Labi darbi sasilda.
"Pavasaris sākas ar darbiem, tomēr ne visi tos spēj paveikt. Tieši tādēļ Junkers aicina palīdzēt cilvēkiem, kuri paši nespēj tikt galā ar pavasara darbiem. Atrodi kartē darbu, kuru tu vēlētos paveikt, iepriecini kādu un gūsti gandarījumu pats. Kad esi izvēlējies darbu, zvani koordinatorei un viņa tev sniegs nepieciešamo informāciju, lai paveiktu darbu. Projekts ilgs līdz maija beigām."

Kartē atzīmētas velosipēdu popolārākās zagšanas vietas.

Vispār nejauki, ka tik foršā saulainā dienā mans kakls pēkšņi tā ņem un izdomā sāpēt.

Esam sākuši skriet. Pagaidām tās gan bijušas tikai divas reizes, bet sajūtas visnotaļ foršas. Tā mierīgi, paskrienam, paejam, lai nav šoks organismam. Pēdējā reize bija ~1/2h pēc lietus, un bija ideāli - cilvēku maz, gaiss svaigs, viss apkārt plaukst.
Patīkami pārsteidza tas, ka neesmu nemaz tik švaka kā pašai likās. Neregulāra mīšanās uz velo tomēr ir devusi zināmu izturību.

Reiz gadījās nogaršot Franču maizes sāļo kliņģeri (ar žāvētu vistu, plūmēm un valriekstiem), garšoja fantastiski labi. Nu lūk, pirms dažām dienām mēģināju uzcept ko līdzīgu, kādā recepšu portālā izlasīju, ka sāļajam kliņģerim derot parastā raugu mīkla, bet nea, neder gan. Un pārāk daudz pildījuma saliku. Iečekoju vēl pāris mīklas receptes, jācer, ka rīt izdosies. Citādi kliņģeris būs jāslēpj no ciemiņiem tālā stūrī.

Medus kūka uztaisīta ar'.

Vakaros pēc 22 man pēkšņi uzrodas enerģija un es varu sākt kārtot māju, cept kūkas un visādi citādi gāzt kalnus.

Lācenes Mades nošaušana ir nepamatoti pretīga. Man kauns par tiem speciālistiem.

Lapu salāti, lociņi, dilles, pētersīļi, redīsi un gurķis šodien garšoja un smaržoja pēc vasaras.

Starp citu, no sportsdirect sporta botes saņēmām apmēram nedēļas laikā, piegādāja kurjers līdz pašām durvīm. Kvalitāte ir ļoti laba. Nedaudz iegrābos ar izmēru, pasūtīju 36,5, vajadzēja 37, nākošreiz vajadzēs rūpīgāk izpētīt EUR-UK izmērus, izrādās, ka tie var atšķirties par pusizmēru dažādiem brendiem.

Mans velosipēds šodien tika atvests uz Rīgu. Patiesībā nebija nemaz traki, riteņa pārvešana vilcienā nesagādāja nekādas raizes.
Un šodien pēc gandrīz 4 gadu pauzes (reizes 5 gan tā tika pārtraukta), es ar viņu riteņoju līdz stacijai, pirmās 5 minūtes bija ļoti neierasti, vajadzēja pierast pie sēdekļa, stūres.
Secinājums - jaunuzceptā Rēzeknes veloceliņa funkcijas pašlaik netiek īsti izprastas. Ietve ir sadalīta divās daļās, vienā daļā bruģis sarkans, otrā pelēks. Nu lūk, dažas dāmas tāpat gāja pa sarkano daļu (imagināro sarkano paklāju) lai arī es ar velo braucu viņām tieši pretī. Bet kopumā iedzīvotāji visnotaļ ātri pagāja maliņā, kad es skandināju zvanu, Rīgā tas gan notika lēnāk.  Situācija ar nobrauktuvēm gan Rīgā, gan Rēzeknē ir visnotaļ dramatiska. Tās nevar nosaukt par nobrauktuvēm. Nu vai tiešām grūti apmali uzlikt tādā pašā līmenī kādā ir ietve?

Tad nu lūk, cepju šokolādes kēksu. Pusdivos naktī, jā. Viņam bija jābūt gatavam 45 minūtēs, bet nea, šis spītējas, cepjas jau divtik ilgi un vēl joprojām nav gatavs. Tas saucas - improvizācija mīklas pagatavošanā.

Ir izlemts. Šajā pavasarī mans vellis atceļos uz Rīgu. Būs jāiepēta kādi maz-cilvēku, daudz-dabas maršruti. Godīgi sakot, gaidu ar nepacietību, jo tik ļoti gribas tā riktīgi izvizināties, līdz spēku izsīkumam, plaušas piepildīt ar svaigu gaisu, cik nu svaigs tas var būt Rīgas apkārtnē.

Starp citu, atklājām sportsdirect, pasūtījām sporta apavus, nākošnedēļ varēšu padalīties atsauksmēs par kvalitāti. Atlaides jau iespaidīgas, piem., no 70 poundiem uz 7.

Lai gan maximā neiepērkos, šis te, skan forši. Interesanti, cik viņi ņems par piegādi un cik ātri piegādās.

Pirmdien es sēdēju māšīnorientētās programmēšanas lekcijā. Sēdēju klausījos. Un tad es sāku domāt par eļļas krāsām. Par to, ka nekad neko neesmu ar tām gleznojusi. Ka neesmu radoši izpaudusies kopš pabeidzu skolu un pārcēlos uz Rīgu. Tad manas domas piesaistīja potenciālo otiņu izvēle krāsu triepieni, kādos es varētu gleznot. Tad es sāku domāt par to, ko es varētu uzgleznot, krāsas, krāsu pārejas un ēnojumi, formas. Es pat domāju par to, kā es uzskricelētu savus iniciāļus.

 Nez, cik ļoti būtu attīstītas manas radošās spējas un prasmes šobrīd, ja kaut kad pagātnē es būtu rīkojusies citādāk. Tagad tas ir vien tāds sapnis. Sapnis par personisku hobiju, savu izpausmi. Kas zina. Varbūt, ja es tiešām ņemtu rokās otiņu, tur nekas nesanāktu. Un tobrīd es tiešām biju gatava mesties uz veikalu, pirkt krāsas, otiņas, audeklu. Bet kamēr nepaņemu rokās otiņu/zīmuli, man ir ilūzija, ka man tas izdotos.

Un es kaut kad sen, pamatskolā, gāju mākslas skolā, pametu. Un skolotāja gāja uz mājām, runāt ar vecākiem, ar mani, lai vēl un vēl kārtīgu apsveru šo ieceri.

Ir tomēr jūtama atšķirība starp dūnu spilvenu un anatomisko spilvenu. Agrāk tik ļoti acīs nemetās dūnu spilvena nepilnības - nu tas, ka spilvens saplok, tas vairākkārtīgi jāpiekārto, lai galvai būtu ērti. Ar anatomisko spilvenu par tādu piekārtošanu vispār var aizmirst, guli un priecājies. Mīļais sev nopirka Tempur spilvenu, ik pa laikam es arī uz šī spilvena paguļu (notestēju) un šodien izdomāju, ka februārī arī sev gribu tādu nopirkt, jo tomēr ir daudz ērtāk.