1. slimnīca no laika gala bija ātrās palīdzbas slimnīca, un tur bija viss priekš tā, lai uzņemtu vienlaikus lielu skaitu pacientu.
Nedodies, ja šodien notiktu kāds nelaimes gadījums ar lielāku skaitu cietušo. Mūsu medicīna tam nav gatava.

tas nu gan tiesa! bet 1.slimnīca tik neērta bija, ka sakārojās to klapēt ciet..
khe, tikko atcerējos, ka dzirdēju stāstus no dakteriem par to, ka pat nakts laikā Stradiņu manējā nodaļa nereti esot smagākos pacientus sūtījusi uz 1.slimnīcu, lai nenāktos pašiem ķēpāties..

bet man pašai pēc visas šīs epopejas trīs mēnešu garumā mācība ir tāda - kāpjam mašīnā un braucam uz gaiļezeru. lai arī tur rindā ir jāgaida, tomēr tur nav tā, kā Stradiņos..

1.slimnīca bija gards kumos- gan novietojuma dēļ, gan konkurents Stradiņiem zemo cenu dēļ. Vēl šobrīd med. pakalpojumi 1. slimnīcā ir par 30-50% lētāki kā Stradiņos.

Nu, 1.slimnīcai lieliska vieta - principa centrs. ērti atbraukt, atnākt utt. Bet par cenām man ir pārsteigums - nezināju, kā tā. Zinu gan, ka daži mani kolēģi nereti gāja pie ārstiem 1.slimnīcā, nevis turpat netālu esošajā Ars`ā.. tad jau laikam tiešām izmaksu dēļ.

lasu par konkurentu Stradiņiem un nedaudz pasmīnu pie sevis. nu jau pasmīnu atceroties.
BET pirms gadiem 11 man vienu vakaru sāka sāpēt pirksts. Pēc diennakts jau bija sarkans un uzpampis nedaudz. Trešajā naktī nebiju gulējusi joprojām un ar milzīgām sāpēm. Stundentu barā bija viena medmāsiņa, tā mani aiz rokas izveda uz Stradiņiem. Nosēdēju rindā praktiski viena pati, bet ilgi un dikti.
Tad pienāca īgna medmāsa, pajautāja kāda problēma. Pastāstīju. Iesauca kabinetā paskatījās uz mani un nokaunināja, kāda es tāda pirkstiņš sāp, paciesties nevar. iedūra analgīnu un pasūtīja uz... ha haaa. 1. slimnīcu.
Tā kā es jau puspilsētu kājām biju nogājusi uz Stradiņiem un tur mani noveda līdz asarām un tā arī uz pirkstu pat nepaskatījās. Vēlreiz nepietieka dūšas.
Toreiz zvanīju mammai uz mazu lauku slimnīciņu. Mamma noorganizēja, ka nākamā dienā aizbraucu mājās, mani sagaida, sazvana ķirurgu, kurš gaida zvanu. Satikāmies slimnīcā. ķirurgs aplūkoja situāciju un secināja- vēl viena un ietu runa par pirksta amputāciju.
Sadeva nopietnas zāles, veida nelielu operāciju un pirksts par laimi man joprojām vietā. Taču tas teksts.. vēl viena diena un amputācija... brrr. man jau tai laikā bija skaidrs- darbs būs ar pirkstiem..

Negribās tur nonākt.. nemaz negribās. Pēdējo reizi ar visu nosūtījumu uz ķeizargriezienu, man vēl bija jālūdzās uz ceļiem, lai tak neliek spiest pašai to. ne jau prieka pēc man deva nosūtījumu.

ak die`s.. mjā, aizraujošs stāsts arī Tev!
un tā tas viedoklis par stradiņiem veidojas.. :(

bija jau arī kolosāli mediķi. piemēram, man nebija naudas dzelzij, bet jauna dakterīte negribēja mani laist mājās, kamēr nebūs ielaists vēnā, jo pēc ķeizara man bija ļoti slikti rādītāji. salīdzinot, ka man mēnesi jau nebija pat to 45 latu bezdarbnieces pabalsta un bērnu naudas ar līdz ar to atteica, jo esmu nestrādājoša tai brīdī. man 8 lati par ampulu dzina izmisumā. kaunējos atzīt, bet viņa laikam saprata. jo pēc pāris stundām viņa ienāca un aši nolika mani guļus un salaida dzelzi, nosakot vien- atradu vienu. Man nav ne jausmas, kur tā vienkārši var atrast, bet biju pateicīga.
Tā pat bija ļoti jauki mediķi, kas čubināja gan mani, gan mazo. BET bija arī tādi, kas iedzina riebumu. un laikam jau ar vienu tādu riebīgo pietiek, lai aizmirstu par 3 jaukajiem. žēl. bet es tādos brīžos domāju- nu kāpēc tu tur strādā, ja tev cilvēki tā kaitina?

