pajautā! -

Tas nelietis palaida pirmo pa durvīm!!!!!

Nu nē, godīgi, neesmu sastapusies.

kaut kad darbā bija kontaktpersona otrā pusē, par kuru ļoti šķita, ka tad, kad ar viņu runā sieviete, viņam vienalga, tiklīdz vīrietis, tā klausās. viens kungs darbā diezgan klaji ignorēja manis teikto un pacēla balsi, bet vairāk laikam dēļ vecuma starpības (tipa, ko tu te sīkā man, cienījamam kungam, komandē). tātad, mēdz gadīties kungi gados, kas par sevi ir augstās domās. bet nevaru garantēt, ka viņi tāpat nerīkotos pret jaunu džeku. on the other side, dikti nevienlīdzīgi jūtos, kad pati nevaru nomainīt ūdens bunduli birojā un jālūdz kādam džekam, bet tas laikam nav pa tēmu :D

ir gadījies darbā, bet nu jā, tur profesijas specifika.

scenogrāfiem maksā vairāk kā kostīmu māksliniekiem, kas tiek uzskatīta par "sievišķīgu" profesiju

nepiekrītu. Zināšanu un pieredzes līmenis ir nepieciešams tas pats, kā arī ieguldītais laiks ir līdzvērtīgs.

Es teatri un kino kops 2008. gada stradaju...

ir bijušas random situācijas darbā (dažādos, pat), kad, spriežot par kādiem jautājumiem, tiek uzklausīti tikai vīr. puses viedokļi (uzklausītājs ar vīr.dz.)
universitātē dažiem pasniedzējiem sanāca radīt sajūtu, ka sieviešu puses jautājumi tiek uztverti kā tādi, kas jāpaskaidro vienkāršotāk.
subjektīvi sanāk.. :(

Visagrākais aizvainojums par mājturības stundām, kur bija jāmācās derdzīgā adīšana un tamborēšana, kamēr zēni, jautri smiedamies, blakustelpā nagloja putnubūrus.

Tagad var izvēlēties. Draudzenes meitas urba un ēvelēja, tagad viena mācās galdniekos, otra metālistos.

meiteņu mājturībā bija milzīga apjoma mājasdarbi- stundā paspēj vien pabakstīties bet darbs bija jāpabeidz mājās.

nu jā mammas, omes utt. bet tie uzdevumi ar bija tādi episki- uzadi džemperi :D

Nop- īpaši nē. Nu tā a bit aside- man šķiet, ka LV man / sieviešu kārtai būtu grūti ieņemt jebkādu vadošo amatu nozarē, kur strādāju (ja nav politiski atbalstīta), jo profesionāli tā ir vīeiešu sgēra un sieviete nez vai saprastu/ izturētu. Izēstu ātri. Bet, ja godīgi raksot šo - pārskaitīju Eiropā, kur arī visas svarīgās organizācijas manā nozarē bada veči. Tā kā normāli

salidzinams amats, mazaaka alga, vairak atbildibas.

ouch!

darba tikšanās laika, kas bija saistīta ar drukāšanu, un uz kuru aizgāju es un mans kolēģis, runāja tikai, vēršoties tieši pie viņa, kaut arī es biju atbildīgā par projektu. pēc tam manos zvanos regulāri pieminēja citus vīriešus, ar kuriem no organizācijas bija strādājis kopā un ka viņi saprastu, tiesa, nebraucot virsū tieši man, bet citām sievietēm - māksliniecēm.
paziņu kompānijās, kad vīrieši sarokojas, bet sievietei vispār nepievērš uzmanību. ar kopīgo "čau" laikam jāpietiek.

no vienas puses, it kā, jā. taču tas ir atkarīgs no situācijas. ja vīrietis ienāk telpā un dodas klāt pie visiem vīriešiem un sniedz roku, bet sievietes apiet, būtu dīvaini viņam sekot ar pastieptu roku. ja viņš pasveicina vismaz ar galvas mājienu, tad, jā, protams, ir izdevība stiept roku sveicienam. bet, ja acīs vispār nepaskatās? kā arī, ja vīrietis ir vecāks vai nozīmīgākā amatā, viņam būtu pirmajam jādod roka arī pēc pieklājības likumiem.

