bobijs varenais šāvējs
18 Oktobris 2018 @ 14:26
par dzīves ilgumu  
- nopirku diedzējamo burku, drīz mēs būsim nemirstīgi!
- bet tu velo atstarotājus nopirki?
- bļe.
 
 
bobijs varenais šāvējs
02 Oktobris 2018 @ 10:03
 
Vakar paziņa rādīja foto, kurā (manuprāt) smaidu, un jautāja, kāpēc es nesmaidu. Negribēju strīdēties, atsmaidīju. Bet varbūt neatsmaidīju.
 
 
bobijs varenais šāvējs
26 Septembris 2018 @ 14:54
 
Cik reižu mēnesī gribēt rakstīt atlūgumu ir ok?

*asking for a friend
 
 
bobijs varenais šāvējs
12 Septembris 2018 @ 14:47
 
Jūtos gandrīz tāpat kā pagājušā gada septembrī - sāp mugura, reizēm tirpst, reizēm reibst galva, reizēm migrēna. Tikai šoreiz bez panikas, jo tas vairs nav pirmo reizi.
Nesaprotu ko daru nepareizi un kāpēc datums tas pats. Rudens adaptācijas traucējumi? Varbūt iemesles ir tas, ka ikgadēji augusta atvaļinājumā izkrītu no ēšanas paradumiem un septembrī nesteidzos savākties?
 
 
bobijs varenais šāvējs
27 Augusts 2018 @ 14:28
 
Man ir skolnieciņu uztraukums par rudeni, jo maz kas no esošās garderobes der, bet neko jaunu negribas (nevar).
 
 
bobijs varenais šāvējs
10 Augusts 2018 @ 14:02
 
Pirmo reizi mūžā došos atvaļinājuma ceļojumā ar ko vairāk par 24 litru mugursomu. Man reibst galva, gribu ņemt līdzi spilvenus un ūdenskrāsas, telti un grāmatas, kafijas krūzes un kleitas, un šampūnus, un lūpukrāsas. Pie apaviem man vispār brauc jumts.
Ar 24 litriem ir daudz, daudz vieglāk, jo robeža ir strikta, skaidra un šaura.
 
 
bobijs varenais šāvējs
21 Jūnijs 2018 @ 16:35
 
Man likās, ka pieaugušie:
- nav niķīgi, kad ir par maz gulējuši/nav paēduši;
- spēj no rīta piecelties;
- aiziet laicīgi gulēt arī tad, ja neviens neskatās;
- neapšļaksta apģērbu katru reizi, kad ēd zupu.
 
 
bobijs varenais šāvējs
19 Jūnijs 2018 @ 09:07
 
Nez kāpēc darīt kaut ko laukos kādā kompānijā parasti ir ok, bet ja to vienu reizi gadā nosauc par Jāņiem, tad nē - besī, negribu, ejiet prom.
Kas tas ir ar to svētku nīšanu?
 
 
bobijs varenais šāvējs
15 Jūnijs 2018 @ 07:43
 
K šogad jau otrā ērce, mani tikmēr trešo reizi apkakāja putns.
 
 
bobijs varenais šāvējs
14 Jūnijs 2018 @ 15:23
 
Pusdienās ēdu kartupeļus ar mērci, tas mani noveda pie nepārvaramas vēlmes nosnausties, tagad netieku atpakaļ, gribas kruasānu.
Reakcija kā no grāmatas.
 
 
bobijs varenais šāvējs
13 Jūnijs 2018 @ 14:09
 
Gribu iemācīties tuvu draugu slikto garastāvokli un nelaimīgumu neuztvert personīgi.
 
 
bobijs varenais šāvējs
22 Maijs 2018 @ 16:45
 
Vakardienas Panorāmā stāstīja vēlreiz par hokeja čempionātu, par maratonu, garš sižets par dziesmu svētkiem - cik litrus ūdens izdzers dalībnieki no 118 novadiem, pavisam nedaudz par datu aizsardzības regulu, Merkeli, Trampu, naudas trūkumu sabiedriskajiem medijiem. Noslēgumā diktore vēl čakli pastāstīja kas mūs sagaida nakts ziņās.
Ēdu savus zirņus un domāju, cik labi dzīvot valstī, kurā nekas ārkārtīgi būtisks nenotiek, apskatām bijušos un nākamos kultūras un sporta notikumus. It kā tiešām visa eiropa būtu izgājusi sauļoties.
 
