Jan. 26., 2017 | 09:42 am
No:: daina_t
Pirmajā darbā (man bija ap 20) manā vadībā bija jāstrādā pusmūža vīrietim, vadošam aktierim (es rakstīju tekstus, viņam tie bija jāierunā). Viņš vienmēr meklēja, kur piekasīties, un atsacījās ierunāt, ja viņam kaut kas tekstos nepatika (pārsvarā subjektīvu apsvērumu dēļ). Bieži meklēja atbalstu pie tehniskā čaļa, kura atbilde parasti bija apmēram – hmm, nezinu, varbūt. Vienā šādā reizē, kad viņš kārtējo reizi piesējās un es centos pierādīt, ka šoreiz viņa argumenti ir tiešām nepamatoti, uzkliedza: “Klusē, paklausies, kad tev divi VĪRIEŠI stāsta!”
Nesaistīti ar pirmo gadījumu – seksuāla uzmākšanās, apgrābstīšana, “nē” nedzirdēšana (gan uz ielas, gan privātos pasākumos). Protams, vīrieši arī šim mēdz būt upuri, bet mana sajūta ir, ka tomēr ievērojami retāk.
Protams, vairums gadījumu ir tādi, kur nevienlīdzība nav tik viegli pamanāma un pierādāma, teiksim, ļoti bieži tiek izteikti komentāri par ārējo izskatu, ko attiecībā pret džekiem, manuprāt, tomēr piekopj krietni mazākā mērā.
Nesaistīti ar pirmo gadījumu – seksuāla uzmākšanās, apgrābstīšana, “nē” nedzirdēšana (gan uz ielas, gan privātos pasākumos). Protams, vīrieši arī šim mēdz būt upuri, bet mana sajūta ir, ka tomēr ievērojami retāk.
Protams, vairums gadījumu ir tādi, kur nevienlīdzība nav tik viegli pamanāma un pierādāma, teiksim, ļoti bieži tiek izteikti komentāri par ārējo izskatu, ko attiecībā pret džekiem, manuprāt, tomēr piekopj krietni mazākā mērā.