"Pēc diennakts jau bija sarkans un uzpampis nedaudz. Trešajā naktī nebiju gulējusi joprojām un ar milzīgām sāpēm" - Tev nešķiet, ka tieši šādu te personu dēļ arī ir pārslogotas tās uzņemšanas nodaļas?
Tās trešās dienas rītā (vai otrās dienas rītā, vai pirmās dienas vakarā) nevar mierīgi doties pie ģimenes ārsta, ķirurga?
Tad jau arī nav, ko brīnīties par mediķu attieksmi pret tādiem lielā mērā bezatbildīgiem subjektiem - zin, man astoņas dienas jau sāp kāja, tagad ir devītās dienas pusčetri no rīta un es tagad ātros saucu, jo vairs nevaru ciest! Jēziņ, to astoņu dienu laikā tiešām nebija nekādu iespēju nokļūt pie ārsta un ir jāsauc "ātrie", kas ir neatliekamā medicīniskā palīdzība un paredzēta tiešām neatliekamos gadījumos.

Par to ģimenes ārstu..
CIK DAUDZIEM LAUKU STUDENTIEM IR ĢIMESNES ĀRSTS RĪGĀ???

par sāpēšanu un uzpampumu- man pirmais jautājums bija nolikt eksāmenus, jo bija eksāmenu laiks un esmu no tiem, kas neskries raudādams, ja kaut kas iesāpās. negāju jau 1os naktī. gāju pēc universitātes, kurā beidzas visas konsultācijas ap 20.00. taču ziemā nakts sajūta ir ātri.

Tai pat laikā redz normāls ķirurgs lauku slimnīcā bija gatavs no gultas izlekt un atbraukt uz slimnīcu daudz vēlākā diennakts stundā. Tātad- visa problēma ir cilvēka attieksmē pret darbu. Un negribēju es tonakt par katru cenu ārstu. Taču pats ķirugrs ietiepās, ka jāredz uzreiz.

PAŠI VAINĪGI TIE, KAM NAV.

Problēma ir arī cilvēka attieksmē pret savu veselību un cita darbu.

koks ar diviem galiem. ja neslimo un esi jauns, tad šķiet, ka tas ģimenes ārsts var būt arī laukos, jo nevajag taču. kad sāk slimot, tad saprot, ka jāsāk meklēt kāds, kuram limiti nav sasniegti un kurš ir ļoti tuvu darbam vai mājām, un kurš pēc paziņu ieteikuma ir gana zinošs, sakarīgs utt.

jā, protams, liela nozīme ir katra paša attieksmei, tomēr agrā jaunībā par to tik daudz nedomā. diemžēl.

ok, pīs - es par šo tēmu cepos, jo zinu to skatu no med. personāla - ātro, uzņemšanas ārstu - puses pietiekami labi.

Diemžēl šobrīd daudzi cilvēki naudas trūkuma dēļ atliek iešanu pie ārsta līdz pēdējam un griežas pie ātrajiem kad sāk zaudēt samaņu. Tādēļ arī slimnīcas ir pārpildītas ar smagajiem pacientiem, bet vieglo praktiski nav.

Un, nez kā ir - tā sanāk lētāk un ir reāls ietaupījums?

Cilvēkam -jā. Par plānveida operācijām ir jāmaksā tev pašam, bet par akūtajām nē. Valstij gan zaudējumi. Ielaistās slimības izārstēt ir dārgāks un laikietilpīgāks process.

gaiļezerā redzēju vienu pensijas vecuma kundzīti, kurai pirms manis pateica, ka ok, iedos zāles, bet tas, kas viņai ir, ir plānveida operācija. viņai nedaudz sašķiebās seja.... pie sevis nodomāju, ka var gadīties, ka viņa gaidīs, kamēr būs akūts un būs ar ātrajiem jāved un jāoperē..

tas gan tiesa!