Kad man būs labāks noskaņojums, sākšu blogu par grūtnieču vingrošanās dzirdēto.
Pagaidām eksperimentēju un apmeklēju visu, kas notiek ārpus darba laika, es neeju savlaicīgi un ar nevienu nesarunājos, līdz ar to visu, ko esmu dzirdējusi, stāsta sievietes, kuras vada vingrošanu, laikā, kurā es maksāju par vingrošanu.
Sākot ar to, ka šonakt bija saules aptumsums, tādēļ nedrīkst dzert nevienu ūdeni, kas ir pārnakšņojis kādā traukā, turpinot ar zinībām, ka nokāpt no xanax esot vieglāk nekā nokāpt no coca cola, matu pieaudzēšanas aktualitātēm, sasistu telefona ekrānu cenām. Ja par tēmu, tad par to, ka stacionārā pareiza hormonu izdalīšanās nav iespējama un neviena nekad nesajutīs vajadzīgos dabīgos refleksus. Ja sākumā ir aizture pieskarties bērna galvai, tās esot vardarbības sekas, bet vardarbība esot arī konvencionālā ginekologa pieskārieni un reizes, kad kāds tavus mīlestības vārtus nosaucis par čožu.
Pagaidām izskatās, ka dūlu un vecmāšu vadītajām vingrošanām ir ļoti mazs sakars ar vingoršanu, tie vairāk ir tādi ezotērikas pulciņi par maģisko dzīvības enerģiju klēpī, kas vienā gadījumā jau robežojās ar mājdzemdību sektu. Manām muguras un gūžu sāpēm tas nepalīdzēs, būtu smieklīgi, ja nebūtu tik dārgi.