četri cilvēki atvadījāmies no citiem kāzu visiem (mēs arī viesi), onkulis kārtīgi aprunājās un spieda roku manam draugam, es arī pastiepu roku viņa skatiens pilnīgi un totāli uzkrītoši pārslīdēja man pāri līdz nākamajam džekam rindā (man blakus arī sieviete bija), uzkrītoši atscveicinājās. tas bija nenormāli savādi, mēs visi apstulbām, tik uzkrītoši vēl tas nebija noticis. sapratām, ka sievietes vispār nav cienīgas tik šādu dievu uzrunātas :D
gandrīz katru reizi, kad tomēr sanāk sarokoties, dzirdu izbrīnu par manu rokasspiedienu, ka stiprs/kārtīgs etc. Tā kā joks, tā kā pārsteigums, bet man jau zb, gandrīz KATRU REIZI. tas, ja situācija oficiālāka un sanāk sarokoties. Arī darba vidē, kad darbs bija tāds, ka katru dienu nācās rokoties. tas ir vienkārši neērti, ko var atbildēt.
skolā neskaitāmas reizes. tā pati mājturība, btw man vairākās skolās sagadījās, ka mājturības/sporta skolotājs ir arī datorskolotājs, tā kā zēni vai nu sporta vai mājturības laikā spēlēja datorspēles, bet meitenēm bija jātaisa kkādi nevienu neinteresējoši neglīti sūdi. džeki bastoja, tas netika atbalstīts, bet arī nekas tik slikts, pie manis vienreiz, kad nobastoju pēdējās divas stundas 9.klasē, mājās ieradās (pa durvīm dzīvoklī ienāca) direktore un klases audzinātāja, un lika nākt līdzi atpakaļ uz skolu, kaut pa to laiku biju paguvusi sadurt aci uz pūpola zara tā, ka knapi ko redzēju, jo asaras bira, sāpēja un miglojās vēl nākamajā dienā.
Bērnībā loterijās mēģināja iesmērēt kaut kādas boring lietas, kad saprata, ka meitene, džekiem bija foršākas, es prasīju tās.
Kopumā attieksme, regulāri noniecinoši izteikumi par sievietēm in general, arī sen jau apnicis.
daudzos bāros džekiem dod normālus kausus, bet sievietēm kaut kādus alus fallus (bauskas alus glāze, looking at you) no kā neērti dzert, citreiz nepamanu līdz par vēlu, tad ar draugu samaināmies :D
vienā darba vietā biroja ballītē priekšnieks teica, ka skaistāka skata par sievietēm virtuvē nav, kamēr ar kolēģi griezām augļus. kaudze šādu izteikumu.
mansplaining
runāšana ar blaklus esošo vīrieti, nevis mani.
piesiešanās par smaidīšanu no svešiniekiem - latvijā nav baigi bieži,bet ir.
naktī pa vecrīgu līdzi vilkās pilnīgi svešs pusmūža vīrietis, kurš pēc iepazīšanās/sarunas atšuvuma gāja blakus un skaļi kliedzot non stop lamāja mūs ar draudzeni par maukām (jo nerunājām ar viņu...)

un Latvijā, ko ievēroju katru reizi, kad braucu uz svētkiem - pēc pusdienām vīrieši sēž, runājas, dzer, bet sievietes automātiski pieceļas, novāc un mazgā traukus, un klāj galdu desertam, kamēr vīrieši joprojām sēž.

pie mums arī!

tad huļi nesaka "ka skaistāka skata par cilvēku virtuvē nav", ja jau nav par sievietēm

Jā, pilnīgi noteikti tā bija, lūk arī mansplaining in action :D

Neuzskatu skatienus un nenotikušus rokasspiedienus par diskrimināciju, tur jau var būt arī kaut kādi tīri personīgi momenti.
Bet vienīgā nosacītā diskriminācija ir bijusi jūtama darba intervijās pirms daudziem gadiem, kad tika taujāts par tautību un to, vai man ir bērni - konkrēti AKKA/LAA. Un par bērnu esamību ārkārtīgi interesējās arī BNS ziņu aģentūra, turklāt neslēpa, ka ofic.maksās minimālo un pārējo aploksnē.
Diskriminācija tik, cik attiecībā uz to, ka tev ir bērns, kurš slimos un tevis nebūs darbā. Nezinu, bet domāju, ka vīriešiem diez vai ko tādu prasa.
Bet tīri cilvēciski ikdienā kā pret sievieti - NEKAD.

