bobijs varenais šāvējs
10 Decembris 2018 @ 17:10
 
Ļoti gribētu saprast kāpēc man tik ļoti vajag, lai kāds domā, ka esmu baigi skaistā.
 
 
bobijs varenais šāvējs
05 Decembris 2018 @ 09:49
 
starp vienaldzību un mīlestību "ļauj būt" kontekstā ir viegli maskējama robeža
 
 
bobijs varenais šāvējs
30 Novembris 2018 @ 16:45
 
Rīga kaut kā prot sagaidīt un acumirklī izraut cerību par pieklājīgu sabiedrību.
Gulējusi ļoti maz, bet viegli apgarota, eju pa tukšas Teikas ietves labo malu, mani apsteidz mana vecuma vīrietis. Parasts vīrietis, pelēkās drēbēs, pelēku mugursomu, ar neizteiksmīgu seju, ejot garām viņš saka "pisies ātrāk uz priekšu, bļe". Mēmi skatos uz viņu, nesaprotu, vai man diskutēt par to, ka es nevienam netraucēju, gaidīt atvainošanos, sākt raudāt, kliegt palīgā, bet varbūt viņš ir slims vai traks? Viņš skatās ar aukstu seju un jautā kā mani sauc, aizgriežos, viņš, ļoti neapmierināts ar manu attieksmi, beidzot paiet garām un apstājas pie luksofora. Kā zibens sperta apstājos pie koka un saltajā vējā iztrīcu vēl pēdējo ilūziju par to, ka kaut ko esmu sapratusi. Viņš nostājas pieturā un saplūst ar cilvēkiem.
 
 
bobijs varenais šāvējs
03 Novembris 2018 @ 16:25
 
Sliktākā komunikācija nav tad, kad es nesaprotu emocijas, sliktākā ir tad, kad klausītāja seja ir ātrās pārtīšanas ikona
 
 
bobijs varenais šāvējs
18 Oktobris 2018 @ 14:26
par dzīves ilgumu  
- nopirku diedzējamo burku, drīz mēs būsim nemirstīgi!
- bet tu velo atstarotājus nopirki?
- bļe.
 
 
bobijs varenais šāvējs
02 Oktobris 2018 @ 10:03
 
Vakar paziņa rādīja foto, kurā (manuprāt) smaidu, un jautāja, kāpēc es nesmaidu. Negribēju strīdēties, atsmaidīju. Bet varbūt neatsmaidīju.
 
 
bobijs varenais šāvējs
26 Septembris 2018 @ 14:54
 
Cik reižu mēnesī gribēt rakstīt atlūgumu ir ok?

*asking for a friend
 
 
bobijs varenais šāvējs
12 Septembris 2018 @ 14:47
 
Jūtos gandrīz tāpat kā pagājušā gada septembrī - sāp mugura, reizēm tirpst, reizēm reibst galva, reizēm migrēna. Tikai šoreiz bez panikas, jo tas vairs nav pirmo reizi.
Nesaprotu ko daru nepareizi un kāpēc datums tas pats. Rudens adaptācijas traucējumi? Varbūt iemesles ir tas, ka ikgadēji augusta atvaļinājumā izkrītu no ēšanas paradumiem un septembrī nesteidzos savākties?
 
 
bobijs varenais šāvējs
27 Augusts 2018 @ 14:28
 
Man ir skolnieciņu uztraukums par rudeni, jo maz kas no esošās garderobes der, bet neko jaunu negribas (nevar).
 
 
bobijs varenais šāvējs
10 Augusts 2018 @ 14:02
 
Pirmo reizi mūžā došos atvaļinājuma ceļojumā ar ko vairāk par 24 litru mugursomu. Man reibst galva, gribu ņemt līdzi spilvenus un ūdenskrāsas, telti un grāmatas, kafijas krūzes un kleitas, un šampūnus, un lūpukrāsas. Pie apaviem man vispār brauc jumts.
Ar 24 litriem ir daudz, daudz vieglāk, jo robeža ir strikta, skaidra un šaura.
 
 
bobijs varenais šāvējs
30 Jūlijs 2018 @ 16:04
 
šis karstums ir brīnišķīgs, kamēr vien nav jāstrādā un mentāli aktīvi jāfunkcionē.

man bija ļoti labs atvaļinājums, uzturoties lokā rīga-saulkrasti-valmiera-cēsis, sasniedzu vairākus antirekordus dzerot un dejojot valmieras dzimšanas dienu tā, it kā pašai paliktu 735, pirmo reizi biju līvu akvaparkā, sešas no septiņām dienām peldējos, vienā naktī pat pamanījos nosalt. slikts garastāvoklis man bija tikai divas reizes, vienā no tām nesapratu iemeslu, līdz pamanīju, ka auto kondicionierī uzlikti 19 grādi, varu saderēt, ka pie tik zemas temperatūras man burtiski bija piezagusies rudens depresija.

