mums uz diviem cilvēkiem tie ~50 m2 ir ok.

par balkāniem man ir daaaaudz ko teikt (esmu tur bijusi 3x), bet seriks pats netulkosies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]avatar
2016-09-16 13:07 (saite)
wow, novadniecisko krāniņu mērīšana cibā! kas to būtu domājis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 13:28 (saite)
tikai fakti un personīgā pieredze. nav mana vaina, ka pār Latgali vienu lielu daļu laika valdījuši poļi, bet otru lielu daļu laika - milzīga pārkrievošana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]crescendo
2016-09-16 14:36 (saite)
Ak, nu tas taču ir reliģisks strīds. Latgalieši nepieder pie Vienīgās Pareizās reliģijas. Kuš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2016-09-16 14:36 (saite)
bet manam vīram ir lauki zaubē, un tas ir jobanijs pizģec. jā, tur arī cilvēkiem nav naudas, lai ievilktu ūdeni un lietas mājā. jā, visi sēž bez darba, nodzērušies vai sitas nost ar vāģiem.

also, nekad neesmu bijusi tik depresēta, ka tripojot pa kurzemi pirms dažiem gadiem. vai igaunijas salas, piemēram, kihnu, kuras ne pārkrievotas, neko - visi salas vīrieši caurām dienām sēž pie viena no diviem salas veikaliem, dzer. uz salas NEKAS nenotiek. mājas dobes, dažas aitas, pāris viesu mājas uz vasaru.

saproti (man arī sāk iepatikties didaktiskais stils), esmu pārāk pragmātiska un piezemēta tādām rozā brillēm, kādas ir tev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 15:35 (saite)
redzi, man dažādiem radiem ir lauki Tērvetes novadā, Rubeņu pagastā pie Valmieras, Krustpils apkaimē, kur aina ir g a n tāda, g a n tāda, lieki piebilst, ka, piemēram, 18. gs. sēta Bukaišos ir pusfunkcionālā stāvoklī, jo nav noslēpums, ka padomju kolektivizācija un kolhozu dibināšana šo seno saimniecību dzīves gaitā un tehniskajā nodrošinājumā viesa savas izmaiņas, vai ne? līdzīgu ainu tu taču neredzēsi tajās Ziemeļeiropas zemēs, kuras nav skārusi sociālisma labvēlība, vai ne? es arī esmu braukājis pa Kihnu, Sāremā gan 90tajos, gan tagad, un vienmēr esmu bijis absolūtā starā, tā ir idille, pat ar visiem pie veikala žūpojošajiem, kurus uzskatu par vienkāršu padomju saimniekošanas seku blakni. lai gan žūpotāji pie lokālā kroga jebkurā gadījumā ir reģiona īpatnība no vismaz 18. gs, tikai man tas nekad nav traucējis, ir skaidrs, ka žūpotāja sētā diez vai būs kārtība, un bez ciema ļaužu izpalīdzības un iecietības viņi diez vai izdzīvotu. redzi, laikam runa ir par vienkāršām mentālām (mentalitātes?) atšķirībām - ja tripojot pa Kurzemi utml es tieši izveseļojos no pilsētā sadzīvotas depresijas, tev ir tieši pretēji.

es esmu pārāk pragmatisks un piezemēts, lai neskatītos caur saulesbrillēm, kādas ir tev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-09-16 15:36 (saite)
labi, saulīt, čau, trauki paši sevi nenomazgās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:15 (saite)
man vienkārši tiešām šķita simptomātiski, ka runa ir par vienādiem ārējiem imputa datiem, bet secinājumi un interpretācija melnajā kastē totāli atšķiras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-09-16 16:19 (saite)
ē, cilvēki ir dažādi. secinājumi ir dažādi.