Nav runa par to, ka vīrieši ar bērnu mājās nepaliek, bet vīriešiem darba devēji laicīgi nebrīdina 'bet tā ka atrastu aukli, lai nebūtu pa mājām sēdēšana pie katras bērna slimošanas'.

Darba intervijas posmos vīrieši gaužām tieši izteica šaubas, ka spēšu strādāt ar tehnisku informāciju. Vēl pakomentēja, ka iepriekšējai darbiniecei, kā jau sievietei, sākumā bijis grūti. (Intervētāja-sieviete šo jautājumu vispār necilāja).
Tai pat laikā attiecībā uz ģimeniskuma jautājumiem kā sieviete nekādu diskrimināciju interviju laikā nejutu.
Bērnudārzā regulāri, ja ir kāds darbiņš, tad audzinātājas atbilstoši stereotipiem piedāvā "kādam tētim / kādai mammai" nevis "kādam vecākam".

Augstskolas iestājeksāmenos tā arī pateica - ja būs vienāds punktu skaits puišiem un meitenēm, tad uzņems puišus. (Tas nekas, ka tie puiši pēc tam jau kursa laikā nodzērās.)
Darbā Ziemassvētku dāvanās puišiem kompleksās dāvankartes visādiem aizraujošiem piedzīvojumiem (paraglaidings, aviosimulators, ūdens sporti utt.), meitenēm - kosmētiķiem, manikīriem, masāžām (it kā man jau gadiem nebūtu SAVI uzticami speciālisti). Par laimi, es vienmēr esmu samainījusies dāvanām ar kādu precētu kolēģi.
Un domāju, ka neviena priekšniece neiedomātos publiski čamdīt padotajiem pautus. Man kāds Latvijā pazīstams, mediķu vadošajās aprindās un presē populārs plikpaurains vīrelis darbavietas gaitenī sāka čamdīt krūtis, kliegdams: "Kā man patīk šitā meitene!" Es, viņu, protams, turpat publiski nosaucu par idiotu un pasūtīju dirst, kamēr Amerikā, visticamāk, uz sitiena būtu ierosināta tiesas prāva.

Sens, bet ļoti kŗāšņs atgadījums. Aizbraucām komandējumā uz Liepāju. Pierakstoties kojās tapa skandāls, jo ir atbraukuši celtnieki un mauka, un maukas mūsu kopmītnēs nedzīvos. Ar visu priekšniecības izsaukšanu. Lieki laikam teikt, ka neviens man neatvainojās. Otrs uzstādījums- laikam jau vīru nevar atrast, ka jālien celtniecībā.

Tāda ikdienas situācija: ceļa negadījums. Betona maisītājs pārkārtojās uz manu joslu un nepamanīja golfiņu un iebuktēja aizmugurējo spārnu. Šoferis jauks, uzreiz visu mēģinājām sakārtot utt, bet radās neskaidrības par zīmēm konkrētajā ceļa posmā. Nlolēmām izsaukt ceļa policiju, lai noskaidrotu, kura vaina. Aizskarošā daļa bija policijas atbraukšana. Skaidrojām viņiem, kāpēc saucām un kāda problēma, kad policista kungs nosmējās un noteica - meitēn, kad tu kārtoji tiesības? Tur tak viss skaidrs un gaišs, tev mož jāatkārto noteikumi un zīmes. Atkārtošu, ka runājām un saucām kopīgi ar ~50 gadīgu vīrieti, bet redz, zīmes nesaprotu tikai es.

Bet pa lielam tā bija pirmā tāda situācija.
Bet mana kursa biedrene ped.maģ. pētīja tēmu par dzimuma nevienlīdzību un stereotipiem dabaszinībās. Diskusijās ar skolotājām (sievietēm!) parādījās pat tādi teikumi kā - meitenes nav tik gudras, lai saprastu fiziku, puiši ir apķērīgāki un -- meitenēm jau labāk padodas humanitārās lietas.
O, tas atgādina, ka pamatskolā jau skolotāja izvēlējās 3 čaļus, kurus apmācīt uz matemātikas olimpiādi, kaut gan es biju gudrāka par vismaz 2 no viņiem.