favorītdiena laikam tomēr bija vakar, kad es slapjā peldkostīmā, slapjos svārkos pļekš pļekš skrēju pa cēsu veikaliem - man katrā ziņā un ļoti steidzami vajadzēja pūsli, jo ezerā pamanīju, ka tur nebija praktiski nevienas kompānijas bez piepūšamām vardēm, govīm, virtuļiem, putniem, kaut uzrocīšiem vai riņķiem, pilns ezers ar prieku un es sāku kārtējo reizi čīkstēt, ka man taču arī vajadzētu vismaz peldriņķi. k nolēma, ka sieva tālu prom ezera vidū, kamēr pats lasa politiku, būs abpusēji izcila dāvana papīra kāzās un es tiku pie neglīta, bet milzīga riņķa uz kura es lecu un gāzos, lecu un gāzos, līdz piekusu un vienkārši gulēju ūdenī apķērusies ar rokām ap potītēm un nekustējos.

mums ir neizvēdināms dzīvoklis ar guļamistabu jumtā, dzīvoklī ir kondicionieris, bet mēs to esam ieslēguši tikai divas reizes (vienreiz, kad bija ciemiņam jādod karsta zupa, otrreiz darbadienas naktī), mēs ejam tik aukstās dušās līdz nosalstam un tad vārtamies kaut kur kā laiski kaķi, pārtiekam no plakanajiem persikiem un alus, es vispār vairs nedomāju ko vilkt, visās atvaļinājuma bildēs man mugurā ir viens un tas pats, jo to visu taču var izmazgāt un vilkt atkal nežāvējot. visu laiku jūtos kā ārzemēs.
 
 
bobijs varenais šāvējs
21 Jūnijs 2018 @ 16:35
 
Man likās, ka pieaugušie:
- nav niķīgi, kad ir par maz gulējuši/nav paēduši;
- spēj no rīta piecelties;
- aiziet laicīgi gulēt arī tad, ja neviens neskatās;
- neapšļaksta apģērbu katru reizi, kad ēd zupu.
 
 
bobijs varenais šāvējs
19 Jūnijs 2018 @ 09:07
 
Nez kāpēc darīt kaut ko laukos kādā kompānijā parasti ir ok, bet ja to vienu reizi gadā nosauc par Jāņiem, tad nē - besī, negribu, ejiet prom.
Kas tas ir ar to svētku nīšanu?
 
 
bobijs varenais šāvējs
15 Jūnijs 2018 @ 07:43
 
K šogad jau otrā ērce, mani tikmēr trešo reizi apkakāja putns.
 
 
bobijs varenais šāvējs
14 Jūnijs 2018 @ 15:23
 
Pusdienās ēdu kartupeļus ar mērci, tas mani noveda pie nepārvaramas vēlmes nosnausties, tagad netieku atpakaļ, gribas kruasānu.
Reakcija kā no grāmatas.
 
 
bobijs varenais šāvējs
13 Jūnijs 2018 @ 14:09
 
Gribu iemācīties tuvu draugu slikto garastāvokli un nelaimīgumu neuztvert personīgi.
 
 
bobijs varenais šāvējs
22 Maijs 2018 @ 16:45
 
Vakardienas Panorāmā stāstīja vēlreiz par hokeja čempionātu, par maratonu, garš sižets par dziesmu svētkiem - cik litrus ūdens izdzers dalībnieki no 118 novadiem, pavisam nedaudz par datu aizsardzības regulu, Merkeli, Trampu, naudas trūkumu sabiedriskajiem medijiem. Noslēgumā diktore vēl čakli pastāstīja kas mūs sagaida nakts ziņās.
Ēdu savus zirņus un domāju, cik labi dzīvot valstī, kurā nekas ārkārtīgi būtisks nenotiek, apskatām bijušos un nākamos kultūras un sporta notikumus. It kā tiešām visa eiropa būtu izgājusi sauļoties.
 
 
bobijs varenais šāvējs
21 Maijs 2018 @ 11:22
 
Darbdienās man pa veloceliņu pretim brauc ļ.simpātisks kundziņš, šodien viņa nebija un es sabēdājos.
 
 
bobijs varenais šāvējs
17 Maijs 2018 @ 14:26
 
pēkšņi atcerējos, ātri jāpieraksta
šonakt pamodos un nodomāju, ka šī ir mana pēdējā vasara, apņēmos to izspiest kā citronu, turpināju gulēt
 
 
bobijs varenais šāvējs
15 Maijs 2018 @ 08:53
 
Līdz ar saules iestāšanos man ir beigusies nauda, lai neizžūtu, smērējos ar kokosriekstu eļļu. Es varu pieciest to, ka vannas istabā paliek eļļaina izlietne un plaukts, bet kā jūs tiekat galā ar to, ka āda smaržo pēc ēdiena? Iespējams, pati sev esmu šo izbojājusi, jo kokosriektstu eļļu sāku izmantot cepot banānu-auzu pankūciņas, lūk, pēc tādas pankūciņas es te ožu, diena divi.