bet nu... es mēdzu runāt ar cilvēkiem. vietējiem. nevis vnk nostājos pakalnā, atmetu matu cirtu, skatos rietošā saulē un domāju: diža mana tēvu zeme.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-16 16:33 (saite)
jā, es arī runāju ar cilvēkiem, bijušas pāris ekspedīcijas, ir cilvēki, kuri saka sūdu (t.i. atgremo ideoloģiju, angažētību un kādreizējo pakārtotību kolhoza modelim nevar neredzēt), un ir cilvēki, kuri saka, ka par spīti grūtībām, ir neskaitāmas reizes labāk nekā k r i e v u laikos. ir kundzes, kuras nopūšas par skaistajiem laikiem slaucējas arodā, ir kungi vīzēs, kuri lepni stāsta, kā šķaudījuši uz un ignorējuši maija parādes utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis
2016-09-16 15:39 (saite)
ņemsim tos pašus Bukaišus: vecsaimniecība, ar lielo kūti, klēti, šķūni un vēl kādu saimniecības ēku, visas minētās celtnes pastāv līdz kara beigām - padomju gados pēc visām dzimtu represijām vairums ēku gluži vienkārši vairs nebija vajadzīgas, līdz ar to sabruka, palika tikai dzīvojamā māja. bēniņu dokumenti un avīzes liecina par aktīvu interesi par jaunākajiem tehniskajiem sasniegumiem lauksaimniecībā utml. taču vēlreiz - kolhoza un kolektivizācijas rezultātā viss minētais gluži vienkārši kļuva bezjēdzīgs. mūsu uzdevums līdz ar to pēdējos 25 gadus ir tāds kā atgūšanas, atkarošanas, atjēgšanās darbs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-09-16 16:20 (saite)
absolūti neiebilstu. atgūsti, atkaro utt utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]neraate
2016-09-17 14:12 (saite)
man būtu daudz ko piebilst, bet es īsti negribu diskutēt, tādēļ savas pagales cepetim piemetīšu tev.

var jau būt, ka āra ateja un ūdens akā ir ok, ja cilvēks dzīvo viens, ēd maz un drēbes nemaz tik daudz neķellē. bet ja es iedomājos kaut vai 3 cilvēku mājsaimniecību, no kuriem vismaz 1 iet darbā (attiecīgi jāmazgā pietiekoši daudz drēbju, pietiekoši daudz trauku un šad tad arī grīdas). stipri šaubos, ka tā dzīvojot ilgāk nekā pāris nedēļas gadā tam, kuram ikdienā jāaiziet līdz akai, jāizsmeļ ūdens, jāienes iekšā, jāsasilda, jānomazgā/jāizmazgā, gribēsies darbos iet dziedādamam /un ja tas kāds vēl arī papildus dara citus darbus ne tikai mājsaimniecībā, tad vispār/. ja vēl istabu vairāk un katrā pa krāsnij, kura jākurina ar malku, kas a) jāsagādā b) jāsaskalda un jāsakrauj c)jāienes līdz krāsnij

ūdeni mājā ievilkt maksā smuku naudu. vēl smukāku naudu maksā tad, ja vajag dziļurbumu (jo seklajās akās ūdens mēdz būt piesārņots, negaršīgs vai izbeidzies). kanalizāciju ievilkt mājā no nulles maksā gandrīz tikpat smuku naudu. vēl mājām šad tad ūdenssūkņi mēdz nobirt, dažreiz tek jumts u.tml.

un ja vēl par šķirošanu: neaizmirsīsim, ka daudzi to dara ekonomisku iemeslu dēļ. nu tur pērk pienu/kefīru papīra pakās, tās skalo, griež uz pusēm un krāj stādiņu izpiķēšanai. tāpat kā dažādas nelielas plastmasas kastītes. mēdz izmantot arī atkārtoti tajā pašā vai citā sezonā. un to dara arī nabadzōgie pilsētnieki kam ir īrēti vai pieder mazdārziņi. un privātmāju (piepilsētās) iedzīvotāji lai mazāk jāmaksā par atkritumu vešanu. papīrus dedzinot, stiklus lielākoties lietojot atkārtoti mājās konservējot, papīra cukura paciņās un metāla kafijas/tējas bundžās liekot zāļu tējas un plastmasas maisiņus lietojot vairākkārt. un noteikti darot vēl šo to par ko es šobrīd esmu piemirsusi

bet ir arī cilvēki, kam dzīve laukos ir tādēļ, ka tur ir savs bizness un kas dzīvo ļoti labos sadzīves apstākļos: centrālapkure (mājai pašai sava. varbūt zemes siltums), trauku mazgājamā mašīna, auto, laba veļas mašīna ir nevis ekstras, bet nepieciešamības, īpaši ja ir lielāka ģimene un visi strādā. un protams, ka māja, arī labiekārtota un ar visādām ekstrām, nozīmē diezgan daudz papildus rūpju. vasarā zāle, rudenī lapas, ziemā sniegts. ir forši, bet tas noteikti jāņem vērā, jo jādara ne tikai tad, kad ir iedvesma un gribās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?