Pirmajā darbā (man bija ap 20) manā vadībā bija jāstrādā pusmūža vīrietim, vadošam aktierim (es rakstīju tekstus, viņam tie bija jāierunā). Viņš vienmēr meklēja, kur piekasīties, un atsacījās ierunāt, ja viņam kaut kas tekstos nepatika (pārsvarā subjektīvu apsvērumu dēļ). Bieži meklēja atbalstu pie tehniskā čaļa, kura atbilde parasti bija apmēram – hmm, nezinu, varbūt. Vienā šādā reizē, kad viņš kārtējo reizi piesējās un es centos pierādīt, ka šoreiz viņa argumenti ir tiešām nepamatoti, uzkliedza: “Klusē, paklausies, kad tev divi VĪRIEŠI stāsta!”

Nesaistīti ar pirmo gadījumu – seksuāla uzmākšanās, apgrābstīšana, “nē” nedzirdēšana (gan uz ielas, gan privātos pasākumos). Protams, vīrieši arī šim mēdz būt upuri, bet mana sajūta ir, ka tomēr ievērojami retāk.

Protams, vairums gadījumu ir tādi, kur nevienlīdzība nav tik viegli pamanāma un pierādāma, teiksim, ļoti bieži tiek izteikti komentāri par ārējo izskatu, ko attiecībā pret džekiem, manuprāt, tomēr piekopj krietni mazākā mērā.

Tā nav diskriminācija. Ne visas nevienlīdzības pazīmes var saukt par diskrimināciju. Bet mana sajūta* ir, ka jau no agra vecuma meitenēm/sievietēm jāuzklausa ļoti daudz komentāru / vērtējumu par savu izskatu (gan pozitīvu, gan negatīvu), kamēr zēniem/vīriešiem izteiktie vērtējumi tomēr vairāk attiecas uz viņu paveiktajiem darbiem / raksturu utt. Un tas ietekmē pašvērtējumu un to, kā cilvēks pats sevi uztver, un tā ir zināma veida nevienlīdzība, kas tiešākā vai netiešākā veidā noved arī pie, piem., ēšanas traucējumiem, ar ko sievietes saslimst daudz, daudz biežāk.

* Rakstu "mana sajūta", jo šobrīd man nav laika meklēt linkus uz pētījumiem par šo tēmu, bet esmu visai droša, ka tādi ir bijuši.

Vakar vēlā vakarā pie durvīm atskanēja zvans. Tur bija policists, kas vēlējās mums parādīt bildi, vai atpazīstam tādu un tādu cilvēku. Durvis atvēru es, vīrs pienāca mazliet vēlāk, bet policists runāja tikai ar viņu un pierakstīja tikai viņu. :) Un arī par šo es nesūdzos, es īsti negribēju atstāt savus datus un vispār iesaistīties.

- svinībās starp tuviem ģimenes locekļiem bija arī viesu mājas saimnieks, kurš pēc tam, kad pieminēju, ka mums ģimenē ir kaķis, sāka zākāties, ka sievietes tagad vispār vairs bērnus netaisa, tikai paņem kādu dzīvnieku un to kā bērnu aprūpē. nedomā par valsts nākotni, jo ir taču jāaudzē jaunā nācija.

pašam dēls ~10 gadus vecs jaucās iekšā svinībās, viņu atstāja viesiem pieskatīšanai un viņš iedrošinājās spļaut uz vienas meitenes (vieses) dēlu.

- tā pati mājturība, kā man riebās visi tie šūšanas un adīšanas darbi, ēst gan patika taisīt (un ar puikām nebija jādalās).

- skolā puiši grupu darbos atļāvās neko nedarīt un gaidīja, ka meitenes izdarīs, kas bieži vien tā arī bija, bet saņēma atzīmes tādas pašas

- arī esmu ar draudzeni bārā par maukām sauktas, jo negribējām runāties un ignorējām, dzēriens sejā nepalīdzēja, bija jālūdz drauga palīdzība, lai vispār varētu mierīgi pasēdēt un parunāties.

stājoties mākslas skolā eksāmenos tā arī pateica, ka priekšroka zēniem
augstskolā loģikas pasniedzējs teica, ka sievietēm nav loģiskās domāšanas un aukstāk par ieskaitīts neviena nesaņems (es saņēmu, jo savādāk būtu skandāls)
bieži ir gadījies ka restorānos pasūtot vīnu garšot dod vīrietim nevis tam cilvēkam, kas izvēlas vīnu (pat ja vīrietis nedzer vīnu un glāze ir tikai pieklājības pēc nolikta)

kopš dzīvoju ārzemēs, ikdienas - sākot no skatieniem/svilpieniem uz ielas, beidzot ar actual uzmākšanos. nemaz nerunajot par visu "kāds stingrs rokasspiediens" vai, sliktākajā gadījumā, rokas nespiešanu un komunikāciju tikai ar man blakusstāvošo vīrieti

par tiem rokasspiedieniem - man vispār patīk, ka man visi nenāk klāt un nespiež roku. baigais čakars un man nemaz visiem negribas skarties klāt.