 
bobijs varenais šāvējs
21 Maijs 2018 @ 11:22
 
Darbdienās man pa veloceliņu pretim brauc ļ.simpātisks kundziņš, šodien viņa nebija un es sabēdājos.
 
 
bobijs varenais šāvējs
17 Maijs 2018 @ 14:26
 
pēkšņi atcerējos, ātri jāpieraksta
šonakt pamodos un nodomāju, ka šī ir mana pēdējā vasara, apņēmos to izspiest kā citronu, turpināju gulēt
 
 
bobijs varenais šāvējs
15 Maijs 2018 @ 08:53
 
Līdz ar saules iestāšanos man ir beigusies nauda, lai neizžūtu, smērējos ar kokosriekstu eļļu. Es varu pieciest to, ka vannas istabā paliek eļļaina izlietne un plaukts, bet kā jūs tiekat galā ar to, ka āda smaržo pēc ēdiena? Iespējams, pati sev esmu šo izbojājusi, jo kokosriektstu eļļu sāku izmantot cepot banānu-auzu pankūciņas, lūk, pēc tādas pankūciņas es te ožu, diena divi.
 
 
bobijs varenais šāvējs
14 Maijs 2018 @ 10:23
 
Man vairs neder ne vasaras svārki, ne peldbikses, vajadzētu kaut kur sameklēt nesalūzušus svarus.
 
 
bobijs varenais šāvējs
11 Maijs 2018 @ 14:50
 
Pusdienu pārtraukumos staigāju pa Vecrīgu un apskaužu katru, kurš ir šortos.
Vakar gribēju aplaistīt balkona augus, bet nodomāju "lai mācās dzīvot" un to neizdarīju.

Man ļoti nepieciešams kāds, kuram translēt šos sūdiņus. Tāpēc vienmēr tie čatiņi.
 
 
bobijs varenais šāvējs
10 Maijs 2018 @ 16:02
I can feel your energy from two planets away  
Šogad neesmu redzējusi nevienu Georga lentīti un, kopš nebraucu sabiedriskajā transportā, nezinu kas notiek rīdzinieku sirdīs. Nevienam neskatos sejā, kur nu vēl acīs, tagad mani interesē tikai kustības trajektorija un ātrums.
Bet vēl ir tā, ka tie, kuri soļo pa centru, ir pilnīgi atšķirīgi no tiem, kuri apātiski skatās Rīgas satiksmes piedāvātās dzīvnieku multenes un ēdienu receptes.
 
 
bobijs varenais šāvējs
09 Maijs 2018 @ 09:18
barona ielas adrenalīns  
Šogad es tiešām esmu fiziski stiprāka nekā jebkad iepriekš un ir sagadījies tā, ka brīžos, kuros jūtos priecīga/gandarīta/apmierināta (vai varbūt pat laimīga), tas ir tieši saistīts ar fiziskajām aktivitātēm.
Tam komplektā gan ir nākušas arī neadekvāti stingras prasības pret ķermeņa vēlamo vizuālo izskatu, bet es ļoti cenšos tās slāpēt ar sajūsmu par funkcionalitāti, jo tā vismaz ir relatīvi objektīva.
 
 
bobijs varenais šāvējs
05 Maijs 2018 @ 00:16
 
Pirmo reizi ir tā, ka K vairākas dienas nav mājās un tas man liek justies slikti (?), neērti, mazliet tramīgi. Parasti man ir vienalga un/vai priecājos. Iespējams, tas pavasaris ar savu intensitāti pie vainas, tie koki uz barona, kuri ziedēja, jau ir noziedējuši, es pat nepaspēju pasmaržot, un tā ar visu, viss izslīd no rokām vai arī ir nomācoši lēns, nevaru vairs atrast īsto ātrumu.