other than that - man bija viens paziņa, kurš nepārtraukti mētāja "sievietes vieta ir virtuvē" jokus. bet nu - visiem zināms, ka ir vēl kāds vārds, kurā sauc tos džekus, kuri šādus jokus mētā. single :)

Mansplaining, manspreading, sapulces reizem negrib ieklausities, Latvija viriesu kolektiva reizem klaji ignoreja, lai gan manos amata pienakumos bija dot uzdevumus un kontrolet izpildi.

Dazas valstis pret mani ir attiekusies ka pret 'lietu', kas pieder virietim man blakus...starp citam lietam.

Loti daudzas vietas sievietei ir bistamakas neka virietim, kas ierobezo manu brivibu.

Topless virietis publiska vieta tiek uztverts OK, topless sieviete tiktu nosodita, izsmieta vai vinai seksuali uzmaktos. (pie mums pludmales saja zina valda vienlidziba, par ko es priecajos)

Profesionala vide man izsaka piezimes, ko nekad neteiktu virietim: 'such a good looking girl', 'such a young person' vai 'you look so much younger than your years'. Virietis var but nez cik smuks vai jauns, bet to nekad neuzsvers un fokusesies uz profesionalo.

Daudz kas ir noticis, daudz kas jau komentāros pieminēts, bet viena spilgta epizode ir no augstkolas laikiem, kad mums, pāris meitenēm, kas bija lielajā puišu barā (IT studijas), profers pateica "Zinu, ka meitenes te atnākušas tikai vīrus meklēt, tāpēc ar jums es nemuļļāšos." Vispār IT nozarē sivietēm ir interesanti, pat nevaru saskaitīt, cik reizes man ir jautāts "tiešām negribēji būt friziere vai skolotāja?" vai arī "tu jau programmēt neproti, vai ne?" vai arī "tev laikam dikti puiši patīk, ka šitajā nozarē strādā", nemaz nerunājot par kolēģu izbrīnu, ka protu tīkla vadus uztaisīt, zinu, kas ir Linux (wow, much surprise) un, ārprāts, varu kaut ko uzprogrammēt un tas pat strādā!!! Un tas izteikti ir Latvijā, skandināvu kolēģi (izņemot vienu) nekad nav likuši noprast, ka manam dzimumam ir nozīme darbā.

Zemā menedžementa sieviešu catch21 - vai nu tu uzvedies kā sieviete un nesasniedz rezultātus, vai ņem paraugu no veiksmīgajiem vīriešiem - un saņem aizrādījumu no HR, vai nevarētu uzvesties maigāk.

Vārdu 'abrasive' nekad nemin vīriešu gada novērtējumos, to pārmet tikai sievietēm.

Kamēr vīriešiem tas šajā kontekstā kā reiz ir kompliments, jā.

nu, piemēram, man klātesot, kāds svešinieks uzsāka sarunu ar manu draugu, nomērīja mani ar skatienu no galvas līdz kājām un izteica draugam mana izskata novērtējumu, sak, ir laba, it kā es būtu viņam piederoša lieta.

mans vīrietis nespēj iznēsāt bērnu! Tas laikam vienīgais.

visbiežāk sastopos ar dzimumu nevienlīdzību, kas ir man PAR LABU. Piemēram, neviens negaida no manis, ka es uzturēšu un remontēšu automašīnu. Labi ka tā, jo nu man tā liekas baigā kēpa. Arī dārgi. Neviens nekad no manis nav prasījis, lai es lieliski orientētos, braucot pa pilsētas ielām. Birojos, kuros esmu strādājusi, neviens nekad nav gaidījis no manis, ka es ar auto izvadāšu atbraukušos viesus/klientus vai kaut kam braukšu pakaļ uz kaut kurieni. Ejos ar kolēģiem vai klientiem pusdienās, neviens nekad nav gaidījīis no manis, lai es uzņemtos kaut kāda veida iniciatīvu saziņā ar viesmīļiem vai attiecībā uz vietas izvēli. Šāda tipa lietas vienmēr uzņemas kāds vīrietis, un esmu ar to visnotaļ apmierināta.

Attiecība uz runāšanu un viedokļu paušanu, nekad man nav bijis sajūtas, ka es kaut ko nevarētu pateikt vai ka mani neklausītos.

man ir sajūta arī, ka tās aptuveni trīs reizes, kad mani par kaut ko ir apturējusi ceļu policija, esmu izvairījusies no naudassoda galvenokārt tāpēc ,ka esmu sieviete un sataisīju pārsteigtu, nevainīgu sejiņu. Piemēram, vienreiz negribēdama biju iebraukusi Vecrīgā gājēju zonā,

Vienreiz pa pilsētu tumšā vakarā braukdama biju aizmirsusi ieslēgt gaismas, pēkšņi mani apturēja policists, nobrēca kaut ko aizvainojošu, neatceros konrkēto frāzi, bet tur laikam bija gan kaut kas par sievietēm, un aizcirta durvis, un viss. Ne labdien, ne sveiki, bet arī protokola nekāda. Aizvainojoši? jā. Bet tomēr patīkami, ka tiku cauri sveikā naudas ziņā.

Neminēšu ikdienas atgadījumus, bet lielās lietas. Jūtos diskriminēta, kad redzu seksualizētus sieviešu tēlus visur. No jogurtu reklāmām līdz jebkam citam - sieviete ar atkailinātām krūtīm un puspavērtu muti. Šādu tēlu esamība apkārt liek justies, ka sieviete ir tikai iekāres objekts. Mani kopumā personīgi tas neietekmē, bet ietekme ir jūtama pastarpināti. Tā visa informācija kaut kur nogulsnējas un sabiedrībā veidojas tāds tēls. Kad kādā sabiedriskā vietā vai ciemos redzu videoklipus, kur sievietes izskatās, manuprāt, nepiedienīgi un viņu kustības nav ikdienišķas, tad es jūtos slikti. Man gribas, lai mani dēli neredz tādas lietas. Tas, kādus viņi redz vīriešus medijos atšķiras no tā, kādas sievietes viņi redz.

Vēl jūtos nevienlīdzīgi, kad no manis visi sagaida visu - būt labai mātei (kā var vispār kāda bērnus negribēt?! vai negribēt ar viņiem visu laiku nodarboties), veidot karjeru (jo būšana par māti neskaitās darbs), nodrošināt ģimenei maltītes, tīras drēbes utt. (maksāt kādam par to nav normāli, jo kas tad tā par sievieti, kas bērnam kreklu nevar izgludināt).

Un vēl - seksuāla rakstura komentāri, piedāvājumi, vārdiska aizskaršana un līdz ar to bailes no fiziska uzbrukuma (kad, protams, pēc visu domām būtu pati vainīga, jo nakti kaut kur apkārt staigājusi, pārāk īsos svārkos utt.). Piemērs - pusaudžu gados ejot no skolas cauri Vecrīgai vakarā man piedzērušies tūristi piesējās un piedāvāja seksu par 10 eiro. Vakarā ejot ar bērnu pie rokas no leļļu teātra, uz ielas piesienas 2 vīrieši, izsakot komentārus un komplimentus. Kuram vīrietim ir jāpiedzīvo šādas situācijas?

1) Mani nepaņēma darbā ar tekstu: "Pārbaudes uzdevumus tu, protams, izpildīji labāk par visiem, bet mēs ņemsim otru kandidātu - puisi, jo viņš kā vīrietis droši vien stresu labāk izturēs." Pretendējamais amats - datordizaineris. Pārrunas vadīja un šādu tekstu teica sieviete. Pārrunās, darba piedāvājumā un uzdevumos netika apskatīti ar stresu saistīti jautājumi.
2) Patreizējā darbā tehnikas veikalā, kur manas kolēģes ir pārdevējas, daļa klientu atsakās ar viņām runāt, jo vajagot pārdevēju-vīrieti. Jāpiebilst, ka uz lielu daļu aktuālo jautājumu kolēģes atbildētu kompetenti.
3) Datorveikalos konsultanti vīrieši izteikti stāsta vienkāršas lietas un pēc specifiska jautājuma ļoti samulst. Ejot kopā ar kādu vīriei, parasti runā ar viņu, pat ja pircēja/izvēles izdarītāja esmu es.

Paziņai stradiņos pazniedzējs pateica, ka būtu labāk bērnus dzemdējusi, nevis medicīnu nākusi studēt.